• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Viss par mūsu lībiešiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.2001., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2924

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

07.02.2001., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Viss par mūsu lībiešiem

Par zinātnes pirmo devumu valsts ilgtermiņa mērķprogrammai "Lībieši Latvijā"

Saulvedis Cimermanis, LZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Iznācis žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" A daļas 2000. gada 3./4. numurs. Vairāk nekā 25 iespiedloksnes plašajā ar melnbaltiem fotoattēliem, kartēm, tabulām, zīmējumiem ilustrētajā divdaļīgajā izdevumā ievietoti 29 dažādi apcerējumi un materiāli par zinātnes avotiem, atziņām un dzīvi.

Žurnāla pirmās daļas pamattēma ir valsts nozīmes pētījumu programmas "Letonika" apakšprogramma "Baltu un Baltijas somu etniskā vēsture un kultūras vēsture", ap kuru grupējas starptautiski plašā un perspektīvā zinātnes virziena — somugristikas interesenti Latvijā. Šī problemātika Latvijā kļuvusi daudz aktuālāka nekā agrāk sakarā ar Ministru kabineta 1999. gada 14. decembrī apstiprinātās valsts ilgtermiņa mērķprogrammas "Lībieši Latvijā" īstenošanu un lībiešu izzušanas procesa palēnināšanu. Viena no programmas nodaļām paredz veikt valsts atbalstītus plašus pētījumus par lībiešu cilmi, kultūru, sakariem ar citiem etnosiem, valodu, vēsturi, situāciju dažādos laikposmos, aptverot visus Latvijas apvidus, kuros kādreiz dzīvoja vai vēl joprojām dzīvo lībieši. Šie pētījumi būs ilgtermiņa — vismaz 25 gadus ilgi. Tiem ir un būs stingra zinātniski praktiska ievirze un mērķi: 1) iepazīstināt mūsdienu sabiedrību ar latviešu un lībiešu iepriekšējo paaudžu radītajām tradicionālās kultūras vērtībām un noturīgajiem rīcības principiem, 2) veicināt pagātnē izstrādāto tradicionālo darba, kultūras, mākslas un sadzīves principu un vērtību pārmantošanu un izlietošanu mūsdienu vajadzībām, 3) sekmēt jau gandrīz izzudušā lībiešu etnosa, tā valodas un kultūras vērtību iespējami ilgu saglabāšanos, 4) parādīt baltu un Baltijas jūras somu tautu tradicionālās kultūras vietu Eiropas, bet it īpaši Ziemeļaustrumeiropas tautu tradicionālās kultūras kopumā.

Šis žurnāla numurs ir pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas apkopojošais devums pēc minētās programmas apstiprināšanas. Tajā ievietotas ziņas par mūsu veikumu iepriekšējos gados, par dažiem lībiešu izzināšanas avotiem un pētnieku atziņas par viņu kultūru, saimniecisko darbību, etnisko un kultūras situāciju un par daudz ko citu. Te sākam dziļāk pievērsties arī Rietumvidzemes lībisko novadu ļaužu vēsturei. Izteiktās atziņas gūtas, analizējot Krievijas, Latvijas un Somijas avotu krātuvēs atrastos dokumentus. Rakstiem pievienotas bagātas avotu un bibliogrāfiskas norādes, kas palīdzēs interesentiem veikt dziļākus meklējumus.

Žurnāla otrajā daļā ievietoti materiāli par aktuāliem Latvijas mūsdienu dzīves un kultūras jautājumiem, tajā skaitā arī par zinātnes norisēm. LZA īstenais loceklis Jānis Stradiņš žurnāla ievadā apkopo un vispārina LZA 1994.–2000. gada veikumu lībiešu etniskās vēstures, kultūras vēstures un mūsdienu stāvokļa izzināšanā, kā arī zinātniski praktisko rīcību ar lībiešiem saistītu valsts mēroga jautājumu risināšanā. Īsi raksturojis lībiešu trešās atmodas rosinātājus un pirmos rezultātus, autors stāsta par LZA un valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas "Lībiešu krasts" zinātniskās sadarbības gaitā notikušo Mazirbes, Rīgas un Ventspils kopsēžu saturu, par LZA locekļu un citu zinātnieku devumu sabiedriskās organizācijas "Lībiešu kultūras centrs" rīkotajos zinātniskajos un zinātniski izglītojošajos pasākumos Rīgā un Staicelē, par zinātniskajām, populārzinātniskajām un zinātniski praktiskajām publikācijām, kas radušās minētās sadarbības rezultātā. Īpaša uzmanība veltīta zinātniskās pētniecības darbībai, kuru ieteica pirmā — 1994. gada 7. oktobra kopsēde un kam bija sekoša praktiska ievirze: 1) sekmēt lībiešu etnosa lejupslīdes apturēšanu un atdzimšanu, viņu saimnieciskās darbības principu, kultūras un valodas saglabāšanu un tālāku attīstīšanu; 2) izdarīt tādas izmaiņas likumdošanā, kas pieļautu etnonīma "lībietis" un "lībiete" ierakstīšanu to personu pasēs un citos juridiskos dokumentos, kuras uzskata sevi par lībiešiem, bet nevar uzrādīt attiecīgu dzimšanas apliecību; 3) visā Latvijas teritorijā nodrošināma lībiešu kultūras, valodas, vēstures, kā arī Latvijā noritējušās igauņu, latviešu un lībiešu etnosu saplūšanas vispusīga izpēte; 4) izstrādājama "Lībiešu krasta" un Slīteres valsts rezervāta attīstības kopprogramma un detalizētas apakšprogrammas, kuru īstenošanas gaitā Ziemeļkurzemē tiktu saglabātas unikālas dabas, kultūrainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, perspektīvā izveidotos Ziemeļkurzemes nacionālais parks; 5) visā Latvijā nepieciešams nodrošināt pastiprinātu aizsardzības režīmu vēl esošajām kādreizējo lībiešu ciemu sētu tradicionālajām būvēm, lībiešu kultūras pieminekļiem un to apkārtnes kultūrainavām. Rakstā atspoguļotas un īsi raksturotas minēto pasākumu ieceru īstenošanas gaitā radušās publikācijas, parādīti zinātniski praktiskās darbības rezultāti, to skaitā arī jau minētās valsts ilgtermiņa mērķprogrammas "Lībieši Latvijā" izstrāde. Autors sniedz arī koncentrētu pārskatu par lībiešu problemātikas pētīšanu kopš 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām un nozīmīgāko darbu bibliogrāfiju. Tajā spilgti parādās "Latvijas Vēstneša" devums zinātnieku atziņu un jaunatklāto faktu operatīvā nodošanā sabiedrības rīcībā. Pārskatu noslēdz atziņa, ka "šobrīd visai aktuāla kļūst humanitāro zinātņu speciālistu sadarbība, īstenojot jau minētās valsts ilgtermiņa mērķprogrammas "Lībieši Latvijā" zinātniski pētniecisko un zinātniski praktisko daļu… Lībiešu pētniecības un vispār somugristikas attīstībai Latvijā ir labi priekšnosacījumi, kuru izmantošanai vajadzīgs tikai valsts finansiālais atbalsts".

Filoloģijas doktore Kersti Boiko sniedz izziņu par darbu, kas veikts 1997.–2000. gadā, risinot Latvijas Zinātnes padomes finansētās pētījumu programmas "Letonika" apakšprogrammas "Lībiešu kultūrvēstures un valodas mantojuma apguve" jautājumus: 1) kopš 1995. gada Latvijas Universitātē darbojas studiju bakalaura programma, kuras ietvaros studenti apgūst lībiešu, igauņu, somu valodu, iepazīstas ar Baltijas jūras somu tautu garīgo un materiālo kultūru; 2) veidojot lībiešu kultūras vēstures un valodas datu bāzi, savākts ap 50 dažādas tematikas publicētu un nepublicētu materiālu, ko izmanto mācību un pētniecības darbā; 3) kārtoti jautājumi par Igaunijas avotu krātuvēs glabāto igauņu zinātnieku vākumu kopiju nodošanu Latvijas avotu krātuvēm; 4) izdota K.Boiko grāmata "Lībiešu valoda", kurā ievietota lībiešu valodas apgūšanai nepieciešamā pamatviela un vārdnīca ar aptuveni 800 vārdiem; 5) pētīti lībiešu valodas savienojuma verbi, kuru analīze ir būtiska Baltijas jūras somu un latviešu salīdzināmās valodniecības un vārdnīcu sastādīšanas sastāvdaļa; 6) sākta lībiešu valodas sinonīmu vārdnīcas sastādīšana, kas ir svarīgs lībiešu literārās valodas attīstīšanas līdzeklis; 7) sākts salīdzinošs pētījums "Darbības vārdu izteiksmes igauņu, lībiešu un latviešu (lietuviešu) valodā", kas nepieciešams valodu kontaktu un lībiešu valodas gramatikas jautājumu skaidrošanā. Pārskatam pievienots 1997.–2000. gadā publicēto darbu un zinātniski praktisko veikumu saraksts, uzsvērta iesāktā darba turpināšanas lietderība.

Habilitētā filoloģijas doktore Elga Kagaine programmatiski vērtē Vidzemes lībisko izlokšņu pētīšanā paveikto, parāda radušās problēmas un nākotnē darāmo. Izlokšņu sistemātiskas izpētes sākumu viņa saista ar latviešu izcilāko valodnieku K.Mīlenbaha un J.Endzelīna darbību 20. gadsimta sākumā, kad viņi vāca un publicēja izlokšņu tekstus, izstrādāja izlokšņu aprakstu programmu plašākiem pētījumiem latviešu dialektoloģijā. Pirmskara periodā aprakstītas apmēram 20 Vidzemes lībiskās izloksnes. Vairums aprakstītāju bijuši LU baltu filoloģijas studenti — šo izlokšņu runātāji, kas galveno uzmanību veltījuši izlokšņu fonētikai un morfoloģijai. Pēckara gados turpinājās iepriekšējā laikposma programmas īstenošana, palielinājās ilustratīvo piemēru daudzums parādību raksturojumā, izlokšņu apraksti papildinājās ar izvērstāku leksikas materiālu. Autore uzsver, ka izloksnes aprakstītājs, "kas pats ir kādas izloksnes pārstāvis un labi pārzina šo izloksni (vai izlokšņu grupu) ne tikai teorētiski, bet arī praktiski spēj dot ticamāko un izsmeļošāko materiālu par attiecīgo izloksni".

Par svarīgu veikumu E.Kagaine uzskata materiālu vākšanu apvidvārdu vārdnīcām un šo vārdnīcu sastādīšanu, kas "prasa sistemātisku, detalizētu leksikas materiālu apzināšanu dažādās tematiskajās mikrogrupās, vārdu nozīmju izzināšanu un skaidrošanu, plaša izlokšņu ilustratīvā materiāla pierakstīšanu saistītā stāstījumā, nevis tikai atsevišķa vārda vai formas fiksāciju, atspoguļojot vienīgi tā izrunas vai darināšanas īpatnības (nereti ārpus konteksta). Jāpiebilst, ka vairākos gadījumos tieši atrautība no konteksta liedz izlokšņu aprakstos fiksēto materiālu izmantot kā ilustrāciju citu līmeņu (galvenokārt semantikas) pētījumos". Lībisko izlokšņu leksikas bagātie pieraksti vērtēti kā "unikāla bāze pētījumiem vēsturiskajā valodniecībā un valodu kontaktu jomā". Rakstā izcelts valodnieču Martas Rudzītes (1924–1996) un Silvijas Raģes (1928–1976) veikums lībisko izlokšņu izpētē, baltu un Baltijas jūras somu valodu sakaru un savstarpējo ietekmju izzināšanā, kas savukārt saistās ar etniskās vēstures problēmu risināšanu. Stāstīts par izlokšņu vārdnīcu sastādīšanas principiem un atzinīgi vērtēts novadpētnieku veikums izlokšņu leksikas pierakstīšanā. Tā kā pētnieku rīcībā nonāk gramatiski un semantiski arvien daudzpusīgāks materiāls, rodas iespēja pievērsties plašākai dialektālo parādību analīzei, tajā skaitā baltu un Baltijas jūras somu valodu kontaktu plašākai analīzei, piemēram, vārdu semantikai, leksiskajām nozīmēm, semantiskajām ietekmēm un paralēlēm. Vidzemes lībisko izlokšņu un valodu kontaktu izpētes tālāku nākotni autore saskata jaunu materiālu dziļā apzināšanā, dialektālo vārdnīcu sastādīšanā, leksikoloģiskos, etimoloģiskos un dialektālās sintakses pētījumos, dialektālajā semantikā un gramatikā, izlokšņu materiālu abpusējā analīzē no baltistu un somugristu skatījuma, paverot labākas iespējas ietekmju virziena noteikšanai.

Filoloģijas doktors Eberhards Vinklers (Minhene) rakstā par latviešu valodas ietekmi lībiešu valodā vispirms īsi skaidro Baltijas jūras somu valodu piecu grupu (Kurzemes un Vidzemes jeb Salacas lībiešu, Alūksnes, Lejasciema un Ludzas apkaimes igauņu un Bauskas novada votu jeb krieviņu) izvietojumu, cilmi un senākās rakstītās ziņas par šīm Latvijā runātajām valodām, no kurām dažas iesniedzas pat 17. gadsimtā. Tā kā šīs valodas runāja uz latviešu zemes un tās cieši saskārās ar latviešu valodu, tad aizguvumi tajās no pēdējās bija neizbēgami. Rakstā aplūkoti viena aizguvuma — intonāciju — paveidi. Autors izvirza vairākas hipotēzes, kas gaida turpmākus pētījumus.

LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis nolūkā sekmēt pirmavotos balstītu pētījumu rašanos stāsta par dažām avotu grupām, kas glabājas Krievijas un Latvijas avotu krātuvēs un izmantojamas lībiešu dzīvesveida, etniskās vēstures un kultūras vēstures jautājumu skaidrošanai.

Krievijas Zinātņu akadēmijas arhīvā Saktpēterburgā saglabāti Miķeļtorņa lībieša Jāņa Prinča, vecākā, viņa dēla Jāņa Prinča, jaunākā, un dēla Pētera Prinča, kā arī Lielirbes lībieša Klāva Damberga, Vaides lībiešu Andreja Launica un Nika Polmaņa uzrakstītie un akadēmiķim A.J.Šēgrēnam 1847.–1853. gadā sūtītie materiāli.

Turpinājums — seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!