• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra rīkojums Nr. 7 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 6.0 versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2017., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/op/2017/5.24

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 8

Par valstij piederošo nekustamo īpašumu Mārupes novadā nodošanu Mārupes novada pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

05.01.2017., Nr. 5

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 7

Pieņemts: 03.01.2017.

OP numurs: 2017/5.24

2017/5.24
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 6 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 7

Rīgā 2017. gada 3. janvārī (prot. Nr. 1 33. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 6.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 6.0 versijā projekta "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 5 000 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Zemkopības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Zemkopības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 537 600 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 250 000 euro segt no Zemkopības ministrijas budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 287 600 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 3. janvāra
rīkojumu Nr. 7)

Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība 1. kārta
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts ir vērsts uz zemkopības nozares iestāžu darbības efektivitātes palielināšanu, pilnveidojot iestāžu pamatdarbības procesus, nodrošinot starpiestāžu sadarbību, pilnveidojot elektroniskos pakalpojumus, kā arī attīstot centralizētu koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūru.

Projektam ir noteikti šādi mērķi:

1. Zemkopības nozares inspekcijas procesu efektivitātes palielināšana, tos unificējot un centralizējot;

2. Zemkopības nozares iestāžu pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana;

3. Administratīvā sloga samazināšana zemkopības nozares pakalpojumu sniegšanas un inspekciju ietvaros;

4. Zemkopības nozares IKT atbalsta efektivitātes un kvalitātes uzlabošana.

Projekt mērķu sasniegšanai tiks veiktas šādas darbības:

1. Visu zemkopības nozares iestāžu biznesa procesi iekļauj inspicēšanu. Pašreiz šie procesi iestādēs atšķiras, kā arī tās izmanto atšķirīgus IKT risinājumus. Unificējot inspekcijas procesus, iespējams ietaupīt resursus, izmantojot vienotu IT risinājumu, kā arī nodrošināt operatīvu starpiestāžu datu apmaiņu. Projekta mērķis paredz inspekcijas procesu detalizētu izpēti, šo procesu unificēšanas un centralizēšanas detalizēta modeļa izstrādi un specifikāciju sagatavošanu vienotam inspekciju IKT risinājumam, kuru nākotnē ieviest zemkopības nozarē, kā arī pielāgot citu nozaru inspekcijas iestāžu vajadzībām.

2. Zemkopības nozares iestādes sniedz pakalpojumus, kuru elektronizācija padarītu darbu efektīvāku, samazinātu darbinieku laika patēriņu, materiālu patēriņu un radītu finansiālus ieguvumus. Tā realizēšanai Projekta ietvaros paredzēts pilnveidot IKT atbalsta risinājumus, t. sk. nodrošinot:

papīra dokumentu īpatsvara samazināšanu un elektroniskas dokumentu aprites ieviešanu resorā;

informācijas apmaiņu ar citām valsts pārvaldes iestādēm, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju;

gatavību oficiālās e-adreses izmantošanas uzsākšanai 2018. gadā.

3. Zemkopības nozares iestādes sniedz pakalpojumus, kuru elektronizācija samazinātu administratīvo slogu klientiem un radītu finansiālus ieguvumus. Tā realizēšanai Projekta ietvaros paredzēts pilnveidot IT atbalsta risinājumus.

4. Projekta ietvaros tiks īstenota IKT infrastruktūras centralizācija, koplietošanas IKT pakalpojumu izveide, rezultātā tiks paaugstināta IKT pakalpojumu pieejamība un kvalitāte nozares iestādēm to informācijas sistēmu pilnvērtīgai funkcionēšanai. Tādejādi to pašu finanšu un cilvēku resursu ietvaros, tiks uzlabota IKT atbalsta kvalitāte un pieejamība.

Pēc projekta pabeigšanas tiek plānots sasniegt šādus rādītājus:

Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība 2 gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība 3 gadus pēc projekta beigām
1. Inspekcijas procesi, kuru ietvaros tiek veikta pilnībā elektroniska informācijas apstrāde skaits 0 5 32
2. Pakalpojumi, kuru sniegšanā tiek veikta pilnībā elektroniska informācijas apstrāde un aprite % 0 5 15
3. Inspekciju veikšanai patērētā laika samazinājums % 0% 20% 25%
4. Elektroniski sniegto pakalpojumu īpatsvars % 46 56 66
5. Iestādes, kuras izmantos Projekta ietvaros attīstīto koplietošanas platformu Skaits 3 7 7

Īstenojot projekta darbības, tiek plānots sasniegt šādus iznākuma rādītājus

Nr. p. k. Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība 2 gadus pēc projekta sākuma Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1. Izveidota centralizēta informācijas koplietošanas virtualizācijas platforma skaits 0 0 1
2. Pilnveidoti Zemkopības ministrijas (ZM) centralizētie koplietošanas risinājumi (pilnveidota klientu attiecību vadības sistēma, vienota nozares elektroniskā pasta sistēma) skaits 0 2 2
3. Pilnveidota zemkopības nozares centralizēta IKT infrastruktūra skaits 0 1 1
4. Pilnveidotas nozares iestāžu pamatdarbības informācijas sistēmas (IS) (Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) IS, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Kultūraugu uzraudzības valsts informācija sistēma (KUVIS), Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) Veterināro zāļu reģistrs, Valsts meža dienesta (VMD) Meža valsts reģistrs (MVR), ZM Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēma, Lauksaimniecības datu centra (LDC) IS, Lauku atbalsta dienesta (LAD) IS) skaits 0 7 7

Projekta kopējais plānotais finansējums ir 5 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 30 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts ir saistīts ar 2007.–2013. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu ietvaros" Zemkopības ministrijas īstenotajiem projektiem – "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas izveide" (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/014) un "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izveide" (3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/014). Šo projektu rezultātā tika izveidota vienota zemkopības nozares informācijas sistēma1, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas pārvaldību zemkopības nozarē.

Plānotā projekta ietvaros tiks attīstīti iepriekšējā perioda rezultāti, t. sk. vienots klientu reģistrs, nodrošinot tā izmantošanu visās zemkopības nozares iestādēs.

Līdz ar IS modernizāciju, kā arī lai panāktu plašu pielietojumu mērķauditorijā, 7 e-pakalpojumiem nepieciešami pilnveidojumi, t. sk. lietojamības uzlabojumi:

- Specifisko pārtikas produktu reģistrēšana;

- Pieteikums sēklaudzēšanas lauka un kartupeļu sēklaudzēšanas lauka apskatei;

- Pieprasījums vidējā sēklu parauga noņemšanai, analīžu veikšanai un etiķešu izgatavošanai;

- Deklarācijas iesniegšana fitosanitārajai kontrolei;

- Personas iekļaušana Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;

- Mednieku sezonas karšu izsniegšana;

- Pieteikšanās mednieka vai medību vadītāja eksāmenam.

No jauna tiks izveidoti 10 e-pakalpojumi:

- Informācijas saņemšana par traktortehnikas vadītāju apmācību (sniedzējs – VTUA, saņēmējs – apmācību iestādes);

- Traktortehnikas noņemšana no uzskaites norakstīšanai;

- Atgādinājumi par dokumentu derīgumu termiņu;

- Traktortehnikas vadītāju kvalifikācijas teorētiskā eksāmena kārtošana;

- Traktortehnikas agregātu numuru salīdzināšanas pieteikšana;

- Elektroniska lauku vēstures žurnāla izveide;

- Paziņojums par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem;

- Atļauja sēklas (sēklu maisījumu) vai pavairojamā materiāla izmantošanai, kas nav iegūti ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

- Mobilā piekļuve un lauku informācijas aktualizēšana;

- Elektroniska lauku mēslošanas plāna uzturēšana.

Kopš iepriekšējā projekta realizācijas IKT infrastruktūra novecojusi un pieaudzis datu apjoms, tāpēc nepieciešami tās uzlabojumi. Esošais datu centrs nepietiekami nodrošina veiktspējas un drošības prasības, kādas uzstāda ERAF projektu realizācija. Plānota visu nozares nekritisko IS izvietošana iestādes virtualizācijas platformā, bet šim nolūkam nav pieejamas nepieciešamās licences, kā arī platformas fiziskā komplektācija nav identiska primārajā un rezerves datu centrā. Esošā datu centra infrastruktūra nenodrošina iespēju veikt elektroenerģijas patēriņa uzskaiti katrai aparatūras statnei atsevišķi, kas liedz noteikt koplietošanā izvietoto resursu faktisko ietekmi uz datu centra izmantošanu. Datu centrā esošajām aparatūras statnēm ir novecojusi piekļuves sistēma, kas balstās uz fiziskajām atslēgām, nenodrošinot kontroli par faktisko statnes atvēršanas brīdi un informāciju par personu, kas šo statni atver. Slēgumā starp ZM ēkā esošajām iestādēm un datu centra infrastruktūru izmantotie optiskās šķiedras savienojumi tiek terminēti atsevišķos optiskajos konvertoros, kas palielina bojājumu risku, kā arī apgrūtina fiziskā tīkla infrastruktūras apkalpošanu un pārvaldību. Tiks veikta datu masīvu iekārtu iegāde un uzstādīšana, izveidota pilnvērtīga virtualizācijas platforma ar identisku fizisko infrastruktūru abos datu centros, papildināti virtualizācijas platformas un datu glabātuvju fiziskās infrastruktūras elementi ar papildus fiziskajām komponentēm un licencēm darbības nodrošināšanai, pilnvērtīgi sagatavotas datu centra aparatūras statnes, nodrošinot piekļuves kontroli un elektroenerģijas patēriņa uzskaiti patērētājiem, kā arī migrētas Zemkopības nozaru IS uz ZM vienoto virtualizācijas platformu.

Kopumā paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta sociālekonomiskie un finanšu ieguvumi, sākot ar 2023. gadu, sasniegs aptuveni 2 014 870 euro gadā. Projekta pārskata perioda ietvaros, t.i. 15 gadu laikā pēc projekta īstenošanas, projekta kopējie ieguvumi sasniegs 30 223 070 euro. Ieguvumu kopsumma būtiski pārsniedz projekta investīcijas, kas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību un īstenošanas lietderīgumu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Ieguvumu aprēķins balstās uz izejas datiem un pieņēmumiem, kuri pēc fakta var mainīties laika gaitā, un kuri var nebūt pilnībā precīzi. Tādēļ šis aprēķins ir uzskatāms par indikatīvo ieguvumu aplēsi.

Sociālekonomiskais ieguvums Ekvivalents naudas izteiksmē Aprēķins
VTUA datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot traktortehnikas tehnisko apskašu procesu 420420,00 euro Sagatavoto tehniskās apskates protokolu skaits vidēji 57 200 gadā.

Elektronizējot traktortehnikas tehnisko apskašu protokolus, tiek ieekonomēts darbinieku patērētais laiks protokola ievadei VTUA IS un protokola papīra formāta sagatavošanas papīra izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 28028,00 euro, projekta dzīvescikla laikā 420420,00 euro

VTUA datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot traktortehnikas vadītāju praktiskās vadīšanas eksāmenu protokolus 44161,20 euro Praktiskās vadīšanas eksāmenu skaits vidēji 5076 gadā.

Elektronizējot eksāmenu protokolus, tiek ieekonomēts darbinieku patērētais laiks protokola ievadei VTUA IS un protokola papīra formāta sagatavošanas papīra izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 2944,08 euro, projekta dzīvescikla laikā 44 161,20 euro

VTUA datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot traktortehnikas vadītāju teorētisko kvalifikācijas eksāmenu 198750,00 euro Teorētiskās kvalifikācijas eksāmenu skaits vidēji 10000 gadā.

Elektronizējot eksāmenu protokolus, tiek ieekonomēts darbinieku patērētais laiks protokola ievadei VTUA IS un protokola papīra formāta sagatavošanas papīra izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 13250,00 euro, projekta dzīvescikla laikā 198 750,00 euro

VTUA datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot informācijas apmaiņu starp VTUA un apmācības iestādēm 47936,75 euro Mācību grupu skaits vidēji 500 gadā.

Elektronizējot reģistrācijas pieteikumu apmaiņu starp VTUA un izglītības iestādēm, tiek ieekonomēts darbinieku patērētais laiks, pasta, papīra un transporta izdevumi.

Kopējais ieguvums gadā 3195,00 euro, projekta dzīvescikla laikā 47936,25 euro

VTUA datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot datu saņemšanu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM IC) Sodu reģistra 259650,00 euro Traktortehnikas tehnisko apskašu skaits vidēji 57200 gadā, mācību grupu skaits vidēji 500 gadā.

Elektronizējot datu saņemšanu VTUA IS no IeM IC Sodu reģistra VTUA IS, tiek ieekonomēts darbinieku patērētais laiks informācijas pārbaudei saistībā ar mācību grupām un tehniskajām apskatēm.

Kopējais ieguvums gadā 17 310,00 euro, projekta dzīvescikla laikā 259650,00 euro

PVD datu ievades procesu modernizācija –samazinātas Klientu apkalpošanas centru izmaksas, elektronizējot diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju reģistrēšanu 471444,60 euro Kopējais saņemto iesniegumu skaits vidēji 2684 gadā.

Elektronizējot diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju reģistrēšanu tiek ieekonomēts darbinieku patērētais laiks un papīra izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 31 429,64 euro, Projekta dzīvescikla laikā 471444,60 euro.

VAAD datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju reģistrēšanu 376500,00 euro Vidēji gada laikā tiek sagatavoti 10000 fitosanitāro pārbaužu protokoli.

Elektronizējot diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju reģistrēšanu tiek ieekonomēts VAAD darbinieku patērētais laiks ievadot informāciju VAAD IS un pārbaudes aktu sagatavošanas papīra izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 25100,00 euro, Projekta dzīvescikla laikā 376500,00 euro.

PVD datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas sabiedrībai, elektronizējot diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju reģistrēšanu 319316,34 euro Kopējais saņemto iesniegumu skaits vidēji 2684 gadā.

Elektronizējot diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju reģistrēšanu tiek ieekonomēts iesniedzēju darba laiks un transporta izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 21287,76 euro, Projekta dzīvescikla laikā 319316,34 euro.

VAAD datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas sabiedrībai, elektronizējot finosanitārās kontroles deklarācijas iesniegšanu 318844,68 euro Personu skaits, kurām ir jāiesniedz deklarācija fotosanitārajai kontrole vidēji 2680 gadā.

Elektronizējot finosanitārās kontroles deklarācijas iesniegšanu, tiks ieekonomēts iesniedzēju patērētais laiks un ceļa izdevumi.

Kopējais ieguvums sabiedrībai gadā 21256,31 euro, Projekta dzīvescikla laikā 318844,68 euro.

VAAD datu ievades procesu modernizācija – samazinātas izmaksas sabiedrībai, elektronizējot vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķēšu izgatavošanas pieprasījumus 785323,03 euro Saņemto pieprasījuma skaits sēklu parauga noņemšanai, analīžu veikšanai un etiķešu izgatavošanai vidēji 6601 gadā.

Elektronizējot vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķēšu izgatavošanas pieprasījumus, tiks ieekonomēts iesniedzēju patērētais laiks un ceļa izdevumi.

Kopējais ieguvums sabiedrībai gadā 52354,87 euro, Projekta dzīvescikla laikā 785323,03 euro.

Samazinātas izmaksas iestādēm, integrējot ārējos IS ģeotelpiskos datus VMD MVR 5 425 596,00 euro Kopējais VMD darbinieku patērētais darba laiks, apstrādājot ārējo IS ģeotelpiskos datus pašreiz ir vidēji 150747 stundas gadā.

Integrējot ārējos IS ģeotelpiskos datus VMD MVR, tiek ieekonomēts darbinieku laiks vidēji 76042 stundas gadā.

Kopējais ieguvums gadā 361706,40 euro, Projekta dzīvescikla laikā 5425596,00 euro.

Samazinātas izmaksas iestādēm, integrējot ārējos IS ģeotelpiskos datus VMD MVR 472 477,50 euro Kopējais VMD darbinieku patērētais darba laiks ārējo IS ģeotelpiskos datu ieguvei pašreiz ir vidēji 14940 stundas gadā.

Integrējot ārējos IS ģeotelpiskos datus VMD MVR, tiek ieekonomēts darbinieku laiks vidēji 7262 stundas gadā.

Kopējais ieguvums gadā 31498,50 euro, Projekta dzīvescikla laikā 472477,50 euro.

Samazinātas izmaksas iestādēm, ieviešot mobīlās ierīces lietotni lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, veterinārārstiem un PVD inspektoriem 799 175,00 euro Novietņu pārbaužu skaits vidēji 13000 gadā.

Ieviešot mobilās ierīces lietotni, tiek ieekonomēts PVD inspektoru darba laiks novietņu pārbaudes akta sagatavošanai un novietņu pārbaudes protokolu digitalizēšanai, kā arī papīra dokumentu sagatavošanas izmaksas un pasta izdevumi.

Kopējais ieguvums gadā 53278,33 euro, projekta dzīvescikla laikā 799175,00 euro

Samazinātas izmaksas sabiedrībai, elektronizējot mednieku sezonas karšu izsniegšanu 4984505,63 euro Izsniegto mednieku atļauju skaits vidēji 21065 gadā.

Elektronizējot mednieku sezonas karšu izsniegšanu tiek ieekonomēts atļauju saņēmēju darba laiks un transporta izmaksas.

Kopējais ieguvums gadā 332300,38 euro, projekta dzīvescikla laikā 4984505,63 euro

Samazinātas izmaksas iestādēm, elektronizējot mežziņu datu ievadi 2 488 956,86 euro Elektronizējot mežziņu datu ievadi, tiks samazināts mežziņu patērētais laiks informācijas manuālai fiksēšanai/noformēšanai un datu ievadīšanai VMD MVR par vidēji 41796 stundām gadā.

Kopējais ieguvums gadā 165930,46 euro, Projekta dzīvescikla laikā 2488956,86 euro.

Samazināts laika patēriņš, kuru valsts pārvaldes iestādes (arī citu nozaru iestādes) un plašāka sabiedrība izmanto nozares datu iegūšanai 12810000,00 euro Saņemto informācijas pieprasījumu skaits Zemkopības nozarē vidēji 10000 gadā.

Izveidojot integrācijas risinājumus, t. sk. atvērto datu kopas, tiek ekonomēts laiks informācijas pieprasījumu izveidei, pieprasīto datu sagatavošanai un saņemto datu apstrādei.

Kopējais ieguvums gadā 854000,00 euro, Projekta dzīvescikla laikā 12810000,00 euro.


1 2013.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu"

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!