Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas-Zviedrijas zvaigžņu tiltu būvētāji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.1996., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28337

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par konferenci "Latvija ceļā uz informācijas sabiedrību"

Vēl šajā numurā

27.02.1996., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

info3_1.JPG (19453 bytes)INFORMĀCIJA

Latvijas–Zviedrijas zvaigžņu tiltu būvētāji

Parakstīta Latvijas Zinātņu akadēmijas un Zviedrijas Karaliskās akadēmijas vienošanās par Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbības nodrošināšanu. Profesors Edgars Bervalds, Zinātņu akadēmijas atbildīgā persona par šī centra dibināšanu, atzīmēja, ka katalizatora loma abu valstu zinātnieku sadarbības veicināšanā ir Zviedrijas Karaliskās akadēmijas un vairāku starptautisku komiteju loceklim Dainim Draviņam, kas ir arī Latvijas ZA ārzemju loceklis. Latvijas puse apņēmusies atjaunot 32 metru antenas darbību, sagatavot personālu un nodrošināt šī centra tehnisko ekspluatāciju. Zviedrija savukārt rūpēsies par zinātnisko aparatūru un zinātnisko programmu.

Rudenī paredzēts uzaicināt speciālistus, kas varētu lemt par Ventspils centra iespējamo iekļaušanos Rietumeiropas ļoti lielas bāzes interferometra tīklā. Pašlaik šajā sistēmā, kas sāka veidoties pirms nepilniem desmit gadiem, sadarbojas 19 valstu astronomi. Viena antena atrodas Zviedrijā. Tur pašlaik mācās divi latviešu astronomi, lai Ventspilī novērojumus varētu veikt atbilstoši pasaules standartiem.

info3_2.JPG (42941 bytes)Ceturtdien, 22.februārī, profesors Dainis Draviņš, kas Latvijā viesojas arī sakarā ar mūsu Zinātņu akadēmijas jubileju, piedalījās Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra zinātniskās padomes sēdē un sniedza priekšlasījumu “Eiropas nākotne kosmiskajās zinātnēs”. Latvijas astronomi tam sekoja ar lielu interesi, jo par daudziem referenta skartajiem tematiem bijušas publikācijas arī žurnālā “Zvaigžņotā Debess”. Pateicoties Daiņa Draviņa oratora spējām, daudzajiem attēliem un shēmām, arī nespeciālistam varēja rasties visai skaidrs priekšstats par Eiropas un pasaules mēroga programmām tuvākai un tālākai nākotnei, ietiecoties jau krietni jaunajā gadu tūkstotī. Vēl vairāk par saņemto plašo informāciju mani iepriecināja profesora tēlainā izteiksme (zvaigznes vibrē kā trīsdimensiju mūzikas instruments) un koši latviskā valoda. Ar to viņš tiešām dara godu gan tēvam Kārlim Draviņam, kas bija pazīstams valodnieks un literatūrzinātnieks, gan mātei, arī valodniecei un folkloristei Veltai Rūķei–Draviņai, kas nesen tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Paša Daiņa Draviņa zinātniskā darbība saistīta ar Saulei radniecīgo Zvaigžņu izpēti, optiku, astronomiskajiem instrumentiem un novērošanas metodēm. Profesors darbojas daudzās zinātniskajās komitejās, piedalījies arī Nobela prēmijas komitejas darbā. Viņš bija arī viens no Ziemeļu un Baltijas valstu astronomu konferences organizētājiem. Tā notika Zviedrijā 1990.gadā.

Pēc profesora Bervalda vārdiem, Dainis Draviņš ir milzīgs astronomijas patriots un vēl lielāks Latvijas patriots. Tāpēc jau arī kontakti kļūst aizvien ciešāki.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!