Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
28. marta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.1996., Nr. 59/60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28682

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputātu jautājumi

Vēl šajā numurā

04.04.1996., Nr. 59/60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

28. marta sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 56.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Tātad jūsu priekšlikums ir apmainīt komisijas vietām... Jo Aizsardzības un iekšlietu komisija jau ir pie tām komisijām, kurām nodod, bet jūs ierosināt, lai tā būtu atbildīgā komisija.

 

J.Kaksītis. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Acīmredzot Saeima negrib produktīvi strādāt. Mēs vēlamies, lai parlamenta darbībā ieviestos pilnīga anarhija un absolūta nesaskaņotība. Pirms Jaunā gada, Kaksīša kungs, jūsu vadītā komisija bija tā, kura ierosināja faktiski apturēt antikorupcijas likuma darbību. Beigu beigās tika panākts tas, ka šim likumam pilnā apmērā jādarbojas, sākot ar 1.jūniju. Galvenais iebildums no jūsu puses, Kaksīša kungs, bija tas, ka antikorupcijas likuma normas ir pretrunā ar veselu rindu likumu normām, par kurām mēs runājam šodien, tai skaitā arī ar likuma “Par policiju” normām. Šajā likumā ir atsevišķs pants, kura viena daļa satur vienu vienīgu antikorupcijas normu, kas ir pilnīgi nesaskaņota ar pretkorupcijas likumu, un šī norma ir jāprecizē. Precīzāk sakot, jāsvītro ārā no šī likuma. Grozījums ir ļoti vienkāršs. Tas skar tikai antikorupcijas normu, un visiem šiem grozījumiem — kā likumā par policiju, tā likumos par valsts uzņēmumu, par ostām, pašvaldībām, prokuratūru, tiesu varu, mežu apsaimniekošanu un izmantošanu, arī Kārtības rullī,— šiem grozījumiem jāstājas spēkā vienlaicīgi, vienā dienā — 1. jūnijā. Man nav nekādas ticības, godātie kolēģi, ņemot vērā mūsu Saeimas darba praksi un savu pieredzi trijos parlamentos un redzot, cik slikti strādā šis parlaments, salīdzinot ar iepriekšējiem parlamentiem, ka šie grozījumi, saskaņoti termiņos un arī pēc būtības, tiktu virzīti izskatīšanai Saeimā visos trijos lasījumos. Tādēl es aicinātu, godātie kolēģi, lai neieviestu anarhiju mūsu likumdošanā, nevadīties pēc likuma nosaukuma un automātiski nenoteikt, ka visi grozījumi likumā “Par policiju” ir obligāti nododami vienai komisijai. Tāpat kā daudzi grozījumi varbūt citos speciālos likumos, tie skar valsts pārvaldes jautājumus. Ņoti daudzos likumos, godātie kolēģi, piemēram, ir nodaļas, kuras reglamentē, kādā veidā šī nozare tiek pārvaldīta. Un, ja mēs salīdzinām to valsts pārvaldes modeli, kas ielikts likumā par ostām, to modeli, kas ielikts, teiksim, likumā par pārtikas uzraudzību, kur veidotas dažādas institūcijas, tad mēs redzam, ka katra speciālā Saeimas komisija ir veidojusi savā nozarē savu atsevišķu un atšķirīgu pārvaldes modeli. Un tādējādi mūsu valstī notiek funkciju dublēšanās, notiek līdzekļu šķiešana un mēs ļoti neracionāli strādājam tādēļ, ka šo vienu problēmu, pārvaldes problēmu, risina speciālās komisijas, kurām nav attiecīgas iestrādes un varbūt informācijas ne par koncepcijām, ne par citu valstu likumiem.

Godātie kolēģi, varbūt es runāju tagad mazliet konceptuāli par šīm problēmām, par Saeimas darbu, bet es tomēr aicinātu visus šos septiņus likumus nodot kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Neapšaubāmi mēs strādāsim roku rokā ar Juridisko komisiju, un jūsu komisijai, Juridiskajai komisijai, ir 50 procentu no likumiem. Un, ja mēs pavērotu, cik no tiem tiek virzīti izskatīšanai Saeimā, tad mēs redzētu, ka ļoti daudz likumu netiek virzīti izskatīšanai tāpēc, ka jūsu komisija ir pārslogota. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es saprotu kolēģa un deputāta Lagzdiņa kunga iebildumu varbūt un pamatojumu, kādēļ vajadzētu viņa komisijai nodot šos labojumus. Bet man šķiet, kālab mums vajadzētu mainīt praksi, jo mēs šobrīd spētu ieviest labojumus gandrīz visos likumos. Katra komisija skatītos šādu likumu, tādu likumu, nākošo iespēju mainīt, un beigu beigās neviena komisija nav atbildīga. Ja mēs paskatāmies, nav jau runa tikai par policiju, šeit ir runa arī par prokuratūru, un prokuratūra arī iet uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Man vismaz būtu lūgums jums atbalstīt Kaksīša kunga ierosinājumu un nosaukt Aizsardzības un iekšlietu komisiju par atbildīgo komisiju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju par līdzatbildīgo, bet kā primāro noteikt Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts, otro reizi!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja ļoti skarbi vārdi par destruktīvu rīcību, par anarhismu, par bremzēšanu un tā tālāk. Un tieši tādēļ es nevarēju atturēties otrreiz nelūgt vārdu un aizkavēt jūsu uzmanību.

Tad es drusku gribu, lai cienījamais Lagzdiņa kungs atceras gan 5. Saeimu, gan savus vārdus Juridiskās komisijas sēdes laikā, kad viņš daļāja pateicību, cik daudz Juridiskā komisija ir palīdzējusi, lai pretkorupcijas likums tiešām iegūtu tādu saturu un formu, kas ļautu to realizēt, lai visu sakārtotu. Es gribētu, lai viņš atceras arī to starpfrakciju sēdi, kurā viņš teica, ka 30 minūtes viņam pietiks, lai visu sakārtotu. Viss tas ir pagājis. Un es domāju, ka nav pamata pārmest Juridiskajai komisijai, ka, lūk, tā nobremzēja antikorupcijas likuma darbību. Ja nu kaut ko nobremzēja, tad sliktas kvalitātes likuma darbību, tāda likuma darbību, kas nav saskaņots ar pārējiem likumiem, kuri ir kontekstā ar šo likumu. To gan izdarīja. Un tādēļ nav jau runa par to, lai šodien nenodotu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet ir runa par to, kas ir atbildīgā komisija. Un, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Lagzdiņa kunga personā uzskata, ka tā pārzina gan ostas, gan mežus, gan policiju, gan pārējo, tad ir neizpratne, kādēļ tad vispār pārējām komisijām būtu jāstrādā. Vai tiešām kāds var apstrīdēt manis izteikto domu... Es teikšu otrādi — ja man būtu garantijas, ka šajos likumos izmainīsies tikai tās normas, kas saistītas ar antikorupcijas likumu, tad es arī šeit nestāvētu un nerunātu. Bet neviens tādas garantijas man nevar dot tā vienkāršā iemesla dēļ, ka likums paredz, ka par ikvienu citu pantu arī šajā sakarībā var iesniegt priekšlikumus tad, kad likumprojekts tiek nodots komisijām. Un nevienai komisijai, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nebūs tiesību teikt — nē, šo jautājumu mēs neizskatīsim, jo mēs šeit runājam par labojumiem un papildinājumiem tikai vienā jautājumā. Tādēļ acīmredzot tomēr būtu korekti padomāt, pirms nākt tribīnē, kam izteikt pārmetumus un par ko, un ko dara paši tie, kas izsaka pārmetumus šajā sakarībā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, otro reizi!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Tik tiešām ir tā, kā Kaksīša kungs saka, ka tad, kad mēs Juridiskajā komisijā apspriedām grozījumus antikorupcijas likumā, es jūtu dziļu gandarījumu par tiem kompetentajiem ierosinājumiem, ļoti konstruktīvajiem ierosinājumiem, ko izvirzīja Juridiskā komisija. Bet diemžēl parlamenta darbu kopumā nevar vērtēt pēc vienas šādas ļoti zinošas komisijas, kura strādā ļoti daudz, vairāk nekā jebkura cita komisija. Manuprāt, būtu jauki, ja parlamentā mēs visi tā darbotos, un man ļoti dīvaini ir klausīties, ka šajā periodā, kad vēlētāji mums un arī paši sev mēs pārmetam, ka mūsu darbs neiet uz priekšu, ka kādi cilvēki kāpj šajā tribīnē un saka — nu, dodiet mums darbu! Tad rodas kolēģi, kuri saka — nu nē, mēs tev to darbu nedosim, bet darīsim savādāk. Tādēļ es tomēr... es esmu pilnvarots runāt komisijas vārdā, mēs to apspriedām komisijas sēdē, un tādēļ es tomēr uzturu savu priekšlikumu nodot visu šo likumprojektu paketi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Es redzu, ka runāt debatēs iet komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš, un viņš jums apliecinās, ka, pirms no otrajām komisijām nebūs saņemti rakstveida atzinumi, neapšaubāmi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nevirzīs šos priekšlikumus, tajā skaitā arī tad, ja nebūs saņemts atzinums no Juridiskās komisijas par likumu “Par tiesu varu”. Tātad tāda prakse vienmēr ir bijusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un tāda tā būs arī šobrīd.

Kas attiecas uz to, kādēļ šie grozījumi tika iesniegti tikai šobrīd. Gluži vienkārši — tādēļ, ka ārkārtīgi būtiski grozījumi tiek izdarīti antikorupcijas likumā un šie grozījumi septiņos likumos bija jāsaskaņo ar antikorupcijas likuma grozījumiem, kuri tiek virzīti izskatīšanai otrajā lasījumā. Tāda ir šī tehnoloģija, ko kolēģis Kaksītis ļoti labi zina, bet varbūt ātrumā piemirsa pateikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums — mēs izskatām grozījumus likumā “Par policiju”. Katrs likums tiek izskatīts atsevišķi, un par paketi kopā deputāti nebalso. Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Man ir liels lūgums. Nemeklēsim iespēju viens otram iekost! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nevajadzētu teikt, Kaksīša kungs, ka Lagzdiņa kunga personā ir visa, lūk, šī komisija. Tas ir mazliet tāds akmentiņš mūsu dārziņā. Mēs esam 12 cilvēki, komisija ir pietiekoši liela. Kā viņa strādā, tas ir cits jautājums, un to vērtēs visa Saeima un pārējie.

Un treškārt. Ar to, ko teica Lagzdiņa kungs, viņš vienkārši atviegloja manu uzstāšanos. Tas ir tas, ka tik tiešām, izdarot izmaiņas korupcijas apkarošanas likumā, veidojas automātiski nelielas izmaiņas septiņos likumos. Un, protams, tikai dabūjot, tas ir, iegūstot atzinumu no Juridiskās komisijas un visām pārējām komisijām, mēs šeit fiksēsim savu viedokli. Es arī aicinu atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Protams, kā parasti, vairākuma pārstāvji mīl teikt, ka opozīcija ir nekorekta, opozīcija ļoti daudz runā. Es jau sāku pētīt, skatījos — apmēram 40 minūtes vairākuma pārstāvji vienkārši no tribīnes tērē, kā Krisberga kungs mīl teikt, dārgo Saeimas laiku, savā starpā lamājoties. Un man rodas viedoklis, ka šajā gadījumā patiešām “Latvijas ceļa” kolēģi un “Saimnieka” kolēģi grib aizvietot “Latvijai” kolēģus, kuru nav šeit. Patiešām tas ir liels sasniegums, un es iesaku tā turpināt tālāk.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es jums izsaku aizrādījumu, jo jārunā ir par jautājumu, nevis par frakciju savstapējām attiecībām. To jūs varat ierosināt izskatīt kā atsevišķu jautājumu.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par izteikto priekšlikumu nozīmēt likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” izskatīšanā Aizsardzības un iekšlietu komisiju par atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Prezidija ziņojumā... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Par Prezidija ziņojumiem vajag balsot!”)Es atvainojos! Lūdzu, atslēdziet! Lagzdiņa kungs, lūdzu tribīnē! Jūs ļoti labi zināt, ka deputāti runā tikai no tribīnes. “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš par jautājuma tālāko virzību!

 

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos, ka es no vietas runāju. Kārtības rullis, manuprāt, mums nosaka, ka jābalso par Prezidija ziņojumu un pēc tam par papildinājumiem.

Sēdes vadītāja. Jā, aizrādījumu pieņemu. Tātad balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par— 35, pret — 21, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts uzņēmumu””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komsijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Līdzīgs jautājums. Visu cieņu Lagzdiņa kungam, visu cieņu Pašvaldības komisijai, bet tomēr tie likumprojekti, kas tika izstrādāti Tautsaimniecības komisijā, ir likumprojekti, un nedomāju, ka, atverot šo likumu, mēs saņemsim vienu priekšlikumu par 17.pantu. Domāju, ka šie likumi ir jāizmaina un daudzi grozījumi tiks iesniegti gan pirmajam, gan otrajam, gan trešajam lasījumam. Un tādēļ lūdzu vēlreiz cienījamos kolēģus izteikt savus viedokļus objektīvi. Novērtēsim taču situāciju nevis ar emocijām, bet pēc būtības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts uzņēmumu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 23, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

A.Sausnītis (DPS). Lūgums ir balsot par to, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija būtu atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Saeimas lēmuma projekts nav pieņemts atbilstošajā redakcijā. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, par jautājuma tālāko virzību!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Varbūt es nesaklausīju, bet es sapratu, kad Sausnīša kungs nāca tribīnē, viņš piedāvāja, lai par atbildīgo komisiju tiek nozīmēta Tautsaimniecības komisija. Un tas ir priekšlikums, kas ir balsojams. Un tāpēc negatīvs balsojums par Prezidija atzinumu nenozīmē, ka šis likumprojekts vispār tiek noraidīts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jā, tātad nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 5, atturas — 5. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ostām””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs līdzīgi balsot, lai nodotu šo grozījumu likumā Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, savstarpēja sarunāšanās zālē ir pieļaujama bez starpniecības no tribīnes. Grīga kungs, lūdzu! Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts, lūdzu! Nevēlaties vārdu. Paldies! Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tomēr atbalstītu Saeimas Prezidija atzinumu un aicinātu balsot par to, jo tiešām šie septiņi likumprojekti ir skatāmi vienā paketē un ir svarīgi, lai tie stātos spēkā 1.jūnijā vienlaikus ar korupcijas novēršanas likumu. Ja mēs šajos likumos vēlamies izdarīt kaut kādus citus grozījumus, tad to vajadzētu darīt acīmredzot atsevišķi, nesaistot ar šo problēmu, un tālākajā procesā izskatīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtos grozījumus kā steidzamus un nesaistīt tos ar citiem grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Jirgena kungs, tā var būt tikai jūsu vēlme un lūgums deputātiem, bet Kārtības rullis paredz, ka izskatot kādus labojumus likumprojektā, to skaits nav ierobežojams un arī panti, kurus izskata, nav ierobežojami. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es atbalstu šī likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai, jo tā taču ir mūsu prakse, ka šie labojumi sarodas, un likumā par ostām viņi ir paredzami ārkārtīgi daudz. Un būtu dīvaini, ja Pašvaldības komisija skatītu tautsaimnieciskus jautājumus. Protams, var skatīt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tā ir viņas iniciatīva, šo likumu iesniedzot, un viņa var būt kā otrā komisija. Es domāju, ka arī pašai komisijai diez vai šeit var būt kādi iebildumi pret nodošanu Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Liepas kungs, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pieņemot, ka visas mūsu komisijas ir vienlīdz godprātīgas un vienlīdz labi strādā, es tomēr gribētu minēt vienu argumentu par labu Sausnīša kunga priekšlikumam nodot to Tautsaimniecības komisijai. Un, proti, jautājumā par ostām šai komisijai ir iestrāde. Mēs esam bijuši Ainažu ostā apskatīt problemātiku, salacgrīvieši ir bijuši pie mums, mēs esam uzklausījuši viņu pretenzijas un viņu iesniegumus arīdzan attiecībā uz šī likuma labojumiem, tā ka mums šajā gadījumā ir viena nopietna un dziļa iestrāde. Un tāpēc, tieši tāpēc es lūgtu kolēģus atbalstīt Sausnīša kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Tieši tā iemesla dēļ, par ko runāja ļoti cienījamais iepriekšējais referents, šo likumprojektu nekādā gadījumā nevar nodot Tautsaimniecības komisijai, jo, ja tik tiešām Tautsaimniecības komisija šo vienu nelielo labojumu, kurš paredz svītrot viena panta divas daļas, kas satur antikorupcijas normas, apaudzēs šo ar bezgala daudziem vajadzīgiem grozījumiem citos likumos un pēc būtības tos izskatīs savā komisijā, pieaicinot ekspertus, un mēs šeit trijos lasījumos par tiem strīdēsimies, tad patiešām, godātie kolēģi, šie grozījumi netiks izdarīti līdz 1.jūnijam, tie nestāsies spēkā tajā termiņā, kādā stāsies spēkā antikorupcijas likums, un patiešām mēs būsim bedrē iekšā un atkal mums būs priekšlikums varbūt no citas komisijas, ne no Juridiskās komisijas, ka antikorupcijas likums ir atkal jāaptur uz pusgadu, un atkal viss būs sajucis un būs kārtējā anarhija mūsu likumdošanā, un tie cilvēki, kas ir Valsts ieņēmumu dienestā un kam būs tiešām jāpilda šīs antikorupcijas normas, nāks pie deputātiem un teiks tā: “Godātie deputāti, ko jūs esat izdarīujuši, kādi ierobežojumi ir spēkā — tie, kas ir ostu likumā, vai tie, kas ir korupcijas likumā? Un atkal Kaksīša kungs, Juridiskā komisija sniegs atzinumus un sniegs likumu tulkojumus, un tā mēs turpināsim visu šo putru tālāk. Godātie kolēģi, tādēļ jau arī mēs lūdzām nodot savai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai mēs neapaudzētu šo nelielo grozījumu ar bezgala daudziem citiem, bet vajadzīgiem grozījumiem. Tas ir jādara ar citu likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, mums nav putra, mums ir likumprojekti! Maza piebilde. Neviens nav aizliedzis citus labojumus par ostām iesniegt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tā ka visi deputāti to zina, ka neatkarīgi no tā, kurā komisijā, labojumus un papildinājumus var iesniegt neierobežoti.

Debates par jautājumu beidzam. Lūdzu zvanu! Pirmo balsojam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ostām”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 23, atturas — 6. Atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka vienkārši mums pēc brīža vajadzēs tikai vienu komisiju Saeimā un tā veiks visas izmaiņas visos likumprojektos, jo galu galā tā zina labāk gan par policiju, gan par ostām, gan par pašvaldībām, gan par prokuratūru. Tātad es nezinu īstenībā, kāpēc mums pārējās komisijas vispār ir vajadzīgas. Labi, ja mēs tā gribam darīt, tad balsosim tādā veidā, bet man šķiet, ka tādēļ mums ir vairākas komisijas, kas atbild par zināmām jomām. Un, ja tas tik tiešām prasa vēl pāris soļu, lai mēs šo lietu kārtīgi veiktu, tad, lūdzu, tā darīsim. Tātad mans ierosinājums ir noraidīt šo priekšlikumu un nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja.Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! 34 — par, 24 — pret, 10 — atturas. Nav pieņemts. Atkārtots balsojums. Divreiz jābalso, Endziņa kungs, pie neizšķirta! Es atvainojos, ka es pati sāku diskusiju, pārkāpu Kārtības rulli. Noņemiet balsošanas režīmu! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Ir jau otrs priekšlikums, par kuru jābalso, par kuru mēs neesam nobalsojuši.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts.

 

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Es gribu atgādināt Kārtības ruļļa 141.panta pirmo daļu: “Ja balsis sadalījušās vienādi, izdarāma pārbalsošana.”

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, mēs to pieņemam. Tieši to es arī meklēju pašlaik Kārtības rullī, lai nosauktu, kurš pants tas ir pēc kārtas. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai vēlreiz balsotu par Saeimas Prezidija atzinumu, kur pirmais balsojums bija 34 pret 34. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 25, atturas — 13. Nav pieņemts.

Otrs priekšlikums. Tātad Saeimas Prezidija atzinums par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 5, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es runāju komisijas vārdā. Šis jautājums vakar komisijas sēdē tika apspriests, un komisija man uzdeva izteikt komisijas viedokli šeit. Par motīviem es jau runāju. Tomēr vēl daži teikumi. Ja šos apsvērumus, ka šajā likumprojektā tiks apspriests tikai viens šaurs jautājums, izteiktu tie, kuriem nav nekādas parlamenta pieredzes, tad es vēl kaut kā to saprastu.Bet, ja to saka cilvēki, kas jau šeit nostrādājuši ne vienu vien gadu un ne pirmajā vai otrajā parlamentā, un apgalvo vai garantē, ka šajā likumā tiks izdarīta tikai viena maza izmaiņa, tad es nevaru saprast, kas var liegt man vai vēl jums šeit 99 deputātiem iesniegt katram savus priekšlikumus par šo likumprojektu, kuri nebūt nebūs saistīti ar pretkorupcijas likumu. Kas to liedz? Jūs visi, šeit sēdošie, taču saprotat, ka neviens to neliedz. Es gribu teikt, ka pret dažiem balsojumiem mēs esam izturējušies ļoti vieglprātīgi. Kāda situācija tad tagad veidojas? Vienā gadījumā nobalsojam par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būs atbildīgā likumā par ostām, likumā par policiju, bet citos likumos tomēr tās komisijas, kuras ir bijušas primārās šo likumprojektu pieņemšanā un izstrādāšanā. Mēs paši radām šo nekonsekvenci. Kādēļ tas ir nepieciešams? Tādēļ komisija lūdz, es viņas vārdā šeit runāju, lai šis likumprojekts tiktu nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Izmantojot šo gadījumu, es gribu teikt, ka ne visi likumi ir aptverti šajos priekšlikumos. Es baidos, ka bez izmaiņām var palikt likums “Par valsts civildienestu”. Taču tas nav tik būtiski šeit tagad, kad es motivēju komisijas viedokli, lai šis likumprojekts tiktu nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs... Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es gribu jūs informēt, tā kā iepriekšējais debatētājs minēja likumu “Par valsts civildienestu”. Šie grozījumi netiek iesniegti atsevišķu likumprojektu veidā, godātais kolēģi Kaksīša kungs, tādēļ, ka mums ir tāda prakse, kuru ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija un jūs personīgi, ka, ja gadījumā Saeimas darba kārtībā jau pirmajā un otrajā lasījumā tiek gatavots kāds likumprojekts, piemēram, likumprojekts par civildienesta likuma grozījumiem, tad nebūtu lietderīgi iesniegt vēl vienu likumprojektu par šā civildienesta likuma grozīšanu. Tā kā darba kārtībā, Saeimas darba kārtībā ir grozījumi civildienesta likumā, tad gluži loģiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, turoties pie tās prakses, kuru esat atbalstījis no šīs tribīnes vairākkārt arī jūs, neiesniedz atsevišķus grozījumus civildienesta likumā. Atvainojiet, godātie kolēģi, tā bija izziņa attiecībā uz Kaksīša kunga repliku.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Godātie kolēģi! Es gribu atbalstīt šajā gadījumā Kaksīša kungu un es pateikšu kā komisijas priekšsēdētāja, ka ar visu cieņu pret jebkuru kolēģi šajā zālē es pieļauju, ka katrs no jums izlasa un zina gandrīz no galvas visus likumprojektus, ko mēs te skatāmies. Tomēr tā komisija, kas pastāvīgi vada zināmus likumprojektus, valsts likumprojektus, vislabāk var izdarīt jebkurus grozījumus. Es jums pateikšu vairāk. Pieņemsim, ka tagad iedod, teiksim, pensiju likumprojektu arī sakarā ar šo antikorupciju. Arī to nodod Pašvaldības komisijai. Mums ir sakrājušās daudzas problēmas, teiksim, jaunajā pensiju likumā, ko mūsu komisijai vajadzētu arī palabot. Un mēs to izdarītu tad tajā pašā momentā. Un šobrīd, atdodot visus likumprojektus, kuros citas komisijas ir iedziļinājušās... Un praktiski mēs tomēr vadām šo likumdošanas procesu, mēs tagad to atdodam vienai komisijai viena grozījuma dēļ. Vai tad tiešām mēs tā neuzticamies citām komisijām un uzskatām, ka tikai Pašvaldības komisija nu ir tā dikti godīgā, kas cīnās pret šo korupciju? Un mēs te visi pārējie visās komisijās esam absolūti visam pretī? Tas ir likumdošanas process. Es patiešām jūs aicinu, kolēģi, kas ir kolēģi, atbalstīt priekšlikumu, ka mūsu likumprojektiem, ko mēs vadām, ir jāiet uz mūsu komisijām atpakaļ. Tā viņi pilnveidojas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka deputāts Lagzdiņš ļoti korekti mums deva skaidrojumu. Diemžēl šis skaidrojums vēršas pret viņu pašu. Viņš paskaidroja, ka, ja būs iesniegti kaut kādi citi labojumi, tad tos neskatīs atsevišķi, bet pievienos šim likumam. Tātad tas ir tas, no kā mēs baidāmies, ka tas tiek radīts kā precedents, ka, ja būs, piemēram, jautājumi par grāmatvedību, kāds jautājums par to, tad likums “Par tiesu varu” var nonākt Finansu un budžeta komisijā vai vēl kādā komisijā. Šajā gadījumā jau runa par to, kura komisija strādā vai nestrādās. Kā redzat, abas komisijas šajā gadījumā ir ieslēgtas, abām būs jāizskata, bet ir svarīgi, kura izskatīs kā vadošā komisija un kura sniegs savu galveno atzinumu Saeimai par to kā komisija, kas orientējas vislabāk. Tātad kura pirmā un kura pēc tam izskatīs. Tāpēc es jūs lūdzu tomēr neradīt precedentu, ka likumu “Par tiesu varu” var izskatīt kāda cita komisija, nevis Juridiskā komisija, kurā tomēr ir sakoncentrēti mūsu galvenie juridiskie spēki, kaut gan es arī ļoti augsti cienu Lagzdiņa kungu kā juristu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 33, atturas — 9. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mums Saeimā iezīmējas viena jauka tendence, proti, alkas pēc palielināta darba. Mēs paši uzprasāmies pēc darba, atbildīga darba. Sekojot šai tendencei, es arī aicinātu, lūk, nodot kā atbildīgajai komisijai šos meža apsaimniekošanas jautājumus Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likum-projekta “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 30, atturas — 12. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rugātes, Putniņa, Kļaviņa, Nagļa un Grinovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deptuāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šo likumprojektu noraidīt, nenodot to komisijām, jo šādā tekstā, ka pagasttiesa un bāriņtiesa darbību uzsāk no 1977.gada 1.janvāri, tas nav pieņemams tāpēc, ka vienā daļā pagastu šīs tiesas izveidotas. Un līdz ar to mēs šo problēmu neatrisināsim. Ir valdības piedāvājumi, kuri ir skatīti jau Cilvēktiesību komisijā, ja nemaldos, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un kuros ir citi piedāvāti risinājumi. Bet šo projektu šādā veidā es aicinātu cienījamos deputātus komisijām nenodot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Paldies, priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, es gribētu, atbalstot Endziņa kunga nupat teikto, vērst uzmanību uz to, ka iesniedzēji laikam ne sevišķi labi orientējas telpā, proti, es domāju — likumdošanas telpā. Kad runa bija par bāriņtiesu darba sākšanu, tad mums nepalīdzēja Cilvēktiesību komisija. Nepalīdzēja budžetā dabūt šo naudu. Un šobrīd šis iemesls man ir it kā saprotams, ka tās visur nevar pilnvērtīgi sākt darbu. Bet Endziņa kungs jau norādīja, ka tās jau strādā. Un tad tās, kas strādā, kādā statusā viņas paliks? Nelikumīgas, vai? Es aicinu vispār nenodot komisijām un nedebatēt tālāk. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 39, atturas — 23. Nav pieņemts.

 

Dienas kārtības otrā sadaļa — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrī-vošanu no amata”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu, kas ir izdalīts arī deputātiem. “Respektējot Saeimas Saimnieciskās komisijas, kurā darbojos, ieteikumu, lūdzu atsaukt manu iesniegumu ievēlēšanai Saeimas Revīzijas komisijā.” Te ir jāpaskaidro, ka Saeimas Kārtības ruļļa 153.pants nosaka, ka deputāts vienā un tanī pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis. Iesniegums saņemts no deputāta Gredzena par to, ka viņš atsauc savu jautājumu. Bet tas arī nav izskatāms pēc būtības.

Lēmuma projekts “Par Ogres rajona tiesas tiesneša Baltā pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”.

Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā.

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija saņēma no Tieslietu ministrijas un izskatīja dokumentus sakarā ar Ogres rajona tiesas tiesneša Māra Baltā iesniegumu, kurā viņš lūdz atlaist viņu no darba, bet pēc tam tas tiek formulēts kā atbrīvošana no darba pirms termiņa. Izskatījuši šos dokumentus, mēs nācām pie atziņas, ka priekšlikums ir pamatots, jo nav iespējams iebilst pret tiesnesi, kurš motivē savu lūgumu atbrīvot no darba sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos, atsaucas uz redzi tādā pakāpē, ka viņš nevar vairs izpildīt savas darba funkcijas. Tādēļ arī Juridiskā komisija aicina Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Ogres rajona tiesas tiesneša Māra Baltā pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Māra Baltā atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās pirms termiņa. Balsojums aizklāts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Māris Baltais atbrīvots no Ogres rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās pirms termiņa.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts — apstiprināt Gundara Kleinberga deputāta mandātu uz laiku, kamēr Aivars Guntis Kreituss pilda ministra pienākumus. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Gundara Kleinberga deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Aivars Guntis Kreituss pilda ministra pienākumus. Saņemta arī Kleinberga kunga rakstiska piekrišana un Centrālās vēlēšanu komisijas atzinums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Gundars Kleinbergs apstiprināts par deputātu 6.Saeimā. Apsveicam jauno kolēģi! (Aplausi.)

 

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”, tā izskatīšana otrajā un galīgajā lasījumā. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts — Finansu un budžeta komisijas vārdā!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šodien izskatām likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā” otrajā lasījumā. Tas ir dokuments nr.566a. Es lūgtu jūs visus sameklēt šo dokumentu, ar kuru mēs turpmāk strādāsim, un, kamēr jūs to darāt, mazliet raksturošu to darbu, ko ir veikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, apkopojot iesniegtos priekšlikumus šim likumam.

Jau izskatot šo likumu pirmajā lasījumā, mēs tikām minējuši to, ka šī gada finansu izlīdzināšanas noteikumi kardināli atšķiras tajā aspektā, ka valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir ievērojami samazināta. Un tas ir radījis šo nepieciešamību, lai mums būtu pietiekami daudz finansiālo resursu, lai varētu izlīdzināt stāvokli šajā sistēmā un līdz ar to pietiekami nodrošināt nabadzīgākās pašvaldības ar finansu resursiem viņu funkciju nodrošinājumā, veikt šo otrreizējo līdzekļu izņemšanu no tām pašvaldībām, kuras ir donoru pašvaldības. Mēs esam saņēmuši ļoti daudzus priekšlikumus, kas visu šo sistēmu pagrieztu vienā vai otrā virzienā, nosakot, ka donoru iemaksas vienā gadījumā ir mazākas un līdz ar to kopējie līdzekļi, ko saņem nabadzīgākās pašvaldības, arī ir mazāki. Ir arī bijuši tādi priekšlikumi, kuri nosaka, ka iemaksas, kuras veic donoru pašvaldības, tātad bagātākās pašvaldības, ir lielākas par pirmajā lasījumā nobalsotajiem skaitļiem, un līdz ar to arī lauku pašvaldības un tās pašvaldības, kuras saņem līdzekļus no izlīdzināšanas fonda, saņem tos vairāk. Tāpat arī ir saņemti dažādi priekšlikumi, kuri noteiktu jaunus principus, kā šī finansu izlīdzināšana mūsu valstī varētu tikt veikta. Budžeta komisija, apspriežot tos, arī uzskatīja, ka tie ir vērā ņemami priekšlikumi turpmākajā laikā, strādājot pie pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas izveidošanas Latvijā. Daži no tiem noteikti būtu iestrādājami “jumta likumā” par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Bet tajā situācijā, kādā Budžeta komisija bija šogad, izskatot šo likumu un zinot, cik maza ir šī valsts dotācija šogad pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, tā šos priekšlikumus noraidīja.

Kā mēs strādāsim ar šo likumu? Tad, kad mēs saņēmām šo likumu no valdības, mēs pamanījām vienu, proti, ka tas no struktūras viedokļa ir ļoti neizdevies un ka principā pašvaldību cilvēkiem, kuri vēlāk, saimnieciskā gada garumā, gribētu ar šo likumu strādāt, izmantot to savā darbā, tas būtu diezgan grūti izdarāms tāpēc, ka šis likums pēc savas formas vairāk atgādina kādus Ministru kabineta noteikumus, nevis likumu. Tāpēc pēc Saeimas Juridiskā biroja ierosinājuma Budžeta komisija nolēma principā mainīt šī likuma struktūru un noteikt, ka tās likuma normas, kuras attiecas tieši uz šo konkrēto gadu, bet neattiecas uz finansu izlīdzināšanas algoritmu un aprēķiniem, tiek atsevišķi iekļautas, mainot pantu numerāciju jaunā secībā pašā likuma pamattekstā, bet visi tie likuma panti, kuri attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, izņemami no likuma ārā un apkopojami jaunizveidotā pielikumā šim likumam, jo tās ir tomēr normas, kuras nedarbojas katra par sevi atsevišķi, bet summāri veido šo izlīdzināšanas formulu, šo algoritmu. Un tāpēc, lai arī būtu vieglāk pēc tam cilvēkiem strādāt ar šo likumu, ar tā tekstu, šī algoritma principus izkārtot, apkopot, lūk, šādā pielikumā un pašā likuma pamattekstā saglabāt tikai tās normas, kas attiecas konkrēti jau uz šo saimniecisko gadu un kas neskar algoritmu principus.

Tās ir lielas strukturālas izmaiņas. Kad mēs izskatīsim šo likumu pa pantiem, tad jūs varēsiet sekot līdzi visur tur, kur būs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi pārcelt panta daļas uz pielikumu. Mēs katrā atsevišķā vietā to varēsim redzēt, bet šis gala iznākums, ko jums būtu svarīgi zināt, strādājot ar šo dokumentu, ir redzams 15., 16., 17. un 18. lappusē, un es arī pat lūgtu jūs šobrīd šīs lappuses atvērt, jo tā ir redakcija, kādā izskatītos likums, ja jūs kā Saeima atbalstītu gan Budžeta un finansu komisijas ierosinātos priekšlikumus mainīt šī likuma struktūru, gan arī konkrētus priekšlikumus jau par atsevišķu pantu redakciju.

Tas būtu ievadam. Šis likums ir komplicēts, un es lūgtu jūs maksimāli koncentrēties, izskatot šo likumu pa pantiem. Un es ierosinātu mums šobrīd pāriet pie šī likumprojekta izskatīšanas pa pantiem.

Par 1. pantu pirmo daļu...

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, sāksim ar pirmo sadaļu! Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pirms pirmā panta. Pirmais pielikums. Lūdzu, informējiet deputātus, kur tas ir un kā tas saucas!

 

M.Vītols. Tas ir priekšlikums, kurš ir izteikts arī atsevišķi... Tātad tas ir priekšlikums, kurš paredz, ka tās likumprojekta normas, kas reglamentē pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, tiek pārceltas uz pirmo pielikumu, bet, izskatot šo likumprojektu pa pantiem, mēs redzēsim, ka katrs šī likuma pants ar Budžeta un finansu komisijas vai Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu tiek pārcelts uz šo pielikumu un tādēļ nebūtu nepieciešams šeit šobrīd atbalstīt šādā nekonkrētā veidā šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Bet, kad mēs izskatīsim likumprojektu pa pantiem, katru pantu atsevišķi, tad šie atsevišķie likuma panti tiks pārcelti uz šo pielikumu.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, tātad jūs esat pret komisijas attieksmi atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu? Tur ir rakstīts — atbalstīt. Jūs tikko kā teicāt, ka nav vajadzības atbalstīt.

 

M.Vītols. Jā. Nu tad ir šis Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums visas tās normas, kas reglamentē pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu, pārcelt uz pirmo pielikumu, un Budžeta un finansu komisija atbalsta šādu principu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tas ir pirmais pielikums. Kura lappuse?

 

M.Vītols. 15. lapaspuse.

Sēdes vadītāja. Diemžēl 19. lappuse, Vītola kungs! Esiet precīzs! Pirmais pielikums atrodas 19. lappusē.

 

M.Vītols. Es atvainojos... 16. lappuse.

Sēdes vadītāja. Nu, pagaidiet...

 

M.Vītols. 16. lapaspuse.

Sēdes vadītāja. 16. lappuse.

 

M.Vītols. Ja nav iebildumu, varam izskatīt tālāk šo likumprojektu. Par 1. panta pirmo daļu esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ierosināts izteikt šo pantu precizētā redakcijā bez atsauces uz šī likuma 5. pantu. Tātad būtība šeit netiek mainīta, šeit tikai tiek izņemta ārā atsauce uz šī likuma pantu, kura nav tālāk nepieciešama, tā kā tiek mainīta pantu numerācija. Budžeta un finansu komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad panta jaunā redakcija ir redzama 15. lappusē.

 

M.Vītols. Panta jaunā redakcija ir redzama 15. lappusē kā 1.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. 1.panta pirmā daļa, kur pirms tam ir jāsvītro tehniska kļūda, — divreiz ierakstīts 1. pants “Vispārīgie noteikumi”.

 

M.Vītols. Jā, tas būtu svītrojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu 1. panta pirmajā daļā nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 1. panta otro daļu Budžeta komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Ir saņemts frakcijas “Latvijai” priekšlikums noteikt, ka prognozes aprēķinu dod Finansu ministrija un tā atbild par šajā aprēķinā izmantotajiem pašvaldību finansu datiem. Budžeta komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un ir iestrādājusi savā priekšlikumā, ko tā ir atbalstījusi. Tāpat ir saņemts...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Frakcijai iebildumu nav? Turpinām.

 

M.Vītols. Tāpat ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir ierosināts redakcionāli izmainīt šo panta daļu , nosakot, ka runa ir nevis par budžeta gadu, bet saimniecisko gadu un tāpat nosakot, ka šī finansu izlīdzināšana notiek nevis tā kā ir nobalsotajā redakcijā, — saskaņā ar prognozes aprēķinu, bet saskaņā ar šā likuma 1. pielikumā doto pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu. Un arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi, iestrādājot to savā priekšlikumā. Un tātad ir izteikts Budžeta un finansu komisijas priekšlikums sekojošā redakcijā, kura apkopo šos abus priekšlikumus vienā un izsaka šo panta otro daļu tādā redakcijā, kā jūs šeit to varat izlasīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 15. lappusē, vēlreiz atgriežamies, 1. panta otrā daļa. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. 1. panta trešā daļa nosaka datu bāzi, uz kuras pamata tiek veikts aprēķins, un šī ir tā vieta likumā, par kuru tiek runāts. Un šeit jau nobalsotajā redakcijā ir noteikts, ka aprēķinos tiek izmantoti Valsts statistikas komitejas apstiprinātie pārskati par lauku iedzīvotāju skaitu un sastāvu katrā atsevišķā pašvaldībā. Bet frakcija “Latvijai” šeit ir ierosinājusi, ka šī daļa būtu papildināma, nosakot arī to, ka šajā aprēķinājumā tiek izmantoti Finansu ministrijas apstiprinātie pašvaldību dati par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995. gadā pa ieņēmumu veidiem. Šo priekšlikumu Finansu komisija ir atbalstījusi, iestrādājot to savā priekšlikumā.

Tālāk ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kur jau šajā daļā skaidri skaitliski dota informācija, skaitliski izteikta informācija par šo konkrēto nodokļu ieņēmumu veidu izpildi, faktisko izpildi pagājušajā gadā, kas tiek izmantota tālākajos aprēķinos. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi tā iemesla dēļ, ka, ja salīdzina šeit konkrēti nosauktos skaitļus ar to ieņēmumu pieauguma, nodokļu pieauguma koeficientu, kuru Budžeta komisija ir atbalstījusi vēlākajos pantos, tad kopīgā summa, kas ir kā prognoze attiecībā uz atsevišķiem nodokļu veidiem un konkrēti uz zemes nodokli, neatbilst Budžeta komisijas atbalstītajai redakcijai tālākajos pantos. Tādēļ Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam divas minūtes. Tā kā ir iesniegti vairāki pieteikumi paziņojumiem, tad mēs arī šeit pārtraucam izskatīt likumprojektu. Turpinām to pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumiem. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie deputāti Juridiskās komisijas locekļi! Es aicinu jūs sapulcēties pulksten 15.00 komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisiju lūdz sapulcēties tūlīt pat pārtraukuma sākumā Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Latvijas — Vācijas sadarbības grupas dalībniekus lūdzu tepat blakus ierasties tūlīt pārtraukuma sākumā un vienkārši saņemt informāciju. Neko vairāk. Ne uz kādu sapulci, bet saņemt informāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere ( Saeimas sekretāra biedre). Cienījamā Saeima! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Kārlis Čerāns, Imants Daudišs, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Edmunds Grīnbergs, Jānis Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Jānis Mauliņš, Andris Saulītis, Juris Sinka, Elmārs Zelgalvis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 48 deputāti. Lūdzu zvanu! 49. Godātie deputāti, kas sēž žurnālistu rindās! Lūdzu reģistrējieties zālē, ka jūs esat klāt! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Es vēlreiz atkārtoju. Deputāti, kas sēž žurnālistu rindās, esiet tik laipni, atnāciet zālē un reģistrējieties! Straumes kungs, tas uz jums arī attiecas! Un intervijas zālē, starp citu, kā mēs vienojāmies, žurnālistiem nesniedz. Lūdzu rezultātu! Zālē 57 deputāti. Turpinām darbu. Atklājam debates par 1.panta trešo apakšpunktu. Debatēs Jānis Bunkšs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, lielākajā daļā jautājumu tādas, manuprāt, ļoti svarīgas valsts struktūras kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Budžeta komisija un arī valdība, lielākoties atradušas un vienojušās par vienu vai citu, teiksim, priekšlikumu, ko piedāvāt jums atbalstam. Bet, protams, ir palikuši tādi jautājumi, kur mēs katrs palikām pie sava viedokļa. Un tieši šis punkts, 1.panta trešā daļa, ir tā, kur es vēlētos paust kā atbildīgais ziņotājs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas tomēr atšķirīgu viedokli no Budžeta komisijas viedokļa.

Es pilnīgi atbalstu to, ko mēs jau esam akceptējuši 1.panta otrajā daļā, ka Finansu ministrija apstiprina to izejas informāciju, kuru izmanto šajā finansu izlīdzināšanas aprēķinā. Taču mūsu komisija nosūtīja pieprasījumu vai jautājumu Finansu ministrijai un lūdza sniegt atbildi par to, kāda informācija šobrīd ir Finansu ministrijas rīcībā, un par to, par ko tad tā atbild. Un diemžēl šī atbilde, man šķiet, liecina, ka šis punkts, kas ir ierakstīts šobrīd likumprojektā, šī trešā daļa 1.pantā, — par to šobrīd Finansu ministrija atbildēt nevar, jo atbildē, kura ir saņemta un kuru ir parakstījusi Finansu ministrijas valsts sekretāre, ir precīzi pateikts, ka Finansu ministrija iespēju robežās ir apkopojusi informāciju. Šī informācija galvenokārt ir par rajonu kopbudžetiem. Taču Finansu ministrijas rīcībā, kā es jau jūs esmu informējis iepriekš, skatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nav informācijas par katru atsevišķu pašvaldību. Tātad respektīvi par tiem datiem, kuri šobrīd ir izmantoti aprēķinā. Un līdz ar to man rodas šaubas par to, kas tad ir šie dati. Kas ir šie mistiskie dati, no kurienes viņi ir ņemti? Tā patiesība vai tā realitāte ir tāda, ka šie dati ir tie, kurus nav savākusi Finansu ministrija, tie ir dati, kurus Finansu ministrija nav arī apstiprinājusi, tās ir pašvaldību lietu pārvaldē apkopotās ziņas no pašvaldībām pašām par to, kā pašvaldības ir pildījušas budžetu un šos galvenos trīs nodokļus — iedzīvotāju ienākuma nodokli, zemes nodokli un īpašuma nodokli.

Es redzu šajā apstāklī vairākas, teiksim, šobrīd tādas, manuprāt, šaubīgas lietas. Pirmkārt, ja nekur likumā, teiksim, nevienā likumā un nekādos citos tiesību aktos nav noteikts, cik likumīgi ir šie iesniegtie dati, tad te pastāv zināma brīva attieksme gan no pašvaldību puses, iesniedzot šos datus, gan arī no apkopotāju puses pret tiem datiem, kas ir apkopoti kopsavilkumā. Līdz ar to mums jau pirmajā lasījumā šeit varbūt radās domstarpības par to, vai viena vai otra pašvaldība ir korekti iesniegusi šos datus, vai, teiksim, apkopotie dati ir pilnīgi precīzi. Un tāpēc, lai novērstu šādas aizdomas un lai paaugstinātu arī pašvaldību atbildību par to datu precizitāti, kuri ir iesniegti šobrīd Pašvaldību lietu pārvaldē, ir nepieciešams, manuprāt, lai mēs likumā arī šos datus apstiprinām. Es uzskatu, ka tas izslēgtu gan aizdomas, gan manipulācijas un, teiksim, tādu varbūt neizpratni vai nu pašvaldību pusē vai valdības pusē, vai deputātu pusē. Un tāpēc tie dati, kas sagatavoti, ir jāapstiprina ar likumu. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi tabulas, kurās ir uzrādīts gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan īpašuma nodoklis, gan zemes nodoklis. Un precīzi katrā pašvaldībā. Ja mēs šos datus ar likuma spēku apstiprinām, tad arī, teiksim, šeit šīs manipulācijas pēc tam, es domāju, nebūs izdarāmas.

Otrkārt, es nevaru piekrist šai atbildīgās komisijas argumentācijai, ka galvenais motīvs, lai noraidītu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, ir bijis it kā neatbilstība starp prognozē izmantotajiem datiem un tiem datiem, kurus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajās tabulās ir uzrādījusi. Tas tā nav. Šis pārpratums radās Juridiskā biroja iesnieguma dēļ, kurā, diemžēl tika sajaukts īpašuma nodoklis un zemes nodoklis. Šo kļūdu Budžeta komisija pati ir labojusi, un tā pretruna, par kuru runāja Budžeta komisijā, gluži vienkārši pašas komisijas spēkiem ir novērsta. Arī tas vien jau liecina, ka, lai būtu pilnīga skaidrība izejas informācijā, kuru izmanto, tā būtu iekļaujama likumprojektā. Tāpēc es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un šo pielikumu ar izejas informāciju pievienot kā likuma sastāvdaļu.

Šie dati un Pašvaldību komisijas priekšlikumā diemžēl tas, kas jums ir ierakstīts tabulā, ir parādījusies arī piezīme, kura ir domāta principā Budžeta komisijai. Tā kā šādi izņēmumi nav parādījušies un nav ietverti tabulā, tad gluži vienkārši šī piezīme ir lieka un par to nevajag balsot. Aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, valsts ministrs!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Likums skan “Par pašvaldību budžetu izlīdzināšanu 1996.gadā” nevis “Par pašvaldību budžetu izpildi 1995.gadā un izlīdzināšanu 1996.gadā.” Tāpēc es lūgtu to atbalstīt. Tā ir skaidrojoša norma un šie skaitļi ir zināmi, un likumā mums nevajag skaidrojošas normas. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos Jurkāna kungam! Čpašu uzdevumu ministrs, nevis valsts ministrs, jo tas ir rangu zemāks.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu 1.panta trešo daļu papildināt ar šādu tekstu: “un tālāk tā kā tabulā”. Komisijas pārstāvis vēlas runāt pirms balsojuma? Komisijas pārstāvis vēlas runāt pirms balsojuma. Komisijas pārstāvi, lūdzu ieņemiet to vietu, kur sēž ziņotājs! Un jūs savu attieksmi balsojot izsakiet tribīnē, kur ir pults speciāli ziņotājam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 26, atturas — 14. Nav pieņemts.

 

M.Vītols. Izskatām tālāk saņemtos priekšlikumus. 1.panta trešajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šo daļu uz pirmā pielikuma otro daļu un attiecīgi mainīt redakciju, mainīt numerāciju. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā un izteikts redakcijā, kādu jūs varat izlasīt šeit, gan šajā tabulā, gan arī 17.lapaspusē, proti, nosakot, ka aprēķinos izmanto Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu pašvaldībās pēc stāvokļa uz 1995.gada 1.janvāri un Finansu ministrijas apstiprinātos pašvaldību datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995.gadā pa ieņēmumu veidiem, kā arī mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja! Precizēsim vēlreiz, Vītola kungs, kurā daļā ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums!

 

M.Vītols. Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 1.pielikuma otrajā daļā kā 5.punkts. Šeit ir drukaskļūda jeb principā redakcionāla kļūda, tehniska kļūda — ir izlaista šī pēdējā teikuma daļa, ko Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi. Tātad tekstam jāturpinās aiz 1995.gada ar vārdiem “un Finansu ministrijas apstiprinātos pašvaldību datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995.gadā pa ieņēmumu veidiem”. Tā ir tehniska kļūme.

Sēdes vadītāja. Tāpēc, lūdzu, vēlreiz precīzi nolasiet, kā skan šis pants, jo to tagad fiksē jaunajā redakcijā!

 

M.Vītols. “Aprēķinos izmanto Valsts statistikas komitejas datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu pašvaldībās pēc stāvokļa uz 1995.gada 1.janvāri un Finansu ministrijas apstiprinātos pašvaldību datus par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 1995.gadā pa ieņēmumu veidiem.”

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts pilnajā redakcijā, ko jūs dzirdējāt no tribīnes.

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemti priekšlikumi par 1.panta ceturto daļu, kur ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Par komisijas lēmumu noziņojiet līdz galam, lūdzu! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — par 1.panta otrās daļas 3.punktu. Un kur tas ir?

 

M.Vītols. Tas ir tas, ko Saeima atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tas ir 15.lapaspusē 1.panta...

 

M.Vītols. Tas ir 17.lapaspusē — pirmā pielikuma otrās daļas 5.punkts.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, godātais ziņotāj! Mēs izskatām 1.panta trešo daļu. Un tagad pie 1.panta trešās daļas ir parādījies pirmā pielikuma otrās daļas 3.punkts. Mēs 1.pantu izskatām, nevis 1.pielikumu, un man liekas, ka tie labojumi, ko mēs pašlaik izskatām, ir pie 1.pielikuma.

 

M.Vītols. Es paskaidrošu. Lieta ir tāda, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina šo 1.panta trešo daļu pārcelt uz 1.pielikumu...

Sēdes vadītāja. Nu tad ar to arī sāksim! Tātad uz kurieni 1.panta trešā daļa pēc būtības tiek pārcelta?

 

M.Vītols. Uz pirmā pielikuma otrās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītāja. 1.pielikuma otrās daļas 5.punkts. Tagad es saprotu, ka arī deputātiem iebildumu pret to nav. Skaidrs. Un arī pret komisijas sniegto redakciju deputātiem iebildumu nav. Paldies!

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemti sekojoši priekšlikumi par 1.panta ceturto daļu. Frakcija “Latvijai” ierosina svītrot šo daļu. Daļa nosaka, ka, lai saskaņotu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu avansā saņemto dotāciju apjomu, tiek veikts pārrēķins līdz 1997.gada 1.maijam, izmantojot 1996.gada budžeta izpildes faktiskos rādītājus. Frakcija “Latvijai” ierosina svītrot šo daļu, nosakot, ka šāds pārrēķins nav nepieciešams. Budžeta komisija to neatbalsta, uzskatot, ka pārrēķinus tomēr ir nepieciešams veikt, lai būtu precīza bāze, uz ko veidot nākamo gadu izlīdzināšanas sistēmas datu bāzi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Ir saņemts deputāta Vītola priekšlikums izteikt šo ceturto daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka šo pārrēķinu izdara līdz 1997.gada 1.maijam, bet šī pārrēķina rezultāti tiek iestrādāti 1998.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānismā, neveicot finansu līdzekļu pārdali. Šādu pašu priekšlikumu ir iesniedzis arī deputāts Čepāņa kungs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir šeit atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Par šo? Bunkša kungs, lūdzu, visi deputāti runā no tribīnes! Es nedzirdu, ko jūs zālē runājat, un arī citi deputāti nedzird.

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Varbūt es palaidu garām, un tad es atvainojos... Tātad, ja runājam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tad pilnīgi pareizi šajā tabuliņā ir rakstīts, ka daļēji ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz šī priekšlikuma pirmo daļu, taču es gribu runāt par to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma daļu, kura netika atbalstīta. Tātad tā ir 3.lappuses augšpusē dotajā tabulā un skan sekojoši: “Izlīdzināšanas aprēķinu veic saskaņā ar šā likuma noteikumiem un algoritmu, kura rezultāti ietverti 2.pielikumā.” Tātad man ir priekšlikums par šo otro Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu balsot atsevišķi. Un šeit es gribētu izdarīt divas piezīmes. Pirmkārt, es gribētu, runājot par šo punktu, nedaudz atgriezties pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma par 1.panta trešo daļu, kura netika apstiprināta, un lūgt šajā sakarībā deputātus neizmest tos materiālus, kurus jūs no komisijas esat dabūjuši, jo jums tik tiešām varbūt vienai daļai tie nav būtiski, bet aizsūtīt šo informāciju tai pašvaldībai, kuru jūs uzskatāt par savu pašvaldību, jo pašvaldībām šie dati ir būtiski un šie dati ļoti daudzām pašvaldībām šobrīd nav pieejami. Tāpēc man ir tāds lūgums attiecībā uz jau nobalsoto un neatbalstīto daļu.

Kas attiecas uz otru piezīmi sakarā ar šo 1.panta ceturto daļu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tad es šeit gribu izdarīt vēl vienu atkāpi un teikt, ka Latvija nav nekāds izņēmums un Latvija nav oriģināla līdzīgas finansu izlīdzināšanas sistēmas izmantošanā. Es varbūt nemaz nerunāšu par tām valstīm Eiropā, piemēram, par visām Skandināvijas valstīm, Holandi, Apvienoto Karalisti, Franciju, Itāliju un Vāciju, kur līdzīgs mehānisms tiek pievienots. Tas tiek izmantots ne tikai Eiropā, bet arī tādās valstīs kā Indija, Indonēzija, Koreja, Japāna, Kanāda, ASV un citas. Un vienīgā atšķirība varbūt ir kritēriju skaitā. Un otra būtiskā atšķirība ir tā, vai, pamatojoties uz līdzīgu mehānismu, tiek pārdalīti līdzekļi starp pašvaldībām, vai šis mehānisms tiek izmantots, lai aprēķinātu dotāciju nepieciešamību no valsts budžeta pašvaldību budžetiem. Un es to saku tāpēc, ka ir uzkrāta zināma pieredze šajās valstīs vairāku desmitu gadu garumā un, teiksim, vairāki no tiem atzinumiem, kuri ir izteikti par līdzīgām izlīdzināšanas sistēmām, ir jau apkopoti. Es neminēšu visus, bet tikai varbūt daļu no tām. Pirmkārt, viens no noteikumiem, lai šādas sistēmas darbotos, ir tas, ka informācijai par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ir jābūt pieejamai. Šai informācijai jābūt katrā pašvaldībā, katram subjektam, kurš interesējas par šiem jautājumiem un kuram tas ir būtiski. Pie tam ir jānodrošina, lai varētu salīdzināt informāciju, kas tiek izmantota vienā pašvaldībā, ar informāciju, kas ir otrā pašvaldībā.

Otrkārt. Šim finansu izlīdzināšanas mehānismam jānodrošina stabilitāte, tas ir, formulām un algoritmiem, uz kuriem pamatojas šie pārskaitījumi, ir jābūt stabiliem trīs līdz piecu gadu garumā un pašvaldībām ir jābūt iespējām plānot savus budžetus ilgākam laika periodam. Un pats galvenais, kāpēc es to minu, ir tas, ka vienam no pamatnosacījumiem jābūt tādam, lai rezultātus būtu iespējams atkārtot. Tas nozīmē, ka arī algoritmam ir jābūt pieejamam un katrai pašvaldībai, kura vēlas šos rezultātus iegūt, arī ir jādod iespēja to izdarīt. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, lai, ņemot vērā un šobrīd izmantojot to pieredzi, kāda bija 1995.gadā, kad bija trūkumi un neizdevās dažādiem šo algoritmu izmantotājiem iegūt vienus un tos pašus rezultātus... Šī kļūda, manuprāt, šobrīd tiek atkārtota piedāvātajā likumprojektā, un arī pielikums neatrisinās to problēmu, par kuru es runāju. Tāpēc es neredzu neko sliktu, ja likumprojektam, kurā mēs jau pielikumos esam pievienojuši vispārējo informāciju par datiem, kas tiek izmantoti šajā aprēķinā, un galarezultātus, mēs parādītu arī starprezultātus. Čpaši tāpēc, ka šajā gadā finansu izlīdzināšanā ir ieviesta pilnīgi jauna metode — tiek izlīdzināti divreiz ieņēmumi — un šiem starprezultātiem arī ir jābūt zināmiem. Tāpēc es uzturu spēkā to priekšlikumu, kuru ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma otro rindkopu.

Sēdes vadītāja. Bunkša kungs, es atvainojos, par kādu otro rinkopu? Iet runa par 1.panta ceturtās daļas redakciju, ja?

 

J.Bunkšs. Jā, es varbūt precizēšu. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi par 1.panta ceturto daļu priekšlikumu, kurš sastāv no divām rindkopām. Pirmā rindkopa ir iestrādāta deputāta Vītola priekšlikumā, tā jau ir iekļauta likumā, bet otrā rindkopa, kura sākas 3.lappusē ir tā, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad izlīdzināšanas aprēķinu veic saskaņā ar šā likuma noteikto algoritmu, kura rezultāti ietverti otrajā pielikumā...

 

J.Bunkšs. Jā, otrajā pielikumā pēc Pašvaldības komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Paldies! Skaidrs mums ir. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Šeit tikko Bunkša kungs jau izstāstīja savus argumentus, kādēļ būtu nepieciešams parādīt matemātiski šos starpposmus — kā tiek aritmētiski izveidots šis gala rezultāts, ko likumā mēs šeit nosakām. Bet īstenībā ar šo priekšlikumu Pašvaldības komisija grib ar tādas kara viltības, jāsaka, palīdzību šeit, Saeimā, mēģināt iebalsot pavisam citu principu attiecībā uz ieņēmumu izlīdzināšanu. Jo, ja jūs šobrīd atšķirtu jūsu dokumentā tiešām šo otro pielikumu, uz ko Bunkša kungs atsaucās... Mēģiniet to varbūt atrast savā dokumentā, tad jūs redzēsiet...

Sēdes vadītāja. Nosauciet lappusi un vietu, nevis aicināt deputātus mēģināt kaut ko darīt! Pasakiet precīzi, kur tas atrodas!

 

M.Vītols. Tas atrodas... Šeit nav lappuses numurs norādīts, šeit ir norādīts, ka tas ir 2.pielikums, atzīmēts ar zvaigznīti. Otrais pielikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā priekšlikumā. Un šajā priekšlikumā ir ietverts sekojošais, arī šajā pielikumā, proti, ka ieņēmumu izlīdzināšana tiek veikta, saglabājot divas pakāpes, bet nesaglabājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ietvertos procentus. Proti, ja mūsu komisija to ir atbalstījusi un ja arī pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir tāda, ka pirmajā ieņēmumu izlīdzināšanas pakāpē izlīdzina ieņēmumus par 40 procentiem, starpību starp izlīdzināmiem ieņēmumiem un uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā un izlīdzināmiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju valstī, tad šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā ir nevis 40 procenti, bet 50 procenti. Un atšķirīgi ir arī procenti, kas tiek, jeb atšķirīgs ir tas mehānisms, kādā veidā tiek veikta izlīdzināšana otrajā pakāpē, no tā, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts. Tāpēc, runājot par šo 2.pielikumu, mums jāņem vērā, ka ir runa par principā citu ieņēmumu izlīdzināšanas veidu kā tas, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi savā priekšlikumā un arī tas, par kuru pirmajā lasījumā tika nobalsots. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, otrreiz — piecas minūtes.

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā ir pilnīgi pareizi tas, ka tika norādīts, ka nedaudz dažādi ir strukturēts likums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā un Budžeta komisijā. Principā es uzskatu, ka šis balsojums ir būtisks, taču to varētu kā balsojumu skatīt kopā ar 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu. Tad, kad mēs būsim izšķīruši jautājumu, kuru no variantiem atbalstīt.

Es atvainojos, es vēl vēlētos pateikt to, ka šajā 2.pielikumā ir atrodami visi procenti, kas attiecas uz iemaksām. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pievienojusi vēl arī savu ceturto priekšlikumu, kur ir arī, teiksim, iemaksu procenti uzrādīti. Bet tiešām tas būtu pareizi, ja par šo priekšlikumu varbūt balsotu pēc tam, kad nobalsotu par 4.panta, kā es jau teicu, trešās daļas 2.apakšpunktu.

Sēdes vadītāja. Diemžēl mēs nevaram balsot papriekšu 4.pantu, pēc tam 1.pantu un tā apakšpunktus. Mums ir jābalso panti tādā secībā, kādā tie ir, vai nu pārceļot, kad ir iesniegts labojums, vai savādāk. Šādu priekšlikumu diemžēl mēs izskatīt nevaram. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es domāju, ka mums nevajag sarežģīt šeit situāciju, viņa jau tā ir pietiekoši sarežģīta, šī procedūra, ko piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas ir skaidrojošs materiāls, kuru mēs iesniegsim, kad jūs apstiprināsiet šo likumu katrai pašvaldībai, un tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kas ir ļoti lakonisks un loģisks.

Sēdes vadītāja. Tā. Komisija vēlas runāt? Komisijas vārdā... nevēlas. Lūdzu zvanu! Pirms balsojuma lūgums komisijas pārstāvim precizēt, kur ir 1.panta ceturtā daļa. 15.lappusē? Tā ir pārcelta kaut kur citur vai kā, jo pirms balsojuma ir jābūt skaidrībai. 1.pantam 15.lappusē ir trīs daļas.

 

M.Vītols. Šī daļa netiek pārnesta uz 1.pielikumu, tā ir kā 1.panta... likuma teksta 1.panta trešā daļa, tātad 15.lappusē.

Sēdes vadītāja. Cienītais Vītola kungs, par 1.panta trešo daļu, ko jūs nolasījāt, mēs tikko kā nobalsojām. Tad jābūt vispirms norādei, ka tā ir trešā... Jo jums ir pieņemts priekšlikums izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā, Vītola kungs, un pretī ir “atbalstīt”, kur ir 1.panta ceturtās daļas redakcija. Pasakiet, lai deputāti zina, par ko viņi balso!

 

M.Vītols. Jā, kā jau es teicu, šī ir 1.panta ceturtās daļas redakcija. Pēc tam, ja Saeima to atbalstītu, tā, vienkārši mainot numerāciju, būtu 1.panta trešā daļa. Šeit 15.lappusē, ja jūs to atšķirtu, jūs to varētu redzēt.

Sēdes vadītāja. 1.panta trešā daļa ir pārnesta uz ...

 

M.Vītols. 1.panta trešā daļa ir pārnesta uz 1.pielikuma otro daļu kā 5.punkts.

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti saprata. Deputātiem iebildumu pret tagadējo numerāciju nav? Tātad ir komisijas redakcija, kas pirmajā lasījumā pieņemtā 1.panta ceturto daļu izsaka otrā lasījuma redakcijā kā 1.panta trešo daļu. Bet ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tātad par 2.rindkopu, tas, par ko lūdza balsot komisijas pārstāvis, par šādu tekstu: “Izlīdzināšanas aprēķinu veic saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem un algoritmu, kura rezultāti ietverti otrajā pielikumā.”

Tagad lūdzu balsojumu par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus uzmanīgi sekot! Balsojam par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 27, atturas — 12. Nav pieņemts. Balsojumu par pantu kopumā deputāti nelūdz. Lūdzu!

 

M.Vītols. Tāpat šeit ir saņemts deputāta Ābiķa priekšlikums, kas ir iestrādāts deputāta Vītola priekšlikumā, kuru komisija atbalsta. Tātad komisija atbalsta deputāta Vītola priekšlikumu izteikt šo 1.panta ceturto daļu deputāta Vītola piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija atbalstīja deputāta Ābiķa iesniegto priekšlikumu iestrādāt deputāta Vītola priekšlikumā. Tāda bija tā secība, ja? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Paldies! Tālāk Budžeta komisija ir saņēmusi par 2.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur tā ierosina šā 2.panta pirmajā daļā vārdus “iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 166 miljoni”, aizstāt ar vārdiem “iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 166 miljoni pie nosacījuma, ka neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimums ir 22,5 lati.” Budžeta komisija uzskata, ka neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa minimums ir valdības kompetence un valdība šajā gadījumā, iesniedzot savu nodokļa ieņēmumu prognozi, ir atbildīga Saeimas priekšā par šiem savā prognozē uzrādītajiem skaitļiem. Tāpēc Budžeta komisija neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis ir atkal viens no tiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem , par kuriem es aicinu Saeimu balsot. Un galvenais iemesls, kāpēc komisija atbalstīja šādu priekšlikumu, ir tas, ka mēs saņēmām savā komisijā pietiekoši daudz iebildumu par to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze — pieaugums par 31 procentu 1996.gadā — nav realizējama. It īpaši tāpēc, ka šobrīd, es domāju, ikvienam ir informācija par to, ka... Un tā ir valdības informācija, ka no 1996.gada 1.jūlija šo neapliekamo minimumu ir paredzēts paaugstināt uz 25 latiem. Tās arī ir tās bažas, kuru dēļ komisija tomēr uzskatīja, ka likumā jānosaka abu divu šo saistīto lielumu skaitliskās vērtības. Tādēļ, ja mēs mainām šo ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu uz citu skaitli, mainās arī šī 166 miljonu prognoze. Es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valdība pieņēma divus Ministru kabineta noteikumus — vienu par minimālās algas paaugstināšanu, otru par neapliekamo minimumu. Tik tiešām bija ļoti ilga saruna par šo neapliekamo minimumu — vai to paaugstināt no 1.aprīļa vai no 1.jūlija, vai arī atstāt tādu pašu līdz šā gada beigām. Tāpēc, tā kā tiešām šis pašvaldību budžets ir saspringts, valdība ir pieņēmusi lēmumu par neapliekamā minimuma paaugstināšanu — 25 lati ar 1.jūliju. Bet tāpēc arī valdība ir iestrādājusi savas sēdes protokolā, ka tad, kad kvartālā līdz 1.jūlijam būs redzams, kāda tad ir šī situācija, nav izslēgts, ka šis neapliekamais minimums arī paliks tāds pats līdz šā gada beigām. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu un neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Bez tam tas tiešām ir valdības jautājums.

Sēdes vadītāja.Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus “iedzīvotāju ienākuma nodoklis...” Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 14. Nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk šeit ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šā panta pirmo daļu uz 1.pielikumu un izteikt to kā pirmās daļas 1.punktu. To jūs varat apskatīties, cienījamie deputāti, 16.lappusē. Ja jūs to atšķirtu, tad redzētu, ka tas ir 1.pielikuma pirmās daļas 1.punkts. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 2.panta 2.punktu mēs esam saņēmuši šādus priekšlikumus. Šis punkts tātad nosaka nodokļu pieauguma koeficientus pa atšķirīgiem nodokļu veidiem. Ir saņemts Jurkāna kunga priekšlikums, kurā noteikti, tātad precizēti rādītāji, dati, kas ir ņemti vērā, nosakot tieši īpašuma nodokli, parādīts, kā ir veidojies šis īpašuma nodokļa pieauguma koeficients, proti, atšķirībā no pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas, kas nosaka, ka īpašuma nodoklī ņem vērā maksimālo summu no 1995.gada faktiskās izpildes, vai 1993.— 1994.gada vidējās izpildes. Komisija atbalstot šo priekšlikumu, ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Tālāk ir saņemts frakcijas ...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Jūs, lūdzu, pasakiet, kur ir komisijas priekšlikums izlasāms pilnā redakcijā? Kurā vietā?

 

M.Vītols. Komisijas priekšlikums ir izlasāms šeit tabulā...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, pieņemtajā galīgajā variantā, lai deputāti var salīdzināt priekšlikumus ar galīgo variantu, ko jūs pantam piedāvājat.

 

M.Vītols. Komisijas priekšlikumu jūs varat izlasīt ...

Sēdes vadītāja. Tātad 2.panta otrās daļas redakciju, lūdzu!

 

M.Vītols. Tātad 16.lappusē kā 1. pielikuma pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad apspriežot visus šos priekšlikumus, kas ir izteikti par 2.panta 2.punktu, galīgā redakcija ir jāskata 1.pielikuma pirmās daļas 3.punktā, tā?

 

M.Vītols. Jā, precīzi.

Sēdes vadītāja. Nu, paldies! Turpinām!

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemts frakcijas “Latvijai” priekšlikums noteikt sekojošu nodokļu ieņēmumu pieauguma koeficientu iedzīvotāju ienākuma nodoklim — 1,19, zemes nodoklim — 1,19 un īpašuma nodoklim — 1. Budžeta komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izmainīt pieauguma koeficientu iedzīvotāju ienākumu nodoklim, nosakot to nevis kā nobalsotajā variantā — 1,319, bet gan precizējot un nosakot to kā 1,31. Budžeta komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, iestrādājot to savā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Saeimas Juridiskais birojs ierosina pārcelt šo panta daļu uz 1.pielikuma pirmo daļu kā 3.punktu. Arī tas ir atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. To mēs noskaidrojām, sākot izskatīt vispār šo 2.panta otro daļu.

 

M.Vītols. Līdz ar to citus priekšlikumus par šo panta daļu komisija nav saņēmusi un lūdz atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas arī ir priekšlikums, Vītola kungs. Tātad pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums...

 

M.Vītols. Izteikt šo panta daļu redakcijā, kuru jūs varat izlasīt 16.lappusē kā 1.pielikuma pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja 2.panta trešo daļu, negrozot būtību, bet mazliet izmainot formulējumu, pārcelt uz 1.pielikuma pirmās daļas 2.punktu, kuru jūs varat izlasīt 16.lappusē.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmās redakcijas 2.panta trešā daļa tagad ir iekļauta 1.pielikumā kā pirmās daļas 2.punkts. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 2.panta ceturtās daļas redakciju ir saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja — nemainot būtību, bet nedaudz grozot formulējumu, pārcelt šo daļu uz 1.pielikuma otro daļu un izteikt to kā 1.punktu šajā daļā, ko jūs varat izlasīt 16.lappusē.

Sēdes vadītāja. Tātad 1.pielikuma otrās daļas 1.punkts. “Aprēķinu vajadzībām kopējo izdevumu nepieciešamība pašvaldībām...” Un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Pie 3.panta, kurā noteikta pašvaldību budžetu nepieciešamības izlīdzināšana, ir saņemts no frakcijas “Latvijai” priekšlikums mainīt republikas pilsētu pašvaldību un lauku pašvaldību kopbudžeta īpatsvaru pret to, kāds ir noteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā un pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, attiecīgi nosakot republikas pilsētu pašvaldībām 42 procentus un lauku pašvaldībām 58 procentus. Tā kā šis priekšlikums prasa veikt pārrēķinu, kā arī izmainīt likuma tekstā un pielikumos dotās skaitliskās vērtības, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Strods (TKL). Godājamie deputāti! Frakcijas “Latvijai” vārdā es tomēr pieprasu balsojumu par šo mūsu priekšlikumu. Šis mūsu ieteikums tātad faktiski sakrīt arī ar to ieteikumu, ko jau Budžeta komisijā bija iesniegusi Latvijas Pašvaldību savienība. Latvijas rajonu pašvaldību vadītāju sanāksmē tika nolemts: pirmais punkts ... nolasīšu: ieteikt likumprojekta 3. panta otrajā daļā finansu sadalījumu starp republikas pilsētu pašvaldību grupu un republikas lauku pašvaldību grupu koppbudžetā saglabāt 1995. gada noteiktajās proporcijās. Tātad republikas pilsētu pašvaldībās — 42 procenti, lauku pašvaldībās — 58 procenti. Un es domāju, šodien nevienam nav noslēpums, ka gada laikā sociāli ekonomiskā situācija mūsu valstī nav uzlabojusies, tā ir gājusi uz leju. Un visnegatīvāk šīs sekas ir redzamas tieši laukos. Arī pēc šā gada budžeta pieņemšanas, mūsu frakcijas deputātiem esot daudzos lauku rajonos sevišķi attālākajos kā Liepājas, Valkas un arī sevišķi Latgales rajonos — Balvu, Alūksnes, Preiļu un Ludzas pusē — pašvaldību vadītāji ir viennozīmīgi izteikušies, ka viņiem šīs dotācijas ir ļoti nepieciešamas, ka tās ir ļoti mazas. Es, protams, neesmu speciālists algoritmu lietās, bet pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka aprēķinot šīs dotācijas, protams, pamatā ir ņemti tādi kritēriji kā iedzīvotāju skaits un bērnu skaits dažādās vecuma kategorijās — līdz 6 gadiem, no 7 līdz 18, no 15 līdz 18 gadiem, kā arī pensijas vecuma cilvēku skaits. Taču lauku pašvaldību un attālāko rajonu pašvaldību vadītāji īsti viennozīmīgi ir izteikušies, ka, aprēkinot šo algoritmu, nav ņemti vērā tādi rādītāji kā attālums no centra , bezdarba līmenis, investīciju daudzums, infrastruktūra un vēl daudzi citi rādītāji. Un tāpēc nobeigumā es vēlreiz aicinu tomēr atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un arī Latvijas Pašvaldību savienības, rajonu pašvaldību sanāksmes priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 3. panta otrās daļas proporcijas izteikt šādā redakcijā: “Kopbudžetam un”. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 28, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

 

M.Vītols. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — 3. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “saskaņā ar 1. pielikumu” ar vārdiem “saskaņā ar 3. pielikumu”. Tā kā netika atbalstīts jau iepriekš šis Pašvaldības komisijas priekšlikums, Budžeta komisija arī neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz visu 3. pantu. Juridiskais birojs ierosina 3. panta 1. līdz 6. daļu pārcelt uz 1. pielikuma otro daļu un izteikt tādā redakcijā, kādu jūs varat redzēt 16. un 17. lappusē, izsakot šeit tātad pirmo līdz sesto daļu kā pielikuma 1. pielikuma otro daļu no 2. līdz 8. punktam. Kādas šeit ir izmaiņas? Galvenā izmaiņa ir tāda, ka iepriekš šie aprēķinos izmantotie pašvaldības raksturojošie kritēriji un kritēriju īpatsvars pirmā lasījuma redakcijā bija iekļauts pirmajā pielikumā. Un līdz ar to ir nepieciešamība arī šo aprēķinu... tātad papildināt šo pirmo pielikumu, kuru mēs veidojam kā pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritmu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums 3. panta pirmo līdz sesto daļu pārcelt uz.... Vēlreiz precizējiet!

 

M.Vītols. Uz pirmā pielikuma otrās daļas 2. līdz 8. punktu.

Sēdes vadītāja. Jā... Bet tad man ir jautājums... Tātad 3. pants pirmajā lasījumā pāriet ... Viss pants kopumā.

 

M.Vītols. Nē. No pirmās līdz sestajai daļai, jo septītā un astotā daļa tiek pārcelta, to mēs vēlāk redzēsim, uz pielikuma trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. līdz 6. apakšpunkts. Tālāk 7. un 8.apakšpunktu izskatām atsevišķi, ja? Pirmais līdz sestais 1.pielikuma otrās daļas pirmo līdz astoto punktu. Deputātiem ? Jānis Bunkšs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Ir atbalstāms Budžeta komisijas priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums. Es vienīgi vēlos vērst jūsu uzmanību uz kļūdām, kuras tabulā šīs pielikuma daļas 6. punktā. Un tās būtu likuma pieņemšanas gaitā jānovērš vai redakcionāli jānovērš, jo tabulā, kura ir 17. lapaspusē, ir kļūdas attiecībā uz bērnu un jauniešu skaitu no 7 līdz 18 gadu vecumam, kas tātad ir minēts pirmās kolonas šajā ceturtajā šūnā, ja tā varētu teikt, ir parādījušās...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Nosauciet tos skaitli, jo pirmās kolonas ceturtā šūna ir kaut kas.... Man bail, ka deputāti nesaprata, par ko jūs runājat šobrīd.

 

J.Bunkšs. Jā, tātad es domāju, ka tabulu visi redz un...

Sēdes vadītāja. Tātad uzšķir 17. lappusē esošo tabulu.

 

J.Bunkšs. Pirmajā šajā kolonā.... Tad es teikšu tā — ceturtajā ailītē no augšas parādās sekojošs teksts: bērni un jaunieši 7 līdz 18 gadu vecumā. Šeit būtu liekams punkts, jo šīs iekavas — rajonu pašvaldībās jaunieši 15 līdz 18 gadu vecumā — ir gluži vienkārši liekas. Tāda informācija nav izmantota algoritmā, un tās šeit nevajag. Nākošajā rindiņā šeit arī ir jāmaina šis te...

Sēdes vadītāja. Rindiņu lasiet! Jūs man tagad nesakiet “nākošajā rindiņā”..

 

J.Bunkšs. Iedzīvotāji, kas sasnieguši pensijas vecumu.

Sēdes vadītāja. Tātad tā ir nākamā sadaļa, ja? Atsevišķi skaitļi, ja?

 

J.Bunkšs. Šeit ir neprecīzi norādīts šis kritērijs, tie nav iedzīvotāji, kas sasnieguši pensijas vecumu, tie ir iedzīvotāji virs darbaspējas vecuma. Un līdz ar to šie skaitļi tātad neatbilst. Es vienkārši norādu uz to, ka šeit, manuprāt, ir tehniskas kļūdas. Tās ir jālabo.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, tas ir tikai tekstā, ka tur ir lieki — viens, divi, trīs, četri, pieci, seši vārdi, — vai arī tie skaitļi nav pareizi. Ja tie skaitļi nav pareizi, tad mēs šodien to pieņemt nevaram.

 

J.Bunkšs. Skaitļi ir pareizi, bet skaitļu skaidrojums ir nepareizs. Skaitļi ir pareizi, un algoritms ir pareizs izveidots, taču, ja kāds pēc šiem nosaukumiem mēģinās atrast statistikā datus, tad viņš neatradīs. Un principā, lai šo kļūdu novērstu, varētu šīs tabulas vietā izmantot tabulu, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā trešo pielikumu. Tur šī tabula ir bez kļūdām.

Sēdes vadītāja. Jā. Ja mēs atrastu vēl lappusi, kurā tas ir...

 

J.Bunkšs. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3. pielikums, 3. pielikuma 1. lapaspuse, kur ir līdzīga tabula, tabula bez kļūdām. Šīs tabulas būtu jāapmaina vietām.

Sēdes vadītāja. Es nezinu, kā to tehniski var izdarīt pēdējā lasījumā — apmainīt tabulas vietām likumprojektā.

 

J.Bunkšs. Mans priekšlikums ir tāds, ka tad, kad mēs nonākam pie balsošanas par pielikumiem, vienkārši šajā te otrās daļas 6. punktā šo punktu un šo tabulu neatbalstīt, bet atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidoto tabulu.

Sēdes vadītāja. Mēs pie pielikumiem atsevišķā balsojumā nekādi, Bunkša kungs, nonākt nevaram, jo mēs esam jau atbalstījuši likuma pantus, ka pārceļ uz pielikumiem. Un mēs jau esam tikuši līdz 1. pielikuma otrās daļas 6. apakšpunktam. Tie visi pārējie jau ir pieņemti.

 

J.Bunkšs. Es esmu norādījis uz šīm kļūdām, teiksim, es domāju, ka likumprojekta iesniedzēji varbūt piedāvās variantu, kā no šīs problēmas iziet. Es domāju, ka tas vairāk ir redakcionālas dabas jautājums. Ja šeit tas ir, teiksim, fiksēts, ka tāda kļūda ir bijusi, viņu vienkārši kā likumu nevajadzētu aizlaist tālāk.

Sēdes vadītāja. Tātad stenogrammai: jāsvītro rajonu pašvaldības, jaunieši 15 līdz 18 gadu vecumā kā nevajadzīgs teksts, lieks, ja? To var uzskatīt par tehnisku kļūdu, ja es pareizi sapratu deputāta Bunkša norādījumus. Lūdzu, komisijas pārstāvim vārds!

 

M.Vītols. Komisija atbalsta to, ka tiek šeit tehniski labots un svītrots šis iekavās minētais teksts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija atzīst, ka ir pieļauta šāda tehniska kļūda tabulā. Deputātiem citu iebildumu pret 2. pielikuma... 1. pielikuma otrās daļas 2. līdz 6. pantu, tas ir, apakšpunktu, nav. Tātad pieņemts ar šo tehniskās kļūdas norādi.

 

M.Vītols. 3. pantā par septīto un astoto daļu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šī panta septīto un astoto daļu uz 1.pielikuma trešo daļu kā trešās daļas 1. un 2. punktu. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. pielikuma trešā daļa, kas saucās “Izdevumu un ieņēmumu izlīdzināšana”...

 

M.Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. ... Kā tās daļas 1. un 2. punktu. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 4. panta pirmo daļu, kur tiek uzskaitīts, kādi pašvaldību ieņēmumi tiek izlīdzināti pārrēķinā, ir saņemti vairāki priekšlikumi no frakcijas “Latvijai”, no deputāta Ābiķa un no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī no deputāta Čepāņa, kuru būtība ir sekojoša, proti, izslēgt no šī panta pirmās daļas otro teikumu jeb 2. apakšpunktu. Un, tā kā...

Sēdes vadītāja. Precizējiet!... Nolasīsim tekstu, lai visiem ir skaidrs!

 

M.Vītols. Tātad izslēgt teikumu: “Pārrēķinā tiek izlīdzināti visi 2. panta 1. punktā noteiktie pašvaldību ieņēmumi, izņemot valsts mērķdotācijas.” Un, tā kā Saeima ir atbalstījusi un arī Budžeta un finansu komisija ir atzinusi par nepieciešamību šādus pārrēķinus veikt, tad šos priekšlikumus Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad tie kopumā ir frakcijas “Latvijai”, deputāta Dzintara Ābiķa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikumi...

 

M.Vītols. Kā arī deputāta Čepāņa...

Sēdes vadītāja. ... Deputāta Alfreda Čepāņa priekšlikums. Tie visi ir vienādi.

 

M.Vītols. Jā, pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs neviens pieteicies nav. Deputātiem? Deputāts Čepānis prasa balsojumu. Tātad balsojam par deputāta Čepāņa priekšlikumu izteikt 4. panta 1. punktu šādā redakcijā: “4. panta Ieņēmumu izlīdzināšana. Prognozes aprēķinā tiek izlīdzināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, īpašuma nodokļa un zemes nodokļa (turpmāk izlīdzināmie ieņēmumi).” Pants beidzas. Tad lūdzu zvanu, lai balsotu par Alfreda Čepāņa iesniegto 4. panta 1. punkta redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu ! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 25, atturas — 20. Nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemts deputāta Vītola priekšlikums, kurā ir ierosināts šī 4. panta pirmās daļas 2. rindkopu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka pārrēķinā tiek izlīdzināti visi 2. panta 1. punktā noteiktie pašvaldību ieņēmumi, izņemot valsts mērķdotācijas, arī pašvaldību nodevas un nenodokļu ieņēmumus, pašvaldību nodevas un nodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no dabas resursu nodokļa. Budžeta komisija, izskatot šo priekšlikumu, atzina to, ka ir nepieciešams stimulēt pašvaldības, nostiprināt savu finansiālo bāzi un šo stimulu saglabāt arī uz nākamajiem gadiem, un nolēma atbalstīt šo deputāta Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šī 4.panta pirmo daļu uz 1.pielikuma trešo daļu kā šīs trešās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītāja. Un slēdziens?

 

M.Vītols. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.panta pirmā daļa ir pārcelta uz 1.pielikuma trešās daļas...

 

M.Vītols... 3.punktu.

Sēdes vadītāta. Trešās daļas 3.punktu. Prognozes aprēķinā tiek izlīdzināti ieņēmumi, un tālāk kā tekstā 18.lapaspusē. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk par 4.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šo daļu uz 1. pielikumu trešo daļu, izsakot to kā šīs trešās daļas 4. punktu 18.lapaspusē. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.panta otrā daļa ir pārcelta uz 1.pielikuma trešo daļu kā 4.apakšpunkts. “Izlīdzināšanai tiek pakļauti pašvaldību budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju”, un tālāk kā tekstā 18.lapaspusē. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk par 4.panta trešo daļu, kurā tiek aprakstīta šī ieņēmumu izlīdzināšanas shēma, kas noteikta divās pakāpēs saskaņā ar pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Ir četri priekšlikumi, ko ir iesnieguši frakcija “Latvijai”, deputāts Ābiķis, deputāts Čepānis, kuri ierosina... Tātad trīs priekšlikumi. Es atvainojos, ir divi priekšlikumi — no frakcijas “Latvijai” un deputāta Ābiķa, kurš ierosina 4.panta trešās daļas ievadteikumā svītrot vārdus “divās pakāpēs”. Budžeta komisija neatbalsta šo priekšlikumu, uzskatot, ka šī otrreizējā izņemšana jeb izlīdzināšana ir nepieciešama nepietiekamo finansiālo resursu daudzuma dēļ arī pašvladību finansu izlīdzināšanas fondā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Strods (TKL). Godātie deputāti! Es gribu uzreiz izteikties par visiem priekšlikumiem, jo tie...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Stroda kungs! Man ir lūgums runāt precīzi par katru priekšlikumu, jo mēs balsojam pantu pa daļām, lai mēs varam iet precīzi cauri, jo tāpat jau grūti iet.

 

J.Strods. Tādā gadījumā, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi mūsu priekšlikumu, mēs šo balsojumu neuzturam, bet aicināšu atbalstīt tālāk Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs savu priekšlikumu nelūdzat balsot. Jānis Kalviņš LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies kolēģiem no kustības “Latvijai” par atbalstu, tikai žēl, ka viņi ir mazā skaitā šodien. Mēs faktiski Saeimā, kolēģi, savu attieksmi pret lauku pašvaldībām esam izteikuši, nobalsojot par 45 uz 55, nevis par 42 uz 58. Un 3 procenti lauku pašvaldībām būtu ļoti būtisks pluss viņu pienākumu veikšanā. Es arī aicinātu kolēģus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtos priekšlikumus, abus divus. Un, tas ir, proti, par priekšlikumu 4.panta trešās daļas 1.punktā skaitli “40 procenti” aizstāt ar skaitli “50 procenti”. Paskaidroju, ka valsts pamatbudžetā, par kura lielajiem skaitļiem mēs nobalsojām vienbalsīgi, ir 50 procenti. Un es arī aicinātu šeit atstāt 50 procentus. Un par tiem lieliem cipariem, ko mēs nobalsojām valsts pamatbudžetam, kas jau tā ir ļoti nelabvēlīgs lauku pašvaldībām.

Un tālāk. Arī par kārtību, kādā ieskaitāmi līdzekļi izlīdzināšanas fondā. Par apjomiem, respektīvi. 46 procenti pirmajā pakāpē izlīdzināto ieņēmumu un 85 procenti no pašvaldības izlīdzināto nepieciešamo izdevumu apjoma starpības, bet ne vairāk par 20 procentiem no izlīdzināmiem ieņēmumiem. Paskaidroju, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka lauku pašvaldības dabūtu klāt vienu miljonu latu. Vienu miljonu latu uz visu valsti. Tas būtu kaut nedaudz, bet tomēr būtu pluss. Un tāpēc es aicinu, es lūdzu balsojumu par mūsu komisijas priekšlikumu un lauku deputātus aicinu balsot “par”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz tam mēs vēl nonāksim. Mēs pašlaik izskatām priekšlikumu svītrot 4.panta trešajā daļā vārdus “divas pakāpes”. Frakcija “Latvijai” noņem balsojumu. Deputāts Ābiķis uztur balsojumu? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Uztur!”) Debatēs pieteikušos nav. Es atvainojos! Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu! Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu svītrot 4.panta trešajā daļā vārdus “divās pakāpēs”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 36, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemti deputāta Ābiķa un deputāta Čepāņa priekšlikumi, kuri pēc būtības ir vienādi un kuri abi ierosina svītrot 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu, kas izriet no tā priekšlikuma, ka netiek veikta izlīdzināšana divās pakāpēs. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu arī ar iepriekš izteiktajiem argumentiem.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, šāds pats priekšlikums arī ir frakcijas “Latvijai” pirmajā ierosinājumā. Svītrot vārdus “divās pakāpēs” un 3.2.apakšpunktu pilnībā. Tātad tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Balsojumu neuztur, cik es saprotu, par 3.2. panta svītrojumu kopumā. Tātad lūdzu zvanu, lai balsotu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas ir identisks ar Dzintara Ābiķa un Alfreda Čepāņa priekšlikumu, — svītrot 3.2.apakšpunktu pilnībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 24, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums 4.panta trešās daļas 1.apakšpunktā aizstāt vārdus “izlīdzinot par 40 procentiem” ar vārdiem “izlīdzinot par 50 procentiem un nosakot, ka pirmreizējā izlīdzināšana tiek veikta 40 procentu apjomā starpībā starp ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldībā un ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju valstī”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tāds pats priekšlikums izteikts arī no...

 

M.Vītols. Tādu pašu priekšlikumu ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Frakcija “Latvijai” uztur balsojumu? (No zāles deputāts J.Strods: “Uztur!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu aizstāt vārdus “izlīdzinot par 40procentiem” ar vārdiem “izlīdzinot par 50procentiem”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 29, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālākais priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — attiecas uz 4.panta trešās daļas 2.apakšpunktu, kurā tiek izmainīti procentuālie apjomi, kādos tiek veikta šī otrreizējā izlīdzināšana, nosakot, ka pirmajā reizē izlīdzina 46 procentu apmērā no pirmajā pakāpē izlīdzināto ieņēmumu apjoma un 85 procentu apmērā no pašvaldībai nepieciešamo izdevumu apjoma starpības. Budžeta komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Strods (TKL). Godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo tur ir iestrādāts arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un gribu pateikt, ka Budžeta un finansu komisijas sēdē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija iesniegusi salīdzinošu tabulu par kopīgajiem cipariem, apskatot dažādus variantus. Un, ja mēs atbalstām šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu, bet neatbalstām Saeimas Juridiskā biroja variantu, tādā gadījumā pilsētas, lielpilsētas zaudē ļoti minimāli, tām jāiemaksā izlīdzināšanas fondā vairs tikai 708 tūkstoši, bet toties lauku pagastu pašvaldības saņem par 660 tūkstošiem latu vairāk. Tātad lūdzu balsot par šo priekšlikumu un tādējādi atbalstīt lauku pagastu pašvaldības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

 

M.Vītols. Es gribu vienkārši informēt Saeimas deputātus. Mēs neatbalstījām iepriekšējo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pirmajā izlīdzināšanā izņemt no pašvaldībām 50 procentus, nevis 40 procentus. Šis priekšlikums zināmā mērā ir saistīts ar šo otro priekšlikumu par otrreizējo izņemšanu no donoru pašvaldībām, un līdz ar to, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Manuprāt, atbildīgais ziņotājs pareizi pateica, bet, ņemot vērā to, ka mēs esam izšķirušies par šiem diviem variantiem jau iepriekšējā balsojumā, tas vienkārši nav balsojams saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Tātad balsojums tiek noņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šo 4.panta trešo daļu uz pielikumu... 1.pielikuma trešo daļu 18.lappusē kā šī trešās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad likuma 4.panta trešā daļa tiek pārcelta uz pielikuma trešo daļu kā 5.punkts.

 

M.Vītols. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums 4. panta ceturtās daļas redakcijā svītrot vārdus “ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmas pielietošanas un”, tātad nosakot tikai to, ka galīgās iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā vai izmaksas no minētā fonda nosaka kā izlīdzināto izdevumu un izlīdzināto ieņēmumu saskaņošanas procedūras rezultātā aprēķināto iemaksu un izmaksu saldo, kā arī papildinot šo ceturto daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tiek noteiktas procentos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un maksimālajā iemaksājamā summā latos. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tā, sāksim izskatīt pa daļām. Pret pirmo — svītrot vārdus “ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmas pielietošanas un” — deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Pret otro — papildināt ar vārdiem “iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā”, un tālāk kā tekstā, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums saskan ar frakcijas “Latvijai” ierosināto pirmo priekšlikumu svītrot vārdus “ieņēmumu izlīdzināšanas sistēmas pielietošanas un”. Līdz ar to tas ir atbalstīts frakcijas “Latvijai” priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Nu, tātad jūs esat neprecīzi ierakstījuši, ka tas nav atbalstīts, atbalstīts daļēji iekļaujot...

 

M.Vītols. Frakcijas “Latvijai” priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Nu, tātad.

 

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Čepāņa kunga priekšlikums, kurš tajā daļā, kas attiecas uz jau atbalstīto frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, ir identisks ar divām izdarītajām izmaiņām, bet tā būtība, galvenā atšķirība ir, ka tiek ieviests jauns princips, šī daļa tiek papildināta ar jaunu principu, proti, ka, nosakot iemaksas galīgo apjomu, tiek ņemts vērā, ka attiecīgajai pašvaldībai pēc izlīdzināšanas pašas rīcībā esošo līdzekļu apjoms nedrīkst būt zemāks par iepriekšējā budžeta gadā pašas rīcībā bijušo līdzekļu apjomu, kas reizināts ar prognozējamo inflācijas koeficientu. Budžeta komisija, apspriežot šo priekšlikumu, izšķīrās to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

A.Čepānis (DPS). Tā kā Vītola kungs jau teica, ka mana priekšlikuma pirmais un otrais teikums faktiski sakrīt ar frakcijas “Latvijai” un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, es ierosinu un uzturu prasību balsot par mana priekšlikuma pēdējo daļu, kura izteikta šādi: nosa-kot iemaksu galīgo apjomu, tiek ņemts vērā, ka attiecīgajai pašvaldībai pēc izlīdzināšanas pašas rīcībā esošo līdzekļu apjoms nedrīkst būt zemāks kā iepriekšējā budžeta gadā pašas rīcībā bijušo līdzekļu apjoms, kas reizināts ar prognozējamo inflācijas koeficientu. Es lūdzu balsot par šo mana priekš-likuma daļu.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu deputāta Čepāņa priekšlikumu. Kā es to gribētu motivēt? Mēs jau esam daudz runājuši par to, ka ir tā saucamās pašvaldības — donori un pašvaldības — prasītāji. Un šajā sakarībā man ir jāatvainojās. Faktiski te tehnisku iemeslu dēļ ir pazudusi mana priekšlikuma otrā daļa, bet es īpaši neļaunojos, jo faktiski tā ideja sakrita ar deputāta Čepāņa priekšlikumu. Es šeit jums gribētu vienkārši mēģināt pamatot. Ja mēs skatāmies 1995.gada budžetu un 1996.gada budžetu, un šo likumu, ko mēs apspriežam, tad tai pašvaldībai, kas faktiski ir viena no šīm pašvaldībām — barotājām, pašas rīcībā paliekošie finansu līdzekļi ir katastrofāli samazinājušies. Kāpēc es šeit runāju par Ventspili? Neapšaubāmi daudziem Ventspils ir kā dadzis acī, tur visi ir bagāti, tur visi dzīvo labi, tur ir bagāts saimnieks, bagāti iedzīvotāji un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, es gribētu teikt, ka tas gluži tā nav. Kā zināms, Ventspilī ir trīs lieli uzņēmumi — Ventspils osta, Ventspils ostas rūpnīca un “Ventspils nafta”, kur pamatā strādā ne jau latvieši. Vēsturisko apstākļu dēļ tā tas ir izveidojies, un tur tiešām, salīdzinot ar pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, algas ir ļoti augstas, un ļoti augstas salīdzinot vispār ar Latvijas iedzīvotāju algām. Bet tajā pašā laikā tiem ventspilniekiem, kas gaida šo palīdzību no pašvaldības puses, un tie ir pirmkārt budžeta iestādēs strādājošie, tie ir pensionāri, tiem algas Ventspilī nav ne par matu augstākas kā citur Latvijā. Pensionāri saņem tikpat, skolotāji saņem tikpat, un, cienījamie kolēģi, es jūs aicinātu aizbraukt uz Ventspili, pastaigāt pa Ventspils tirgu un Ventspils veikaliem. Un tur šī iemesla dēļ, ka pilsētā atrodas šie trīs uzņēmumi, kuros, es atkārtoju, strādā pamatā ne jau latvieši, cenas, pirmkārt jau pārtikas produktu cenas, ir nesalīdzināmi augstākas nekā citur Latvijā. Un ventspilniekiem, tiem, kas strādā budžeta iestādēs, un pensionāriem, situācija ir daudz grūtāka. Tas ir viens.

Un otrs. Mēs kaut kā pa šiem pēdējiem gadiem esam aizmirsuši, kas īsti ir Ventspils. Un jāatceras ir tas, ka Ventspilī, tāpat kā piecus gadus atpakaļ, arī šodien koncentrējas ļoti lielā daudzumā cilvēku dzīvībai bīstamas kravas, bīstamas ķimikālijas. Tās lielā daudzumā ir koncentrētas gan pieostas rūpnīcā, gan ostā, gan arī dzelzceļa mezglā, un cilvēki, kas tur dzīvo, joprojām zināmā mērā riskē, viņi riskē. Un, varbūt pateicoties šim riskam, Ventspils arī ir Latvijas budžeta barotāja. To mēs visi mēģinām aizmirst. Un Ventspils pašvaldība, starp citu, ļoti lielas naudas summas ir ieguldījusi tieši vides aizsardzības un līdz ar to cilvēku aizsardzības pasākumos. Šis ir tas iemesls, kāpēc arī es neapšaubāmi atbalstīšu deputāta Čepāņa priekšlikumu, kas faktiski sakrīt ar manu iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Cienījamais Ābiķa kungs! Es pilnīgi saprotu jūsu sāpi un arī Ventspili, kur tiešām jāizsaka liela cieņa pašvaldībai un ventspilniekiem par viņu milzu darbu, jo viņi pagājušo gadu izlīdzināšanas fondā ir iemaksājuši 1 miljonu 300 tūkstošus latu. Šogad jāiemaksā vairāk nekā divas reizes lielāka summa, bet, ja mēs iebalsojam šādu priekšlikumu, mēs varam iet mājās, jo pilnīgi izjūk visa algoritma shēma, pirmkārt. Un, otrkārt, kolēģi, mēs varētu runāt tad arī par visām pašvaldībām, par tādu rādītāju kā inflācijas koeficients. Šeit tikko pamatoti runāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs par lauku rajoniem. Tur ir tas pats. Un diemžēl šī likuma pamatā ir 52 donori, pagājušo gadu bija 16. Un, protams, ka ir saspringts šo donoru budžets. Bet es domāju, ka būs korekcijas gada laikā un mēs spēsim palīdzēt arī tām pašvaldībām, kuras ir donori, ja viņu prognoze tiešām nepiepildīsies. Tāpēc, izrādot visu cieņu ne tikai Ventspilij, bet arī pārējiem donoriem, es tomēr lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čepāņa iesniegto priekšlikumu, ka, nosakot iemaksu galīgo apjomu, tiek ņemts vērā, ka attiecīgajai pašvaldībai pēc izlīdzināšanas pašas rīcībā esošo līdzekļu apjoms nedrīkst būt zemāks par iepriekšējā budžeta gadā pašu rīcībā bijušo līdzekļu apjomu, kas reizināts ar prognozējamo inflācijas koeficientu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai varētu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 31, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk — par 4.panta ceturto daļu ir deputāta Ābiķa priekšlikums svītrot ceturtās daļas tekstu. Šis priekšlikums ir iestrādāts jau atbalstītajā frakcijas “Latvijai” priekšlikumā. Arī šeit komisijas atzinumā ir tehniska kļūme, šeit būtu rakstīts, ka daļēji atbalstīts, iestrādājot frakcijas “Latvijai” priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ābiķis balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret redakciju nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums pārcelt šo 4.panta ceturto daļu uz pirmā pielikuma trešo daļu, izsakot to kā šī pielikuma trešās daļas 6.punktu 18.lappusē. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 4.panta ceturtā daļa ir pārcelta uz 1.pielikuma trešo daļu kā 6.punkts. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālākie priekšlikumi ir saistīti ar 5.pantu, 5.panta pirmo daļu, kurā ir runa par ieņēmumiem pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un ir noteikts, ka tie nevar būt lielāki kā pielikumā norādītā summa, kā šī summa 105 procentu apjomā. Un par šiem 105 procentiem. Tie attiecas uz tādu gadījumu, kad prognoze nepiepildās. Bet šajā gadījumā, ja ieņēmumi pašvaldībām ir lielāki nekā šajā likumā noteiktā prognoze, virs šīs pārpildes, prognozes pārpildes 5 procenti no šajos pielikumos norādītajām maksimālajām iemaksām būtu nepieciešams papildus donoru pašvaldībām ieskaitīt izlīdzināšanas fondā. Un frakcija “Latvijai”, deputāts Vītols, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, deputāts Čepānis un deputāts Ābiķis ir iesnieguši pēc būtības vienu priekšlikumu, proti, noteikt, ka šī maksimālā ieskaitāmā summa pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no donoru pašvaldībām nevar būt lielāka par pielikumā norādītajām iemaksu summām latos. Tātad tas nozīmē, ka redakcija varētu būt tāda, ka...

Sēdes vadītāja. Nevis kāda varētu būt, bet precīzi — kur šis pants ir izteikts, kurā lappusē, lai deputāti var izlasīt precīzu redakciju, kāda ir otrajā lasījumā.

 

M.Vītols. Un šis pants... šie visi priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, un tas tiek pārcelts, šī panta daļa tiek pārcelta uz likuma 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta pirmā daļa ir galīgajā redakcijā iestrādāta 1996. gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma kurā pantā?

 

M.Vītols. 3.panta pirmajā daļā, nosakot, ka pašvaldības, kurām jāieskaita līdzekļi pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tos ieskaita šā likuma 2.pielikumā noteiktajā proporcijā no ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ne vairāk kā pielikumā norādītās summas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pie tā arī apstājamies. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātam!

 

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegāciju lūdzu šajā pārtraukumā sapulcēties Sarkanajā zālē uz ļoti īsu sēdi.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Turpinām darbu.

 

M.Vītols. Tālāk — par 5.panta otro daļu ir divi priekšlikumi — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru Budžeta komisija neatbalsta, un Budžeta un finansu (nodokļu)...

Sēdes vadītāja. Pie tā arī paliekam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Neatbalstīt. Sākam debates. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, apspriežot šā 5.panta otro daļu, arī tika izteikti līdzīgi priekšlikumi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam — svītrot šo daļu vispār. Šādai argumentācijai par labu ir tas, ka principā šie skaitļi, kas norādīti 5.panta otrajā daļā, ir vairāk informatīva rakstura un atspoguļo šī finansu izlīdzināšanas aprēķina galarezultātu. Taču, balsojot komisijā par to, vai šo daļu atstāt likumā vai ne, komisija tomēr ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu atbalstīt, un galvenie argumenti, kādēļ atbalstīt, bija šādi. Pirmkārt, šis ir diezgan būtisks rādītājs, kas paskaidro, cik lielā mērā šī pašvaldību finansu izlīdzināšana atrisina pilsētu un pagastu, kā arī rajonu pašvaldību finansu problēmas ar šī finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību. Tātad, ja pilsētu un pagastu grupām mēs redzam šos 85 procentus tad tas nozīmē, ka, saskaitot attiecīgajām pašvaldībām trīs nodokļus — iedzīvotāju ienākuma nodokli, zemes un īpašuma nodokli — un pieliekot klāt no šī izlīdzināšanas fonda paredzēto dotāciju, pašvaldības izdevumu nepieciešamība tiek nosegta par 85 procentiem. Pārējie 15 procenti pašvaldībai ir jāatrod no citiem ieņēmumiem — no nodevām, no sava īpašuma iznomāšanas un citiem likumā paredzētajiem ieņēmumiem. Līdzīgi tas ir attiecībā uz rajonu pašvaldību grupu, kur šis finansu izlīdzināšanas mehānisms nodrošina no trim galvenajiem nodokļiem un no dotācijas 3,4 procentu līmeni no nepieciešamajiem izdevumiem attiecīgajā pašvaldībā. Tas, ka iepriekšējā gada — 1995.gada — algoritmā šie skaitļi netika norādīti, radīja arī zināmus pārpratumus pašvaldībām, un tāpēc komisija balsojot uzskatīja, ka šie rādītāji ir pietiekoši būtiski un būtu jāiekļauj algoritmā un šajā likumā. Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Mana piebilde ir īsa. Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Viss, ko Bunkšs teica, ir būtiski, bet līdz ar to mēs, nosakot procentuālo garantiju, nedodam stimulu pašvaldībām vai norobežojam tās no iespējām pašām vairāk nopelnīt. Kad tās skatās 15 procentus, līdz ar to it kā pietiek, pārējie tiek nosegti ar dotāciju. Tāpēc es lūgtu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu pārcelt 5.panta otro daļu par pārejas noteikumu 1.punktu un izteikt šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums šo daļu svītrot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. 5.panta trešajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Komisija balsojumu neprasa. Pieņemts.

 

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija ir izteikusi šā 5.panta trešo daļu jaunā, paplašinātā redakcijā, izvērsti definējot šos fonda ieņēmumus un izdevumus pa pozīcijām, un izsaka to kā likuma 2.pantu. Tātad 15.lappusē kā likuma 2.pantu šo 5.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta trešā daļa tiek izteikta kā likuma 2.pants otrā lasījuma redakcijā. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. 5.panta ceturtajā daļā ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tāpat ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Līdzīgs ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta ceturto un piekto daļu, kurš ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Budžeta komisijas priekšlikums ir izteikt šī panta ceturto un piekto daļu kā 3.panta pirmo, otro un trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta ceturto un piekto daļu izsaka kā otrā lasījuma 3.panta otro un trešo daļu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 5.panta sesto daļu ir divi atšķirīgi priekšlikumi. Deputāta Vītola priekšlikums ir papildināt šo daļu ar jaunu rindkopu, nosakot, ka rajonu, pilsētu un pagastu budžetos paredzētie atskaitījumi no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieskaitāmi tieši rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību budžetu kontos, nemainot noteiktās summas. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Ir finansu ministra Kreitusa priekšlikums papildināt šo daļu ar jaunu teikumu, nosakot, ka atskaitījumi rajonu, pilsētu un pagastu budžetos ieskaitāmi ar rajonu budžeta starpniecību. Tā kā Saeima ir atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu, tad šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tā tas ir.

 

M.Vītols. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums šo sesto daļu izteikt kā likuma 4.pantu. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad 5.panta sestā daļa ir izteikta kā 4.pants otrā lasījuma redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 6.pantu, kurš nosaka pašvaldību savstarpējos norēķinus, ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt to kā likuma 5.pantu. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. 6.pants tagad ir otrā lasījuma 5.pants.

 

M.Vītols. Tāpat ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 6.panta piekto daļu papildināt ar vārdiem, ka Valsts kases departaments ir tiesīgs norakstīts no attiecīgās pašvaldības budžeta summas, pamatojoties uz finansu izlīdzināšanas fonda padomes lēmumu. Finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu, kurā būtu reglamentēta atbildība un sankcijas tajā gadījumā, ja pašvaldības vai valsts neizpilda savas likumā noteiktās saistības, un šeit arī ir noteiktas soda sankcijas — kavējuma nauda 0,5 procentu apmērā no laikā neiemaksātās summas. Budžeta komisija, izskatot šo pantu, to neatbalstīja vairāku būtisku trūkumu dēļ, arī tā iemesla dēļ, ka nav šā panta trešajā daļā norādīti avoti, no kādiem līdzekļiem valsts kase samaksās šo soda naudu. Budžeta komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Strods (TKL). Godātie deputāti! Šo pantu tiešām apsprieda Budžeta un finansu komisijā un viņa to noraidīja, kaut gan daži Budžeta komisijas locekļi būtu bijuši ar mieru to pieņemt, ja šī kavējuma nauda būtu noteikta mazākā apmērā, kaut vai 0,1 procenta apmērā. Taču es uzturēšu šo prasību frakcijas vārdā un aicināšu balsot. Varbūt vienīgi es varētu noņemt šo otro priekšlikumu, bet, kas attiecas uz pirmo, ka atbildību par šā likuma izpildi uzdot Finansu ministrijai, un uz trešo, ka tomēr valsts kasei vajadzētu maksāt šo kavējuma naudu 0,5 procentu apmērā, šo prasību es uzturu. Vēl jo vairāk — Finansu ministrijai ir jānes atbildība arī par to lietu, ka tagad saskaņā ar esošo likumdošanu, kamēr šis likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā nav pieņemts, pašvaldības saņem vienu divpadsmito daļu šīs naudas no tās summas, kāda bija iedalīta pagājušajā gadā. Tagad, braucot pa vairākām pašvaldībām, redzams, ka ir izveidojusies tāda situācija, ka tās nav saņēmušas pat arī vienu divpadsmito daļu. Tā, piemēram, pagājušo nedēļu, kad biju Preiļu rajonā, rajona padomes priekšsēdētājs teica, ka janvāra mēnesī šī saņemtā summa ir 70 procenti, bet februārī jau vairs tikai 50 procenti no 1995. gada noteiktās summas. Tātad es uzturu šo prasību un lūdzu balsot par šīm sankcijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Būtībā ļoti labs priekšlikums, kas disciplinētu pašvaldības viņu iemaksu realizācijā, bet, tā kā mēs neesam paredzējuši šeit šo izpildes mehānismu un likums vairs neparedz iesniegt šādus priekšlikumus, diemžēl ir jānoraida šis priekšlikums, un es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā nevēlas? Tātad mums ir divi balsojumi. Pirmais iekļaut jaunu 7. pantu un atbildību par šā likuma izpildi nodot Finansu ministrijai; otrs balsojums — no pašvaldību izlīdzināšanas fonda pienākošos summu nesavlaicīgas vai nepilnīgas izmaksas gadījumā valsts kase maksā kavējuma naudu attiecīgās pašvaldības budžetā 0,5 procentu apmērā no laikā neizmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Tātad lūdzu deputātus ņemt vērā, ka mēs balsojam par katru šo punktu atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 1. punktu — atbildību par šā likuma izpildi uzdot Finansu ministrijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 19, atturas — 18. Nav pieņemts.

Tātad lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma 3. punktu... pie balsojuma par 2. punktu... par pašvaldību budžetiem no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda pienākošos summu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 18, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir ministra pašvaldību lietās Jurkāna kunga priekšlikums ieviest pārejas noteikumus un pārejas noteikumu pirmajā punktā uzdot Ministru kabinetam iesniegt Saeimā grozījumus likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam”, kas saistīti ar šā likuma pieņemšanu. Tā kā šī likuma principi, kurus mēs esam jau nobalsojuši, nonāk pretrunā ar nobalsoto valsts budžeta likumu, vienā aspektā šādi grozījumi valsts budžeta likumā ir nepieciešami un Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu dotajā redakcijā nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 2. punktu, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un tā darbība attiecināma uz visu saimniecisko gadu. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālākie priekšlikumi, kas ir saņemti, skar likumprojekta pielikumus. Tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Tā kā, izskatot likumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi netika atbalstīti Saeimā, tad šie priekšlikumi nav balsojami pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Tātad tie ir tie priekšlikumi, kas ir pielikums viens ar zvaigznīti.

 

M.Vītols. Jā, viens ar zvaigznīti. Tāpat arī divi ar zvaigznīti un trīs ar zvaigznīti. Un četri ar zvaigznīti. Ir četri pielikumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, jo pēc būtības tie nav balsojami, likuma panti izslēdz šo pielikumu tālāko izskatīšanu .

 

M.Vītols. Tālāk ir deputātes Seiles priekšlikums izdarīt izmaiņas 2. pielikumā, samazinot iemaksu prognozi vienai noteiktai pašvaldībai, konkrēti Kolkas pagastam. Tā kā likumprojekta teksts, tāpat arī algoritms, šādu iespēju neparedz, Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta un arī uzskata, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Kolka ir pats mazākais pagasts Latvijā, tā teritorijā ir Slīteres valsts rezervāts, par celmu naudām neieņem neko, vienīgais ienākums ir no ienākuma nodokļa. Ir ieplānots, ka saņems 90 tūkstošus latu gadā, bet šāds ienākums Kolkā nekad nav realizēts, tā ir tikai prognoze. Un no šiem prognozētajiem 90 tūkstošiem latu ir paredzēts 20 tūkstošus no nabadzīgās Kolkas pašvaldības pārskaitīt izlīdzināšanas fondā. Es vēl gribu piebilst, ka 1994. gadā un arī pirms tam Kolka vienmēr bija tā, kura saņēma dotācijas no valsts budžeta. Tiklīdz mainījās šī pārrēķināšanas metode pēc jaunā algoritma, Kolka kļuva par donoru, mazā Kolka par donoru lielajai Latvijai. Kur tā ņems šos 20 tūkstošus, kas ir paredzēti pārskaitīt valsts budžetā šajā gadā? Izdalot šo summu uz visām Latvijas pašvaldībām, tas ir viens niecīgs piliens, bet Kolka — vecā lībiešu zeme varētu dzīvot. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Cienījamie deputāti! Visu cieņu Seiles kundzei, bet, ja mēs iebalsojam šos 8 tūkstošus, līdz ar to mums jāizbalso likums kopumā. Bet es domāju, ka tādi pagasti ir ne tikai viena Kolka, un mēs jau atgriezīsimies maija mēnesī pie pārrēķina noteikti, kad tiks skatīts valsts budžets. Un arī izlīdzināšanas fonda padomes ietvaros varētu būt runa par šādām summām vai korekcijām. Visi ciemu un pagastu priekšssēdētāji bija klāt, un mēs par to aprunājāmies. Es domāju, ka vajag atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt, ka likuma galīgajā variantā nevar palikt ieraksts “pārrēķināt” vai skatīt kaut kur citur, jābūt ir skaidrībai, it īpaši, ja mēs runājam par skaitļiem.

Seiles kundze uzstāj uz balsojumu? (No zāles deputāte A.Seile: “Protams!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputātes Annas Seiles priekšlikumu izdarīt likuma 2. pielikumā sekojošu labojumu šādā redakcijā:” Talsu rajons, izlīdzināšanas procents no ienākuma nodokļa, Kolkas pagasts — 8000 latu.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 19, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols Tālāk ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt šī likuma 2. un 3. pielikumu sekojošā redakcijā... Tagad es atvainojos visiem Saeimas deputātiem, ka nav sanumurēta šī biezā dokumentu mape, bet, kā avīzi lasot, es jūs šoreiz lūgtu lasīt šo dokumentu no otra gala un atšķirt to... šķirstīt to no beigām, kamēr jūs nonākat līdz pirmajiem virsrakstiem.. Un tie tad arī ir šie divi pielikumi, kurus ir sastādījusi Budžeta un finansu komisija kā savus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, mēs sākam ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju... Tātad līdzšinējo 2. pielikumu un 3. pielikumu izslēgt un papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pielikumu, ka izteikt šādā redakcijā: skatīt ceturto ar zvaigznīti pielikumu. To komisija nav atbalstījusi.

 

M.Vītols. To komisija nav atbalstījusi, bet es sapratu, ka mēs jau nolēmām, ka tas nav balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Bet tas mums arī deputātiem ir jāpasaka un jādzird viņu viedoklis, ka deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir šis Budžeta un finansu komisijas priekšlikums atbalstīt 2. pielikumu un 3. pielikumu redakcijā, kuru jūs variet atrast, šķirstot šo dokumentu no beigām.

Sēdes vadītāja. Pēdējā un pirmspēdējā...

 

M.Vītols. Pēdējais un pirmspēdējais pielikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu šķiršanu no beigām nav? Un, cik es saprotu, arī pēc būtības iebildumu pret pielikumiem nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Citus priekšlikumus Budžeta komisija nav saņēmusi, un lūdzam balsot par likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 3. Likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā” pieņemts.

 

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ernests Jurkāns, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās!

 

E.Jurkāns (īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās). Godātā priekšsēdētāja! Kaut arī Kārtības rullis neparedz, es izsaku jums pateicību par iecietību, referentam par izpratni un deputātiem par uzticību. Paldies jums! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Aizrādījumu!”)

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka mēs neviens neesam apvainojušies par to, ka ministri mums izsaka atzinību.

 

Turpinām izskatīt šodienas dienas kārtību. Trešā sadaļa — atbildes uz deputātu jautājumiem. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles, zemkopības ministra Alberta Kaula un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Grīnberga, Gannusas, Zelgalvja, Liepas, Dunkera, Mauliņa, Čerāna un Kušneres jautājumiem par valdības pasākumiem, īstenojot Latvijas virzību uz Eiropas Savienību lauksaimniecības jomā.

Deputātiem ir izdalīts dokuments, ko ir parakstījis Ministru prezidenta biedrs ministrs Alberts Kauls un ar ko jūs visi esat iepazinušies. Tas ir dokuments 562a, kur ir lūgums atlikt izskatīšanu uz vienu nedēļu sakarā ar viņa prombūtni. Bet, kā es saprotu, vārdu ir lūdzis veselības ministrs. Lūdzu!

 

N.Zemvalds (veselības valsts ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šim jautājumam ir divas daļas. Un Labklājības ministrijas kompetences daļa ir iesniegta dokumentā nr.562 Saeimas Prezidijā.

Sēdes vadītāja. Dokuments nr.562 ir jautājumi. Tur nav atbildes.

 

N.Zemvalds. Jā, nr.562b.

Sēdes vadītāja. Nr.562b, bet otrā daļa tātad ir Alberta Kaula lūgums atlikt uz nedēļu un rast iespēju viņam pēc nedēļas atbildēt uz šo jautājumu.

Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

 

Izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Urbanoviča, Staša, Lujāna un Kalnbērza jautājumu par Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes 1995.gada 17.jūnijā izdoto dokumentu nr.4—37 par cittautu mācībvalodu izglītības iestāžu audzēkņu uzņemšanu latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs.

Juris Viņķelis — Ministru kabineta vārdā!

 

J.Viņķelis. Atbilde uz šo piecu deptuātu jautājumiem ir iesniegta Saeimas Prezidijā.

Sēdes vadītāja. Ne tikai Saeimas Predizijā. Saeimas Prezidijs ir to izsniedzis deputātiem. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Gredzena, Staša, Dilbas, Grinovska, Rubuļa un Kalnbērza jautājumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu Ludzas slimnīcas būvdarbu turpināšanai un pabeigšanai.

Aivars Kreituss — finansu ministrs!

 

A.G.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izdalīts dokuments nr.567, kur ir paskaidrota situācija, bet es dažus vārdus gribētu piebilst paskaidrojumam. (Starpsauciens no zāles: “Nevajag!”) Nevajag? Viss ir skaidrs? Balsojums ir bijis Saeimā, visi ir atbalstījuši, un uzdot šādu jautājumu būtībā bija lieki. Var pēc tam viņu celt par jaunu, ja grib, budžeta pārskatīšanas brīdī. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Staša, Rubuļa, Bekasova, Golubova, Gredzena, Urbanoviča, Lujāna, Tuča, Valdmaņa un Apalupa priekšlikumu par debašu atklāšanu. “Par” un “pret” deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par debašu atklāšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deptuātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 30, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Debates netiek atklātas.

Desmit deputātu — Dunkera, Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Grīnberga, Stroda, Saulīša, Zelgalvja un Liepas — jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas vēstniecības atvēršanu Ķīnas Tautas Republikā. Nododam jautājumu ārlietu ministram.

Deputātu Gannusas, Čerāna, Stroda, Liepas, Grīnberga, Saulīša un Kazāka jautājums Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam par lauksaimniecības produkcijas eksporta subsīdijām Latvijas uzņēmumiem 1995.gadā. Nododam jautājumu zemkopības ministram.

Deputātu Jurkāna, Dozorceva, Urbanoviča, Staša un Amerika jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par apdrošināto interešu aizsardzības fonda izveidošanu. Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram.

Deputātu Lujāna, Urbanoviča, Rubina, Liepas un Dozorceva jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par akciju sabiedrības PITA finansiālo stāvokli 1996.gadā un tās norēķiniem ar preses izdevumiem. Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam... Modris Lujāns — jautājuma motivācijai? Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts — jautājuma motivācijai!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Jau 1995.gadā PITA pārdzīvoja pirmo krīzi, kad notika banku krīze. Tad sakarā ar to, ka PITA rēķini atradās Depozītu bankā, ļoti smagā situācijā nokļuva daudzi Latvijas izdevumi. Šinī gadījumā ir atkal pienākusi informācija, ka kaut kāda līdzīga situācija atkal veidojas sakarā ar iespējamo PITA privatizāciju, un tādēļ mēs griežamies pie Kreitusa kunga, lai saņemtu konkrētāku informāciju par to situāciju, kāda būs PITA darbībā, ja viņa tiks privatizēta sakarā ar parādiem, kas ir izvedojušiem daudziem preses izdevumiem, un kādā veidā PITA plāno samaksāt savus parādus preses izdevumiem, jo bieži vien varbūt tas nav smagākais sitiens tieši lielajiem izdevumiem, bet gan mazai avīzei, kurai 4000 latu ir ļoti liela apgrozījuma nauda, kas tiek aizturēta mēnešiem ilgi, tajā skaitā reizēm pat līdz pusgadam. Tas izraisa to, ka šādas avīzes var bankrotēt, un šeit var jau redzēt gandrīz valsts sava veida iejaukšanos preses darbībā. Un tādēļ mēs ceram saņemt konkrētu atbildi par PITA privatizācijas iespējām un saskarsmi ar avīzēm un kā šī situācija tiks normalizēta.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram.

 

Sākam izskatīt Pieprasījumu komisijas atzinumus. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Kuprijanovas, Amerika Tuča, Bartaševiča, Staša, Dozorceva, Rubuļa un Lujāna pieprasījumu finansu ministram Aivaram Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības fondu.

 

J.Celmiņš (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Urbanoviča, Jurkāna, Kuprijanovas, Amerika, Tuča, Bartaševiča, Staša, Dozorceva, Rubuļa un Lujāna pieprasījuma finansu ministram Aivaram Kreitusam par Apdrošināto interešu aizsardzības fondu, dokuments nr.525, atzina, ka problēma ir aktuāla un pamatota, bet sakarā ar to, ka no Ministru kabineta puses nav konstatēti nekādi likumpārkāpumi, komisija pieprasījumu noraida un iesaka pieprasījuma autoriem pieprasījumu noformēt un iesniegt kā jautājumu. Komisijā pārstāvētie pieprasījuma autori šo lēmumu atbalstīja un piekrita Saeimā iesniegt jautājumu par Apdrošināto interešu aizsardzības fonda veidošanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tā kā par pieprasījuma noraidīšanu vai pieņemšanu lemj Saeima, tad lūdzu Saeimu balsot par Pieprasījumu komisijas slēdzienu noraidīt pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 10, atturas — 4. Pieprasījums noraidīts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mēs izskatām arī otru Pieprasījumu komisijas atzinumu. Tas ir dokuments nr.583c, nr.558a un pats pieprasījums ir nr.558. Tāda dokumentu pakete deputātiem ir izdalīta. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Pieprasījumu komisijas vārdā! Es atvainojos, ka par pirmo pieprasījumu es jūs nepieteicu!

 

J.Celmiņš (DPS). Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Grīnberga, Gannusas, Stroda, Dunkera un Kušneres pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par Satiksmes ministrijas organizēto konkursu licences izsniegšanai otrajam mobilo sakaru tīklu operatoram Latvijā, dokuments nr.558, iepazinās ar satiksmes ministra Viļa Krištopana atbildi uz deputātu pieprasījumu, kā arī ar Sakaru departamenta informāciju par GSM licences konkursa komisijas darbu. Pieprasījumu komisija konstatēja, ka šā gada 20.martā, tieši pieprasījuma iesniegšanas dienā, konkursa komisija nolēma atteikt licences izsniegšanu konsorcijam “LatGSM” un ieteica izsniegt licenci nākamajam labākajam pretendentam — konsorcijam “Baltel”. Šā gada 21.martā licence uz GSM otrā tīkla operatora tiesībām ir piešķirta konsorcijam “Baltel”. Komisija atzīst, ka līdz ar to ir likvidēts deputātu norādītais interešu konflikts satiksmes ministram Vilim Krištopana kungam kā konkursa organizētājam un vienlaicīgi arī kā ieinteresētai personai, pārstāvot vienu no konkursa pretendentiem — konsorciju “LatGSM”. Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums vairs nav aktuāls un to noraida. Satiksmes ministra Krištopana atbilde un Sakaru departamenta informācija ir izsniegta pieprasījuma autoriem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, lai balsotu par Pieprasījumu komisijas atzinumu noraidīt pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 9. Pieprasījums noraidīts.

 

Tā. Sākam izskatīt Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā iekļautos, bet neizskatītos jautājumus.

Pirmais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem””. Modris Goba, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

 

M.Goba (DPS). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Līdzšinējā Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” 8.pantā, kurā bija noteikta atbildība par šā likuma pārkāpumiem, 2.punktā bija sekojošs formulējums: “Atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai privatizācijas fondos neiemaksātos līdzekļus Galvenā valsts finansu inspekcija iekasē trīskāršā apmērā bezstrīda kārtībā.” Šajā formulējumā nebija noteikts konkrēts laiks, par kuru šo nesamērīgi lielo soda naudu — trīskāršo apmēru — iekasē. Tātad šo apmēru varēja iekasēt gan par vienu dienu, gan par 365 dienām, veselu gadu, un līdz ar to varēja šeit būt dažādas, nu, nepareizas situācijas. Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā bezstrīda kārtībā tiks piedzīta nokavējuma nauda 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Tātad šajā gadījumā arī it kā šim likuma pārkāpumam, tā lielumam vai neiemaksāšanas ilgumam sods būs arī samērīgāks un atbilstošāks. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta ierosināto likumprojektu un lūdz Saeimu grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

M.Goba. Tautsaimniecības komisija lūdz deputātus iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, deputātiem iebildumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.aprīlis.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par valsts un pašval-dību īpašuma objektu privatizāciju””. Edgars Bāns, Vienības partijas frak-cijas deputāts, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

 

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaim-niecības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, kas iesniegts 81.panta noteiktajā kārtībā, un šeit varētu izšķirt vairākus tādus pēc būtības četrus blokus, kas ir ietverti šajos grozījumos. Pirmais ir par parādu kapitalizācijas metodi, arī reorganizācijas metodi. Otrais bloks būtu par kontroles pastiprināšanu privatizācijas jomā, trešais jautājumu bloks — kārtības vienkāršošana un ceturtais bloks — iespējas privatizēt kopā ar zemes gabalu, kas atrodas zem šī īpašuma. Tautsaimniecības komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

E.Bāns. Ir lūgums visus priekšlikumus iesniegt līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. 19.aprīlis.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

 

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad “Grozījumos likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” ir četri izmaiņu bloki. Pirmais — dibinātājs savu ieguldījuma daļu var segt arī ar fondu biržā kotētiem vērtspapīriem, bet ne vairāk kā 30 procentu apmērā no sabiedrības pamatkapitāla. Otrā izmaiņa — iespēja palielināt pamatkapitālu vai statūtu fondu, aizstājot sabiedrības parādus ar sabiedrības kapitāla daļām. Trešais — privatizācijas procesa kontroles pastiprināšana. Ceturtais izmaiņu bloks ir, ka sabiedrības pamatkapitāls līdz 2000 latiem jāpalielina līdz 1996.gada 1. maijam, nevis līdz 1.janvārim, sakarā ar problēmām Uzņēmumu reģistrā.

Izskatījuši komisijā un saņēmuši atzinumu arī no Budžeta un finansu komisijas, lūdzam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

A.Sausnītis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.aprīlis.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

 

A.Sausnītis (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī “Grozījumos likumā “Par akciju sabiedrībām”” ir trīs izmaiņu bloki.

Pirmais bloks ir iespēja palielināt akciju sabiedrības pamatkapitālu, aizstājot akciju sabiedrības parādus ar sabiedrības akcijām. Otrais — iespēja ieguldīt sabiedrības parakstītajā pamatkapitālā arī fondu biržā kotētus vērtspapīrus. Trešais ir par privatizācijas procesa kontroles pastiprināšanu. Izskatījuši Tautsaimniecības komisijā un saņēmuši arī apstiprinājumu no Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas, lūdzam izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

A.Sausnītis. Savus priekšlikumus, deputāti, lūdzu iesniegt līdz 19.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.aprīlis.

Saeimas lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu Svetlanai Thorai par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Andrejs Požarnovs — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Svetlanai Thorai, dokuments nr. 495. Svetlana Thora ir dzimusi 1939.gadā Ukrainā. 1946.gadā viņa ir atbraukusi uz Rīgu, mācījusies un beigusi skolu Rīgā, pēc tam — Medicīnas institūtu. No 1966. līdz 1968.gadam mācījusies klīniskajā ordinatūrā, pēc tam — Maskavā aspirantūrā. No 1971.gada strādā Rīgas Medicīnas institūtā, pašreiz — Medicīnas akadēmijā, no 1980.gada par profesori Ķirurģijas katedrā. Specialitāte — asinsvadu ķirurģija. Profesorei ir 192 zinātniskas publikācijas, divas monogrāfijas, un viņa 18 gadus vada Asinsvadu ķirurģijas nodaļu Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā. No 1990. līdz 1992.gadam ir Torakālo asinsvadu ķirurģijas asociācijas viceprezidente, ir Latvijas Republikas valsts prēmijas laureāte. Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem profesorei Thorai un ar pozitīvu lēmumu izvirza šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vispār tas ieteikums, lai viņai piešķirtu ārpus kārtas un par sevišķiem nopelniem Latvijas pilsonību, ir ļoti demagoģiski sastādīts. Vispirms šeit esošie ārsti — mēs esam 12, es domāju, ka mēs arī esam snieguši tūkstošiem cilvēku palīdzību, bet tas vēl nenozīmē, ka mēs, ja mēs nebūtu pilsoņi, varētu ārpus kārtas iegūt pilsonību. Sava darba apzinīga pildīšana ir jebkura Latvijas iedzīvotāja pienākums, un to nevajag kvalificēt kā sevišķu nopelnu, jo tad mēs vispār nivelējam darba jēdzienu un darba tikumību.

Otrkārt, ļoti demagoģiski ir uzrakstīts, ka profesore Thora pārstāvēja neatkarīgo Latvijas Republiku 17. vispasaules angeologu kongresā 1995.gadā. Viņa brauca tur kā zinātniece, nevis kā Latvijas valdības vai Latvijas Saeimas pārstāve. Un nekādu neatkarīgo Latviju viņa tur nepārstāvēja. To es jums varēšu vēlāk nocitēt, kādēļ es tā domāju.

“Nostrādājot 25 gadus Republikas Sirds un asinsvadu ķirurģijas centrā, profesore Thora parādījusi savu uzticību neatkarīgajai Latvijas Republikai.” Man jājautā tāpat kā Finansu ministrijā Andrējevai, kur mēs tagad “Tēvzemē” skatījām viņas jautājumu par nepamatotu kredītu piešķiršanu un kurai mēs arī nesen piešķīrām ārpus kārtas pilsonību. Bet, nu, Dievs ar viņu!

Šo ieteikumu ir parakstījis akadēmiķis Volokolakovs — Sirds un asinsvadu ķirurģijas centra vadītājs. Bet mēs esam saņēmuši no šī centra šādu vēstuli ar profesoru un zinātņu doktoru parakstiem. Es to jums nolasīšu.

“Mēs, desmit no divpadsmit sertificētiem Latvijas valsts asinsvadu ķirurgiem, Latvijas Sirds un asinsvadu ķirurģijas asociācijas biedri, Eiropas daļas starptautiskās sirds un asinsvadu ķirurgu biedrības aktīvi biedri, griežamies pie Jums sakarā ar minētās asociācijas biedres S.Thoras vēlēšanos iegūt Latvijas valsts pilsonību par sevišķiem nopelniem Latvijas tautas labā. Mēs Thoru pazīstam ilgstoši. Viņas politiskā orientācija vienmēr ir bijusi saistīta ar PSRS pastāvēšanas aktīvu atbalstīšanu. Noliedzot Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas iespēju, viņa ar savu nostāju un vārdiem pazemojoši izturējās pret latviešu tautas brīvības centieniem, kultūrvēsturisko nozīmi, tautas tradīcijām. Uzskatām, ka S.Thoras profesionālā ķirurģes un pedagoģes darbība nevar būt par iemeslu pilsonības piešķiršanai, bet viņas vēlēšanās to iegūt par sevišķiem nopelniem Latvijas tautas labā ir morāls pliķis mūsu sejās.” Parakstījuši Aleksandrovičs, Ligers, Lācis, Lietuvietis, Mednis, Prudāns, Ozoliņš, Skujiņa, Zvirgzdiņš.

Šeit trīs ir parakstījušies par to, ka viņi ir medicīnas doktori, lai gan man liekas, ka viņu šeit ir vairāk. Lācis arī, cik es zinu. Tā ka, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Thorai, lai mēs vienkārši nedevalvētu šo jēdzienu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par to, ka cilvēku viedokli, kas ir izteikts rakstiski un izdalīts deputātiem, saucat par demagoģiju. Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

L.Stašs (TSP). Kolēģi deputāti! Man bija tas gods desmit gadus atpakaļ ārstēties profesores Thoras nodaļā, mani četras reizes jau ir operējusi profesore Thora, un asistējuši viņas nodaļas ārsti. Ir iesniegts iesniegums, un desmit cilvēki ir parakstījušies par pilsonības piešķiršanu profesorei Thorai. Un šeit Vidiņa kungs nolasīja, ka trīs pilsoņi parakstījušies pret. Ja dakteri jeb ārsti, un te viņu ir daudz, to zina, šodien jau desmit gadus man ir bikses, un kas ir tās bikses, es domāju, ķirurgi to saprot. Un, ja es šodien stāvu jūsu priekšā un runāju, tad es varu pateikties tikai profesorei Thorai, jo tie, kam tika operēti asinsvadi, artērijas Gaiļezerā un citur, arī Baltkrievijā un Maskavā savā laikā, tie cilvēki jau ir miruši. Viņu nav. Bet es, kā redzat, tomēr esmu. Un es varu apgalvot, ka tādas attieksmes kā Stradiņa klīnikā asinsvadu ķirurģijas nodaļā, kāds tur ir saliedēts kolektīvs, kā to vada profesore Thora. Un ka tur netika nekad ņemtas, tā sakot, dāvanas vai kā citādi viņas nosaukt, to es jums varu apgalvot.

Es domāju, ka mums taisni būtu gods, ka viņa ir griezusies pie mums, ka tādi cilvēki pie mums griežas un lūdz piešķirt pilsonību. Mums tas arī ir gods, ne tikai viņai gods. Vēl gribu piebilst, ka jau toreiz, tas ir, desmit gadus atpakaļ, profesore Thora runāja perfekti latviski. Nu, varbūt ne perfekti, bet labi runāja latviski. Un šodien viņa runā jau perfekti. Bet mēs šodien vēl cīnāmies par to, lai kāds zinātu latviešu valodu. Šodien. Un tas jau notika. Es jūs aicinu vienbalsīgi nobalsot un piešķirt tādiem cilvēkiem pilsonību kā profesorei Thorai.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu — Svetlanu Thoru uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 9, atturas — 9. Svetlana Thora uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu Haimam Koganam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts, — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā!

 

A.Požarnovs (TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Haimam Koganam, dokuments nr.496. Haims Kogans dzimis 1939.gadā Baltkrievijas pilsētā Bobruiskā. 1947.gadā atbraucis uz Rīgu, 1957.gadā iestājies Latvijas Fiziskās kultūras institūtā, līdz 1985.gadam strādājis par klasiskās cīņas treneri, no 1990.gada strādā par komercdirektoru SIA “INKOMI”, no 1993.gada tika ievēlēts par INKOMI—R ģenerāldirektoru, un no 1995.gada strādā par direktoru akciju sabiedrībā “Lukoil Baltija”, kur strādā arī pašlaik. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo jautājumu un nolēma neatbalstīt pilsonības piešķiršanu Haimam Koganam, un nosūta Saeimas plenārsēdei izskatīt šo jautājumu ar negatīvu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja un cienītie deputāti! Man tagad ir grūti, es nevaru kvalificēt nevienu dokumentu, jo, ja tas arī nācis ārpus Saeimas, es to nedrīkstu kvalificēt pēc saviem ieskatiem. Principā es protestēju pret tādu attieksmi, ka manas paša domas top aizrādītas, kā es domāju par vienu vai otru dokumentu. Dievs lai ir ar mūsu priekšsēdētājas kundzi!

Sēdes vadītāja. Paldies, Vidiņa kungs, Dievs būs gan ar mani, gan ar citiem, bet es pati ar sevi tikšu galā.

 

J.Vidiņš. Es nolasīšu dažus izvilkumus no raksta, kas ir publicēts “Rīgas Balsī” 1996.gada 26.februārī. “Un lai kā Kogans apliecinātu sava tagadējā uzņēmuma nebāšanos politikā, pretējai firmai INKOMI-R, kura, piemēram, “Latvijas ceļam” iedāvinājusi gandrīz 13 tūkstošus latu, realitāte rāda citu ainu.” Starp citu, Kogans bija INKOMI prezidents līdz tam, kamēr viņš aizgāja uz “Lukoil”. Es šeit, cienījamie kolēģi, nerunāšu par to, ko pārstāv “Lukoil”, kādas intereses tā pārstāv. Tas, kā jūs zināt, ir Krievijas naftas bizness. Jānāk ir kādam iekšā. Saimniekam patīk, ka nāk varbūt Austrumi, “Tēvzemei” patīk, ka Rietumi, bet drīzāk lai neviens te nebāztos iekšā. Tā ir katra paša darīšana.

Bet es gribētu jautāt savam ļoti cienījamajam priekšniekam Antonam Seikstam, Endziņa kungam, Lībanei, Tomašūnam, Bērziņam Indulim — uz kāda pamata jūs parakstījāties? Vai tad jūs tiešām domājat, ja jūsu partijai iedeva 13 tūkstošus latu, tad jūs varat vilkt iekšā mūs pārējos? Lai mums rastos priekšstats, ka Latvijas pilsonība ir nopērkama? Ar ko jūs, cienījamie deputāti, atšķiraties no tiem “mahinatoriem”, es atvainojos, Kreituses kundze, kuri Daugavpilī pirkuši pases par 100 vai 150 latiem? Vai tas nav kriminālnoziegums? Un tādēļ es kategoriski protestēju pret to, ka atsevišķa partija ievelk mūs savos netīrajos darījumos un mums uzspiež “valstisku pieeju”, mums liek balsot par šādām absurdām lietām.

Es aicinātu cienījamos Saeimas deputātus balsot kategoriski pret Haima Kogana uzņemšanu Latvijas pilsonībā par sevišķiem nopelniem, jo vairāk tādēļ, ka mums ir daudz vērtīgāki izbijušie sportsmeņi, kas varētu Latvijas krāsas aizstāvēt. Un mēs jau esam pietiekoši tādiem devuši. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, vārdu “demagoģija”, vērtējot citu viedokli, es neesmu atļāvusi lietot un neatļaušu, vienalga, lai ko arī jūs man šeit izteiktu. Jāprot ir otra domas kvalificēt atbilstoši tam, kādas tās ir, nevis vienmēr sniegt subjektīvo vērtējumu, lai izraisītu liekus asumus zālē un savstarpējas nesaskaņas. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

P.Apinis (LC). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Man nākas tagad uzstāties kā demagogam, mahinatoram, kriminālnoziedzniekam, kurš savos netīrajos darījumos grib ievilināt visus pārējos. Tieši tā es arī sapratu no Vidiņa kunga spožās uzstāšanās.

Es vēlētos atgādināt, ka šogad ir Atlantas olimpisko spēļu gads. Un mēs varam paskatīties, kas mums šogad zem Latvijas karoga aizstāvēs mūsu valsts krāsas un kam tad galu galā būs iespēja izcīnīt kādu medaļu Atlantas olimpiskajās spēlēs. Jūs atceraties, ka no pagājušajām olimpiskajām spēlēm Dainis Ozols, riteņbraucējs, atveda mums vienu bronzas medaļu un mēs to tiešām uztvērām kā nacionālus svētkus. Un mēs ļoti labi atceramies, ka Latvijas uzvara pār Igauniju basketbolā tautai deva daudz lielāku pozitīvu emociju lādiņu nekā daudzi Saeimas pieņemti likumdošanas akti. Un tad, paskatoties uz šādiem mūsu sportistu eventuāliem sasniegumiem Atlantā, mēs redzam, ka mums nemaz tik daudz cerību nav. Cerības, ka Māris Bružiks atvedīs zelta medaļu, tāpat kā no Eiropas čempionāta telpās, ir diezgan mazas. Un tās medaļas mums tomēr saistās ar diviem cīkstoņiem — brāļiem Jansoniem.

Es gribētu teikt, ka pašreiz šis Haims Kogans neapšaubāmi ir tas, kas stipri vien palīdz uzturēt Latvijas cīņas sportu, un mums ir grūti pateikt, kas ir svarīgāk — vai tas, ka mēs šeit visi vārdos atbalstām Latvijas valsts ieiešanu pasaulē, vai tas, lai vienu reizi olimpiskajās spēlēs paceltu sarkanbaltsarkano karogu un pie labas veiksmes nospēlētu šīs valsts himnu. Es vēlos atgādināt arī par šo INCOMI, kuram Vidiņa kungs redz tikai tādas ļaunas iezīmes kā “Latvijas ceļa” sponsorēšana, es par to neesmu tīri informēts, bet es vienmēr Vidiņa kungam ticu uz vārdu, tātad es gribu teikt, ka šis INCOMI uzturēja latviešu sieviešu volejbola izlasi pēdējos četrus gadus, jo reāli latviešu sieviešu volejbola izlase bija šī INCOMI komanda, un, lai arī cik tas dīvaini liktos, tikai volejbols spēja izcīnīt tiesības startēt Eiropas čempionāta finālā no visiem mūsu sporta veidiem. Un es vienkārši vēlos teikt, ka arī tas ir daudz, ja ir cilvēks, kas atbalsta ne tikai finansiāli, bet arī morāli atbalsta latviešu sportu. Un, lai cik tas arī dīvaini būtu, šis Haims Kogans labi runā latviešu valodā, dzīvo latviskā vidē, un, ja viņš tagad strādā ar naftas biznesu, nu... mums varbūt arī tādā veidā ir jāatrod iespējas atbalstīt Latvijas sportu. Es katrā ziņā ļoti lūdzu jūs atzīt šī cilvēka nopelnus un balsot “par”. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Kāpēc tad jāatbalsta?..”)

Sēdes vadītāja. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

E.Inkēns (LC). Man ir vēl smagāka situācija nekā Pēterim Apinim, jo es Haimu Koganu pazinu vēl ātrāk, nekā es iepazinu “Latvijas ceļu”. Es netaisos savā deputāta karjerā sevišķi bieži nākt šeit tribīnē pilsonības jautājumos. Būtībā bez Haima ir vēl viens cilvēks, ko es gribētu aizstāvēt, un tad, kad viņa dokumenti nonāks Saeimā, es to arī darīšu... (Starpsauciens no zāles: “Bugajs!..”) Nē, tas nav Bugajs...

Sēdes vadītāja. Deputāta saruna ar zāli nav atļauta!

 

E.Inkēns. Attiecībā uz Kogana kungu, no vienas puses, ir, protams, lielā mērā jāatdala tas, kādu organizāciju viņš pārstāv, kādu biznesa struktūru viņš pārstāv, un tas, kāds viņš ir tomēr kā cilvēks. Ja mēs runājam par “Lukoil” un to, ka “Lukoil” ir nomaksājis mūsu valsts nodokļos tuvu pie 500 miljoniem latu, tad es nedomāju, ka Kogana kungam tur ir sevišķi liels nopelns, tur drīzāk ir nopelns mūsu valstī izkoptajai tranzīta politikai un tam, ka Latvijas valsts atbalsta, lai tā Krievijas nafta ietu caur Latviju un lai mūsu valsts uz to pelnītu. Jo Kogans nav nekādā veidā “Lukoil” īpašnieks, viņš ir tikai algots darbinieks, viņš tur ir pieņemts kā algots darbinieks tāpēc, ka viņš ir izrādījis sekmes kā labs administrators. Kamēr viņš bija arī kā līdzīpašnieks INCOMI, tikmēr INCOMI plauka. Tikko viņš aizgāja no INCOMI, arī INCOMI “iet pašreiz pa burbuli”, un tai skaitā es neesmu drošs, ka INCOMI spēs uzturēt arī Latvijas sieviešu volejbola izlasi. Ir, protams, arī katrā darbā subjektīvās intereses. Tas, ka Haims Kogans diezgan nopietni cīnās par to, lai “Lukoils” savu naftas ķīmijas tranzīta terminālu izvieto Ventspilī, nevis Tallinā, kā tas bija nolemts agrāk un par ko rūpējās daži citi “Lukoil” cilvēki, tā, protams, ir viņa subjektīvā un ar Latviju saistītā interese. Vai tas ir labi vai slikti, par to katram no jums pašam jāizspriež, — vai mums vajag, lai ir vēl viens papildu tranzīta pavediens cauri Latvijai.

Bet neba par šo darbību naftas biznesā domājis “Latvijas ceļš” vai kāds no tiem cilvēkiem, kas ir parakstījuši galvojumu viņam Latvijas pilsonības saņemšanai. Ne jau par to notiek galvošana. Galvošana ir saistīta ar sportu, un arī mana pazīšanās ar Haimu Koganu ir saistīta ar sportu, jo viņš ir bijis Latvijas izlases treneris 10 gadus, un es arī esmu nodarbojies ar cīņu un varu droši pateikt, ka viņš tajā laikā neapšaubāmi bija augstākā autoritāte cīņā, pie tam dažādos cīņas veidos. Es, piemēram, biju pilnīgi citā veidā un tomēr zināju, ka ir šis Haims Kogans, ka viņš iedibināja tradīciju spiest cīnīties tos, kas ne vienmēr ir latvieši, runāt latviski un tā tālāk. Šodien pilnīgi droši var teikt, ka Latvijā šī grieķu – romiešu cīņa balstās tikai uz viņa naudu, un lielā mērā tā ir viņa personīgā nauda. Tā ir mūsu cerība nākošajā olimpiādē ieraudzīt vēl kādu medaļu. Un par to visu jau runāja arī Pēteris Apinis.

Es vēl gribu minēt kādas varbūt personīgas iezīmes, ko, dabiski, ne katrs no deputātiem var izbaudīt, bet es kā viņa sens paziņa tomēr tās zinu. Kaut arī viņš ir ebrejs, viņa mājās latviešu valoda ir ģimenes valoda, viņš dzīvo kopā ar latviešu cilvēku, viņš svin latviešu svētkus — Jāņus un visus pārējos latviešu svētkus tā, kā tas ir vienā normālā latviešu ģimenē. (Starpsauciens no zāles: “Tas nav iemesls!”) Tas nav nekādā veidā iemesls, lai viņam piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem, pilnīgi pareizi. Tikai to der zināt, pirms nospiest podziņu. Es gribu atgādināt tikai to, ka pirms kara tieši tādi ebreji jeb žīdi bija mūsu Latvijas valsts pilsoņi. Un tad, kad es meklēju sponsorus Ziedoņa Kopotajiem rakstiem, tad viņš bija viens no cilvēkiem, kas atsaucās, un būs viens no tiem, kas sponsorēs Ziedoņa kārtējo izlases krājumu... kārtējo Kopoto rakstu sējumu. Tajā pašā laikā es runāju ar vairākiem latviešu biznesmeņiem, un viņi man atteica. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! (Starp-sauciens no zāles: “Nevajag!”)

 

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es gribētu dažas minūtes runāt ne par personālijām, bet par principiem gan. Pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir saudzējama un attīstāma tamdēļ, ka starp tiem, kas pretendē — es varētu minēt piemērus kādā citā vietā —, ir daudz uzticīgāki cilvēki nekā daudzi mūsu Latvijas pilsoņi, kas alkst pēc savienības atjaunošanas.

Otrais. Mani neapmierina pašreizējā procedūra. Un proti. Mēs cilvēkus nostādām neērtā situācijā. Viņš par vienu ... par tādiem vai citādiem kritē-rijiem ir iesniedzis iesniegumu, viņš varbūt drebot vai vēl kā gaida, pēc tam parādās argumentētas vai mazāk argumentētas, teiksim, atsauksmes par viņu, cilvēks tiek sabiedrības virspusē iznests apspriešanas līmenī, un neviens jau pēc tam neprasīs, vai tas, kas par viņu teikts, ir patiesība vai nav patiesība. Godātie kolēģi! Es vēlreiz uzsveru, ka es nerunāju par Haimu Koganu. Es runāju par principu. Mēs nevaram ar cilvēku izjūtām, ar cil-vēku varbūt visdziļākajām jūtām politizēti izrīkoties pēc savas šīsdienas izpratnes. Kā to saprast, ka frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis vai mūsu komisijas priekšēdētājs pilnīgi aizstāvēja, piemēram, Svetlanu Thoru, bet šodien šī frakcija nāk ar argumentiem, ka tā ir “pret”. Piedodiet, kāpēc man jābūt dezinformētam? Es gribu iegūt pilnu informāciju, es negribu spēlēties ar cilvēku likteņiem un jūtām. Tad, lūdzu, noteiksim, ka pēc iesniegšanas jāpaiet mēnesim, kādam termiņam, lai cilvēks netiek vai nu nepelnīti saslavēts vai arī nozākāts bez jēgas. Kur ir patiesība? Būsim drusku uzmanīgāki! Galu galā mēs esam likumdevēja pārstāvji. Ne tikai frakciju vai politisko partiju pārstāvji.

Kas attiecas uz šo personāliju. Tad, kad, Vidiņa kungs, jūs atļāvāties tā te nosaukt... Mēs jau sadzīvē esam draudzīgāki nekā no tribīnes, es parakstīju un balsošu “par” tāpēc, ka latviešu puikas tiks uz Atlantu. Un tas, kas šo procesu var stimulēt, ir man pieņemamāks nekā tas, kas mītiņos runā skaistas runas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš — “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Vidiņa kungs, es lūgtu paklausīties uz tribīni, jūs pieminējāt arī manu uzvārdu un nosaucāt 13 tūkstošus latus, par kādiem Endziņš vai kādi citi “Latvijas ceļa” deputāti ir nopērkami. Man liekas, ka jūs mēģināt šeit vilkt paralēles ar 13 Jūdasa grašiem vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet, ja jūs tādā pašā garā turpināt būtībā pēc jūsu pilsonības likuma projekta izgāšanās likt šķēršļus jebkurām iespējām cilvēkam, kurš ir lojāls pret Latviju, kļūt par Latvijas pilsoni... Mēs esam ieinteresēti šādos apstākļos, lai mums būtu pēc iespējas vairāk lojālu pilsoņu jeb tieši otrādi — lai mums būtu starp pilsoņiem Latvijai nelojāli cilvēki un, vēl jo vairāk, lai mēs audzētu šo Latvijai nelojālo cilvēku masu? Man tas īsti nav saprotams. Un es gribētu pateikt vēl ko. Visi, kas šeit sēž, visas politiskās partijas acīmredzot ir saņēmušas pabalstus, tās ir sponsorējis viens vai otrs finansiāls grupējums, tajā skaitā arī jūs — “Tēvzemei un Brīvībai”. Bet ja jūs ceļat augšā tagad, ka to darījis viens finansists vai otrs, vai trešais un ka tāpēc, lūk, tagad jāatstrādā šī nauda, nu, tad tādā gadījumā mēs to varam arī tikpat labi. Presē bieži vien parādās vēstules un tamlīdzīgi, ka dakteri vispār sniedz kaut kādu palīdzību tikai par kaut kādu maksu. Tādā veidā mēs rīkosimies? Jeb mēs balstīsimies tomēr uz kaut kādiem faktiem? Un es parakstīju šo iesniegumu divu apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām tāpēc, ka es esmu no jaunības laikiem visu laiku ar sportu nodarbojies un esmu vienmēr sportu atbalstījis, un Haimu Koganu pazīstu ne personīgi, bet kā sportistu, kā treneri, kurš ilgus gadus bija Latvijas izlases treneris un kurš turpina ar finansiālu un morālu atbalstu visu laiku vēl sekmēt Latvijas sporta attīstību arī šodien. Tā ir viena lieta. Un otra lieta ir tā, ka es esmu principā par to, ka, ja cilvēks ir lojāls un ja viņš ir pierādījis savu uzticību, tad ir jādod šī iespēja kļūt par Latvijas pilsoni. Un es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie deputāti! Tas Kogana jautājums ir pēc būtības zināmā aspektā mūsu attieksme pret biznesu un ne vairāk. Lūk, tā Vidiņa kungs saprot visu biznesu, tā “Rīgas Balss” saprot visu biznesu. Ko viņš tur zina no “Rīgas Balss”, kas tur bija rakstīts, tas bija tur aptuveni tādā pašā līmenī, nu, jūs zināt, kas ir naftas bizness, ne vairāk. Lūk, aptuveni tādā līmenī mēs mēģinām izlemt šo jautājumu. Ko vairāk var pateikt par “Lukoil”, teiksim, par Koganu, par INCOMI, Vidiņa kungs? Viņš neko nezina ne par “Lukoil”, ne par INCOMI, tikai tāds priekšstats par biznesu un ne vairāk. Es aicinātu katru, kurš atnāk uz šo tribīni, runāt tikai par to, par ko viņš zina. Es varu pateikt konkrēti, ko es zinu par Koganu. Nu, teiksim, konkrēts gadījums. Trīsarpus gadus atpakaļ, tad, kad Ogres rajonā viena skola bija spiesta pārtraukt mācību procesu tāpēc, ka pārtrauca kurināt šo skolu, es pats personīgi apzvanīju 15 vai 16 cilvēkus biznesmeņus, kuri toreiz jau sāka nodarboties ar naftas biznesu, un nedabūju nevienu litru un nevienu kilogramu. Un tad, kad es piezvanīju Koganam, viņš atsūtīja trešajā dienā no Mažeiķiem vienu cisternu ar mazutu un atdeva tai skolai. Un tas ir viss, ko es gribu pateikt. Es nerunāšu par to, ka mēs komisijā mēģinājām apspriest šo jautājumu. Ziniet, visādas baumas tur klīda — aptuveni tādā pašā līmenī kā Vidiņa kungs vērtē šo jautājumu. Tā ir mūsu attieksme pret biznesu. Uzreiz parādījās — viņam kaut kas nav kārtībā ar nodokļiem. Pārbaudījām, pieprasījām — viss ir kārtībā. Labi, ar sociālo nodokli tur kaut kas nav kārtībā. Pārbaudījām — viss ir kārtībā, ar atliktajiem maksājumiem vai kā tur saucas šī pozīcija — arī ir kārtībā. Nu tā taču nevar, mēs tikai izplatām baumas, vairāk neko. Runāsim par to, par ko mēs paši konkrēti, personīgi zinām! Tā ir cita lieta. Es — par Koganu.

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

V.Kalnbērzs (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pazīstu Kogana kungu vispirms kā sportistu. Viņš praktiski, es teikšu, atdeva savu veselību sportam, viņš bija mūsu Latvijas čempions, viņš bija PSRS čempions, bija nopelniem bagātais treneris. Un es gribu pateikt, ka ārsts bieži vien saduras ar izciliem sportistiem kā ar slimniekiem. Viņš, vārdu sakot, izlika visus spēkus, lai aizstāvētu mūsu republikas godu, un viņš principā, es jums teikšu, zināmā mērā smagi slims. Es kā ārsts mēģināju viņam palīdzēt tad, kad viņš guva smagas traumas, viņš atkārtoti ārstējas pie mums Traumatoloģijas institūtā. Bet pēdējo reizi tā pārslodze, ko viņš, vārdu sakot, pat neturēja, noveda pie tā, ka viņam trombozējās aorta, un es darīju visu iespējamo, varbūt pat neiespējamo, sarunāju ar savu kolēģi akadēmiķi Pokrovski un pavadīju Kogana kungu uz Maskavu. Un viņam tur mēs nomainījām aortu, un es pat uzņēmu filmu par to operāciju. Ar to es gribu pateikt, ka tie nopelni, kuri ir Kogana kungam, varbūt gūti ar milzīgu piepūli, ar milzīgu atdevi, un visu to viņš tomēr atdevis mūsu tautai, mūsu republikai. Un es zinu, cik viņš ir lojāls pret mūsu republiku. Un tāpēc kā pilsonis, kā ārsts es gribu aicināt ņemt vērā to, ko Kogana kungs darījis, es pat negribu raksturot viņu kā biznesmeni. Šeit jau tika pateikts, kā viņš palīdzēja skolai un citām iestādēm. Ņemot vērā to, ko es teicu, es aicinu deputātus atbalstīt pilsonību Kogana kungam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! Otro reizi — piecas minūtes.

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi! Un cienījamo profesor Kalnbērz! Jūs izpaudāt konfidenciālu informāciju par viņa slimībām, un es nezinu, vai viņš būs priecīgs, kad uzzinās, ka visas Latvijas iedzīvotāji zina, ka viņam tromboze bijusi un ka aorta nomainīta, un tā tālāk. Starp citu, tas ir nākamās sēdes jautājums, kur mēs izskatīsim labojumus Administratīvajā kodeksā, ka šāda ziņu izpaušana draud ar 250 latiem soda naudas. Tas tā — zināšanai. Ziniet ko, Dozorceva kungs un Kalnbērza kungs, man nav bijusi tā laime Haimu Koganu pazīt personīgi, es neesmu grozījies tanīs elitārajās aprindās, kas smird pēc naudas, atvainojos, smaržo pēc naudas, ja, tāpat kā “Latvijas ceļa” pārstāvjiem, tās slavas dziesmas. Es viņu nepazīstu personīgi, un es arī nevēlos viņu pazīt personīgi. Kāpēc? Jo es ļoti labi zinu, ka ar Krievijas biznesa ienākšanu, par ko Dozorceva kungs teica, ka viņš ir ļoti liels lietpratējs un viņš šīs lietas zinot, es tik labi nezinu, bet man ir nojausmas, — jo mēs vairāk paliksim ekonomiski atkarīgi no Austrumu kaimiņa, jo tas vieglāk, Dozorceva kungs, kā Zjuganovs teica, varēs nogriezt dzīvībai nepieciešamo resursu krānus. Tā ir tā sadarbība, ar ko Krievija vienmēr ir nodarbojusies un, es domāju, arī turpmāk nodarbosies. Bez tam, lai nodrošinātu šādu “Lukoil” darbību, pasargātu tās, ja, aiz tām nāk vienmēr federālās izlūkošanas jeb kā tur to iestādi tagad sauc, ja, darbinieki. Uz visām tādām “Lukoil” nāk kādi federālās pretizlūkošanas jeb izlūkošanas pārvaldes darbinieki, ja, tā ir specaģentu ienākšana Latvijas teritorijā. Un es domāju, ja mēs te runājam, ka mūs var pasargāt tieši Eiropas Savienība tīri ekonomiskā ziņā, tad, Dozorceva kungs, no savas personīgās pieredzes es zinu, ka Austrumu kaimiņa ekonomiskā infiltrācija Latvijas saimniecībā vienmēr būs saistīta ar šo specaģentu ieplūdināšanu. Starp citu, mums ir vēstures mācība, 1940.gads. Kas organizēja šos pūļus, kas aicināja pievienoties Padomju Savienībai un tā tālāk? To Kreituses kundze zina ļoti labi, jo viņa lasa grāmatas par šiem jautājumiem. Un, Dozorceva kungs, nevajag vis tā atmest ar roku, jo no vēstures mums ir jāmācās. Un, starp citu, jūs arī dabūjāt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, es jūs ļoti labi atceros no Tautas frontes laikiem. Bet tagad par nožēlu man jāredz, ka tur, kur skar jautājumus par latviešu tautas izdzīvošanu, par Latvijas valsts stiprināšanu, jūs vienmēr esat opozīcijā un vienmēr balsojat “pret” kopā ar mūsu cienījamo kolēģi Bekasova kungu, kas vispār balsoja pret Latvijas neatkarību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

L.Ozoliņš (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mani satrauc tas, ka mēs šeit apmētājamies, varētu teikt, “savstarpējiem komplimentiem”, un tas ir ļoti bēdīgi. Tā noskatoties, es to jūtu jau daudzas sēdes pēc kārtas. Sevišķi, kad uzstājas arī cienījamais Endziņa kungs, tomēr jurists un inteliģents cilvēks, profesors, kas ieņēmis dažnedažādus amatus. Ja viņš var pateikt, ka izgāzās alternatīvais pilsonības likums, tad es gribu teikt, ka tas neizgāzās, to izgāza. Un kas to izgāza, tas arī ir zināms. Tā kā es pats piedalījos šajā procesā, es ceru, ka es nepalīdzēju to izgāzt, bet katrā ziņā es jūtos ļoti neērti, ka tie cilvēki, kas šķiet izglītoti juridiskajā laukā, un labi izglītoti, ka viņi var šodien, paši zinādami savus darbus un savus ieteikumus, un savus izstrādātos likumus, apgalvot, ka šis likums ir izgāzies. Tas savāca ļoti daudz parakstu, un ļoti daudz bija tādu cilvēku, kas tomēr gribēja pārskatīt šo pilsonības likumu. Un īpaši kāpēc? Tāpēc, ka nevarētu tad arī pastāvēt tāda kategorija kā pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Es esmu šajā komisijā, kura skata šos jautājumus, un es gribu vēlreiz apgalvot, ka tas ir absurds formulējums — “par īpašiem nopelniem”. Kas vienam ir īpašs nopelns, kas otram ir īpašs nopelns, kas ir īpašs nopelns “Tēvzemei un Brīvībai” un kas ir īpašs nopelns “Latvijas ceļam”, un kas ir īpašs nopelns?.. Vai olimpiskās komandas vēl ir jāpērk un jāmaksā, ja tikai vienai šo olimpisko spēļu pārraidei pieņem budžetu par 200 tūkstošiem latu, lai aizsūtītu korespondentus televīzijai, un tā tālāk? Tajā laikā, kad visa Latvija — kultūras un vēstures pieminekļi, skolas, slimnīcas ir tādas, nu, jūs jau zināt, par to daudz raksta un runā. Es esmu vispār pret šādu pilsonības piešķiršanu, tas tomēr ir svēts nosaukums. Tu esi valsts, tagad jau brīvas valsts pilsonis par īpašiem nopelniem… Nu kādi tad ir šie nopelni? Vienīgi jau nu Dozorceva kungam šie nopelni tiešām ir, un viņam piešķirta pamatoti šī pilsonība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, jūs izmantosit trīs minūtes, kas ir palikušas līdz sēdes beigām? (No zāles deputāte L.Kuprijanova: “Jā!”) Ludmila Kuprijanova , Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Dāmas un kungi! Es jūs arī ļoti īsi aicinu atbalstīt. Bet es aicinu arī pilsonības piešķiršanas komisiju un visu Saeimu izskatīt grozījumus Satversmē. Ja es tagad sāktu izteikties vai jebkurš no mums sāktu izteikties par kādu no mūsu kolēģiem, ko kurš par kuru domā, tad būtu bļāvieni, ka tiesā ies. Es domāju, ka šajos jautājumos par piešķiršanu katram ir sava pārliecība un katrs to izsaka balsošanā. Mums ir jāizdara grozījumi un vispār ir jāpārtrauc šīs debates. Tas ir apvainojums. (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!..”)

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu — Haimu Koganu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 11. Haims Kogans uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pirmais paziņojums pirms sēdes slēgšanas. Starpparlamentu savienības Latvijas Nacionālās grupas deputātus lūdzu pulcēties pēc sēdes Dzeltenajā zālē!

Vārds paziņojumam Gundaram Valdmanim, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam!

 

G.Valdmanis (LVP). Pāris nedēļu atpakaļ Rīgas Represēto biedrībā tika nozīmēti kā Saeimas lobisti represētajiem Leopolds Ozoliņš, Andris Rubins un es. Bet darba tur ir daudz. Ir vairāki projekti, kas veidojas, — pieminekļu būvēšana, palīdzība zaldātiem tikt pie naudas no Vācijas, un tā tālāk. Es lūgtu tos, kas gribētu nākt palīgā, sapulcēties blakus telpā, lai mēs varētu pārrunāt, ko mēs varētu darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu precīzi zāli, kurā pulcēties! Sarkanajā zālē ir preses konference, Dzeltenajā zālē Starpparlamentu delegācija satiekas. Kur satiekas jūsu aicinātie cilvēki?

 

G.Valdmanis. Nu, tad satiksimies šeit pat zālē.

Sēdes vadītāja. Plenārsēžu zālē tas nevar notikt.

 

G.Valdmanis. Kur tad varētu?

Sēdes vadītāja. Pirms nākat tribīnē un aicināt kaut kur pulcēties, lūdzu, izvēlieties, deputāt, telpas, kur jūs gribat satikties!

 

G.Valdmanis. Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Prezidija zālē. Roberts Zīle, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

R.Zīle (TB). Godājamie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Nākošā sēde ir 11.aprīlī, ceturtdien, pulksten 12.30. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātus tūlīt pēc sēdes beigām pulcēties frakcijas telpās uz frakcijas sēdi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms reģistrācijas gribu jūs informēt, ka šodien esam izskatījuši 23 darba kārtības jautājumus un tribīnē ir bijuši 73 runātāji. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrē-jušies: Romāns Apsītis, Indulis Bērziņš, Kārlis Čerāns, Imants Daudišs, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Žanis Holšteins, Jānis Jurkāns, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Jānis Mauliņš, Andris Saulītis,

Jānis Strods... Preses konferencē, jā… Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas 28.marta sēdi pasludinu par slēgtu. Tāpat ziemas sesiju paziņoju par slēgtu.

Pavasara sesiju saskaņā ar Saeimas lēmumu atsākam 15. aprīlī. Kārtējā sēde — 18.aprīlī pulksten 9.00.

 

 

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Šodien Saeima izskatīja 23 jautājumus un Saeimas tribīnē pavisam runāja 73 deputāti. Par pašu svarīgāko. Šodien tika pieņemts otrajā lasījumā kā steidzams likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadam”. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis likumprojekts tika pieņemts lielā steigā. Tas, manuprāt, arī ne visos pantos un visos tajos normatīvajos dokumentos, kuri tiek apstiprināti ar šo likumu, ir izstrādāts pietiekami precīzi un rūpīgi, taču pieņemts tas ir. Un lielākā šī likumprojekta vaina vai nelaime, pēc manām domām, ir tā, ka mēs Saeimā bijām spiesti aizvērt acis un, balsojot par šo likumprojektu, pieņemt vēlamo par esošo. Sakarā ar to, ka šogad no Latvijas valsts budžeta pašvaldību izlīdzināšanas fondā var ieskaitīt tikai 20 miljonus latu, lielākais smagums šī fonda veidošanā gulstas uz tā saucamajām donoru pašvaldībām, kuras no saviem līdzekļiem iemaksā līdzekļus. Piemēram, Rīgai šogad tas ir no 9 miljoniem pagājušajā gadā palielināts uz 21 miljonu latu. Ventspilij — no 1,3 miljoniem uz 2,9 miljoniem latu. Šo divu pilsētu piemērs vien rāda, ka acīmredzot saimnieciskā aktivitāte šajās pilsētās taču vairāk nekā divas reizes nepalielināsies. Un tas vien jau manī rada stipras šaubas par to, vai šīs summas, kas tagad ar Saeimas balsojumu jau ieguvušas likuma spēku, ir reālas. Un, ja tās nav reālas, tad acīmredzot nereāli ir arī tām pašvaldībām, kurām jāsaņem naudas līdzekļi no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, šos līdzekļus saņemt.

Otrs ļoti būtisks, pēc manām domām, likumprojekts bija otrā lasījumā “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Es jau iepriekš radioklausītājiem biju solījis, ka mēģināsim iestrādāt tādas normas, lai Saeima varētu aktīvāk un produktīvāk strādāt, tas arī šodien tika nobalsots otrajā lasījumā. Es ceru, ka trešajā lasījumā tas arī tiks pieņemts galīgā redakcijā un mēs varēsim strādāt ražīgāk.

Un pats pēdējais. Mēs joprojām kopš februāra saņemam ļoti daudzas lasītāju un radioklausītāju vēstules par sliktu dzirdamību sēžu radiotranslācijas laikā. Tagad pie mums Saeimā ir griezusies neatkarīgā radiostacija “R un R”, un ar pavasara sesijas atklāšanu, tātad ar 15. aprīli, mēs vienu mēnesi pamēģināsim izmantot šīs radiostacijas pakalpojumus, tādēļ radioklausītājiem būs dzirdamas mūsu sēžu translācijas katru ceturtdienu no 8 vakarā līdz 10, arī piektdien no 7 līdz 11 un piektdienās no 8 līdz 9.30 vai 11.00 vidējo viļņu diapazonā 317 metros. Ceru, ka tas noņems spriedzi, kāda ir izveidojusies.

 

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Man šķiet, ka šīsdienas plenārsēde iezīmējās ar tādu pozitīvu momentu, ka tomēr aizsākās lietišķs darbs un vairāki būtiski likumprojekti tika izskatīti pēc būtības. Es gribu atzīmēt, ka arī mūsu frakcijas deputāti, strādājot pie likumprojekta “Par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī”, ir devuši savu artavu, lai šis projekts uzlabotos un lai arī turpmākās plenārsēdes būtu raitākas, lai tās būtu mērķētas tieši uz to, kādām ir jābūt plenārsēdēm, proti, likumprojektu apspriešanā un to vai citu projektu pieņemšanā vai arī noraidīšanā, kāds būs balsojums. Es domāju, ka viena no būtiskākajām šodienas plenārsēdes tēmām bija arī sakarā ar Kārtības rulli, un tas ir par Satversmes 81. panta izmantošanu. Tas ir pants, kas paredz, kā valdība Saeimas sēžu pārtraukumu laikā, vai pareizāk, kā tautā saka, Saeimas brīvdienās, varētu pieņemt noteikumus, kam ir likuma spēks un kuri darbojas līdztekus citiem normatīviem aktiem kā likumi. Lūk, protams, ir svarīgi, lai arī turpmāk pastāvētu šis divu varu nodalījuma princips un lai Saeima būtu tā galvenā kalve, kurā tiktu pieņemti likumi. Taču es domāju, ka iepriekšējās — 5. Saeimas — darbs arī bija par iemeslu tam, ka valdība līdz šim mazāku aktivitāti izrādīja attiecībā uz likumprojektu iesniegšanu Saeimā, bet vairāk domāja par to, kā izmantot 81. panta nosacījumus. Es domāju, ka šīsdienas debates Saeimas plenārsēdē bija pietiekams pamats, lai nākotnē starp otro un trešo lasījumu mēs atrastu variantu, kā izlīdzināt, lai nebūtu tā, ka valdība ļoti daudzus likumprojektus cenšas pieņemt noteikumu formā un mazāku aktivitāti izrāda, lai šos likumprojektus iesniegtu Saeimai.

 

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija):

Vērtējot kopumā šīsdienas plenārsēdi, arī es varētu atzīmēt zināmu, kaut arī nelielu, pozitīvu ievirzi jautājuma apspriešanas konstruktīvisma virzienā, to vērtēju pozitīvi. Es gribu izdalīt no visu šīsdienas jautājumu loka divus jautājumus. Pirmo — par 81. pantu. Ir zināms, ka viens no demokrātijas pamatpostulātiem ir izpildvaras un likumdevējas varas nošķiršana. Mums tā šodien lielā mērā ir sajaukta tāpēc, ka, Saeimai esot brīvdienās, ja situācija ir ekstrēma, valdībai ir tiesības pieņemt normatīvus aktus, kam ir likuma spēks. Prakse pierāda, ka šīs tiesības tiek izmantotas ne tikai tad, kad situācija tiešām ir ekstrēma, bet arī vieglāka tipa situācijās, kad ir lielākas cerības piešķirt likuma spēku normatīvajam aktam, kuru ir grūtāk dabūt cauri Saeimai. Šīsdienas lēmums ir savā veidā kompromiss. Līdz šim arī pastāvēja norma, ka 81. panta kārtībā valdības izdotie normatīvie akti bija jāakceptē Saeimā. Tas paliek arī spēkā tagad, tikai laiks ir saīsināts līdz trim mēnešiem. Te varētu runāt, ka teorētiskā shēma, protams, ir ideāla, bet dzīve prasa zināmu pragmatismu. Tādēļ bez zināma kompromisa mums tomēr neiztikt, un, manā izpratnē, šīsdienas lēmums ir šāds diezgan veiksmīgs kompromiss, bez kura mēs reāli iztikt nevaram. To es uzskatu par vērtīgāko ieguvumu.

Otrs ir jautājums par pašvaldību budžeta izlīdzināšanu. Šķiet, nav īpaši jāpierāda, ka attiecība starp pienākumiem un vajadzībām katrā pašvaldības vienībā ir ļoti dažāda. Pastāv divi varianti — valsts dotācija un zināma ienākumu izlīdzināšana starp atsevišķām pašvaldībām. Pašreiz valsts dotācijas ir samazinātas sakarā ar saspringto budžeta stāvokli, ar budžeta deficītu, bet pieaug pārdales īpatsvars.

 

A.Tučs (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Turpinot to, ko iesāka profesors Grinovskis. Es šodien par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzskatu to, ko pieņēma par pašvaldību budžeta izlīdzināšanu. Protams, varētu spriest, ka vienam par maz, otram — par daudz tās naudiņas, bet cik tās naudas ir, tik mēģināja dalīt. Domāju, ka tas jautājums tika izskatīts ļoti ātri, jautājums izskatīšanai Saeimā sagatavots ļoti ātros tempos, tāpēc nepilnības šajā likumā droši vien atklāsies vēlāk, un to būs ļoti daudz. Protams, šogad tās naudas, sevišķi lauku rajoniem, lauku pagastiem, būs mazāk nekā iepriekšējā gadā. Un pasliktina stāvokli vēl tas, ka tomēr valdība, mūsu Finansu ministrija vēl nespēj izpildīt savas saistības pret mūsu zemniekiem, nodrošināt subsīdiju izmaksas, kuras kavējas un kavējas. Ir tādas aizdomas, ka tās var neizmaksāt pat šinī pirmajā pusgadā, un tas var traucēt arī mūsu sējas darbus.

Otrs svarīgs jautājums ir izmaiņas Kārtības rullī. Un sevišķi, kur ir runa par 81.panta kārtībā pieņemtajiem lēmumiem.

Vēl viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko izskatīja šodien un kam varbūt vajadzētu pievērst uzmanību, šis likums ir izskatīts pirmajā lasījumā, ir jautājums par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kur mēģinām novērst tās neskaidrības un nesaskaņas, kas rodas, privatizējot uzņēmumus, privatizējot zemi. Es uzskatu, ka tas ir pozitīvi iestrādāts moments, ka varēs pielietot un kapitalizēt parādus, ka varēs norēķināties ar vērtspapīriem. Šis jautājums, uzskatu, ir ļoti pozitīvs.

 

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija):

Manuprāt, šai nedēļai vajadzēja notikt, diemžēl nenotika, zem 25.marta un tam sekojošu dienu — sēru dienu — zīmes. 1949.gadā padomju terora “buldozers” kārtējo reizi šķūrēja latviešus uz iznīcināšanu, uz absolūtu pakļaušanu. Un drūmi, ka šodien es neredzu īstu darbošanos virzienā, kas cīnītos pret šī terora un šī genocīda sekām, kam būtu jābūt mūsu darbības pamatā. Tas tikai izskanēja šonedēļ pie Brīvības pieminekļa, kur pulcējās šie daudz cietušie cilvēki, un es ikdien diemžēl jūtu samierināšanos, vēl vairāk, izmisīgus centienus samierināt latviešus ar notikušo. Sak, kas bijis, bijis, un aizmirsīsim. Aizmirst nedrīkst. Jo tam seko tālāka pakļaušanās, tam seko kaut arī savdabīgāka, apslēptāka pakļaušana, sava veida genocīds‚ visai smalks, bet sistemātisks. Un, lūk, piemērs! Es kategoriski iebilstu pret iekšlietu ministra Turlā kunga pirmo nopietno soli ministra rangā šajā drūmajā, es teiktu, pakļaušanas virzienā. Viņš grib iznīcināt Pilsonības un imigrācijas departamentu, nule atbrīvojot no darba vadošos darbiniekus. Par ko? Par to, ka viņi nesekmē dažādu svešo nepilsoņu, militāristu, laimes meklētāju palikšanu Latvijā, mēģina, protams, likuma robežās, bremzēt iebraucēju milzīgo vēlmi nostiprināties Latvijā. Lūk, es jūtu, ka pakāpeniski iezīmējas vesels pasākumu, likumu, līgumu un noteikumu komplekss šajā virzienā. Un jautājums — kur ir otrādi pasākumi? Pasākumi latviskošanas virzienā?

Lūk, šie jautājumi man šonedēļ nedeva mieru, arī šodien plenārsēdē. Bet nobeigumā, cienījamie klausītāji un žurnālisti, es novēlu jums šodien, tā kā nākamā plenārsēde un preses konference notiks tikai 11.aprīlī, klusu, labestīgu, uz pārdomām centrētu pirmslieldienu nedēļu un priecīgas Lieldienas!

 

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Tiešām — 25.marts uzliek mums visiem par pienākumu nedaudz gremdēties pārdomās un arī padomāt par mūsu misiju, kāda tā ir šodien. Un man liekas, ka mūsu misija ir divējāda. Pirmkārt, pieminēt šos traģiskā likteņa upurus. Otrkārt, darīt visu, lai līdzīgs liktenis Latviju nekad vairs nepiemeklētu nākotnē. Un par to mēs esam atbildīgi. Par to mēs esam atbildīgi mūsu bērnu un mūsu bērnubērnu priekšā. Un šinī ziņā ir vienmēr jārunā visa patiesība un arī jāmēģina pilnīgi atklāti un skaidri parādīt latviešu tautai, kādi ir tie soļi, kas var garantēt Latvijai neatgriezenisku neatkarību un neatgriezenisku atdalīšanos no šīs baigās pagātnes. Šajā sakarā man liekas simboliski, ka tieši šonedēļ notiek mūsu Valsts prezidenta vizīte Briselē, kurā tiek runāts par NATO, par Eiropas Savienību. Jo es domāju, ka beigu beigās latviešiem godīgi jāpasaka, ka mēs varam, protams, būvēt ideālas pilis par Latviju, kas ir pilnīgi neatkarīga, neitrāla, nepieder ne pie kādām savienībām, pārtiek tikai pati no sevis un pati sevi nodrošina, bet es domāju, ka tie būs meli. Tie būs meli mūsu bērnu priekšā. Mums ir skaidri jāpasaka, ka Latvijai faktiski ir tikai viena izvēle — vai nu Eiropas Savienība, vai pamazām, lēnītēm atgriešanās atpakaļ tajā savienībā jeb tajā konglomerātā, kura pirmsākumus mēs tagad redzam veidojamies Krievijas un Baltkrievijas līgumā. Un es gribētu, lai katrs varbūt arī tieši šonedēļ pārdomātu Latvijas traģisko likteni, padomātu, ka tas nedrīkst atkārtoties un kādi soļi jāsper, lai tas neatkārtotos. Vistrakākais ir nokļūt atpakaļ verdzībā savu paša ilūziju dēļ un neobjektīvas patiesības uztveres dēļ. Varbūt tas tā nedaudz pārdomām. Bet es arī gribētu pievienoties Tabūna kungam, ka tuvojas Klusā nedēļa, tātad nedēļa, kad mums visiem jāpārdomā gan savi likteņi, gan savas tautas likteņi, un tuvojas tomēr vieni no lielākajiem kristiešu svētkiem — tās ir Lieldienas. Gribētu novēlēt visiem priecīgas un mierīgas Lieldienas, gribētu novēlēt beidzot sauli un pavasari neatgriezeniski atnākam mūsu dzīvē.

 

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Pirms septiņiem gadiem — pirms Atmodas — Ludzā tika iesākta slimnīcas korpusa būve, jo vecā slimnīca vairs neatbilst un jau toreiz neatbilda nekādām prasībām. Sākot ar Atmodu, līdzekļu trūkuma vai citu, kā jūs zināt, lietu dēļ tika pārtraukta būvniecība, korpusi tika uzbūvēti, bet nebija uzlikts jumts. Viss palika stihijas varā, lietus, sniegi un tā tālāk sāka bojāt un bojāja jauno korpusu. Pagājušajā gadā man darbojoties Sociālo un darba lietu komisijā un aktīvi šajā jomā strādājot, izdevās panākt, ka tika iedalīts drusku vairāk par 100 000 latu jumta uzlikšanai, jo bez jumta ēka gāja bojā. Jumts tika uzbūvēts un pabeigts apmēram septembra vidū. Taisni tajā laikā, kad notika vislielākā aktivitāte 6. Saeimas balsošanā un, tā sakot, aģitācijā. Uz jumta jeb spāru svētkiem atbrauca Gorbunova kungs, toreiz viņš bija spīkers, ar savu komandu, iedzina beidzamo naglu, bija liels mītiņš, bija labas runas, labi novēlējumi un solījumi, ka, ja jau reiz uzlikām jumtu, tad turpināsim tālāk. Un tā slimnīca tiks tomēr nobeigta, jo ludzānieši uz Rīgu, jūs saprotat, nevar nemaz tik viegli tikt. Pēc vēlēšanām šogad, tagad, kad sastādījām budžetu, budžetā netika paredzēti līdzekļi, lai to slimnīcu turpinātu. Tajā pašā laikā, kā jūs zināt no preses, Vides un reģionālās attīstības ministrijai bija paredzēti 350 000 latu kabineta iekārtošanai tā paša “Latvijas ceļa” loceklim Gailim. Mēs pagājušajā nedēļā uzdevām jautājumu Andrim Šķēlem, viņš atbildēja, ka mums naudas nav, jūs varat iesniegt atkal grozījumu budžetā, ko mēs arī laikam darīsim, un, kad tie grozījumi tiks pieņemti, tad tas tiks izdarīts. Es domāju, mēs bez šaubām mēģināsim šo ceļu iet, bet es domāju, ka vides un reģionālās attīstības ministrs, kas arī ir “Latvijas ceļa” loceklis, kas solīja — balsojiet par mums un mēs visu nokārtosim... Es domāju, tā kā šai ministrijai ir iedalīti vieni no lielākajiem līdzekļiem no budžeta, ka viņš goda dēļ atteiksies no ministrijas pārveidošanas un uzlabošanas, bet kaut kā atdos to naudu tomēr Latgales reģionam. Un solījumi, es domāju, tomēr ir jāpilda.

 

R.Zīle (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Domāju, ka 6. Saeima šodien pieņēma savu tehniski sarežģītāko likumu, tas ir, likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Jo balsot par formulām, proporcijām un koeficientiem ir samērā grūti, ņemot vērā, ka varēja gadīties situācija, ka mēs nobalsotu uz kāda deputāta pamatojuma kādu grozījumu, kas pēc tam galīgi izjauktu šo likumu. Katrā ziņā es domāju, ka ar šī likuma pieņemšanu neviens pašvaldībās nav īsti apmierināts, jo pilnīgi skaidrs, ka ir grūti no pašvaldības, kura iepriekšējā gadā bija naudas saņēmēja no izlīdzināšanas fonda, kļūt par donoru. Tas, protams, ir psiholoģiski grūti.

Tāpat es domāju, ka izveidojusies situācija neapmierina šīs pašvaldības — donorus, viņi nav ieinteresēti pelnīt, jo tas, ko viņi nopelna, viņiem vairāk tiek izņemts ārā, kā jau minēja Čepāņa kungs.

Un visbeidzot — mani tomēr darīja uzmanīgu, ka šis likums salīdzinājumā ar pagājušo gadu kļuva sarežģītāks. Un man rodas domas, ka bieži vien šī formula, šie aprēķini, kas ielikti likumā, tiek veidoti pēc konkrētu pašvaldību situācijas, lai nodrošinātu viņiem vēlamo līmeni. Katrā ziņā man pēc šī likuma pieņemšanas ir viena pārliecība, ka nākamais šāda veida likums jāpieņem pilnīgi citā kārtībā. Jābūt “jumta” likumam par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, vispārīgam likumam, un tālāk viss pārējais ir valdības kompetencē, un Saeima var balsot par valdības varianta pieņemšanu vai noraidīšanu. Un tad valdība domā, vai tā atkāpjas vai izstrādā jaunu variantu.

Un vēl, atkāpjoties no šīsdienas sēdes rezultātiem, es gribētu pateikt, ka šodien apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” pieņēma paziņojumu sakarā ar 26.martā izdoto iekšlietu ministra Turlā pavēli par atsevišķu PID vadošo darbinieku atbrīvošanu no darba, kas ir klajā pretrunā ar deklarāciju par valdības izveidošanu, kurā bija minēts, ka neviena no valdību veidojošajām frakcijām un to valdības locekļiem neizdarīs nekādas izmaiņas Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizācijas virzienā.

 

J.Strods (frakcija “Latvijai”):

Vispirms par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Šodien tika iesniegti 59 likuma papildinājumi un grozījumi. Es domāju, tas ir ļoti daudz. Un Saeimas Kārtības rullis tiek diezgan būtiski grozīts. Kopumā var teikt, ka mūsu frakcija uzskata, ka dažas izmaiņas Kārtības rullī ir vērstas pret opozīciju, šajā gadījumā — pret frakciju “Latvijai”, lai mums būtu mazāka iespēja runāt. Tas, ka opozīcijai ir 15–25 balsis un ka ar šīm balsīm mēs nekad nevaram pārbalsot pozīcijas 70 balsis, tas ir skaidrs. Bet tas, ka mums neļaus arī turpmāk runāt, domāju, par diez kādu demokrātiju neliecina. Ja tiek saīsināts laiks no 15 līdz 5 minūtēm, tagad jau no 5 uz 3 un 1 minūti. Kā kuriozu varētu minēt 65.pantu, kurā teikts, ka runātājam, kurš runā otru reizi, runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti. Ja Saeima nav nolēmusi citādi. Ko vispār var pateikt vienā minūtē? Protams, ja Saeima nav nolēmusi citādi... Tas nozīmē, ja gribēs runāt divas minūtes, katru reizi būs jālūdz šis balsojums.

Tāpat nav pieņemams arī 119.pants, ar kuru principā tiek ierobežota jautājumu uzdošana ministriem. Tātad šajā pantā teikts, ka jautājums ir formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti, un nav pieļaujams ietvert jautājumā konstatējumu vai vērtējumu. Tas nozīmē, ka ministri varēs atbildēt īsi un konkrēti ar vārdiem — “jā”, “nē” vai arī “nezinu”. Un tad vispār zūd jautājuma uzdošanas jēga, ja nav iespējams šajā atbildē dot kaut kādu konstatējumu un vērtējumu.

Interesanta bija diskusija par Kārtības ruļļa 83.pantu, tajā tika skarts arī Satversmes 81.pants. Es atbalstīju deputāta Bišera priekšlikumu. Bet es principā esmu par to, ka mums Satversmē vispār būtu šis 81.pants. Vienreiz tomēr mums nāksies nodalīt izpildvaru no likumdošanas varas un ierobežot, lai Ministru kabinetam tomēr nebūtu nekādu iespēju pieņemt likumus. Vienalga ar kādu likumu palīdzību.

Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Frakcija “Latvijai” iesniedza 11 priekšlikumus, un man ir gandarījums, ka daļu no šiem priekšlikumiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iestrādāja un atbalstīja, iestrādājot citos priekšlikumos. Tomēr trīs būtiski priekšlikumi netika pieņemti. Tie skāra dotāciju palielināšanu tieši lauku pagastiem, kā arī Finansu ministrijas atbildību par esošā likuma izpildi. Tā, mēs atbalstījām Latvijas rajonu pašvaldību vadītāju sanāksmes lēmumu, ka lauku pašvaldībām vajag piešķirt 58%, bet pilsētu pašvaldībām — 42% no kopējās summas. Diemžēl šis priekšlikums neizgāja cauri, un palika valdības pieņemtais — tātad attiecībā 55 pret 45.

Un pēdējais, ko es gribu teikt, ka diemžēl ar balsojumu — 21 par, 19 pret, 18 atturas — Finansu ministrija tagad faktiski ir aizgājusi no atbildības par šā likuma izpildi. Es varu minēt tādu piemēru — nupat, pagājušajā nedēļā, Preiļos, piemēram, pēc šīs pašvaldību izlīdzināšanas metodes Preiļu rajonā janvārī tika piešķirti 70% no 1995.gada budžeta normas, februārī — 50%, un nav skaidrs, vai vispār šos 30% vai 50% turpmāk pašvaldības saņems un kas par to atbildēs.

 

R.Meļņiks (“Rīgas Balss” žurnālists):

Šodien bija pēdējā ziemas sesijas sēde. Gribētos, lai deputāti izteiktos par šajā ziemā paveikto un sniegtu par to savu vērtējumu. Un saistībā ar ziemas sesiju — kā jūs vērtējat valdības 100 darba dienas? Kā zināms, 31.martā, svētdien, valdībai ir 100 dienas.

 

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Frakciju gan šodien pārstāv Juris Kaksītis. Es varu te kādu daļu Prezidija pārstāvēt. Jā, jautājums ir ļoti būtisks un vietā. Tieši šodien visi Saeimas deputāti saņēma Andra Šķēles vadītās valdības iesniegtos likumprojektus, kurus viņi gatavojas pieņemt Saeimas Lieldienu brīvdienu laikā, un tādi ir veseli 66.

Runājot par Kārtības rulli, šodien vairāki deputāti arī nupat izskanējušajā preses konferencē par to runāja, ka valdība tādējādi mēģina aizvietot Saeimu, motivējot jautājumus un visus sagatavotos likumprojektus ar to, ka, lūk, Saeimā trijos lasījumos ceļš ir pārāk garš un valdībai ir bieži vien saistītas rokas sakarā ar to, ka šie likumprojekti ir ļoti būtiski vajadzīgi, taču to pieņemšana Saeimā iet diezgan garu ceļu. Par to jau runāja šodienas Saeimas sēdē, un es esmu pārliecināts, ka mums izdosies šo varas dalīšanas principu saglabāt, lai Saeima nodarbojas ar likumdošanu, Ministru kabinets būtu izpildvaras augstākais pārstāvis. Bet lai šis ceļš, ko likumdošana iet cauri pēc Ministru kabineta iniciatīvas Saeimā, tomēr tiktu saīsināts. Vērtēt valdību tās 100 nostrādāto dienu laikā ir diezgan grūti. Es varu izteikt savu personīgo vērtējumu. Un mans vērtējums ir tāds — neskatoties uz Andra Šķēles visnotaļ drūmo izskatu un diezgan skarbajiem vārdiem, kurus viņš ir atļāvies teikt gan Jaungada apsveikumā latviešu tautai, gan arī pēc tam citur, — ka šis cilvēks reāli redz, labi saprot, zina Latvijas ekonomisko stāvokli un ka viņš ir tas cilvēks, kurš varētu šo stāvokli labot.

 

J.Kaksītis (DPS):

Par 6. Saeimas darbu atzinumus es nevaru izteikt viennozīmīgi. Vismaz sākotnējā posmā es biju vīlies Saeimas darbā. Vīlies tanī apstāklī, ka ilgāku laiku nebija iespējams veidot valdību, kas aizkavēja valdības darba uzsākšanu, tanī pašā laikā iepriekšējā valdība turpināja pieņemt vairākus, manuprāt, ļoti nepopulārus un pat neapdomīgus lēmumus. Arī turpmākajā laika periodā, varbūt tieši šodienas sēde bija izņēmums, man Saeimas sēžu darbs neradīja gandarījumu tādēļ, ka daudz laika tika veltīts, manuprāt, nelietišķai sarunai par vienu vai otru jautājumu. Turklāt vienas un tās pašas sarunas par vairākiem likumprojektiem notika vairākas reizes, gan nododot komisijām, gan izvirzot to vai citu likumprojektu pieņemšanai konceptuāli pirmajā lasījumā. Bet es ceru, ka, izdarot grozījumus un uzlabojumus Kārtības rullī, šis darbs uzlabosies.

Es gribu oponēt savam kolēģim no frakcijas “Latvijai” — par šo vienu minūti. Tad vajadzētu runāt kontekstā par visu 65.pantu Kārtības rullī. Ka nebūt nav runa par vienas minūtes uzstāšanās laiku tikai tad, ja debates notiek otrreiz, un ka tās ir bijušas saīsinātas līdz piecām minūtēm. Es domāju, ka politiķiem un likumdevējiem jāprot sakoncentrēties, izteikt savu domu īsi, kodolīgi un loģiski un arī uzdot jautājumus, nevis tērēt laiku tādām garām pārrunām.

Par valdību. Arī man ir līdzīgas domas kā Alfredam Čepānim, ka valdības sākotnējais darba posms bija ļoti sarežģīts, un neviens jau laikam arī no mums necerēja, ka uzreiz notiks brīnumi, kādi vispār nedrīkst notikt. Taču es domāju, ka premjera vadībā valdība turpina attīstīt reformu ceļu, attīstot reformas tādējādi, lai to rezultātā sakārtotu gan ražošanu, gan tirgus attiecības, nodrošinātu sabiedrisko kārtību, drošību valstī, cīnītos pret nelegālo preču ievešanu un nodrošinātu robežu sakārtošanu. Tās iestrādes un aktivitātes, kādas valdība realizē, manuprāt, ir cerīgas, nākotnē tās dos labus rezultātus. Šķēles kunga prasības pret ministriem un valdības saspringtais darba ritms arī liecina par to, ka tur neviens nedomā, tā sakot, slinkot, bet katrā ziņā strādāt, lai valdība varētu godam turpināt savu darbību ne tikai pirmajās 100 dienās, bet arī vēl ilgu laiku uz priekšu.

 

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP):

Vērtējot Saeimas darbu, visā šajā periodā mans vērtējums kopumā ir diezgan kritisks. Darbs bija diezgan mazproduktīvs. Bet, uzsverot dinamikas momentu, es varu atzīmēt, ka pēdējās sēdēs ir pastiprinājies konstruktīvisma elements, kas manī vieš zināmas cerības attiecībā uz nākotni. Tas par Saeimu.

Attiecībā uz valdību. Es ar zināmu, kaut arī ļoti ierobežotā nozīmē, mērenu optimisma devu skatos uz to, ka premjera Šķēles rīcībā, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām, es saskatu vairāk tāda racionāla konstruktīvisma elementu un arī diezgan loģiski pamatotu, kaut arī, šķiet, skeptisku, bet tas ir pamatoti, mūsu pašreizējās dzīves vērtējumu.

Kā cilvēks, kas vairāk pārstāv laukus, savu saimniecību, es gribu pievērst uzmanību tam, ka mēs šīsdienas sēdē nonācām līdz punktam, un, ja šī diena būtu bijusi varbūt vēl ražīgāka, mēs jau būtu sākuši izskatīt citu jautājumu, jautājumu par lauksaimniecību. Lauksaimniecības likums. Es īsti nezinu, kā veidosies turpmāk parlamenta darbība, bet uzņemos risku prognozēt, ka likums par lauksaimniecību kļūs par vienu no galvenajiem likumiem, kas raksturos mūsu Saeimas darbību visā tās periodā. Es saskatu šeit diezgan nopietnu darbu, diezgan nopietnu uzskatu cīņu starp diviem novirzieniem — vienu, kas gandrīz vai akli prasa sekot Eiropas Savienības standartiem, un otru, ņemot vērā realitātes, kas izriet no ieiešanas Eiropā, tanī pašā laikā prioritāti piešķirt Latvijas lauksaimniecības attīstības aktualitātēm. Cik tas ir atkarīgs no manis un maniem kolēģiem, kuru te ir daudz, mēs īpašu uzmanību pievērsīsim tieši pēdējam momentam.

 

A.Tučs (LVP):

Man ir grūti vērtēt Saeimas darbu, jo esmu jauns deputāts un strādāju tikai pirmo pusgadu. Bet pirmie iespaidi ir vairāk negatīvi nekā pozitīvi. Ņoti daudz laika mēs tērējam tukšām sarunām, nenozīmīgiem jautājumiem un maz pieskaramies tādiem jautājumiem, kuri tiešām šodien ir ļoti svarīgi un par kuriem ir nepieciešams runāt un pieņemt lēmumus un likumus. Tādēļ Saeimas darbu es varu vērtēt varbūt ar trijnieku piecu ballu sistēmā.

Man liekas, ka ļoti lielai daļai deputātu, vismaz man tā šķiet, galvenais ir process, kā mēs strādājam, nevis rezultāts. Tāpēc jau rodas tie tukšie vārdi, tās tukšās, garās runas. Un es domāju, ka tas, ka šodien mēs, mainot Kārtības rulli, pirmajā lasījumā pieņēmām vienu minūti debatēm, ir ļoti pareizi. Jāmācās cilvēkiem izteikties īsi, konkrēti un korekti.

Par valdības darbu. Tāpat kā Grinovska kungam, man lielas cerības vieš tas, ka Šķēles kungs ir ļoti reāli un ekonomiski domājošs cilvēks, pirmkārt, kā valdības vadītājs, kurš spēs varbūt pārvarēt tās tendences, kādas bija iepriekšējo triju valdību laikā, to lielo liberalizāciju. Kur tā liberalizācija rodas, tur mēs tagad esam. Mēs esam ļoti sliktā stāvoklī. Protams, valdības darbā es saskatu arī negatīvas tendences. Un pirmā ir turpināt to pašu ceļu, kas bija iesākts Gaiļa kunga valdības laikā, to kredītu ņemšanu, nepamatojot un varbūt nesaņemot pilnīgas analīzes un pilnīgas ekspertīzes slēdzienus no mūsu nacionālajiem zinātniekiem.

Otrs. Manuprāt, nav visai pārdomāts valdības lēmums par akcīzes nodokļa ieviešanu šodien. Kāpēc mēs nesākam ar cigaretēm, kāpēc mēs nesākam ar alkoholu? Šis akcīzes nodoklis, protams, būs kādreiz jāpieņem, un mums kā valdības koalīcijas pārstāvjiem tas ir jāatbalsta, bet sekas būs negatīvas visai tautsaimniecībai. Sevišķi negatīvas sekas būs tai tautsaimniecības nozarei, kura eksportēs savu preci. Mēs varam kļūt konkurētnespējīgi salīdzinājumā ar kaimiņiem — Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju un citām valstīm.

 

P.Tabūns (LNNK, LZP):

Paldies par šo ļoti būtisko jautājumu, jo patiešām ir laiks vērtēt Saeimas un valdības darbu, negaidot pārāk ilgi. Mans vērtējums par Saeimas darbu ir neapmierinošs, turklāt stipri neapmierinošs. Jo deputāti vairāk ir vingrinājušies runas mākslā, nevis likumu pieņemšanā un būtisku jautājumu risināšanā.

Visbēdīgākais ir tas, ka 6.Saeimā ir ļoti nekonstruktīva opozīcija. Opozīcija tikai nodarbojās ar priekšvēlēšanu kampaņu trīs gadus pirms vēlēšanām, un tas ir viss. Kolēģi teica, ka šodien iezīmējušies konstruktīvi aspekti. Konstruktīvi aspekti iezīmējās tāpēc, ka sēdes darbā piedalījās tikai četri pieci Zīgerista partijas deputāti. Lūk, tas ir tas lūzuma moments, kurš droši vien neturpināsies.

Par valdības darbu. Arī valdības darbu diemžēl nevar vērtēt pozitīvi, jo nav jau to pozitīvo rezultātu. Bet ir cerība, ka tās aktivitātes, kas tiek veiktas sagatavošanās darbā, dos rezultātus, jo ir grūti apstādināt grimstošu kuģi, kāda ir bijusi valsts šajā laikā. Valdība pat savā ziņā it kā deputātiem godam kantes rīvē, uzņemoties likumdošanas iniciatīvas un izstrādājot ļoti daudz likumu, noteikumu ar likuma spēku, bet, redzat, parlaments netiek klāt pie likumdošanas, un te nu mums varbūt būs jāpacieš.

 

A.Panteļējevs (LC):

Vērtējot Saeimu un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, man faktiski jāsāk ar secinājumu, kas ir nedaudz pretējs Tabūna kunga izteiktajam. Es domāju, šī Saeima atšķiras ar to, ka ir samērā spēcīga, konsolidēta un pat zināmā mērā profesionāla opozīcija. Mēs varam te debatēt, kāda ir opozīcijas misija, tas ir cits jautājums. Protams, pozīcijai tā nekad nepatīk, bet atšķirībā no iepriekšējām Saeimām, kur mēs kā valdošā partija diezgan bieži varējām manipulēt ar dažādām pretrunām opozīcijas starpā un iegūt tādus vai citus rezultātus, bieži vien bija nejauši balsojumi opozīcijā, tagad opozīcijā faktiski nav nejaušu balsojumu, viss ir pietiekami mērķtiecīgi un skaidri.

Es uzdodu uzreiz otru jautājumu. Vai atbilstoši profesionāla ir pozīcija? Šeit man ir nelielas bažas. Ja valdība baidās no Saeimas, tā virza 66 likumprojektus 81.panta kārtībā, un es negribu šeit apšaubīt, ka šie 66 likumprojekti ir pieņemami, bet tas, ka valdība baidās no Saeimas, nozīmē, pirmkārt, ka valdība baidās no 70 deputātu vairākuma pozīcijas. Ja viņi no tās nebaidītos, viņi būtu pārliecināti par šiem 70 deputātiem. Ne jau opozīcijas dēļ viņi mēģinātu šos likumprojektus pieņemt 81.panta kārtībā, jo 70 balsu vairākums ir pietiekams, lai pieņemtu jebkuru likumprojektu. Bet laikam jau problēma ir tā, ka šai profesionālajai opozīcijai šobrīd diemžēl neatbilst pietiekami profesionāli konsolidēta pozīcija.

Kā lai izskaidro, ka, piemēram, vakar Tautsaimniecības komisijā, kur formāli ir pozīcijas vairākums, vienu no valdības, es teiktu, būtiskākajiem politiskajiem soļiem — akcīzes nodokli, neapstiprināja, un tika pieņemts lēmums sagatavot alternatīvu likumu. Es domāju, tas ir saistīts ar to, ka pozīcija līdz šim vēl nav īsti konsolidējusies un nav pietiekami organizēta. Un tas ir tas, kur diemžēl ļoti labie un precīzi noteiktie Šķēles kunga nodomi var nerealizēties. Proti, šie nodomi var palikt tikai nodomi, ja nebūs izstrādāts pietiekams politiskais mehānisms, kā tos realizēt. Un ir tikai viens mehānisms. 81.pants ir iluzors mehānisms. Es diemžēl esmu manījis arī iepriekšējās valdībās, kā šīs ilūzijas gaist. Un 81.pants nav tas, caur ko valdība var realizēt reformas. Tas ir tikai īslaicīgs risinājums. Stabils, ilglaicīgs risinājums ir tikai tad, ja valdības reformai ir politisks nodrošinājums Saeimā ar politiski stabilu vairākumu. Šobrīd valdība laikam baidās, ka tāds nav, tāpēc tik daudzus likumus mēģina pieņemt 81.panta kārtībā. Tas ir secinājums, kas ir jāizdara mums — pozīcijas deputātiem. Un kaut kas jādara šajā lietā.

 

L.Stašs (TSP):

Ja mēs runājam par Saeimas darbu šinīs 100 dienās, es domāju, ka tomēr drusku labāk strādā nekā pagājušā Saeima. Pieņem lēmumus, likumus un tā tālāk, strādā kvalificētāk. Varbūt tikai tāds iebildums, ko es te dzirdu no citiem, ka mēs pārāk daudz runājam. Bet es domāju, tā ir tāda demokrātijas iezīme. Mēs jau nevaram nevienam muti aizbāzt, lai viņš nerunātu vai neapspriestu. Man liekas, tas jautājums nav aktuāls. Tabūna kungam liekas, ka tas ir ļoti aktuāls, tur var strīdēties. Bet es domāju, ka Saeima strādā apmierinoši. Vienīgais, kas ir jāizdara, ir pilnīgi Saeimai jāpieņem likumi, un Saeimai jāpieņem Satversme. Ir pilnīgi jāatdala likumdošanas vara no izpildvaras. Un tas līdz šim mums nav izdevies. Viss jaucas, un mēs neko tā īsti nevaram saprast.

Par valdību. Visi pirms manis runāja tā — Šķēles kungs, Šķēles kungs un Šķēles kungs vieš cerības utt. Es saprotu. Man arī viņš vieš cerības, un varbūt Šķēles kungs tiešām ir cilvēks, kurš var kaut ko darīt. Viņam ir erudīcija, zināšanas un arī mugurkauls, kas šodien varbūt ir pats galvenais. Bet es ļoti šaubos, ka Šķēles kunga labās īpašības tiks realizētas, jo es uzskatu, ka viņa komanda tomēr ir ļoti vāja. Un sevišķi tā vecā bagāža — “Latvijas ceļa” vīri, daļa no LNNK un daļa no “Tēvzemei un Brīvībai”. Es neticu, ka tagad tur var kaut kas labs iznākt. Es domāju, ka Šķēles kunga iniciatīva un visi labie nodomi galu galā tiks neitralizēti. Ja Šķēles kungam pietiks spēka un mēs palīdzēsim Saeimā attīrīties, patīrīt riktīgi to komandu, tad es domāju, ka viss būs O.K. Bet, ja mēs nepalīdzēsim un tā komanda netiks tā radikāli patīrīta, tad es domāju, ka arī Šķēles kungs un arī kurš katrs cits kungs ar tādu komandu sekmīgi strādāt nevarēs.

 

R.Zīle (TB):

Vērtējot laiku, kas ir pagājis, jaunajai Saeimai izveidojot jauno valdību, es tiešām gribētu teikt to pašu, ko Staša kungs. Mums ir jāpalīdz šai izveidotajai valdībai. Un šeit es gribētu izteikt zināmu kritiku Saeimai, jo, ja nemaldos, tikai divi likumi ir pieņemti tādā pilnasinīgā veidā: tas ir budžeta likums un šīsdienas pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums, ja neskaita likumus, kas ratificē līgumus un tamlīdzīgi. Bet es nezinu, cik desmiti, varbūt pat simti jautājumu, pastāvīgu priekšlikumu un tamlīdzīgu lietu izskatīts, kas ir aizņēmis ļoti ilgu laiku.

Atgriežoties pie šīsdienas grozījumiem Kārtības rullī. Ja mēs paskatāmies, šodien palika neizskatīti pirmajā lasījumā jautājumi, kas ir iesniegti ziemas brīvdienās, kā 81.pantā pieņemti valdības noteikumi, tie tika atlikti uz nākošo laiku. Tad, ja būtu trīs mēnešu termiņš, es neesmu parēķinājis, bet domāju, visi šie noteikumi “izietu no spēles” pēc šādas Kārtības ruļļa normas. Vai šis risinājums ir pašlaik palicis pēc Kārtības ruļļa otrā lasījuma?

Valdību es vērtēju kopumā pozitīvi. Saprotu, ka premjeram ir grūti tik lielā koalīcijā vadīt šo valdību, bet es domāju, ka ir panākts šis milzīgais progress privatizācijas jomā, grozot Privatizācijas likumu 81.panta kārtībā, pieņemot šo sarakstu, nododot Privatizācijas aģentūrai vairākus simtus uzņēmumu, kas netika izdarīts iepriekšējā valdībā. Un paredzot, ka arī, tā sakot, Lieldienu dāvana, kas Saeimai tiks iesniegta pēc Lieldienu brīvlaika, būs vēl viens solis uz priekšu reformu garā.

Un cilvēkiem es varētu pateikt vienu. Pēc 100 dienām ir grūti spriest, vai šī valdība strādā labi, ja cilvēks personīgi nesajūt šo signālu, kas ir mainījies viņa dzīvē. Un ja viņš to nesajūt, viņš netic, ja kāds saka, ka valdība būtībā strādā labi. Bet es gribētu teikt, ka īpaši tādā valstī kā mūsu, kas atrodas pārveidošanas laikā, signāli, ka dzīve ir uzlabojusies vai izmainījusies, parādīsies tikai pēc gadiem.

 

J. Strods (TKL):

Ziemas sesija iesākās un beidzās ar tādiem diviem ļoti svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar finansēm un budžetu. Iesākās ar valsts budžeta pieņemšanu. Un es esmu gandarīts, ka mūsu frakcija toreiz izstrādāja daudz priekšlikumu — 150 priekšlikumu, tikai diemžēl Saeima tos gandrīz visus noraidīja. Un tāpēc es Saeimas darbu varētu uzskatīt par neapmierinošu.

Beidzam mēs šo ziemas sesiju ar pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Un es domāju, tomēr labi, ka mēs šo likumprojektu pieņēmām tagad, pirms sesijas pārtraukuma. Un slikti ir tas, ka mēs to pieņēmām tikai tagad, jo es domāju, ka mēs to varējām pieņemt jau mēnesi agrāk. Es domāju, ka tā ir ministrijas un arī ministru kungu vaina.

Tāpat es uztveru pozitīvi to, ka mūsu frakcija strādā daudz pie jautājumu uzdošanas. Mums bija dota šī iespēja uzzināt patieso situāciju daudzos jautājumos.

Runājot par valdības 100 dienām, es domāju, pagaidīsim, lai tās pāris dienas paiet. Sagaidīsim jaunās sesijas darba atsākšanu un tad attiecīgi arī pieprasīsim valdībai atskaiti par šīm 100 dienām.

Un pēdējais. Es domāju, ka, runājot te par garo runāšanu vai īso runāšanu Saeimā, viena vai piecpadsmit minūtes nekādus zaudējumus nerada. Drīzāk zaudējumus varētu radīt valdības jaunu kredītu ņemšana.

 

S. Veckalna (radio “Brīvā Eiropa” žurnāliste):

Jautājums Čepāņa kungam. Kā jūs domājat, vai šī Saeima varētu arī pieņemt pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu ilgākam laikam, kā to, starp citu, vēlas pašvaldības, vai atkal mainīs tos gadu no gada?

 

A. Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Ņoti būtisks jautājums. Esmu pārliecināts, ka 6. Saeima varētu izstrādāt tādu līdzekļu atskaitīšanas algoritmu vai metodiku, citiem vārdiem sakot, no donoru pašvaldībām, tādu, kura būtu ilglaicīga un stabila vairākus gadus. Tieši to jau tās pašvaldības, kuras pašlaik maksā līdzekļus izlīdzināšanas fondā, arī pieprasa, gan Rīga, gan Liepāja, gan Ventspils, Daugavpils un arī visi tie rajoni un pagasti, kas ir šajā donoru lomā. Tādēļ, atbildot īsi uz jūsu jautājumu, jā, es uzskatu, ka 6. Saeima var tādu likumu pieņemt un izstrādāt un tas ir nepieciešams.

 

M. Ducmanis (“Latvijas Vēstnesis” žurnālists):

Jautājums Kaksīša kungam un “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas pārstāvim Zīles kungam — attiecībā uz to pašu Pilsonības un imigrācijas departamentu. Valdības deklarācijā ir runa par to, ka valdība izvairīsies no reorganizācijas, bet vai reorganizācija ir tas pats, kas amatpersonu nomaiņa?

 

J. Kaksītis (DPS):

Paldies, ka šis jautājums bija tik garš. Tas faktiski man vairs neliek runāt, kā jūs pats teicāt jautājumā... Es arī uzskatu, ka te nav runas par darba reorganizāciju, te ir runa par tās vai citas amatpersonas sliktu, labu vai — šajā gadījumā — neapmierinošu darbu. Un es domāju, ka nedz deklarācijas, nedz 20. decembra protokols, kurā tika skarti šie jautājumi, neparedz, ka kādam ministram vai kādai citai augstākstāvošai amatpersonai nav tiesību izlemt jautājumu par tā vai cita darbinieka atbrīvošanu, ja viņš nepilda savas darba funkcijas. Tādēļ es nesaskatu, ka šeit ir izdarīts kāds pārkāpums un būtu pamats apšaubīt ministra kompetenci šajā jautājumā.

 

R. Zīle (TB):

Es gribētu teikt, ka tie nav ierindas darbinieki, kas tika atlaisti. Tie ir vadošie darbinieki, kuri vadīja struktūrvienības un bija direktoru vietnieku amatos. Tātad būtībā skaidrs, ka katrs vadošs ļoti augsta līmeņa darbinieks veido struktūru, no kā sastāv arī organizācija. Un, ja tas tiek mainīts, tas zināmā mērā nozīmē reorganizāciju.

 

J. Kaksītis (DPS):

Es gribu precizēt, ka šajā protokolā, kuru es nosaucu par 1995. gada 20.decembra protokolu, ir teikts par amatpersonām, kuras apstiprina vai ievēlē Saeima vai Ministru kabinets. Un tikai.

 

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr. 56

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim