MINISTRIJĀS

Ekonomikas ministrijā

Par Latvijas tautsaimniecības stāvokli, reformām, perspektīvām

Vakar, 12. janvārī, Ekonomikas ministrija atklātībā nodeva pagājušā gada decembrī izdoto Ekonomikas ministrijas pārskatu “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, kurā izvērtēts pašreizējais valsts ekonomiskais stāvoklis un sniegtas prognozes un ieteikumi tautsaimniecības tālākai attīstībai.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis teica, ka izdotais ziņojums satur lielu uzziņas materiālu. Taču, lai ziņojums kļūtu vēl pilnīgāks gan saturā, gan arī ērtāks lietošanai formas ziņā, ir vajadzīgs kopīgs ziņojuma veidotāju un lasītāju darbs.

Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags, šis jau ir piektais ziņojums, ko sagatavo un atsevišķā izdevumā izdod Ekonomikas ministrija. Dati, kas izmantoti ziņojuma veidošanā, galvenokārt ir pašas Ekonomikas ministrijas speciālistu aprēķini, tiek izmantotas ekonomiskās metodes attiecīgajām prognozēm daudzos svarīgos tautsaimniecības sektoros. Tā ka, uzskata valsts sekretārs, datiem ir ļoti augsta ticamības pakāpe un tie atklātībai pieejami agrāk nekā valsts statistikas apkopojums. Bez tam ziņojumā sniegtās prognozes ir droši izmantojamas, jo pārsvarā tās arī apstiprinās — lai gan prognožu veidošanas darbs ministrijā ir tikai sākumstadijā. No visām Latvijas ministrijām Ekonomikas ministrija vienīgā izdod ziņojumu divreiz gadā — decembrī un jūnijā, un aptvertais pārskata laikposms pārsvarā ir iepriekšējie 2 - 3 ceturkšņi, teica Jānis Vanags.

EM Makroekonomiskās analīzes un prognožu departamenta direktors Oļegs Barānovs vēlējās pievērst klātesošo uzmanību dažām ziņojumā atspoguļotajām problēmām. Aptuveni divas trešdaļas no visa ziņojuma teksta veltītas dažādu makroekonomisko rādītāju un procesu analīzei. Ziņojums raksturo valsts ekonomiskās politikas prioritātes, galveno uzmanību pievēršot EM kompetencē esošajiem jautājumiem. Pašreizējie statistikas dati apliecina, ka valstī ir panākts progress makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā un pieaug ekonomiskā aktivitāte. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir — veicināt ekonomiskās aktivizēšanās faktorus un radīt tiem labvēlīgu vidi. Un tas, kādi pasākumi šajā sakarībā būtu veicami un kādas būs ar to saistītās problēmas, ir ziņojuma centrālā tēma, kas vijas cauri visām nodaļām.

Ekonomikas attīstības tempus, teica Oļegs Barānovs, ļoti ietekmēs tas, cik ātri izdosies sakārtot uzņēmējdarbības vidi un radīt apstākļus investīciju piesaistes veicināšanai. Investīciju veiksmīga piesaistīšana un eksporta tirgus paplašināšanās būs galvenais saimniecisko aktivitāšu palielināšanās katalizators. Ņemot vērā nacionālo uzkrājumu zemo līmeni, investīciju pieaugumu valstī var panākt, piesaistot galvenokārt ārējo kapitālu. Taču tas samazinās neto ārējo investīciju ieņēmumus, un līdz ar to arvien lielāku ienākumu daļu saņems ārvalstu investors. Tādēļ EM viedoklis ir tāds, ka valstij būtu arvien vairāk jāiesaistās investīciju veicināšanas procesā. Nebūtu pieļaujams, ka tiktu atlikti vai vispār netiktu realizēti infrastruktūru veicinoši projekti, kas pašlaik vistiešākajā veidā varētu palielināt privāto investīciju apjomus. Ir bijuši gadījumi, kad ārvalstu investori atsakās no sadarbības ar Latviju tieši nesakārtotās infrastruktūras dēļ. Tādēļ nepieciešams izvērst diskusijas par valsts lomu tautsaimniecībā, lai šajos spiedīgajos finansu apstākļos izbrīvētu iespējami vairāk līdzekļu attīstībai. Ziņojumā ir apskatīti jautājumi, kas skar arī iedzīvotāju dzīves līmeni - šīm problēmām veltīta īpaša nodaļa.