Un veidojas Latvijas privātskolas

Domājot par izglītību

Privatizācija turpinās. Top dažādas privātas firmas, uzņēmumi un arī privātas mācību iestādes. Pašlaik visvairāk Latvijā ir privāto vispārizglītojošo skolu. Par to saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietnieci Līgu Krēsliņu .

— Vai privātskolu skaits Latvijā palielinās?

— Jā. Pagājušajā mācību gadā bija licencēta 41, akreditētas 39 skolas. Šajā mācību gadā ir jau 48 licencētas skolas: gan sākumskolas, gan pamatskolas un ģimnāzijas. Audzēkņu skaits tajās ir no nepilna desmita līdz divarpussimtiem. Viena no lielākajām privātajām mācību iestādēm ir Rīgas katoļu ģimnāzija. Privātas mācību iestādes ir izveidotas gan pilsētās, gan lauku rajonos. Vienīgi Rīgā, Centra rajonā, nav nevienas, jo telpu īres maksa šeit ir liela. Privātskolas darbojas Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Ogrē, Cēsu, Madonas, Alūksnes rajonā un citviet Latvijā. Diemžēl nevienas nav Latgales novadā. Cēsu rajona Liepas pagasta Skangaļos tagad atvērta sākumskolas “Māja” 1.klase sociāli apdraudētiem bērniem. To finansē Pestīšanas armija no Zviedrijas, un tādēļ par mācībām nav jāmaksā.

— Kā notiek skolu privatizācija?

— Vispirms katrai no tām ir jāiegūst licence, ko piešķir Izglītības un zinātnes ministrijas licencēšanas komisija. Skolai jānokārto vajadzīgā dokumentācija, jāsaņem arī izziņa no Vides aizsardzības centra par telpu piemērotību mācību procesam. Izglītības valsts inspektors pārbauda apstākļus, un, ja skola izpilda valsts standartu prasības, tā tiek akreditēta.

— Skolēnu vecākiem par mācībām ir jāmaksā. Vai skolai ir iespējams saņemt līdzekļus no valsts budžeta?

— Šim nolūkam paredzēti apmēram piecdesmit četri tūkstoši latu gadā. Summa nemainās. Tādēļ, jo lielāks kļūst privātskolu skaits, jo mazāk naudas tās saņem. Sākumā tām nākas iztikt ar pašu sarūpētiem līdzekļiem.

— Kur skolas rod telpas?

— Galvenokārt likvidētajos bērnudārzos vai mazajās lauku skoliņās.

— Kam privātskolās tiek veltīta lielāka uzmanība?

— Līdztekus vispārizglītojošajiem priekšmetiem skolēni apgūst datortehniku un angļu valodu. Rīgas 1.privātģimnāzijas audzēkņiem, piemēram, datori ir arī mājās un tos var pieslēgt tīklam. Ja kāds skolēns nav ieradies skolā, ar datora palīdzību viņam tiek “paziņoti” mājas darbi. Privātskolu priekšrocība ir iespēja nodrošināt individuālo pieeju katram bērnam, jo skolēnu skaits klasēs nav liels — vidēji 12–15 audzēkņu. Taču ir arī savs trūkums: privātskolu audzēkņiem nav iespēju kontaktēties ar plašu vienaudžu kolektīvu. Šajā ziņā atbalstu varētu sniegt Latvijas Privātskolu asociācija (priekšsēdētāja ir Ināra Kalniņa), kas rīko mācību priekšmetu olimpiādes, koncertus un citus pasākumus.

— Cik privātskolu ir ar latviešu mācību valodu, cik — ar krievu?

— Apmēram puse skolu ir ar latviešu, puse — ar krievu mācību valodu. Daļa nelatviski runājošo ģimeņu savus bērnus labprāt sūta latviešu skolā, tādējādi dodot iespēju labāk apgūt latviešu valodu. Skolēnu attieksme pret šādu soli ir visnotaļ pozitīva, jo tā ir gan viņu pašu, gan vecāku brīva izvēle.

— Vai skolotāji labprāt izvēlas strādāt privātskolās?

— Savādi, bet izcilākie pedagogi labprātāk paliek strādāt savās līdzšinējās darbavietās — valsts skolās. Tajās viņi it kā jūtas stabilāk, jo nav droši pārliecināti par privātskolas turpmāko likteni. Bez tam privātskolu skolotājiem jāuzņemas lielāka atbildība, nodrošinot kvalitatīvu mācību un audzināšanas darbu. Jo pretējā gadījumā vecāki saviem bērniem izvēlēsies valsts skolu.

— Vai viegli atvērt privātskolu?

— Šo skolu atvēršana nav viegla lieta. To vadītājiem jābūt ļoti uzņēmīgiem, jo tik daudz ir jāsagādā telpas, inventārs, mācību līdzekļi... Un, protams, jāparūpējas, lai skolā būtu gan audzēkņi, gan skolotāji.

Vienu gan vecākiem gribētu likt pie sirds: pirms sūtīt bērnu uz privātskolu, uzzināt, vai tai ir licence. Ja nav, tad šī skola nav tiesīga izsniegt skolēniem oficiālu dokumentu par pamatskolas vai vidusskolas beigšanu.

Par privātām augstskolām stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vecākā referente Ira Gaigule .

— Cik pašlaik Latvijā ir privāto augstskolu?

— Ir piecdesmit licencētas dažāda profila augstskolas: Latvijas Banku akadēmija, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Vidzemes augstskola, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, Starptautiskā tūrisma augstskola, Starptautiskais praktiskās psiholoģijas institūts un vēl citas. Šajā studiju gadā ir 4748 studentu. Salīdzinājumā ar valsts augstskolām šis skaits nav liels.

— Kuras specialitātes, jūsuprāt, ir populārākās?

— Tās, pēc kurām ir lielāks pieprasījums darba tirgū: ekonomisti, biznesa speciālisti, psihologi, juristi... Liela interese ir arī par svešvalodu apguvi.

— Kāda ir studiju maksa?

— Tā ir atšķirīga. Augstākā mācību maksa pārsniedz deviņus simtus latu gadā.

— Kas ir tiesīgs dibināt privāto augstskolu?

— Šādas tiesības dotas juridiskajām personām. Licenci piešķir Izglītības un zinātnes ministrijas licencēšanas komisija.

Vai ir iespējams atvērt arī privātu arodskolu? Par to — Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības departamenta nodaļas vadītājs Valdis Vāravs :

— Ministrijas pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes ir valsts skolas un tiek finansētas no budžeta līdzekļiem. Dibināt privātu arodskolu būtu ļoti sarežģīti. Lai jauniešiem iemācītu attiecīgo amatu, nepieciešama atbilstoša materiālā bāze — darbgaldi, iekārtas, inventārs un daudz kas cits. Taču tā iegāde un uzturēšana izmaksā ļoti dārgi. Turklāt problemātiska būtu arī specializācijas izvēle, jo ir jāgatavo audzēkņus nozarei, kurā viņi vēlāk varētu atrast darbu. Šo problēmu vieglāk risināt lielās pilsētās, kur ir augstāks nodarbinātības līmenis. Pagaidām nav jūtama tendence veidot privātas arodskolas.

Dr.ped. Elza Gžibovska, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”