INTERVIJAS. SARUNAS

Uz Eiropas Savienību ar mērķtiecību un saskaņotību

Jānis Vaivads, Eiropas integrācijas biroja direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Bieži vien dzirdam un lasām par to, ka Latvija tiecas uz Eiropas Savienību, vēlas kļūt par tās dalībvalsti. Tas ir viens no svarīgākajiem mūsu valsts, valdības ārpolitikas mērķiem. Kāda loma šai virzībā ir Eiropas integrācijas birojam?

— Jā, Latvija izvēlējusies ceļu uz Eiropas Savienību, un no šī politiskā mērķa izriet daudzi uzdevumi. Lai Latvija kļūtu par nākamo ES dalībvalsti, tā ir jāsakārto atbilstoši tiem priekšnoteikumiem, ko izvirza ES valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm. Tie ir aptveroši, būtiski valsts nostiprināšanas uzdevumi. Lielās līnijās var teikt, ka tie sakrīt ar jebkuras valsts mērķiem: pirmkārt, tā ir demokrātijas nostiprināšana, tādu institūciju veidošana, kas garantē demokrātijas ievērošanu, cilvēktiesību aizsardzību; otrs lielākais bloks — ekonomisko struktūru jeb ekonomikas vides veidošana un sakārtošana, ko dēvē par iekšējo tirgu. To attiecīgi regulē ES normatīvie akti, proti, Latvijai būs jāpiemērojas tiem saimniekošanas noteikumiem, kādi ir Eiropas Savienībā. Trešais nosacījumu bloks ietver sevī mūsu valsts spēju sadarboties ar ES politiskajā jomā — ārpolitikā, iekšpolitikā, tiesībsargājošā sfērā.

Tas ir liels un būtisks uzdevums valdībai. Vajadzēja atrast gan līdzekļus, gan veidu, kā labāk sekmēt šī mērķa sasniegšanu. Tādēļ 1994. gada 1. novembrī ar Ministru kabineta lēmumu nodibināts Eiropas integrācijas birojs, kas bija Ārlietu ministrijas, tagad — īpašu uzdevumu ministra ES lietās pakļautībā esoša valsts iestāde, kuras uzdevums ir sagatavot un koordinēt valsts politiku integrācijai Eiropas Savienībā. Reāli tas sāka darboties 1995. gada maijā. Es vadu šo biroju kopš 1995. gada 1. oktobra.

— Lūdzu, pastāstiet par šajā laikā paveikto un darāmo!

— Mūsu birojs ir neliels, bet svarīgs koordinācijas centrs, kas sagatavo un saskaņo valdības rīcību integrācijai ES, dod pārskatus un analīzi pašai valdībai un informē starptautiskās organizācijas, kā Latvijā norit šis process

Kopā ar ministrijām izstrādāta un pērn decembrī apstiprināta valdības rīcības programma, kas pamatā ir integrācijas stratēģija. Mūsu biroja uzdevums ir sekot šīs programmas praktiskai izpildei un sagatavot tās nākamos soļus. Šīs programmas izpilde saistās ar daudziem nopietniem uzdevumiem gan mūsu likumdošanas sakārtošanā, gan darbinieku izglītošanā un sabiedrības informēšanā. Protams, šo darbu mēs veicam kopā ar dažādām valdības institūcijām. Birojā izveidotas un darbojas vairākas darba (ekspertu) grupas dažādās likumdošanas jomās, praktiski katrā ministrijā ir funkcionālas vienības, kas koordinē šo darbu ministrijas ietvaros. Valdības līmenī šo procesu politiski vada Eiropas integrācijas padome, arī Saeimā strādā Eiropas lietu komisija. Mūsu rūpe — lai šī kopējā rīcība būtu mērķtiecīga un saskaņota.

— Cik darbinieku pašlaik strādā jūsu vadītajā birojā?

— Līdz pērnā gada beigām budžeta līdzekļus mums iedalīja pieciem štata darbiniekiem, tiesa, trīs cilvēkus pieaicinājām strādāt uz līguma pamata. Tas bija nepietiekami, tāpēc šī gada budžets mums atļauj algot divdesmit darbinieku. Birojā izveidots Juridiskais departaments un Sadarbības projektu departaments. Tiesa, patlaban problēmas ir ar telpām — šeit, Elizabetes ielā 57, kur otrajā stāvā aizņemam dažas istabas, to nepietiek. Ar laiku, cerams, kopā ar Valsts kanceleju šo problēmu atrisināsim.

Gribu piebilst, ka Integrācijas birojs nav vienīgā izveidotā iestāde integrācijas procesa nodrošināšanai. Likumdošanas saskaņošanas darbs nav iedomājams bez latviski pārtulkotiem ES normatīvajiem dokumentiem. Un tas ir milzīgs darbs. Tādēļ ir izveidots un jau sāk strādāt Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kas vispirmām kārtām būs metodoloģijas atbalsta centrs tulkotājiem ministrijās.