Māris Krastiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā vērtējat Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) veikumu pagājušajā gadā, kādi ir šā gada galvenie uzdevumi?

— Pērn turpinājās darbs pie izglītības satura pilnveides. Saskaņā ar valdības deklarāciju līdz šā gada februārim ISEC bija jāizstrādā mācību priekšmetu standartu projekti, kas atslogotu mācību saturu no nevajadzīgām lietām, faktu pārblīvētības un padarītu to mūsdienu prasībām atbilstošāku. Projekti ir izstrādāti, atliek vien tos izvērtēt IZM līmenī un domāt par jauno standartu pārbaudes un ieviešanas kārtību. Atbilstoši mācību priekšmetu standartu projektiem būs jāgatavo mācību programmu paraugi. Šogad jāturpina mācību satura reforma vispārējā vidējā izglītībā. Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Pamatizglītības valsts standartu un Vispārējās vidējās izglītības valsts standartu, kuru prasības jāievēro, izstrādājot mācību saturu reglamentējošus dokumentus.

Otrs plašākais darbalauks ir centralizētās eksaminācijas sistēmas pilnīgošana. Tuvākajā laikā nepieciešama saruna ar augstskolām un Augstākās izglītības padomi, lai jau tagad zinātu, kādam jābūt centralizētajam eksāmenam — tad, kad saskaņā ar likuma prasībām tas vienlaikus kalpos par 12. klases noslēguma pārbaudi un iestājpārbaudījumu augstskolā.

Lai nepieļautu eksāmenu satura noplūdi, patlaban tiek meklēti risinājumi kā saīsināt eksāmenu darbu piegādes un uzglabāšanas laiku izglītības pārvaldēs. Varbūt radīsim iespēju piegādāt darbus skolām tieši eksāmenu dienā. Šogad vēlamies tos eksāmenus, ko kārto neliels skolēnu skaits, piemēram, ķīmijā, fizikā, organizēt vairākām skolām kopā, lai katrā skolā nebūtu jāveido eksāmenu komisija un jāpieaicina novērotāji.

Diemžēl ideju īstenošana būs atkarīga no eksāmenu rīkošanai atvēlētajām finansēm. Būtu jau labi, ja ISEC varētu noīrēt automašīnas vai izmantot kādas kurjerfirmas pakalpojumus, lai eksāmenu darbi nonāktu skolās to norises rītā. Pašlaik ISEC apstrādā datus par to, cik skolēnu kārtos eksāmenus katrā mācību priekšmetā. Pamatojoties uz iegūto informāciju, būs iespējams plānot eksāmenu procesu kopumā un meklēt optimālo risinājumu tam, lai negodīgi cilvēki netiktu klāt eksāmenu darbiem.

Pērn pirmoreiz bija iespējams savstarpēji salīdzināt eksāmenu rezultātus. Pirms tam nebija simtprocentīgas pārliecības par to, ka visi skolēni godīgi kārtojuši šos eksāmenus. Atklājās gan masveida norakstīšanas gadījumi, gan citāda negodīga rīcība. Pagājušā gadā šādas ziņas nesaņēmām. Tā kā visi skolēni valstī eksāmenu kārtoja vienādā veidā un tika vienādi izvērtēti, varējām analizēt pārbaudījumu rezultātus un iegūt ticamus datus par skolēnu zināšanu līmeni attiecīgajos mācību priekšmetos. Pēc statistiskās analīzes iegūtie dati kalpos kā atsevišķi izglītības kvalitātes indikatori.

— Ministru kabineta 23. janvāra sēdē tika apstiprināts valdības rīkojuma projekts par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas institucionālo maiņu. Atestācijas funkcijas no Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra (VVC) pārņem IZM ISEC. Līdz ar to klāt nākusi vēl viena nozīmīga funkcija. Kādēļ bija jāmaina esošā sistēma?

— Pagājušā gada 22. augustā Ministru kabinets (MK) akceptēja noteikumus Nr. 296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību", kas paredzēja, ka no šā gada 1. janvāra mainīsies pārbaudes sistēma, proti, atestāciju vairs neveiks pašvaldību izveidotas komisijas, kuru darbu koordinēja un uzraudzīja VVC, bet gan valsts izveidotas komisijas. Saskaņā ar 2001. gada 23. janvārī pieņemtajiem noteikumu Nr. 296 grozījumiem valsts valodas prasmes pārbaudes funkciju veiks un komisiju darbu turpmāk organizēs ISEC.

— Kādēļ bija nepieciešama šāda funkciju pārdale?

— Viens no EDSO misijas pārstāvju, kuri Latvijā kopš 1997. gada veica monitoringu, ieteikumiem bija šķirt valsts valodas prasmes pārbaudes funkciju no inspicēšanas funkcijas. VVC līdz pagājušā gada beigām gan rīkoja atestāciju, gan kontrolēja Valsts valodas likuma izpildi.

2000. gada 5. decembrī MK tika izskatīts IZM iesniegtais konceptuālais ziņojums, kurā bija ietverti trīs galvenie jautājumi: pirmkārt, vai iespējams apvienot valsts valodas prasmes pārbaudi ar centralizētajiem eksāmeniem, un, otrkārt, ja atbilde ir apstiprinoša, vai visas ar atestāciju saistītās funkcijas nodot ISEC. Trešais jautājums bija par naturalizācijas procesā paredzēto valodas prasmes pārbaudes aizstāšanu ar centralizēto valsts valodas eksāmenu skolēniem. Šo jautājumu MK noraidīja, jo tāds risinājums nebūtu saskaņā ar pilsonības likumu. Konceptuālo ziņojumu MK akceptēja un uzdeva IZM kopīgi ar Tieslietu ministriju izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus, lai ar atbilstošu finansējumu varētu nodot funkcijas no vienas institūcijas otrai. Iecerētā sistēmas maiņas risinājuma īstenošana diemžēl nedaudz aizkavējās, jo valsts budžetā tai nebija ieplānoti līdzekļi.

Valsts valodas prasmes pārbaudes funkcija kopumā tiks finansēta no valsts nodevas, kas paredzēta likumā par nodokļiem un nodevām. Valsts nodevas lielums ir desmit latu, bet MK 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts nodevu par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai" ir minētas arī tās iedzīvotāju kategorijas, kurām pienākas atlaides.

Tā kā valsts budžetā nebija ieplānoti līdzekļi valsts valodas prasmes pārbaudes funkcijas nodrošināšanai, MK uzdeva Finansu ministrijai līdz 1. martam izstrādāt un iesniegt valdībā grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2001. gadam". Līdz budžeta grozījumu apstiprināšanai jaunā institūcija strādās it kā pārejas režīmā. Tomēr arī šajā pārejas periodā visi cilvēki, kas vēlēsies iegūt valsts valodas prasmes apliecību, varēs to izdarīt. Plānots, ka atestāciju ISEC pastāvīgās komisijas Rīgā un Daugavpilī sāks veikt februārī. Vēlāk darbu sāks komisijas arī Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā. Cilvēkiem jāseko līdzi informācijai par to, kur šīs pārbaudes notiks, pa kādiem tālruņa numuriem var tām pieteikties.

Kad būs piešķirts finansējums pilnā apjomā, meklēsim iespēju, lai komisija varētu aizbraukt uz tām pašvaldībām, kur vienā reizē pārbaudi vēlas kārtot lielāks skaits cilvēku, piemēram, piecpadsmit. Šīs idejas īstenošana atkarīga no tā, cik drīz tiks piešķirts finansējums. Cilvēkiem, kam pārbaude kādu iemeslu dēļ jānokārto steidzami, šomēnes būs jābrauc uz Rīgu. Tā kā valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas institucionālā maiņa ir aizkavējusies par mēnesi, svarīgākais tagad ir nodrošināt šīs funkcijas veikšanu vispār, lai nerastos pārrāvums.

Sadarbībā ar Valsts valodas centru tika veikti priekšdarbi funkciju pārņemšanai. Ir apzinātas telpas, ko varētu nomāt. Ir izsludināts konkurss uz komisiju locekļu vietām, pieteikumi tiek izvērtēti. Vēl jāveic no Tieslietu ministrijas pārņemto štata vietu juridiskā noformēšana, līdz galam jāsakārto dokumentācija un jāatrisina finansēšanas jautājumi.

— Saņemot jauno funkciju, ISEC noteikti papildināsies ar jauniem speciālistiem.

— MK protokollēmumā noteikts, ka ISEC tiek piešķirtas vairākas štata vietas jauno funkciju veicējiem. Mēs prognozējam, ka gadā būs jāatestē apmēram divdesmit tūkstoši cilvēku. Pastāvīgi šo darbu veiks trīspadsmit speciālisti, kas pildīs koordinatoru funkcijas reģionos. Vēl darbā tiks pieņemti pieci cilvēki, kuri strādās ISEC — vadīs atestācijas procesu, sagatavos metodiskos materiālus, veidos vienotu lietvedību un datu bāzi, kā arī statistiski apstrādās iegūtos datus. Divi pieredzes bagāti speciālisti ISEC likumā noteiktajā kārtībā tiek pārcelti no VVC, kur viņi līdz šim veica atestācijas komisiju darba metodisko vadību un pārraudzību. Komisijas locekļus izraudzīsies konkursa kārtībā un algos par valsts budžeta līdzekļiem, bet viņi nebūs ierakstīti pastāvīgajā štata vietu sarakstā un samaksu par paveikto saņems atkarībā no novadīto sēžu skaita.

— Vai mainīsies pati pārbaudes forma?

— ISEC to maksimāli tuvinās starptautiski pieņemtajām prasībām. Profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais valsts valodas zināšanu apjoms ir iedalīts trīs valodas prasmes līmeņos ar divām pakāpēm katrā. Līmeņu apraksts atbilst starptautiskajam valodas prasmju vērtējuma aprakstam. Tie būs salīdzināmi ar rezultātiem centralizētajā valsts valodas eksāmenā, kas jākārto, vidusskolu beidzot, jo arī centralizētajos eksāmenos skolēnu valodas zināšanas tiek vērtētas sešos līmeņos, nevis desmit ballēs. Protams, ja vidusskolas absolvents vēlāk būs gatavs iegūt augstāku vērtējumu, viņš varēs pārbaudi veikt atkārtoti, gluži tāpat kā jebkura persona, kas uzlabojusi valsts valodas zināšanas un vēlas iegūt apstiprinošu dokumentu.

Plānots, ka plašāk tiks izmantota testa metode, neatsakoties, protams, arī no intervijām. Testi ļaus objektīvāk un pēc vienotākiem kritērijiem novērtēt atestēto personu zināšanu līmeni.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore