Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas Fondu birža atvērta vienu un visas dienas Izzinot ceļu uz akciju publisko piedāvājumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.1997., Nr. 251/252 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 03.10.1997.

Laidiena Nr. 253/254, OP 1997/253/254

Vēl šajā numurā

02.10.1997., Nr. 251/252

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas Fondu birža atvērta vienu un visas dienas Izzinot ceļu uz akciju publisko piedāvājumu

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Fondu biržā notika atvērto durvju diena, kas pulcēja krietnu skaitu apmeklētāju. Interesenti varēja iepazīties ar biržas darbu, Centrālo depozitāriju, Privatizācijas aģentūru, brokeriem, biržā kotētajiem uzņēmumiem. Un reizē gūt atbildes uz daudziem jautājumiem.

Pie Latvijas Privatizācijas aģentūras stenda visu laiku pulcējās krietns bariņš cilvēku. Ārējo sakaru grupas darbinieces tik tikko spēja atbildēt. Stāsta Selga Laizāne:

— Diena ir interesanta, bet ļoti grūta. Man ir prieks, ka ļoti daudz cilvēku nāk un jautā, kā var piedalīties publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem. Interese tiešām ir ļoti liela. Jautājumi ļoti praktiski, piemēram, uz kurieni jāiet, kas jādara, kas jāraksta, kādi uzņēmumi ir piedāvājumā tagad un kādi būs nākotnē. Galvenais ir tas, ka cilvēki var atnākt un reāli iepazīties ar uzņēmumiem un to produkciju, satikties ar uzņēmumu darbiniekiem. Un to var darīt gan tie, kas šajos uzņēmumos ieguldījuši sertifikātus un nopirkuši akcijas, gan arī tie, kas par naudu nopirkuši akcijas biržā, jo šeit pārstāvēti tie uzņēmumi, kas jau ir biržā. Līdz ar to ir reālāks priekšstats par tur notiekošo. Tomēr gribas vēl un vēlreiz atgādināt: sertifikāti būs derīgi līdz 2000. gadam. Un uzņēmumu akcijas par sertifikātiem būs iespējams iegādāties tikai līdz 1998. gada 1. jūlijam. Tādēļ visus tos, kas nevēlas privatizēt dzīvokli vai iegūt īpašumā zemi un negrib pārdot sertifikātus, aicinām vistuvākajā laikā izdarīt savu izvēli.

Klātesošo uzmanību piesaista publiskās akciju sabiedrības “Rota” stends, kurā redzamas grāmatas, brošūras, skaisti iesieti bloknoti un citi darinājumi. Uzņēmuma ekonomiste Ligita Romāne iepazīstina ar tipogrāfijas darbu un perspektīvām:

— Mūsu kontrolpaketes turētājs ir akciju sabiedrība KOBLENZ UN PARTNERI, kuriem no kopējā akciju skaita – viena miljona – pieder 606 154 akcijas. 1998. gada l. martā būs pagājuši trīs gadi kopš privatizācijas procesa sākšanās, pareizāk sakot, tas mums jau beigsies. Patlaban visas akcijas viena miljona latu vērtībā ir apmaksātas. Akcionāru sapulcē nolēma vēl papildus 500 000 latu vērtībā izlaist akcijas slēgtās emisijas veidā. Līdz ar to varētu iegūt līdzekļus, lai rekonstruētu ēku un nomainītu vecās tipogrāfijas iekārtas. Strādājot ar mūsdienīgām iekārtām, ražošana atmaksātos, jo samazinātos pašizmaksa.

— Privatizācijas noteikumi paredz, ka nedrīkst samazināt darbinieku skaitu.

— Mēs savus darbiniekus esam saglabājuši. Kaut arī mums mainījās ražošanas profils — no augstspiedes pārgājām uz ofsetu. Līdz ar to vajadzēja mazāk darbinieku. Bet kopējais darbinieku skaits ir saglabāts. Šis noteikumu punkts, tāpat kā visi pārējie, ir izpildīts.

— Cik augstu tiek vērtētas jūsu akcijas?

— Šodienas cena ir 29 santīmi par akciju, bet augstākā cena bijusi 42 santīmi. Es domāju, ka cena celsies, bet ne uzreiz. Tiks iepirktas jaunas iekārtas, līdz ar to ražošanas process tiks uzlabots un modernizēts. Tam ir vajadzīgs laiks. Bet cena celsies noteikti.

— Kas ir jūsu galvenie pasūtītāji?

— Tās ir bijušās valsts, tagad jau privātās izdevniecības — “Zvaigzne”, “Zinātne”, “Avots”, “Artava”, “Jumava”. Tās ir vienas no lielākajām valstī, un ar tām sadarbojamies. Varam būt droši, ka pasūtītāji būs. Turklāt mūsu ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo, ir pieaudzis.

Akciju sabiedrības “Staburadze” stends interesēja daudzus apmeklētājus. Un kā gan ne — publiskajā piedāvājumā tas bija viens no pievilcīgākajiem uzņēmumiem. “Staburadzes” reklāmas menedžeris Andris Bajelis stāsta:

— Paplašinot savu veikalu tīklu vēl kā valsts uzņēmums, izjutām zināmas saistības pret patērētāju. Atlika turpināt šo kursu un meklēt papildu pircēju. Latvijā tas ir grūti atrodams, ir vēl atsevišķas vietas rajonos, kur varētu piedāvāt savu produkciju. Mūsu produkcija ir specifiska, tā jārealizē noteiktā laika posmā, jo mēs nelietojam konservantus. Ārvalstīs Ziemassvētku cepumus un kēksus cep jau pavasarī un glabā gandrīz gadu. Mēs tā nedarām. Droši vien tā ir kļūdaina politika no biznesa viedokļa, bet no patērētāju un ražotāju pašapziņas viedokļa — tas ir labi. Bet līdz ar to mums nepārtraukti trūkst apgrozāmo līdzekļu. Un tomēr nenoliedzami mēs esam Eiropā lielākie toršu ražotāji.

Cilvēki, apmeklējot mūsu stendu, galvenokārt interesējas par to, kā var iegādāties akcijas par privatizācijas sertifikātiem. Diemžēl ir nokavēts. Un žēl, ka nav skaidrs, kas ir valsts un ka mēs visi kopā to veidojam. Padomju varas gados tas domāšanā ir iznīdēts. Jaunie šādus jautājumus neuzdod, bet vecākiem cilvēkiem absolūti nekas nav skaidrs. Tikai sūdzas, ka pensija maza. Bet kas liedz nopirkt akciju! Kaut trīs lati kabatā, bet viena akcija iznāks. Sāc tikai darboties! Akcijas paliks bērniem. Vienkārši negrib pat mēģināt.

Par lielo ieinteresētību šajā atvērto durvju dienā iepriecināts ir arī Rīgas Fondu biržas viceprezidents Aivars Slokenbergs :

— Ierosinājums rīkot atvērto durvju dienu radās pagājušajā gadā, kad 25. jūlijā atzīmējām Fondu biržas tirdzniecības sesijas gada jubileju. Toreiz bija negaidīti liela atsaucība. Tāpēc nolēmām katru gadu aicināt cilvēkus uz atvērto durvju dienu. Mums ļoti bieži zvana un vēlas tikties, bet biržā iekļūt nav nemaz tik vienkārši. Parastie cilvēki jau klāt netiek. Ārvalstu investorus, banku pārstāvjus — tos mēs pieņemam. Ļoti lielu aktivitāti izrāda emitenti, iepriecina viņu gatavotie stendi. Biržas nozīmi sāk saprast un novērtēt. Piemēram, “Staburadzes” vadība atzīst, cik svarīgi, ka uzņēmums ir biržas sarakstā un akcijas vērtība pārsniedz 3 latus.

Mūsu Fondu biržā patlaban ir 18 biedru. Teorētiski biržas biedram ir jābūt akcionāram. Ir arī akcionāri, kuri vēl nav biržas biedri. Tātad potencionāli — ap 20 biedriem. Tās visas ir juridiskas personas, kas darbojas biržā savu klientu uzdevumā.

Mums ir 54 emitenti, lai gan situācija visu laiku mainās. Publiskais piedāvājums bija sava veida grūdiens, biržas vadība tolaik uzskatīja, ka jāpanāk, lai biržā uzņēmumi iestātos pēc iespējas vairāk, tad jau redzēs, kas notiks. Viņi visi gribot negribot tika iemesti biržā, to paredzēja privatizācijas noteikumi. Tikai atsevišķi uzņēmumi — “Rīgas alus”, akciju sabiedrība “Balta”, “Jēkabpils cukurfabrika” — nav ienākuši caur publisko piedāvājumu, bet iestājušies paši.

Lietuvā ir ļoti mazas brokeru kompānijas. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet pie mums ir tā, ka vienai bankai – Rīgas komercbankai – ir brokeru nodaļa, pie tam viņi veic gan konta turētāju funkcijas, gan brokeru funkcijas. Domāju, ka pēc pāris gadiem būs cits darbības modelis. Piemēram, ārvalstnieki varbūt pat neuzticēsies brokeru kantorīšiem. Viņi gribēs konta turētāju, kas ir licencēts Latvijas centrālajā depozitārijā. Tāds modelis attīstīsies. Tāda tipiska banka, kas nav biržas biedrs, bet ir konta turētājs, ir Francijas Societe General , kas apkalpo lielos kontu turētājus, nopietnas finansu kompānijas. Klasiskais modelis pie mums vēl nav izveidojies, bet Lietuvā ir pilns ar tādiem brokeru kantorīšiem.

Atšķirībā no Igaunijas mums ir necentralizēts depozitārijs, tas nozīmē, ka kopsummā zināms, ka šai bankai ir, teiksim, miljons “Kaijas” akciju uz klientu kontiem. Ja tur kāds klients pērk vai pārdod, tad depozitārijs šo kustību kontrolē. Nav redzams, kas tas par pircēju vai pārdevēju. Igaunijā gan jau ir izveidots liels reģistrs.

Mūs stimulēja tas, ka palīdzēja franči, kas tikpat veiksmīgi palīdzēja arī Polijai. Tas bija mūsu “gaišais piemērs”, kā sākt visu no nulles. Parīzes Fondu birža palīdzēja arī ar programmu nodrošinājumu.

Tagad jau var runāt par sasniegumiem, jo kredītreitings novērtēts augstu. Ārvalstu investīcijas beidzot sāk piesaistīties. Biržā visi uzdevumi ir anonīmi, bet ir skaidrs, ka tagad nāk iekšā nopietnas summas.

Kā kārtējā preses konferencē atzina Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps, atvērto durvju diena bija pulcējusi trīs reizes vairāk apmeklētāju nekā bijis cerēts. Interese par vērtspapīru tirgu bija visdažādāko slāņu iedzīvotājiem. Ir palielinājies mazo investoru skaits. Labs apliecinājums šim pasākumam būs akciju sabiedrības “Grindex” publiskais piedāvājums, kas notiks pēc trim nedēļām. Tas būs uzskatāms par sava veida indikatoru, cik lielā mērā ir palielinājusies interese par vērtspapīriem.

Šāda tendence jau ir vērojama, par to liecina pagājušajā nedēļā izpildīto pirkšanas — pārdošanas uzdevumu skaits biržā, kas sasniedza 1182, vidēji par 200 vairāk nekā vienā sesijā. Vienā sesijā iesniegto uzdevumu skaits bija 500 līdz 600.

Vēl viena nianse: samazinājies ārpusbiržas darījumu apjoms, tika tirgotas akcijas tikai par 0,5 miljoniem latu. Savukārt biržas tirgus aizņem divas trešdaļas no kopējā apgrozījuma, tas ir, četras piektdaļas no kopējā vērtspapīru tirgus apjoma. Raksturīgs arī fondu tirgus viļņveidīgums. Straujais akciju cenu kāpums pirms pāris nedēļām piesaistījis cilvēku uzmanību. Psiholoģiski tīkami ir apaļi skaitļi. Un apstiprinājums tam Rīgas Fondu biržā ir Dova–Džonsa indekss, kas pusotra gada laikā palielinājies pieckārt, sasniedzot 500. Tātad katra investora ieguldījums palielinājies pieckārt. Cilvēki nopelnīja, iegādājoties “Baltas” akcijas. Ikviens investors var pārliecināties, ka darbība vērtspapīru tirgū nav sarežģīta.

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Foto: Marika Vanaga

Ļaužu pieplūdums Rīgas Fondu biržā

LPA ārējo sakaru grupas vadītāja Selga Laizāne un Rīgas Fondu biržas viceprezidents Aivars Slokenbergs

Akciju sabiedrības “Staburadze” stends

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!