• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Somijas jaunajā teritorijā Rīgā - jaunajā vēstniecības namā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.1996., Nr. 209 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29406

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pensijām. Dialogs sācies

Vēl šajā numurā

04.12.1996., Nr. 209

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Somijas jaunajā teritorijā Rīgā — jaunajā vēstniecības namā

Somijas premjerministrs Pāvo Tapio Liponens — Rīgā 2.decembrī, atklājot Somijas vēstniecības ēku:

Ministru prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks šodien būt klāt atjaunotās Somijas vēstniecības ēkas Rīgā oficiālajā atklāšanā. Daudzu gadu ilgā gaidīšana ir beigusies, un ēka ir pabeigta.

Celtniecības rezultāti ir vairāk nekā apmierinoši. Somijas vēstniecība tagad atrodas ēkā, kas ir ļoti piemērota šim nolūkam. Vienlaikus ēka ir atguvusi savu senāko eleganci un spožumu. Iespēju robežās mērķis ir bijis atdot ēkai tās sākotnējo izskatu. Tādējādi atkal kļuvuši redzami vairāki lieliski ēkas veidojumi, kuri tika atrasti restaurācijas darbu gaitā.

Vēstniecībai uzsākot savu darbu šajā brīnišķīgajā ēkā, tā atgriežas pie savām saknēm. Starp diviem pasaules kariem Somijas vēstniecība īrēja šīs telpas un darbojās šajā ēkā līdz pat slēgšanai 1940.gadā. Kad 1991.gadā Somijas un Latvijas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas, bija pats par sevi saprotams, ka mēs gribējām nopirkt šo ēku un izvietot šeit mūsu vēstniecību.

Mums, somiem, vēstniecības atgriešanās šajā ēkā ir simbols tam, ka Somijas un Latvijas attiecības ir izdzīvojušas cauri grūtajiem laikiem. Gadu desmitiem nebija iespējams uzturēt politiskas attiecības; ekonomiskās attiecības tika pārtrauktas, un agrāk tik enerģiskā sadarbība zinātnē, mākslā un kultūrā bija apstājusies. Bet dažu gadu laikā mēs jau atkal esam atjaunojuši ekonomiskās un politiskās attiecības mūsu abu valstu starpā. Es esmu īpaši priecīgs par faktu, ka Somija ir kļuvusi par Latvijas visnozīmīgāko tirdzniecības partneri un Somijas investīciju apjoms Latvijā ir manāmi pieaudzis. Tomēr vēl aizvien ir daudz darāmā.

Šodien mēs ar Ministru prezidentu Šķēles kungu apspriedām vairākas tēmas, sākot ar starptautiskās politikas jautājumiem un beidzot ar divpusējo attiecību jautājumiem. Pārrunās es apstiprināju, ka Somija atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā. Mēs atbalstīsim Latviju arī tās darbībā kā Baltijas padomes prezidējošo valsti.

Somija ir iestājusies Eiropas Savienībā, un tas ir pavēris pilnīgi jaunas perspektīvas mūsu valstu savstarpējos sakaros. Somija ir prezidējošās valsts vietas izpildītāja Latvijā un citās Baltijas valstīs. Mēs, somi, pārstāvam kā savas nacionālās, tā arī Eiropas Savienības intereses. Savienība cenšas uzturēt vienādus kontaktus visos virzienos.

Baltijas jūra mūs ir vienojusi vienmēr: gan kara laikā, gan miera apstākļos. Rīga gadsimtiem ilgi ir bijusi viena no Baltijas jūras vislielākajām pilsētām. Tās ietekme izplatījās līdz pat Somijai. Arī dažiem no maniem senčiem bija sakari ar šo zemi XVII gadsimtā. Tagad mēs dzīvojam kā neatkarīgas valstis Baltijas jūras atdzimšanas ērā.

Mēs arī apmainījāmies viedokļiem par to, kā veicināt mieru un paaugstināt drošību mūsu reģionā. Somijas nostāja ir tāda, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu drošības modeli. Mūsu mērķis ir novērst Eiropas jaunu politisku un militāru sadalīšanu.

Ministru prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Nobeigumā es vēlētos pateikties visiem tiem, kuri piedalījās šīs ēkas atjaunošanā: arhitektiem, projektētājiem, celtniecības konsultantam, galvenajai darbizpildītājfirmai, līgumdarbu veicējiem; visiem — gan vīriešiem, gan sievietēm, gan somiem, gan latviešiem. Jūs esat veikuši lielisku darbu. Paldies jums par to!

Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle — Rīgā 2.decembrī, atklājot Somijas vēstniecības ēku:

Jūsu ekselences,

dāmas un kungi!

Latviešu un somu tautām ir daudz kas kopējs. Tās abas dzīvo Baltijas jūras krastos: domāju, nekļūdīšos, teikdams, ka arī rakstura iezīmēs mūsu tautām ir daudz kas kopējs — tas ir zināmais, vien mūsu reģionam raksturīgais atturīgums, kas tomēr netraucē gūt īstus draugus un apliecināt savu draudzību. Tas ir mūsu tautām raksturīgais darba tikums un pieķeršanās savam namam, savam ģimenes pavardam. Tas viss ļauj somus un latviešus dēvēt par brāļu tautām.

Abas mūsu tautas faktiski vienlaicīgi ieguva savu neatkarību pēc Krievijas impērijas sabrukuma. Gan Somija, gan Latvija laika posmā starp pasaules kariem attīstīja savu valstiskumu, un mūsu tautas pamatoti varēja lepoties ar panākumiem, ko tās bija guvušas šajā īsajā laika posmā.

Mūsu tautu vēstures gaitu ietekmēja Otrais pasaules karš — pret somu tautu tas bija apgājies saudzīgāk, pret mums — nežēlīgāk. Piecdesmit gadus mēs ar simpātijām raudzījāmies uz brāļu tautu, kura, saglabājusi neatkarību pēc Otrā pasaules kara, attīstījās par ekonomiski spēcīgu valsti, kura spēlē ievērojamu lomu ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules mērogā. Atcerēsimies kaut vai tādu vēsturisku notikumu kā Helsinku Noslēgumu aktu 1975.gadā.

Mēs nekad neaizmirsīsim to palīdzību, ko somu tauta deva Latvijai pēc mūsu neatkarības atjaunošanas.

Piecdesmit gadi ir ietekmējuši ne tikai tautas likteni, bet arī atstājuši iespaidu uz cilvēku domāšanu un arī darba tikumu. Nenovērtējams ir atbalsts, ko Somija dod mums, lai palīdzētu tālāk pārvarēt šīs piecdesmit gadu radītās sekas. Tā ir palīdzība valsts struktūru veidošanā, reģionālā attīstībā, apkārtējās vides aizsardzībā — būtu nepieciešams ilgāks laiks, lai uzskaitītu visas jomas, kur mums ar Somiju pastāv sekmīga sadarbība. Galu galā Latvijas vēstniecība Helsinkos sekmīgi darbojas, pateicoties lielajam Somijas atbalstam.

Īpaši jāpiemin tā palīdzīgā roka, ko Somija mums sniedz, lai sekmētu mūsu tālāku integrēšanos Eiropas struktūrās, it īpaši — Eiropas Savienībā.

Arī Somijas uzņēmēji ir atraduši savu vietu Latvijā. Par ikdienišķu ainavas sastāvdaļu ir kļuvuši “Nestes” benzīntanki. Sākusi darbu “Pakenso” rūpnīca. Ir arī citi piemēri, un es esmu pārliecināts, ka tas ir tikai mūsu sekmīgās sadarbības sākums.

Ekselences,

dāmas un kungi!

2.decembris iekļūs Latvijas un Somijas attiecību hronikā kā vēsturiska diena. Somijas vēstniecība atsāk darboties namā, kur tā darbojās laika posmā starp diviem pasaules kariem.

Gribētu novēlēt, lai šis nams tiešām kļūtu par somu zemes stūrīti Latvijā. Īpaši gribētu novēlēt vēstnieka kungam un pārējiem vēstniecības darbiniekiem, lai jūsu darbs šeit jums radītu prieku un jūs šeit tiešām justos kā mājās. Lai jūsu darbs sekmētu mūsu valstu sadarbību un stiprinātu mūsu tautu ciešās saites.

Paldies par uzmanību!

Aizvakar, 2.decembrī, Somijas Republikas premjerministram Pāvo Tapio Liponenam atrodoties darba vizītē, tika atklāts Somijas vēstniecības atjaunotais nams Rīgā, Kalpaka bulvārī 1. Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hannu Hemeleinens ar kundzi savas valsts vēstniecībā ar sirsnību uzņēma Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, Ministru prezidentu Andri Šķēli un pārējos gaidītos viesus.__ Foto: Uldis Pāže

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!