• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
28.februāra ārkārtas sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.1996., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28378

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

29. februāra sēde. Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

01.03.1996., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

28.februāra ārkārtas sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labvakar visiem, ar ko neesam tikušies šodien! Paziņoju par atklātu Saeimas 28. februāra ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38. un 131. pantu ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā arī Frakciju padomes atzinumu. Un sakarā ar to gribu iepazīstināt deputātus ar tikko kā saņemto deputāta iesniegumu Saeimas Prezidijam: “Lūdzu attaisnot manu nepiedalīšanos Saeimas ārkārtas sēdē 28.februārī sakarā ar to, ka ir personīgi motīvi, kas liedz piedalīties šajā sēde. Ar deputātu jautājumiem un ministru atbildēm esmu iepazinies, un tās mani apmierina. Lūdzu turpmāk ļaut arī pārējiem Saeimas deputātiem, ne tikai Prezidijam, pašiem izlemt par šādu ārkārtas plenārsēžu nozīmēšanu, ja pēc būtības izskatāmie jautājumi nav ārkārtas jautājumi. Ar cieņu deputāts Tomašūns.” Es jums vēlreiz atgādinu, ka šī ārkārtas sēde ir sasaukta saskaņā ar Frakciju padomes atzinumu, un lūdzu ņemt to vērā un neapvainot Prezidiju , ka tas rīkojas kaut kā ārpus tās kārtības, par kādu mēs esam vienojušies, kā mēs strādājam.

Tātad sākam izkatīt šodienas ārkārtas plenārsēdes darba kārtību. Pirmais, — ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Grīnberga, Zelgalvja un Rudzīša jautājumiem par medicīnisko apdrošināšanu ārvalstniekiem un bezvalstniekiem.

Valdis Birkavs — ārlietu ministrs. Lūdzu!

 

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātā Saeima! Atbildot uz 8. februāra jautājumiem, gribu teikt sekojošo. Pirmais. Jau 1. februārī, tātad vēl pirms tika iesniegti šie jautājumi, Ārlietu ministrija deva rīkojumu ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā, konsulam Pleskavā un vēstniekam Baltkrievijā pārbaudīt arī mūsu rīcībā nonākušo informāciju, ka tiek izplatīta informācija par obligāto medicīnisko apdrošināšanu. Pārstāvniecību atbildēs mēs saņēmām ziņas, ka tās ir informējušas par transportlīdzekļu īpašnieku cilviltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, sākot ar 1996. gada 1. janvāri, attiecīgi papildus informējot par šī termiņa pārcelšanu. Tas ir viens no iemesliem, kas varēja radīt šādas informācijas izplatīšanos.

Taču atbildē, ko es sniedzu pirmo reizi, es rakstīju, ka mūsu pārstāvniecības rīcībā nav informācijas par to, ka tiktu izplatīta informācija par obligāto medicīnisko apdrošināšanu, saņemot ieceļošanas vīzas. Taču līdz iepriekšējai ceturtdienai nebija iespējams veikt pilnu dienesta pārbaudi, tādēļ tika lūgts pagarinājums, un šodien es sniedzu jums arī atbildi par dienesta pārbaudes gaitā iegūto informāciju. Tātad pēc dienesta pārbaudes veikšanas tika konstatēts, ka faktiski vēstniecības paspārnē, tas ir, vienās telpās ar vēstniecību, darbojas bankas “Parekss” apdrošināšanas kompānija un no šā gada 1. janvāra tā atrodas tieši tajā pašā stāvā viesnīcā “Belorussija”, kurā divus divistabu numurus vētsniecības vajadzībām, jo vēstniecības ēkas mums Minskā nav, īrē arī Latvijas vēstniecība. Pilsoņi, kuri apmeklē “Parekss” bankas apdrošināšanas kompāniju, ir spiesti šķērsot vestibilu, kurā Latvijas vēstniecības telpu apsardzes funkcijas veic Baltkrievijas puses apsardzes dienests. Apmeklētāju uzgaidāmā telpa arī ir kopīga, un šajā uzgaidāmajā telpā ir izvietoti divi atsevišķi Latvijas vēstniecības un “Parekss” apdrošināšanas kompānijas informācijas stendi. Pilsoņu plūsmu uz Latvijas vēstniecības konsulārā dienesta telpām novirza Baltkrievijas puses apsardzes dienests atbilstoši pilsoņu pieteikumu sarakstiem, kurus apsardzes dienestam iesniedz mūsu konsulārā departamenta darbinieki.

Šajā situācijā un apstākļos, protams, var rasties iespaids, ka Latvijas vēstniecības paspārnē vai kopā ar to darbojas minētā privātā firma, kas, kā konstatēts pārbaudes gaitā, vēl šā gada janvārī savā informācijas stenda izvietoja paziņojumu, ka ar 1. janvāri ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, un veica šādas apdrošināšanas operācijas. Šie paziņojumi ir tiešām reāli, tie atradās stendā, un šie apstākļi ir faktiski radījuši situāciju, kurā tiek jaukts tas, kas jādara vēstniecībai, un tas, ko dara pavisam citi — privāta firma.

Situācija, protams, varētu uzlaboties, un Latvijas Ārlietu ministrija ir devusi uzdevumu lūgt Baltkrievijas pusi ierādīt apdrošināšanas firmai telpas citās vietās. Tāpat tajā laikā, ir jāsaka, mēs esam no Baltkrievijas saņēmuši vietu — vecu bērnudārzu, kas ir iegūts nomā uz 99 gadiem, lai varētu pārvietot Latvijas vēstniecību tai piemērotā vietā, nevis viesnīcā, kur tās atrašanās neapšaubāmi kaitē Latvijas prestižam. Tiesa, šī gada budžetā līdzekļi nav iedalīti. Esmu lūdzis tos iedalīt nākamajā gadā.

Es esmu pateicīgs tiem 6. Saeimas deputātiem, vēstules autoriem, kas ierosināja šo jautājumu izskatīt, jo, patiesību sakot, tas veicināja mūsu jau iepriekš uzsāktās pārbaudes izdarīšanu un veicina arī šādas situācijas novēršanu, kurā rodas Latvijai pilnīgi nevajadzīgi pārpratumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kalviņa, Dobeļa, Lamberga, Seiles un Tabūna jautājumu par pašvaldību darbību saskaņā ar Eiropas Padomes konvenciju par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību darbā.

Indulis Emsis — Ministru kabineta vārdā!

 

I.Emsis (vides valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Diemžēl ministrs Māris Gailis ir šobrīd saslimis, tādēļ arī es atbildēšu uz šiem deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Un atbildes šeit ir jums, kolēģi, iesniegtas rakstiski. Diemžēl man jāinformē, ka uz šo jautājumu atbildēs Jurkāna kungs, bet sakarā ar to, ka mēs bijām spiesti pāradresēt Jurkāna kungam šo deputātu uzdoto jautājumu, acīmredzot nākošajā sēdē jūs saņemsiet atbildi, jo šobrīd sakarā ar Ministru kabineta 1996.gada 14.februāra rīkojumu nr. 45 ir izveidota Pašvaldību lietu pārvalde, un šī Pašvaldību lietu pārvalde tad arī ir atbildīga par šī jautājuma risināšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē šīs lietas izskatīšana vairs nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debatēm nav.

Aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rudzīša, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Mauliņa un Grinberga jautājumiem par situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Andrejs Krastiņš — aizsardzības ministrs!

 

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Ņoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja, cienītās deputātes, godājamie deputāti un frakcijas “Latvijai” deputāti! Saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām atbildes uz jautājumiem, kas tika iesniegti šā gada 14. februārī, dokuments nr. 721, ir sniegtas rakstveidā iesniegušajiem deputātiem, un nekādu citu papildinājumu man nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debatēm Prezidijā nav.

Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Liepas un Dunkera jautājumiem par Valsts privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995. gadā.

Gundars Krasts — ekonomikas ministrs!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Saeima! Uz deputātu pieprasījumu par privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995. gadā un programmu 1996. gadam ir iesniegta rakstiska atbilde ar numuru 399. Nekādu papildinājumu man šim dokumentam šobrīd nav, tā ka lūdzu, ja ir kādi jautājumi, vērsties pie ministrijas. Mēs varētu sniegt deputātiem tālāku atbildi.

Sēdes vadītāja. Jautājumus jūs varat saņemt rakstiskā veidā tad, kad iesniegs deputāti. Šodien sēdē, tā kā iesniegumu par debašu atklāšanu nav, jautājumi arī nevar būt. Paldies!

Ministru prezidenta Andra Šķēles un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Kostandas, Čerāna, Grinberga, Grīnberga, Stroda, Rubina, Rudzīša, Kazāka un Zelgalvja jautājumiem par iztikas minimuma summas lieluma noteikšanu un apstiprināšanu 1996.gadā.

Andris Bērziņš — Labklājības ministrijas vārdā!

 

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamie deputāti! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Uz šo jautājumu ir sagatavota atbilde. Tā jums ir izsniegta ar nr.375. Nekādu labojumu un papildinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debatēm nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Zelgalvja, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Stroda, Gannusas, Čerāna, Liepas, Rudzīša un Grīnberga jautājumiem par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu.

Indulis Emsis — Ministru kabineta vārdā!

 

I.Emsis (vides valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu jums ir iesniegta rakstiskā veidā. Tā ir detalizēta, un papildinājumu pie šī rakstiskā iesnieguma man nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Lūdzam atklāt debates par Ministru prezidenta Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gaiļa atbildi uz frakcijas “Latvijai” jautājumiem par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu. Desmit deputātu paraksti. Runāt par debašu atklāšanu vārds Imantam Liepam, frakcijas “Latvijai” deputātam! Piecas minūtes.

 

I.Liepa (TKL). Cienījamie klātesošie! Mums te ir iegājusies tāda prakse, ka gan pozīcija, gan opozīcija uzdod jautājumus mūsu valdības pārstāvjiem. Tas ir labi, un tas liecina par vispārēju interesi. Bet tanī pašā laikā mums ir pietiekoša informācija, lai secinātu, ka ienākušās atbildes ir ļoti atšķirīgas un dažādas kvalitātes ziņā. Un te mēs varam vienā galapunktā likt tādas atbildes, kuras varētu uzskatīt par veseliem pētnieciskiem darbiem. Veseli pētījumi tiek iesniegti atbilžu veidā, kuros ir ieguldīts papildu darbs. Tur, kā saka, cepuri nost! Kā piemēru šādam labam darbam es varētu minēt Kaula atbildes lauksaimniecības jautājumos un no šodien sniegtajām atbildēm Birkava kunga atbildi. Taču mums ir arī tādas atbildes, kuras ir spilgts atrakstīšanās piemērs, no kurām nekā prātīga nevar saprast pat jautājuma uzdevēji. Un es šeit gan negribu minēt sliktus piemērus un saukt vārdā.

Kas attiecas uz konkrēto atbildi saistībā ar Skrundas lokatora ietekmi, ko parakstījis ministrs Māris Gailis, es sacītu, ka šī atbilde ieņem kaut kur vidēju pozīciju. Es to nenosauktu par labu, un es to neierindotu arī sliktāko skaitā. Taču gribu vērst uzmanību uz to, ka šajā atbildē ir ietvertas vai nu apzinātas, vai neapzinātas paviršības, kas dezorientē lasītāju. Es gribu izskaidrot šajā atbildē ietverto nepilnību saturu. Kādas man ir morālās tiesības uz to?

Cienījamie deputāti! Tā, protams, ir sagadīšanās, ka kopš 1990.gada sākuma, faktiski no 1987.gada...

Sēdes vadītāja. Piedodiet, Liepas kungs, mēs pašlaik runājam par debašu atklāšanas jautājumu. Un mēs balsosim. Ja atklāsim debates, jūs saņemsit vārdu un runāsit pilnībā par šo jautājumu.

 

I.Liepa. Es jau arī neko neskaidroju vēl. Es tikai saku, ka man ir informācija, es biju pētnieciskās grupas sastāvā, kas ir izstaigājusi krustām šķērsām Skrundas novadu, un līdz ar to es jūtos morāli tiesisks stāvēt jūsu priekšā un dot tos paskaidrojumus. Pagaidām es tikai motivēju savu domu, ka esmu gatavs šādus paskaidrojumus dot. Tāpēc es cienījamās vadītājas iebildumu nu nekādi nevaru ņemt vērā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par debašu atklāšanu par Ministru prezidenta Andra Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbildi uz frakcijas “Latvijai” jautājumu par Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra lēmumu samazināt Kuldīgas rajonam piešķirto Skrundas RLS nomas maksas daļu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 35, atturas — 20. Lēmums nav pieņemts.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Ādamsona, Dobeļa, Kristovska, Rudzīša, Saulīša, Stroda, Čerāna, Rubina, Liepas un Kazāka jautājumiem par operatīvo eksperimentu attiecībā pret Grenctāles RKP amatpersonām.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle!

 

A.Šķēle (Ministru prezidents). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mana rakstiskā atbilde uz deputātu jautājumiem ir iesniegta Prezidijā, taču nevaru atturēties no neliela komentāra šajā sakarā. Starp jautājumu iesniedzējiem ir daži, tā teikt, bijušie, kuru laikā tika radīta un uzturēta tā mēslaine, ko mēs šodien varam redzēt uz valsts robežas. Viņi bija atbildīgos amatos, kad sazēla tā nolaidība un cūcība, kas tur valda. Viņi tagad runā par pārkāpumiem un provokācijām. Provokācija visdrīzāk ir tā kafejnīca vārdā “Zaļā varde”, kas “grezno” mūsu valsts robežu. Provokācija īstenībā ir tas piesalušais izdalījumu spainis un nestrādājošā informācijas apmaiņas sistēma. Tagad, kad tam beidzot ir pievērsta uzmanība, tagad šo “sasniegumu” līdzautori tā vietā, lai uzdotu un apspriestu jautājumus pēc būtības,— kādi soļi sperti, kurš ir atbildīgs un kas būtu jādara,— izgudro visādus murgus par to, ka es esot šķērsojis Lietuvas robežu, devis kukuļus un darījis sazin vēl ko. Interesanti, kurš ir tas, kas izplata šīs klajās muļķības?

Šādi jautājumi, manuprāt, liecina par to, cik ļoti vienu otru ir nomocījusi viņu politiskā un profesionālā mazspēja un kā daži savu nespēju vadīt valsti vēlas kompensēt, nomelnojot jebkurus centienus reāli darboties. Es nesaprotu, kā var vadīt kādu pasākumu, vai tas būtu mazs veikaliņš, liela rūpnīca vai valsts, bez skaidra priekšstata par to, kāds ir stāvoklis, kādi skaitļi to raksturo un kā tas viss izskatās reālajā dzīvē. Man jāsecina, ka daudziem šāda pieeja acīmredzot ir jaunums un pārsteigums. Rodas sajūta, ka šī valsts līdz šim ir vadīta, nevis balstoties skaidros skaitļos, precīzos aprēķinos un stingrā kontrolē pār notiekošo, bet gan balstoties politiskos lozungos un tajos apsvērumos, kurus diktē politisko grupējumu savtīgo interešu iekšējā loģika.

Ja tā nebūtu bēdīga īstenība, tad varētu stāstīt anekdotes par to, ar kādiem aprēķiniem un skaitļiem mums nācās saskarties, strādājot pie ziņojuma,— sanāktu vai vesels sējums. Taču valsts vadīšanai ir nepieciešama precīza informācija un nefalsificēti dati. Es nezinu, vai mēs šodien varam pilnībā vispār uzticēties tiem skait-ļiem, kas atspoguļo muitas darbu, jo norāžu uz to neatbilstību patiesajai ainai netrūkst.

Es darīšu visu, lai manas valdības laikā netiktu falsificēti dati nedz par noziedzības līmeni, nedz ieņēmumu vai kādu citu dienestu darbi. Es esmu pārliecināts, ka vadītājs nevar strādāt, neizejot no sava dienesta kabineta. Krīzes situācijā šāds vadības stils nebūtu nekas cits kā bēgšana no problēmām. Man tas nebūs raksturīgi. Ja es gribētu dzīvot mierīgu un klusi līganu dzīvi, es nebūtu nācis darīt šo darbu.Tāpēc mana rīcība būs aktīva un noteikta. Tā, protams, ne vienmēr atbilst pagājušajos gados izveidotajiem stereotipiem un daudziem tagad šķiet biedējoša, taču uz vājajām vietām es braukšu regulāri, lai savām acīm redzētu to, ko neatspoguļo neviena atskaite, cilvēku rindas, darba apstākļus , organizāciju un citas lietas. Tas, ka pret šādām aktivitātēm ir stipra un neadekvāta pretdarbība, mani tikai vēl vairāk pārliecina, ka tas ir jādara.

Šodien pulksten 8.00 no rīta es, piemēram, biju Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā. Privātīpašuma institūta nostiprināšana ir pamats Latvijas sociāli politiskajai un ekonomiskajai nākotnei. Taču Zemesgrāmatu nodaļā vienīgais kompjūters nestrādā un cilvēki šodien pierakstās rindā uz oktobri. Rindā es redzēju daudz vecu cilvēku. Un es vispār brīnos, kā šādā kārtībā un šādus tempus vēl var izturēt. Vai šādi mēs gribam panākt sabiedrības uzticību valsts varai? Vai tā mēs rūpējamies par brīvas un demokrātiskas tirgus sabiedrības izveidi? Tāpat kā gadījumā ar robežu, arī sakarā ar zemesgrāmatām es esmu skaidri pateicis — ja līdz jūlijam esošie trūkumi nebūs novērsti, būs izmaiņas valdībā.

Es īpaši lūgšu arī iekšlietu ministru, lai viņa cilvēki regulāri brauc un ķer kukuļņēmējus un visādus blēžus un cīnās ar tām nejēdzībām, par kurām visi runā, bet tikpat kā neviens vēl nav sodīts. Tiem, kuriem tas nepatīk, arī turpmāk būs pamats neapmierinātībai. Bet es esmu pacietis tos apmelojumus, kas vēlās pār manu galvu vēl pirms manas apstiprināšanas, un tikšu galā arī ar šiem. Es esmu sapratis, ka tamlīdzīgi uzbrukumi ir neatņemama šāda darba sastāvdaļa. Taču, ja nemaldos, Dostojevskis ir teicis, ka, ejot uz mērķi, nedrīkst apstāties, lai katram rejošam sunim mestu ar akmeni. Tā tālu aiziet nevar un tam man nav laika. Es strādāju... Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Apiņa, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Rubina, Kuprijanovas, Golubova, Prēdeles, Vītola un Požarnova jautājumiem par 1995.gada decembrī iekasētajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par spirta un degvīna izstrādājumiem.

Aivars Kreituss — finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atļaušos dokumentu nenolasīt, jo dokuments nr.407a ir visiem izdalīts. Un galvenais ir tas, ka pagājušajā Saeimas sēdē ļoti līdzīgs jautājums tika uzdots un līdzīgā veidā ar visiem cipariem arī tika atbildēts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes atbilde uz Saeimas deputātu Čepāņa, Tenisa, Sausnīša, Kaksīša un Ķezbera jautājumu par bankas darbību ar kredītiem saistītajos jautājumos.

Valentīna Zeile — Latvijas Bankas vārdā!

 

V.Zeile (Latvijas Bankas padomes locekle). Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Latvijas Bankas vārdā esmu pilnvarota jums atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus deputāti iesniedza mums — bankai. Un, tā kā šis jautājums par komercbanku sistēmu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zeiles kundze, mums vajadzētu precizēt! Mums nav Kārtības rullī un noteikumos paredzēts, ka varētu kāds aizvietot Bankas prezidentu atbildes sniegšanā. Un mums nav arī rakstiska pilnvarojuma, ka jūs to esat pilnvarota darīt. Diemžēl es esmu spiesta jums to tagad pateikt, jo attiecībā uz Ministru kabinetu mums ir noteikta kārtība, kas drīkst atbildēt, līdz kādam rangam. Par Valsts Banku man jūsu...

 

V.Zeile. Paldies par aizrādījumu! Šodien jūsu kancelejas darbiniekiem mēs to jautājām, un mums netika tāds izskaidrojums dots.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma debatēm nav.

Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Putniņa, Grinovska, Druvas, Vītola un Rugātes jautājumu par turpmāko lauk-saimniecības zinātnisko pētniecības iestāžu (selekcijas staciju) īpašuma formu un valsts atbalstu.

Arvīds Ozols — Zemkopības ministrijas vārdā. Lūdzu!

 

A.Ozols (mežu valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Godājamā priekšsēdētāja! Selekcijas stacijas līdz ar mācību, ciltslietu un zinātniskās pētniecības saimniecībām ar Ministru kabineta noteikumiem nr.28 ir nodotas Zemkopības ministrijas pārziņā. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācija” 12.panta ceturto punktu lēmumu par objektu nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets līdz šim šādu lēmumu pieņēmis nav.

Saskaņā ar šī paša likuma 12.panta pirmo punktu iesniegt ierosinājumu par privatizāciju var jebkura fiziska vai juridiska persona. Privatizācijas aģentūras paziņojums un aicinājums iesniegt informāciju nav uzskatāms par privatizācijas sākumu, bet tikai par ierosinājumu. Tā kā Privatizācijas aģentūra sagatavoja arī Ministru kabineta rīkojumu projektu un atsūtīja to uz Zemkopības ministriju saskaņošanai, Zemkopības ministrijā šajā sakarā ir izveidotas piecas darba komisijas, kuras izvērtēs katras selekcijas stacijas un izmēģinājumu saimniecības zinātnisko un saimniecisko nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, tām nepieciešamās zemes platības, kā arī valstiskās funkcijas. Šajā sakarā lūdzu atļauju iesniegt informāciju par jūs interesējošiem jautājumiem pēc šī gada 15.marta, kad izveidotās komisijas būs sagatavojušas savus slēdzienus par katru konkrēto zinātniski pētniecisko saimniecību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Bunkša, Tomašūna, Grinovska, Lamberga un Apsīša jautājumu par Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes sporta kluba airēšanas bāzes (Pasta salā Jelgavā) nodošanu pašvaldības īpašumā.

Ziedonis Čevers — Ministru prezidenta biedrs!

 

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Uz cienījamo deputātu Bunkša kunga, Tomašūna kunga, Grinovska kunga, Lamberga kunga un Apsīša kunga šī gada 22.februāra jautājumiem, kas ir adresēti Iekšlietu ministrijai, ir dota rakstveida atbilde. Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu Prezidijā par debašu atklāšanu arī nav.

Finansu ministra Aivara Kreitusa un labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Prēdeles, Druvas, Putniņa, Rugātes un Grinovska jautājumu par invalīdu bezmaksas pārvadāšanu ar sabiedrisko transportu.

Aivars Kreituss — finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izdalīts dokuments nr.428b. Man pie tā nebūtu ko piebilst. Lūgums ir uzklausīt labklājības ministru Makarova kungu par dokumentu nr.428a par to pašu tēmu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!

 

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Uz jūsu jautājumu ir iesniegts dokuments nr.420a. Es tikai gribētu minēt sekojošu situāciju. Labklājības ministrija ir viena no tām ministrijām, kura nevar vienlaicīgi veikt proporcionālu samazinājumu atbilstoši budžeta ieņēmumiem. Ir tādi izdevumu panti, kas ir obligāti finansējami, un es nestādos priekšā, ka jau tā niecīgos bērnu pabalstus mēs varētu samazināt par 10 vai 20 procentiem. Tieši tāpat ir gadījies arī ar šo it kā ļoti smago un sāpīgo jautājumu. Labklājības ministrija bija spiesta samazināt finansējumu invalīdu pārvadājumiem, jo bija nepieciešams simtprocentīgi finansēt tādus izdevumus kā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atlīdzība aizbildnim par bērna — bāreņa uzturēšanu, jo tie ir pabalsti, kas reāli domāti konkrētam bērnam un ko mēs nevaram atļauties samazināt.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību kaut vai uz dažiem cipariem. 1995.gada 21.decembrī, apstiprinot budžetu, sociālajai nodrošināšanai tika paredzēts vairāk nekā 9,1 miljons. Pēc tam, precizējot budžetu, sociālajai nodrošināšanai paredzēti 8,4 miljoni latu, mazliet vairāk. Taču reāli asignēti mazliet vairāk nekā 7,2 miljoni latu. Tātad, ņemot vērā šo pārāk straujo samazinājumu un to, ka ir izdevumi, kurus samazināt mēs nespējam, mēs nedrīkstējām samazināt izdevumus sociālās nodrošināšanas iestādēm, kam līdzekļi ir vajadzīgi komunālo pakalpojumu apmaksai, ēdināšanas izdevumu apmaksai un darba algām. Jā, cieta šī smagā un, manuprāt, ļoti asā un nepatīkamā problēma. Labklājības ministrija, iesniedzot priekšlikumus par 1995.gada budžeta grozīšanu, piedāvāja palielināt šos izdevumus, taču tobrīd nesaņēma Saeimas atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Satiksmes ministra Viļa Krištopana atbilde uz Saeimas deputātu Prēdeles, Rugātes, Putniņa, Grinovska un Vītola jautājumu par satiksmes nodrošināšanu atsevišķos lauku rajonos.

Vilis Krištopans — satiksmes ministrs!

 

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Satiksmes ministrija ir iesniegusi dokumentu nr.922, kur ir rakstiska atbilde, un nekas piebilstams pie šīs atbildes man nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Kuprijanovas, Saulīša, Golubova, Prēdeles, Kalnbērza un citu jautājumiem par medicīnas darbinieku sertifikācijas padomi.

Pēteris Viņķelis — Labklājības ministrijas vārdā!

 

P.Viņķelis (veselības valsts ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz desmit deputātu jautājumiem nr.393 ir iesniegta Saeimas Prezidijā. Es atvainojos par deputātu uzvārdos pieļautajām kļūdām.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un citu jautājumiem par Latvijas enerģētiku.

Guntars Krasts — ekonomikas ministrs!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Saeima! Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi atbildi uz Saeimas dokumentu nr.430 rakstiskā veidā. Dokumenta apjoms ir diezgan iespaidīgs, un es atļaušos to šoreiz nelasīt. Papildinājumu pie šī dokumenta nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. “Lūdzam atklāt debates par Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildi uz frakcijas “Latvijai” jautājumiem par Latvijas enerģētiku.” Desmit deputātu paraksti. Pamatojumam, tas ir, runāt “par”, vārds Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam! Piecas minūtes.

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Paldies Krasta kungam par rakstisko atbildi, un tiešām ir prieks par atsevišķiem momentiem, ka valdības pārstāvis ir oficiāli atzinis, ka netiks privatizēta vismaz viena daļa no energokompleksa. Tomēr, izlasot šo saņemto atbildi, jāpiezīmē, ka tā ir tikai daļēja, jo tajā nekas nav teikts par diviem būtiskiem momentiem. Pirmkārt, kādi ir uzraudzības padomes slēdzieni par enerģijas tarifiem pēdējo triju gadu laikā? Šāds jautājums tika uzdots. Ja šāda slēdziena vispār nav, tad tā arī būtu atbilde, kas norādītu, ka valstī monopolus uzraugošās institūcijas vispār reāli nedarbojās.

Un, otrkārt, mēs nesaņēmām arī vērtējumu, kāds ir pamats cerībām, ka kredīti, par kuriem valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ir ieķīlājusi savus nekustamos īpašumus pēc bilances vērtības 1,8 miljoni latu, tātad pēc bilances vērtības, kas varbūt ir daudzkārt mazāka nekā tirgus vērtība, — kāds ir pamats cerībām, ka šie kredīti tiks laikā atdoti. Es lūdzu atklāt debates, lai varētu tomēr motivēt ministriem, valdībai, ka arī šie neatbildētie jautājumi ir mums svarīgi. Un jebkurā gadījumā es lūgtu tomēr valdību, Ministru prezidentu un ekonomikas ministru sagatavot pilnu atbildi. Es aicinu balsot par debašu atklāšanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 10 deputātu priekšlikumu atklāt debates par Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildi uz frakcijas “Latvijai” jautājumiem par Latvijas enerģētiku! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 34, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas deputātu Stroda, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Kazāka, Gannusas, Rudzīša un Saulīša jautājums Latvijas Bankas prezidentam Eināram Repšem par “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļu. Nododam jautājumu Latvijas Bankas prezidentam.

Es atvainojos, vārds motivācijai Jānim Strodam, frakcijas “Latvijai” deputātam!

 

J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Daži pēdējo trīs Latvijas Republikas valdību pārstāvji un paši ministri nemitīgi ik uz soļ skandina tādus divus spožus vārdus kā Eiropas Savienība, bet Latvijas valdība ir aizmirsusi vai izliekas, ka aizmirsusi un neko nezin par otru savienību — bijušo Padomju Savienību. Šās valsts vairs nav, bet ir tās tiešā mantiniece — Krievijas Federācija, ar kuru tomēr nāksies tuvākajā laikā risināt vēl daudzas sasāpējušas problēmas, kas skar mūsu kopīgo pagātni. Viens tāds jautājums ir “Vņešekonombankas” lieta. Ir pagājuši četri gadu, kopš šis jautājums ir iestrēdzis Latvijas Republikas valdības un ierēdņu varas koridoros un nekust no vietas. Šī gada 24.janvārī frakcijas “Latvijai” deputāti saņēma atbildes uz jautājumiem par šo banku no finansu ministra Kreitusa kunga. Es uzskatu, ka uz mūsu jautājumu ministrs ir atbildējis daļēji un ļoti virspusīgi. Iespējams, ka valdības rīcībā nav tās informācijas, kas ir Latvijas Bankas rīcībā. Tāpēc, lai gūtu plašāku informāciju, ir iesniegti šie jautājumi Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam.

Nedaudzi papildu komentāri. Pēc neoficiālas informācijas no privātpersonām, kuras mēģinājušas atgūt savus iesaldētos naudas līdzekļus “Vņešekonombankā”, griežoties pa tiešo pie Krievijas Federācijas valdības, iznāk, ka Latvija ir vienīgā no 15 bijušām PSRS republikām, kas līdz šim brīdim nav atrisinājusi šo jautājumu starpvaldību sarunās ar Krieviju. Tas pēc manām domām Latvijai godu nedara. Vēl jo vairāk, ja summa, par kuru iet runa, ir ļoti liela un grozās robežās no 25 līdz 50 miljoniem ASV dolāru. Iepriekšējās Latvijas valdības un Latvijas Banka ir ļoti negodīgi rīkojušās pret tiem kārtīgajiem un godīgajiem Latvijas uzņēmējiem un privātpersonām, kam nav atdota un ir iesaldēta šī nauda gan Rīgā šīs bankas nodaļā, gan arī Maskavā. Savukārt, no otras puses, ir vesela virkne fizisku un juridisku personu, kas paņēmušas kredītus “Vņešekonombankā” un priecājas, ka jautājums ir aizmirsts un kredīti varbūt nebūs jāatdod. Jautājuma nerisināšanu no Latvijas valdības un Latvijas Bankas puses uzskatu par ļoti nekorektu. Acīmredzot kādam ir izdevīgi šo jautājumu noklusēt un nerisināt pēc būtības, kā rezultātā jācieš visiem godīgajiem uzņēmējiem. Frakcijā “Latvijai” griežas daudzi šādi cietušie un izsaka savu sašutumu par šā jautājuma nerisināšanu. Lieta kļūst kurioza. Man personīgi bija saruna ar dažām juridiskām un fiziskām personām, kuras vairākas reizes bijušas Maskavā pavisam vēl nesen, pēdējā gada laikā, tikušās ar augstām amatpersonām gan Krievijas Finansu ministrijā, gan Ārējās tirdzniecības ministrijā.

Šie cilvēki faktiski tur ir dabūjuši absolūti visu informāciju par savām firmām, ko viņi šeit, Rīgā, nevar dabūt. “Vņešekonombanka” joprojām veiksmīgi darbojas, tajā joprojām ir visa informācija par bankas nodaļām bijušās PSRS republikās. Maskavas ierēdņi nesaprot, kāpēc Latvijas valdība tā spītējas un nevēlas palīdzēt savas valsts pilsoņiem un pārējiem iedzīvotājiem, kurus skar šī problēma.

Nobeigumā gribu piebilst, ka finansu ministra Kreitusa iepriekšējā atbilde, ko saņēma frakcija “Latvijai”, beidzas ne visai korekti, jo tajā minēts, ka šo jautājumu tālāk risinās (citēju) Latvijas — Krievijas starpvaldību komisija, kas izveidota ar Ministru kabineta 1995.gada 5.jūlija rīkojumu nr.375. Kad es tuvāk iepazinos ar šo rīkojumu, tad nokļuvu dziļā neizpratnē. Diez vai šāda teorētiska komisija ar vecās valdības ministriem, piemēram, satiksmes ministru Gūtmaņa kungu, ekonomikas ministru Zvanītāja kungu un citiem ierēdņiem, ir tiesīga vest šīs sarunas šodien, kad ir jauna valdība. Tāpēc pagaidām vienīgā cerība, kā opozīcijai dabūt vismaz minimālu, bet plašāku informāciju par “Vņešekonombanku”, ir šie adresētie jautājumi, ko mēs uzdodam Latvijas Bankas prezidentam Repšes kungam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Eināram Repšem, Latvijas Bankas prezidentam. Man lūgums deputātiem un ministriem savas diskusijas pārcelt uz blakustelpu, lai netraucētu tos deputātus, kas klausās runātāju.

Deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Rudzīša, Kazāka, Saulīša, Rubina un Liepas jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par ticīgo cilvēku jūtas aizskarošu sižetu demonstrēšanu “Parekss” bankas reklāmas videoklipos Latvijas televīzijā. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, jautājuma motivācijai!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Cieņa pret līdzcilvēkiem un viņu jūtu respektēšana diemžēl mūsu sabiedrībā vēl nav kļuvusi par normu. Traģiski, ka šādas cieņas trūkums, konkrēti pret kristīgiem cilvēkiem, izpaužas tādu valsts amatpersonu rīcībā, kas ir atbildīgas par valsts televīziju un radio un līdz ar to nes atbildību par garīgā klimatu veidošanu sabiedrībā. Kā gan citādi, ja ne kā galēja necieņa, pat kā atklāta ņirgāšanās par ticīgiem cilvēkiem, ir vērtējama “Parekss” bankas reklāmas videoklipu parādīšanās ēterā NTV—5 vakara ziņās šī gada 11.februārī? Šajā sižetā tajā dienā, kad kristīgā tauta visās pasaules malās lūgšanās pieminēja Dievmātes parādīšanos Lurdā, minētais videoklips atļāvās šo Dievmātes parādīšanās faktu neķītri parodēt, gan izķēmojot lūdzošos Bernadeti, gan arī Dievmāti svētbildē aizvietojot ar vīrieša kailfigūru. Mēs gribam uzzināt, vai un kā Nacionālā radio un televīzijas padome ir reaģējusi uz šāda sižeta parādīšanos un uz publikāciju par šo tēmu 16.februāra avīzē “Solis”, kā arī to, ko par šādiem notikumiem domā valdība un kādus konkrētus pasākumus tā veiks, lai pārtrauktu ticīgo cilvēku jūtu aizskarošu sižetu demonstrēšanu Latvijas televīzijā. Tādēļ mēs, frakcijas “Latvijai” deputāti, uzdodam valdībai, Ministru prezidentam Šķēles kungam šādus jautājumus:

Pirmkārt, vai jums ir zināms, ka “Parekss” bankas televīzijas reklāmās pārraidītie videoklipi bieži vien sāpīgi aizskar lielas sabiedrības daļas — ticīgo cilvēku jūtas?

Otrkārt, vai, jūsuprāt, ir pieļaujams, piemēram, ka 1996.gada 11.februāra “Parekss” bankas televīzijas reklāmas sižetā tika izķēmota Lurdas Dievmātes parādīšanās svētbilde, kas daudziem cilvēkiem ir īpaši svēta?

Un treškārt. Kādus konkrētus pasākumus veiks valdība, lai Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome, kuru vada Ojārs Rubenis, pārtrauktu ticīgo cilvēku jūtu aizskarošu sižetu demonstrēšanu Latvijas televīzijā?

Nevar pastāvēt un būt plaukstoša un laimīga tā sabiedrība, kura neatzīst Dieva pārākumu par cilvēkiem, kurā atbildība savas sirdsapziņas un Dieva priekšā nav cilvēka darbības galvenais vadmotīvs. Mēs, visa latviešu tauta, varam būt pateicīgi, mums ir jābūt pateicīgiem tiem dziļi ticīgajiem cilvēkiem mūsu vidū, kas uztur dzīvu mūsu tautas saskarsmi ar Dievu lūgšanā. Tas ir tas cietais un stabilais pamats, uz kuru balstoties, mūsu tautai vēl ir cerība nākotnē sagaidīt vai panākt garīguma atjaunošanos visā tautā. Es gribu aicināt visus deputātus un politiķus, visus cilvēkus vismaz uz cieņu pret garīgumu, pret tā saglabāšanu un vairošanu tautā un lūdzu Ministru prezidentu Šķēles kungu atbildēt uz frakcijas “Latvijai” iesniegtajiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Saeimas deputātu Stroda, Rubina, Kostandas, Grīnberga, Gannusas, Liepas, Zelgalvja, Čerāna, Dunkera un Kazāka jautājumi labklājības ministram Vladimiram Makarovam par demogrāfisko situāciju Latvijā. Jautājumu motivācijai vārds Jānim Strodam, frakcijas “Latvijai” deputātam!

 

J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Pirms desmit dienām, tiekoties Balvu rajonā ar rajona un vairāku pagastu pašvaldību vadītājiem, mēs kārtējo reizi dzirdējām ar nāves elpu skartus skaitļus. Balvu rajonā, kas ir vislatviskākais rajons ne vien Latgalē, bet viens no latviskākajiem rajoniem visā Latvijā, pēdējos divos gados demogrāfiskā situācija ir katastrofāla. Tie ir Balvu rajona padomes priekšsēdētāja Kazinovska kunga vārdi. Daži skaitļi. 1994. gadā Balvu rajonā piedzima 339 un nomira 738 cilvēki, 1995. gadā piedzima 331 un nomira 640 cilvēki. Faktiski mirstība ir divreiz lielāka nekā dzimstība. Katastrofāli pieaug arī bērnu mirstība. Ja 1995. gadā Latvijā vidēji tā bija 7,8 uz tūkstoti, tad Balvu rajonā šis cipars bija trīs reizes lielāks — 21 uz tūkstoti. Manuprāt, “Tēvzemei un Brīvībai” tuvākajā nākotnē nebūs ko aicināt uz nākošajiem referendumiem. Ja pašreizējā situācijā latvieši Latvijā ir tikai puse no visu iedzīvotāju skaita, tad jau augstāk minētajās situācijās pēc 5, 10 vai 15 gadiem latvieši Latvijā būs viena no minoritātēm un sastādīs 30 līdz 40 procentus no visu iedzīvotāju skaita. Kāda te turpmāk varēs būt runa par latviešu kā Latvijas pamatnācijas un lauku kā latviskās mentalitātes un kultūrvides saglabāšanu nākotnē? Tāpēc frakcijas “Latvijai” deputāti uzdod pirmos jautājumus labklājības ministram Makarova kungam.

Nākošie divi jautājumi attiecas uz bezdarbu. Atkal es operēšu ar tiem pašiem skaitļiem, kurus mēs guvām pēdējā tikšanās reizē ar vēlētājiem tajos pašos Balvos. Bezdarbs — 40 procenti, bet tā ir oficiālā statistika. Faktiski slēptais bezdarbs ir daudz lielāks. Tā rezultātā jaunieši, augsti izglītoti cilvēki, tā saucamais intelekts, aizplūst uz lielpilsētām, uz Rīgu, un pāri Latvijas robežām. No jauniešiem, kas aiziet prom mācīties, neviens tā arī neatgriežas atpakaļ uz savu dzimto novadu. Bezdarbs — tā ir vislielākā šī rajona problēma, tā ir vislielākā arī visu citu lauku rajonu problēma.

Uz vienas rokas pirkstiem šajā pašā Balvu rajonā var saskaitīt lielākās uzņēmējsabiedrības. Tās ir, piemēram, Žīguru MRS, centrālsabiedrība “Turība” un atsevišķi meža izstrādātāji. Faktiski rajonā ir tikai divas sfēras, kur vēl kaut ko var nopelnīt, lai galus savilktu kopā. Tā ir tirdzniecība un meža izstrāde. Arī šajās divās sfērās situācija pasliktinās.

Dzirdot pēdējo informāciju Balvu rajonā, esot pēc tam arī Jēkabpilī, Liepājā un citos novados un pilsētās, rodas iespaids, ka valdība un Labklājības ministrija nepārvalda situāciju ārpus Rīgas. Tā Balvu rajonā, Punduros, ir pat tāda kurioza situācija, ka Latvijas valdības pasīvās pozīcijas dēļ, nevedot starpvalstu sarunas ar Krieviju, dzelzceļnieki ir zaudējuši darbu no abām pusēm — gan no Latvijas, gan no Krievijas puses. Ir zaudētas šīs darba vietas viena tāda fakta dēļ, ka mūsu abu valstu robeža dabā patlaban iet tieši pa dzelzceļu starp divām dzelzceļa sliedēm. Tātad viena sliede pieder Latvijai, bet otra sliede — Krievijai. Faktiski šās nesakārtotās robežas dēļ Balvu un citos Latvijas—Krievijas pierobežas rajonos ir pazaudēts tūkstošiem potenciālo darba vietu.

Jāsaka, ka rajonos uz vietas joprojām ir vēl daudz gudru, izglītotu uzņēmēju un politiķu, kas zina, kā atrisināt sāpīgos bezdarba jautājumus. Viņu atbilde uz pretjautājumu — kāpēc jūs to nedarāt — ir viena: Rīga un centrs mums to neļauj darīt. No centra tiek ierobežota pašvaldību finansiālā un ekonomiskā patstāvība, bet uzņēmējsabiedrības nevar attīstīties, radot jaunas darba vietas, tikai tādēļ, ka no valdības puses nav atrisināta investīciju un kredīta politika.

Frakcijas “Latvijai” deputāti tuvākajā laikā iepazīsies ar bezdarba radītajām problēmām visos Latvijas reģionos uz vietām un konkrēti, praktiski ievākto informāciju mēs salīdzināsim ar to informāciju, ko sniegs labklājības ministrs Makarova kungs dotajās atbildēs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu labklājības ministram Vladimiram Makarovam.

Deputātu Saulīša, Stroda, Kostandas, Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Grīnberga, Grinberga, Rubīna un Liepas jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par investīciju ieguldījumu programmu Latgales novadā. Vārds motivācijai Jānim Strodam — frakcijas “Latvijai” deputātam!

 

J.Strods (TKL). Godātie kolēģi, vēlreiz! Nu jau kārtējā Latvijas Republikas valdība un ministru ierēdņi sāk pamazām piemirst vēl gluži neseno pagātni, kas saistīta ar pēdējo piecu līdz astoņu gadu laika posmu. Neesmu ārsts, taču tautā šādu parādību, atmiņas zudumu sauc par sklerozi. Mēs sākam aizmirst, ka šodienas Latvijas neatkarība ir iegūta ne tikai uz Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina dekrēta pamata 1991.gada augustā, bet arī pateicoties tām sabiedriskajām aktivitātēm, ko visa Latvijas tauta veica no 1988. līdz 1991.gadam, jo sevišķi lauku iedzīvotāju aktivitātēm, braucot uz Rīgu un aizsargājot ne tikai galvaspilsētu, bet arī toreizējo Augstāko padomi un Ministru padomi skarbajās barikāžu dienās.

Šie lauku pagastu vīri un sievas bija tie, kas bija gatavi kā civiliedzīvotāji atdot pat savu dzīvību ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Šie cilvēki laukos ir pamesti likteņa varā šodien. Vislielākā nabadzība, vislielākais bezdarbs, vislielākā psihiskā degradācija, vislielākā mirstība, viszemākā dzimstība, vismazākās investīcijas, vismazākie kredīti... Šos vārdu savienojumus ar pilnu atbildības sajūtu es varu attiecināt uz visiem iedzīvotājiem Latvijas rajonos, pagastos un mazpilsētās, jo sevišķi Latgales novadā. Balotējos un esmu ievēlēts Saeimā no Latgales vēlēšanu apgabala. Pirms vēlēšanām tikos pārsvarā tieši ar lauciniekiem un mazpilsētu iedzīvotājiem. Tiekoties ar Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajonu vēlētājiem, reizēm bija grūti valdīt emocijas, redzot to postažu un likteņa pamestību, kas valdīja likvidētajos kolhozos un paju sabiedrībās, iecerētajās un saimniekot neiesākušajās zemnieku saimniecībās, arī cilvēku dvēselēs.

Mazākā pesimismā un lielākā cerībā uz labāku nākotni bija pašvaldību vadītāji, ar ko man nācās tikties pirms pusgada. Nu šīs cerības un šis optimisms ir zudis arī viņiem. Mēs frakcijas “Latvijai” deputāti pēc 1996.gada valsts budžeta apstiprināšanas esam jau tikušies ar vēlētājiem un pašvaldību vadītājiem daudzos Latvijas rajonos. Situācija visur ir vienāda. Nemaz nerunājot par ierindas vēlētājiem, bet jau tieši par pašvaldību vadītājiem visaugstākajā līmenī. Iet runa par to, ka pie esošās situācijas valsts budžetā, kad ir noraidīti visi frakcijas “Latvijai” priekšlikumi par atbalstu sociālajai sfērai, slimnīcām, ambulancēm, kultūras un izglītības sfērai, zemniekiem, tagad laukos tiks slēgtas mazās slimnīcas, ambulances, skolas un tehnikumi, ātrās medicīniskās palīdzības brigādes. Jā, arī tāda informācija ienāk. Kultūras nami un bibliotēkas... Un bankrotēs pēdējās sabiedrības — paju sabiedrības un daudzas zemnieku saimniecības. Pašvaldību vadītāji skaidri un gaiši pasaka, ka Rīga ar saviem neskaitāmajiem ministriem un valsts aparāta darbiniekiem apzināti vēlas saimnieciski nogremdēt Latvijas laukus. Citu izskaidrojumu viņi diemžēl nevar atrast. Visas bankas ir Rīgā. Laukos tikai filiāles. Kredīti tiek lielajām firmām, radiem un draugiem. Komandēt visu vēlas no centra caur saviem ministriju ierēdņiem no Rīgas un ar Rīgai paklausīgiem ierēdņiem uz vietas, laukos. Savukārt līdz pēdējam ir nogriezta valsts un ārzemju investīciju plūsma uz laukiem.

Jautājumi ministram šoreiz ir uzdoti par augstāk minētajām problēmām Latgales novadā, tā kā es pārstāvu tieši šo vēlēšanu apgabalu. Vēl jo vairāk. Šis novads tradicionāli pie visām iepriekšējām valdībām bijis pamests novārtā, un visi jautājumi ir tikuši risināti tikai solījumu veidā. Traģiskā situācija ar investīcijām, kredītiem, to ņemšanu, atdošanu un neatdošanu ir raksturīga ne tikai Rīgai un šim Latvijas novadam, bet arī pārējiem Latvijas novadiem.

Nākamie frakcijas “Latvijai” jautājumi sekos par Vidzemi, Kurzemi un Zemgali. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumus Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim.

Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka, Stroda, Gannuses un Rudzīša jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam par valsts īpašumā bijušo vai esošo Rīgas namu pārdošanu vai ieķīlāšanu 1995.gadā. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts — jautājumu motivācijai!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts īpašuma netieša privatizācija, to ieķīlājot, ir viens no noziedzīgākajiem šī īpašuma izvazāšanas veidiem, kuru diemžēl mums ir nācies pārdzīvot jau lielos apjomos. Un to mēs vēl atklāsim tikai pēc laika, kādā situācijā mēs esam nonākuši un kas ir kam saimnieks. Mums ir ienākuši signāli par šādām ieķīlāšanas afērām 1995.gada laikā, un mēs gribam atklātību šajā jomā, mēs gribam informāciju par šajā jomā notiekošajiem procesiem, lai vajadzības gadījumā varētu informēt arī plašu sabiedrību. Un tāpēc mēs uzdodam Ministru prezidentam Šķēles kungam un finansu ministram Kreitusa kungam šādus jautājumus.

Pirmkārt. Kādi valsts īpašumā bijušie vai esošie Rīgas nami ir 1995.gadā pārdoti vai ieķīlāti? Par kādām summām un uz kādiem noteikumiem?

Otrkārt. Cik liels kaitējums Latvijas valstij ir nodarīts šo pārdošanas un ieķīlāšanas darījumu rezultātā?

Treškārt. Kad un kādā veidā amatpersonas, kuru rīcība ir izsaukusi šī kaitējuma rašanos, tiks sauktas pie atbildības?

Jo ir jāņem vērā, ka viens ir tikai abstrakti runāt par to, ka valsts ir novesta bankrota stāvoklī, bet, runājot par to, ir jābūt konsekventiem un jārunā arī par to, kāda atbildība būs tām personām, kuras ir vainīgas pie valsts novešanas šādā stāvoklī. Mēs tiešām gribētu redzēt principiālu valdības nostāju un lēmuma pieņemšanu arī šajā jomā. Lūdzam atbildēt uz mūsu jautājumiem! Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Saeimas deputātu Dobeļa, Lamberga, Tabūna, Seiles un Eniņa jautājums ekonomikas ministram Guntaram Krastam par Energoapgādes regulēšanas padomes veikumu energoapgādes apmaksas tarifu aprēķināšanas metodikas iz-strādāšanā, par tarifu apstiprināšanas kārtību un sabiedrības informēšanu par to.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Nododam jautājumu ekonomikas ministram Guntaram Krastam.

Līdz ar to šodienas ārkārtas sēdes darba kārtība izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Aida Prēdele, Andris Tomašūns, Juris Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. 28.februāra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Tiekamies rīt pulksten 9.00 kārtējā sēdē.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!