Sadarbība Baltijas jūras reģionā ir nozīmīga gan no politiskā, gan no ekonomiskā aspekta

Vakar, 5.februārī, noslēdzās Somijas premjerministra Pāvo Liponena divu dienu darba vizīte Latvijā

Vakar, 5.februārī, Valdības namā Rīgā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Somijas Republikas premjerministrs Pāvo Liponens (Paavo Lipponen)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 5. februārī, divu dienu darba vizītes ietvaros Somijas Republikas premjerministrs Pāvo Liponens ( Paavo Lipponen ) tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu.

Tikšanās sākumā Ministru prezidents pateicās par Somijas politisko un praktisko atbalstu, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā (ES). Ministru prezidents minēja, ka vairākus nozīmīgus iekšlietu un tieslietu projektus ir iespējams realizēt ar Somijas sniegto palīdzību. Īpaši svarīgs ir valodu mācību projekts, kuram investēti 700 000 ASV dolāru. Somija pēdējos deviņos gados projektu īstenošanai Latvijā ieguldījusi 236 miljonus Somijas marku (ap 25 miljoni latu).

Valdību vadītāji apsprieda abu valstu divpusējās attiecības, kā arī ekonomisko sadarbību. Jau tagad Somija aktīvi darbojas Latvijas ekonomikā — pēc investīciju apjoma tā ir septītajā vietā. Apspriesti arī vairāki darbojošies, kā arī nākotnē plānotie sadarbības projekti. Minot celulozes rūpnīcas celtniecības projektu, A.Bērziņš atzina, ka Latvijas ir ieinteresēta konstruktīvā sadarbībā ar Somiju, jo šī projekta īstenošana sniegtu lielu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.

P.Liponens atzina, ka sadarbība un atbalsts Eiropas Savienības kontekstā ir īpaši nozīmīgs mazajām valstīm, tāpēc Somija arī turpmāk atbalstīs Baltijas valstis ekonomiskā, praktiskā un administratīvā jomā, lai Latvija varētu sekmīgāk attīstīties virzībā uz Eiropas Savienību.

Runājot par Nicas sanāksmes rezultātiem, P.Liponens atzina, ka tās prioritāte bijuši paplašināšanās jautājumi un sanāksmes rezultāti nodrošinās ES paplašināšanās procesa stratēģiju — individuālu pieeju katrai valstij tās integrācijas procesā.

Abas amatpersonas apsprieda arī Ziemeļu dimensijas projektu. Ministru prezidents informēja, ka Ārlietu ministrijā izveidota īpaša darba grupa, kas koordinē ar Ziemeļu dimensiju saistītos jautājumus. Valdību vadītāji atzina, ka vairākās jomās abas valstis ir konkurentes, bet ir arī tādas nozares, kurās tās ir sadarbības partneres. Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību ar Somiju, organizējot divpusējas konsultācijas par Ziemeļu dimensijas projekta tālāko īstenošanu. Aktīvi iesaistot Krieviju un ņemot vērā šīs valsts resursus, turpmākai sadarbībai ir lielas iespējas. Somijas premjerministrs informēja, ka Somija ir ieinteresēta kopīga energopārvades tīkla izveidē ap Baltijas jūras baseinu, arī kopīga gāzes tīkla izveide ir viens no Somijas stratēģiskajiem projektiem. P.Liponens atzina, ka šo projektu virzība saistīta arī ar vides aizsardzības jautājumiem, tādēļ Ziemeļu dimensija tiks virzīta, saskaņojot to ar Eiropas Savienības politiku, un pirmie lielākie projekti būs saistīti tieši ar vides aizsardzības lietām.

Tā kā Somija 2001.gadā ir prezidējošā valsts Ziemeļu padomē, A.Bērziņš interesējās par Baltijas valstu sadarbību ar minēto padomi. P.Liponens atzina, ka sadarbība Baltijas jūras reģionā ir ļoti nozīmīga gan politiskā, gan ekonomiskā aspektā un šīm valstīm jākļūst kā vienotai ģimenei. Ziemeļu padome ir paredzējusi sniegt atbalstu Baltijas valstīm efektīvākai sadarbībai reģionā.

Tikšanās noslēgumā Somijas premjerministrs P.Liponens ielūdza Ministru prezidentu A.Bērziņu vizītē apmeklēt Somiju.

Valdības preses departaments

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 5. februārī, tikās ar Somijas premjerministru Pāvo Liponenu.

Sarunā pārrunāti Latvijas un Somijas divpusējo attiecību jautājumi, tai skaitā sadarbība Baltijas jūras reģiona ietvaros. Prezidente novērtēja Somijas centienus informācijas tehnoloģiju sadarbības aktivizēšanā. Abas puses apmainījās viedokļiem par to, kā veicināt interneta un datoru pieejamību valsts attālos rajonos.

V.Vīķe–Freiberga un P.Liponens apsprieda ES un NATO paplašināšanas gaitu. Somijas prezidents pauda atbalstu ātram Latvijas integrācijas sarunu procesam, kā arī izteica savas valsts atbalstu NATO atvērto durvju principam.

P.Liponens izrādīja interesi par Latvijas vēsturnieku komisijas darbības virzieniem un aktualitātēm. Prezidente informēja, ka šā gada jūnijā apritēs 60 gadi kopš 1941.gada deportācijām, kuru laikā desmitiem tūkstošu iedzīvotāju no Latvijas tika deportēti uz Sibīriju. Pieminot pagātnes traģiskos notikumus, Latvijā notiks vēsturnieku komisijas rīkota konference par pētījumiem, kas veikti par padomju totalitārā režīma sekām, informēja V.Vīķe–Freiberga.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 5.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Somijas Republikas premjerministru Pāvo Liponenu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Somijas divpusējo sadarbību, Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās procesu norisi, kā arī attiecības ar Krieviju.

Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja aktīvo sadarbību starp abu valstu parlamentiem un uzsvēra, ka kopīgi risināmie jautājumi, Latvijai integrējoties Eiropas struktūrās, sekmē tās attīstību.

Pārrunājot Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, J.Straume atzina, ka Zviedrijas prezidentūras laikā mūsu valsts varētu atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas. Turklāt Latvijas virzībā uz ES nozīmīga ir arī Somijas pieredze sabiedrības informēšanā par ES jautājumiem, sacīja J.Straume.

Savukārt Somijas premjerministrs uzsvēra Nicas sanāksmes nozīmīgumu un pauda cerību, ka Latvija Zviedrijas prezidentūras laikā sasniegs ievērojamu progresu. P.Liponens arī atzina, ka viena no Somijas ārpolitikas prioritātēm ir atbalsts kandidātvalstu, tostarp Latvijas, integrācijai ES, un izteica cerību, ka kandidātvalstu progress tiks vērtēts, izmantojot individuālās pieejas principu.

Runājot par Latvijas likumdošanas harmonizēšanu ar ES normām, P.Liponens atzinīgi vērtēja paveikto, taču norādīja, ka ir svarīgi saskaņotās normas, pareizi piemērojot, īstenot dzīvē. Latvijai ir svarīgi pabeigt administratīvo reformu, teica Somijas premjerministrs. Arī Saeimas priekšsēdētājs piekrita, ka tieši administratīvā darba kapacitātes uzlabošanā būs jāstrādā visvairāk.

Pārrunājot ar drošības politiku saistītos jautājumus, J.Straume akcentēja gan Latvijas un Somijas veiksmīgo divpusējo sadarbību šajā jomā, gan arī mūsu valsts aktīvo darbību integrācijai NATO. Savukārt Somijas premjerministrs atzina, ka, pēc viņa domām, ir jārespektē princips, ka katrai valstij pašai ir tiesības izvēlēties savu drošības politiku.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī attiecības ar Krieviju. P.Liponens atzina, ka tieši Somijas ES prezidentūras laikā Krievija izstrādājusi tās stratēģiju attiecībās ar ES, kā arī Ziemeļu dimensijas projekta jautājumos, un tieši aktīva sadarbība Ziemeļu dimensijas projekta ietvaros sekmēs attiecību padziļināšanu ar Krieviju. Savukārt J.Straume informēja viesi par ārlietu ministra Induļa Bērziņa neseno vizīti Maskavā, kas bija saistīta ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, un tās laikā pārrunātajiem Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības jautājumiem, kā arī akcentēja mūsu valsts veikumu Latvijas un Krievijas attiecību padziļināšanā.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume un Somijas premjerministrs P.Liponens pauda pārliecību par veiksmīgu un dinamisku abu valstu sadarbību arī turpmāk.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 5.februārī, Somijas premjerministrs Pāvo Liponens un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš pirms divpusējo sarunu sākuma

Preses konferencē

Vakar, 5. janvārī, Ministru kabinetā notika Latvijas premjerministra Andra Bērziņa un Somijas premjerministra Pāvo Liponena, kas ieradies divu dienu darba vizītē Latvijā, kopīgais preses īssaiets.

Tā ievadā Latvijas Ministru prezidents

Andris Bērziņš teica:

— Mēs vairāk nekā stundu pavadījām nopietnās diskusijās par to, kā tālāk attīstīt Somijas un Latvijas sadarbību. Sarunu tēmas bija par vairākām lietām, vispirms jau par Eiropas Savienību (ES), par to, kā mums saskaņot savus lēmumus. Mēs runājām arī par savstarpējām divpusējām attiecībām tajās jomās, kurās Latvija un Somija jau sadarbojas. Tās ir iekšlietas, tieslietas, valodu apmācība un vēl vesela virkne praktiskāku jautājumu, piemēram, sadarbība ar Somijas uzņēmējiem jautājumos, kas saistīti ar apkārtējo vidi. Nedaudz pieskārāmies arī starptautiskajām attiecībām. Es arī saņēmu ielūgumu apmeklēt oficiālā vizītē Somiju.

Somijas premjerministrs

Pāvo Liponens teica:

— Vispirms es gribētu pateikties premjerministra kungam par šodienas produktīvo un ļoti interesanto diskusiju, faktiski mēs to iesākām jau vakar, svinīgajās pusdienās. Mēs daudz runājām par mūsu divpusējām attiecībām, par to, ka tās attīstās pozitīvā virzienā. Mēs apspriedām Somijas ekonomisko piedalīšanos Latvijas ekonomikā. Latvijā strādā ļoti daudzi Somijas investori, un mēs jau varam runāt par liela mēroga investoru klātbūtni Latvijā, kā arī par nozīmīgiem projektiem nākotnē, piemēram, par celulozes rūpnīcas projektu. Runājām arī par Somijas tūristiem, kas ir lielākā daļa no visiem tūristiem Latvijā. Mēs solījām Latvijai savu atbalstu gan ekonomiskā, gan politiskā, gan administratīvā jomā, it īpaši lai palīdzētu Latvijai tās virzībā uz Eiropas Savienību.

Pēc tam A. Bērziņš

un P. Liponens atbildēja

uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jūs runājāt par "Sonnera" un "Lattelekom" attiecībām?

P.Liponens: — Tā kā šī lieta šobrīd atrodas arbitrāžas tiesā, es atturēšos no komentāriem.

— Runājot par tūrismu — kad būs kuģu satiksme starp Helsinkiem un Rīgu?

A.Bērziņš: — Kompānija "Viking Line" ir pateikusi, ka Rīga ir tās uzmanības zonā. Acīmredzot šī kompānija arī pieņems lēmumu, jo jaunām kompānijām nav vairs īpaši vietas Baltijas jūrā. Ja tūristu skaits no Somijas palielināsies, tad, es domāju, būs šī tiešā kuģu satiksme.

P.Liponens: — Galvenais ir, ka somi brauc uz Latviju, un nav nozīmes, vai pa jūru, sauszemi vai pa gaisu. Šīs lietas vēl ir tikai attīstības stadijā, bet es domāju, ka ar laiku Latvija kļūs par tūristiem ļoti pievilcīgu zemi. Pašlaik tiešām somu tūristi ir avangardā, bet drīz arī lielākas valstis pamanīs Latviju, un tā viņiem liksies pievilcīga.

— Jūs esat Somijas premjers jau kopš 1995. gada. Vai devāt kādu padomu savam kolēģim, kā sasniegt šādu stabilitāti?

P.Liponens: — Es tikai izteicu atbalstu jūsu premjeram viņa grūtajā darbā. Vakar, kad biju Saeimā, es tās priekšsēdētājam teicu, cik nozīmīga ir lielāko koalīcijas partiju vienotība. Laikā, kad Latvija saskaras ar tik daudzām problēmām, saskaņa partiju vidū ir ļoti nozīmīga.

— Pagājušajā nedēļā Maskavā jūs tikāties ar Putina kungu. Kādēļ jūs iestājāties par Latviju?

P.Liponens: — Jā, mēs ar Putina kungu runājām par Krievijas un Baltijas attiecībām. Viņa piezīmes šajā jautājumā bija ļoti pozitīvas. Arī Putina kungs vēlas, lai Krievijas un Latvijas attiecības attīstītos pozitīvā virzienā. Krievijas prezidents izteica cerību, ka Baltijas valstis izvēlēsies sadarbību konfrontācijas vietā. Kopumā šajā sarunā Putina tonis bija pozitīvs. Es domāju, ka Eiropas Savienība palīdzēs labai Krievijas un Baltijas sadarbības attīstībai.

— Ņemot vērā tradicionālo Somijas neitralitāti, vai jūs atbalstīsit Baltijas valstu vēlmi iestāties NATO?

P.Liponens: — Kas attiecas uz NATO, tad mēs uzskatām, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu drošības politiku. Somija nekādā ziņā tajā neiejauksies. Svarīgi ir tas, ka mēs gribam nostiprināt Eiropas drošību. Somija arī turpmāk piekops nepievienošanās politiku. Taču tajā pašā laikā mēs atbalstām NATO atvērto durvju politiku.

— Vai jūs runājāt par Ziemeļu dimensiju, vai ir kāda nesaprašanās šajā jomā?

A.Bērziņš: — Mēs tiešām pārrunājām Ziemeļu dimensijas projektu. Ir jomas, kurās Latvija un Somija konkurē, bet, pēc abu valstu viedokļa, konkurence ir tikai virzošais spēks. Es paudu Latvijas vēlmi maksimāli līdzdarboties Ziemeļvalstu dimensijas projektā.

P.Liponens: — Runājot par tranzītu, es domāju, ka vietas pietiks visiem. Kas attiecas uz apjomiem, tad šajā ziņā Somija nemaz nekonkurē ar Latviju. Kas attiecas uz Krievijas ekonomiku un tās resursiem, tad attīstība vēl tikai notiks, un tā būs milzīga. Ir jāskatās tālākā perspektīvā, it īpaši enerģētikas jautājumos. Latvija un Somija domā par kopējā elektroenerģijas pārvades tīkla izveidi ap Baltijas jūras baseinu. Runa ir arī par gāzi. Tāpat mums ir kopējas bažas par apkārtējo vidi. Ziemeļu dimensijā mēs cieši ievērosim Eiropas Savienības principus. Pirmie lielākie Ziemeļu dimensijas projekti būs tieši ar vidi saistītajos jautājumos. Darbs tiks sākts jau šogad.

— Vai attiecībā uz iestāju ES un dalību NATO Latvija no visām Baltijas valstīm nepaliks pati pēdējā?

A.Bērziņš: — Mūs pilnībā apmierina Helsinkos deklarētā iedzīšanas ( catch up ) sistēma. Mēs valdībā esam apstiprinājuši visas sarunu sadaļas, un šobrīd ir ļoti nopietns sarunu posms. Es domāju, ka 2002. gadā būsim vienādā līmenī ar pārējām Baltijas valstīm un gatavi integrācijai Eiropas Savienībā.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore