• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.1996., Nr. 28/29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28278

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 15.februāra sēdes darba kārtība

Vēl šajā numurā

15.02.1996., Nr. 28/29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru atbildes

Dokuments nr.370a

Par noguldījumu kompensāciju izmaksu no valsts budžeta

Saeimas frakcijai “Latvijai”

Atbildot uz deputātu jautājumiem par noguldījumu kompensāciju izmaksu no valsts budžeta, Tieslietu ministrija paskaidro:

Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām krimināllietu var ierosināt tikai tajos gadījumos, kad ir pietiekams pamats, kas norāda uz nozieguma izdarīšanu (107.pants). 1995.gada 18.jūlijā Ministru kabinets Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņēma noteikumus par fizisku personu noguldījumu kompensāciju. Tātad kompensāciju izmaksas banku klientiem tika izdarītas saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ar cieņu, —

1996.gada 13.februārī tieslietu ministrs Dz.Rasnačs


Dokuments nr.377a

Par obligāto medicīnisko apdrošināšanu, ieceļojot Latvijā

Saeimas frakcijai “Latvijai”

Atbildot uz jūsu 8.februāra vēstulē Ministru prezidentam A.Šķēles k–gam un ārlietu ministram uzdotajiem jautājumiem, paskaidroju sekojošo:

1. Lai arī jautājums par obligāto medicīnisko apdrošināšanu, ieceļojot Latvijā, ir vairākkārt diskutēts, tas tomēr ticis pagaidām noraidīts. Tādēļ šāda medicīniskā apdrošināšana var tikt veikta tikai brīvprātīgi.

2. Lai arī Ārlietu ministrijā nav neviena oficiāla iesnieguma, Ārlietu ministrija uzskatīja par nepieciešamu jau 1.februārī dot rīkojumu ģenerālkonsulam Sanktpēterburgā, konsulam Pleskavā un vēstniekam Baltkrievijā pārbaudīt mūsu rīcībā nonākušo informāciju, ka it kā tiekot izplatīta informācija par obligāto medicīnisko apdrošināšanu ieceļošanas vīzas saņemšanai. Apkopojot atbildes no mūsu vēstnieka Baltkrievijā, ģenerālkonsula Sanktpēterburgā un konsula Pleskavā, varam teikt sekojošo:

— mūsu pārstāvniecību rīcībā nav informācijas par to, ka tiktu izplatīta informācija par obligāto medicīnisko apdrošināšanu, saņemot ieceļošanas vīzas. Ja arī šāda veida reklāma ir bijusi, tad tā attiecas tikai uz brīvprātīgu medicīnisko apdrošināšanos;

— pārstāvniecības norāda, ka tās informējušas par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, sākot ar 1996.gada 1.janvāri, attiecīgi papildus informējot par šī termiņa pārcelšanu. Iespējams, ka šī informācija ir pamats pārpratumiem;

— pārpratumus varētu radīt arī tas, ka “Parex” bankas pārstāvniecība atrodas tajā pašā Minskas viesnīcas “Belorussia” stāvā, kurā divus numurus vēstniecības vajadzībām īrē Latvijas vēstniecība Baltkrievijā.

3. Obligāta medicīniskā apdrošināšana, ieceļojot ārvalstīs, ir samērā izplatīta prakse pasaulē. Tomēr, pirms ieviest šādu praksi arī Latvijā, Ārlietu ministrija pieprasīs analīzi sekojošos jautājumos:

a) cik daudzi no ārvalstniekiem nav samaksājuši par medicīniskajiem pakalpojumiem Latvijā;

b) kāpēc šajos gadījumos netiek celta prasība tiesā pret personu, kas ielūgumā šim ieceļotājam apņēmusies segt visas neparedzētās medicīniskās izmaksas;

c) rūpīgi jāapsver ieviešanas mehānisms, ņemot vērā dažādos apdrošināšanas veidus dažādās pasaules valstīs.

Un tikai pēc tam, apsverot šī soļa ietekmi uz tūrisma plūsmu un biznesa sakariem, var veikt šādus pasākumus.

Jāpiebilst gan, ka, piemēram, Krievijas Domē ir iesniegts attiecīgs likumprojekts par obligāto medicīnisko apdrošināšanu ārvalstniekiem, ieceļojot Krievijā. Ja tas tiks pieņemts, tad, protams, Latvijai būtu jādomā par abpusējību šajā jautājumā.

Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt — kamēr šāds likums Latvijā nav pieņemts, jebkuras melīgas informācijas izplatīšana šajā sakarā ir vērtējama kā krāpšana to vai citu privātfirmu interesēs, un Ārlietu ministrija vērsīsies ar visiem līdzekļiem, kas ir tās rīcībā, pret šādas informācijas izplatītājiem.

Cieņā, —

1996.gada 13.februārī Valdis Birkavs, ārlietu ministrs


Dokuments nr.382a

Par akcīzes nodokli

Latvijas Republikas Saeimai

Atbildot uz jūsu 1996.gada 12.janvāra pieprasījumu nr.785, paskaidrojam, ka valsts pamatbudžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par spirtu, liķiera un degvīna izstrādājumiem, šampanieti, dzirkstošajiem, sausajiem un stiprinātajiem vīniem 1995.gada decembrī bija Ls 2 417 801,00, 50% no šīs summas ir Ls 1 208 900, 50, ieņēmumi 1996.gada janvārī — Ls 2 689 976, 26. Saskaņā ar Finansu ministrijas 1995.gada 18.maija rīkojumu nr.236 Valsts ieņēmumu dienests piecu dienu laikā pēc mēneša pārskata saņemšanas pārskaita 50% no iekasētā akcīzes nodokļa Labklājības ministrijai speciālā budžeta kontā. Pārskatu par pamatbudžeta ieņēmumiem Valsts kases departaments sagatavo līdz nākamā mēneša 5.datumam.

Ievērojot to, ka budžeta gads beidzas 31.decembrī, Valsts ieņēmumu dienests ieskaitīja Labklājības ministrijas speciālā budžeta kontā 1995.gada 28.decembrī avansa veidā — Ls 937 000. Galīgais aprēķins par 1995.gada decembra ieņēmumiem tika sastādīts tikai 10.janvārī, kā rezultātā Labklājības ministrijai vēl papildus būtu jāpārskaita Ls 271 900,50. Tā kā Labklājības ministrijai veselības aizsardzības speciālais budžets ir apstiprināts tikai 1995.gadam, uz šī atlikuma rēķina 1996.gada 18.janvārī Labklājības ministrijai tika atvērti papildus pamatbudžeta asignējumi — Ls 200 000 apmērā (izdevumu saraksts nr.010328).

1996.gada 14.februārī Finansu ministrs A.Kreituss

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!