Programma kopsavilkuma saīsinātajā variantā

I. Ievads

Nobeiguma atskaites uzmetumā analizēta vispārējā situācija Latvijā pētījamos jautājumos, kā arī doti konkrēti rezultāti par diviem izvēlētiem objektiem, pie kuriem strādāts darba gaitā. Atskaitē ir šādas daļas:

— Kurināmās koksnes resursu analīze

— Kurināmās koksnes izmaksu analīze

— Vides aizsardzības analīze

— Kūdras izmantošanas aspekti

— Apkures iekārtu pārveides tehniskā analīze, ieskaitot projekta uzmetumus izvēlētiem paraugobjektiem

— Finansiālā un ekonomiskā analīze.

Izmantošanai pieejamo koksnes resursu analīzē, ieskaitot kurināmo, kā arī analizējot alternatīvos, konkurējošos un papildus koksnes un kokrūpniecības atlieku izmantošanas veidus, esam izmantojuši pilnīgāko Latvijā pieejamo informāciju. Atbilstoši kurināmās koksnes izmaksu aprēķinu variantiem izstrādāti dažādi varianti Latvijas apstākļiem kopumā, kā arī izvēlētajiem paraugobjektiem. Dažādie izmaksu varianti kurināmajai koksnei it īpaši saistās ar mežizstrādes un transporta jautājumiem.

Atbilstoši pašreizējai likumdošanai novērtēts stāvoklis ar vides aizsardzību, mežu resursu izmantošanu nenoplicinošā līmenī un dabas resursu aizsardzību. Parādīta un salīdzinošā griezumā analizēta starptautiskā likumdošana par darbībām ar atkritumiem un rūpniecisko izmešu ierobežošanu atmosfērā. Analizēta pašreizējā situācija Latvijā, izejot no noteikumiem, kas regulē vides piesārņošanu ar atkritumiem. Bez tam izvēlētajos paraugobjektos notika iepriekšēja revīzija vides aizsardzības jautājumos.

Īsumā analizēta iespēja izmantot kūdru kurināšanas vajadzībām. Nebija iespējams sīkāk izanalizēt un salīdzināt Baltijas un Ziemeļvalstis kūdras ieguves, izmantošanas, izmaksu, finansu un ekonomiskajos jautājumos, jo tie nebija iekļauti projekta darba uzdevumā un sākotnēji izstrādātajā darba plānā. Izejot no minētā projekta rezultātiem, šie jautājumi būtu rūpīgāk pētāmi turpmāk.

Tehniskajā atskaitē raksturota pašreizējā sistēma ar apkures katliem Latvijā. Raksturoti galvenie kurināmās koksnes sadegšanas principi. Bez tam šajā nodaļā raksturotas vadlīnijas katlu pārveidei, kā arī esošo katlu pārveides iespējas. Analizētas Latvijas rūpniecības uzņēmumu iespējas piedalīties katlu pārbūvē, kā arī šeit saskatāmās attīstības iespējas rūpniecībai. Analizēti pārveides vajadzībām nepieciešamie kapitālieguldījumi. Nobeigumā dots plāns katlu iekārtu pārveides īstenošanai. Pievienoti pārveides projektu uzmetumi izvēlētajiem paraugobjektiem kā vispārēja rakstura projekta piemērs nelielu katlu pārveidei.

Ir izdarīta ekonomiskās un finansiālās ietekmes analīze, kādu izraisīs katlu iekārtu pārveide. Te pamatā ir vispārēja informācija par stāvokli Latvijā, kā arī speciāli izmaksu aprēķini, kas veikti ciešā sadarbībā ar galveno ekspertu mežsaimniecības jautājumos, kurš izstrādāja izmaksu variantus kurināmo šķeldu ieguvei. Ekonomiskajos un finansu aprēķinos ir skaidri parādītas katlu tehniskās pārveides iespējas un to īstenošana izvēlētajos paraugobjektos ar lielu un nelielu Latvijas puses līdzdalību.

Atsevišķā daļā ir dotas instrukcijas, kā strādāt ar projekta gaitā izveidoto datu bāzi un programmu nodrošinājumu. Šī datu bāze un programmas būs vērtīgs atbalsts nākotnē, turpinot darbu pie kurināmās koksnes izstrādes, sadales un katlu iekārtu pārveides problēmām, kā arī izvēloties potenciālus objektus šādai pārveidei.

Sekojošā tekstā pa nodaļām apkopoti galvenie rezultāti, kas iegūti projektā "Koksnes izmantošana enerģētikā".

 

II. Kurināmās koksnes pieejamības analīze

Aprēķināts, ka kopējais kurināmās koksnes resursu apjoms, ieskaitot malkas sortimentu, mežizstrādes atliekas, krūmājus, kokapstrādes atliekas, sastāda 3,56 milj. m3. Ja kokzāģēšanas rūpniecība pieaugs atbilstoši prognozēm, kurināmās koksnes resursi palielināsies līdz 4,2 milj. m3.

Lai aprēķinātu kurināmās koksnes pieejamību izvēlētajā objektā Latvijā, ir izstrādāts jau iepriekš pieminētais skaitļošanas modelis ACCESS. Modelī ir darba lapas šādiem jautājumiem:

— Kopējie kurināmās koksnes resursi Latvijā

— Potenciālais kurināmās koksnes apjoms no mežizstrādes

— Potenciālais kurināmās koksnes apjoms kokapstrādes atlieku veidā

Jācenšas paplašināt datu vākšanu mežniecību/pagastu līmenī.

Izmantojot šo modeli, ir iespējams noskaidrot potenciālo kurināmās koksnes apjomu izvēlētajam objektam atbilstoši dažādiem variantiem:

— A variants

Pieejamie kurināmās koksnes resursi 20 km rādiusā ap izvēlēto vietu

— B variants

Pieejamie kurināmās koksnes resursi 30 km rādiusā ap izvēlēto vietu

— C variants

Pieejamie kurināmās koksnes resursi tikai no meža

— D variants

Pieejamie kurināmās koksnes resursi tikai no kokrūpniecības

— E variants

Noskaidro izdevīgāko kurināmās koksnes sortimenta attiecību atkarībā no transportēšanas attāluma un cenas.

 

II.2. Mežu resursi — kurināmā koksne

Ar kurināmo koksni saprotam malkas sortimentu, kas izstrādāts kailcirtēs un krājas kopšanas cirtēs, kā arī zarus un galotnes kailcirtēs un kopšanas cirtēs, un sīkstumbru sastāva kopšanas cirtēs. Celmu un sakņu biomasa šajā pētījumā nav ņemta vērā.

Sekojošā tabulā II-1 dots kopsavilkums par stāvokli Latvijā.

 

Tabula II-1

Kurināmās koksnes potenciālo resursu apjoms Latvijā

Kurināmā sortiments Pieļaujamais izcirtums jeb Potenciālais koksnes

ikgadējā tāme, m3 kurināmā daudzums, m3

Kailcirtes 5 675 000

— malka 850 600

— galotnes un zari 510 900

Krājas kopšanas cirtes 2 664 800

— malka 639 000

— galotnes un zari 213 000

Sastāva kopšanas cirtes 688 600

Kopā 8 339 800 2 902 100

 

II.3. Kurināmais no krūmājiem

Šodien atbilstoši zemes izmantošanas datiem un ekspertu viedoklim krūmāji aizņem apm. 180 000 ha. Šīs zemes atrodas galvenokārt blakus lauksaimniecībā izmantojamām, un tās ir aizaugušas ar alkšņiem, apsēm un bērziem u.c. lapu koku sugām. Tā kā šīs zemes neapsaimniekoja, koku daudzums uz ha tajās ir ļoti dažāds, bet tur iegūstamā koksne pēc izmēriem un arī sugu sastāva nav piemērota citiem komerciāliem mērķiem, kā vien malkai. Lēš, ka vidējā krāja šādās platībās ir 50m3/ha.

Ir ieteikums šīs platības izmantot kurināmā ieguvei, kam sekotu to labāka izmantošana, piem., ātraudzīgu, plantāciju tipa meža kultūru ierīkošana. Tiek lēsts, ka reģenerācijas periods būs 15 gadi un izmantošanas koeficients 75%.

Sekojošā tabulā dots potenciālais kurināmā daudzums no krūmājiem.

 

Tabula II-2

Potenciālais apjoms kurināmajam no krūmājiem

Sortiments Krūmāju platības, ha Potenciālais koksnes

kurināmā daudzums, m3

Krūmāji 190 000 475 000

 

II.4. Kurināmais no Latvijas kokapstrādes rūpniecības

Latvijas zāģētavu kopējā ražošanas jauda ir apmēram 1,5 milj.m3 apaļkoku gadā. 1993.gadā kopējais apaļkoksnes patēriņš kokzāģētavā sasniedza 540 000 m3. Aprēķināts, ka 1994.g. faktiskais patēriņš ir bijis 1,52 milj. m3. Zāģmateriālu ražošanas apjoms sasniedz 0,95 milj. m3. Apmēram 74% vai 700 000 m3 tiek eksportēti un 26% vai 250 000 m3 tiek pārdoti iekšējam patēriņam. Paredzēts, ka nākotnē zāģmateriālu ražošana būs 0,8-0,9 milj. m3 gadā, kas atbilst zāģbalķu potenciālam 1,8 milj. m3. Tabulā II-3 dota kokzāģēšanas uzņēmumu klasifikācija atbilstoši to ikgadējai ražošanas jaudai.

Tabula II-3

Kokzāģēšanas uzņēmumu klasifikācija

atbilstoši to ražošanas jaudai

Ražošanas jauda (apaļkoki), Uzņēmumu/iecirkņu skaits Daļa (%) kopējā

m3/gadā ražošanas apjomā

Līdz 1,000 452 10

1,000 — 5,000 418 34

5,000 — 20,000 76 25

virs 20,000 13 31

Nestrādā 115 —

Kopā 1074 100

Atkritumu daudzums, kurus var izmantot enerģijas ražošanai, Latvijas kokzāģēšanas nozarē ir apmēram 532 000 m3. Bez tam ir apmēram 75 000 m3 atkritumu no tālākās apstrādes, t.i., mēbeļu, logu rāmju u.c. ražošanas.

Kopējais atkritumu daudzums ir apmēram 600 000 m3, bet lielu daļu no saražotajiem atkritumiem pašlaik izmanto vietējos apkures uzņēmumos. Tiek pieņemts, ka 65% no primārās pārstrādes atkritumiem un 50% no sekundārās pārstrādes atkritumiem tiek pašlaik izmantoti. Pašlaik neizmantoto kokzāģēšanas atkritumu un sekundārās pārstrādes atkritumu apjoms tiek lēsts ap 224 000 m3.

Sekojošā tabula rāda koksnes atkritumu no kokzāģētavām potenciālo pieejamību Latvijā.

Tabula II—4

Potenciālie kokmateriālu resursi no kokzāģētavām

Sortiments Potenciālais apjoms, m3

Kurināmais no kokzāģēšanas rūpniecības 224 000 (reālais)

400 000 (prognoze)

Papildus potenciālā kurināmās koksnes pieejamība no plātņu rūpniecības ir apmēram 7000 t (apmēram 14 000 m3) un no finiera rūpniecības apmēram 40 000 m3. Kopējie kurināmās koksnes resursi no kokapstrādes rūpniecības, ieskaitot kokzāģēšanas nozari, ir apmēram 280 000 m3 gadā. Nākotnē kurināmās koksnes pieejamība tiek lēsta atkarībā no pieaugošā koksnes patēriņa, apmēram 820 000 m3. Šāds liels pieaugums būs iespējams tikai gadījumā, ja strauji pieaugs zāģbaļķu imports no Krievijas.

Tabula II—5

Potenciālie kurināmās koksnes resursi

no kokapstrādes rūpniecības

Sortiments Pašreizējie resursi Nākotnē paredzamie resursi

Kurināma koksne no

kokapstrādes uzņēmumiem 280 000 m3 820 000 m3

 

Tabula II—6

Potenciālais kurināmās koksnes apjoms Latvijā gadā

Kurināmā sortiments Potenciāli pieejamais daudzums

miljonos m3

Malka 1,5

Galotnes un zari 0,72

Koksne nekomerciālajās kopšanas cirtēs 0,69

Krūmāji 0,47

Kokasptrādes atliekas 0,18 (0,82)

Kopā 3,56 (4,2)

 

Tabula 2.6–2 attēlo koksnes kurināmā resursu sadalījumu pa rajoniem atkarībā no pieļaujamā izcirtuma dotajā rajonā, potenciālajām krūmāju platībām un kurināmā daudzuma, kas izveidojas kokapstrādes uzņēmumos.

Izejot no šīs analīzes, Madonas, Aizkraukles un Cēsu rajonos ir vislielākie koksnes kurināmā resursi Latvijā.

 

Tabula II–7

Vispārējie kurināmās koksnes resursi Latvijā

Sortiments Kopapjoms, m3 Kopapjoms, %

Kokapstrādes uzņēmumu atliekas 278,000 7,6

Malka, kailcirtēs 822,500 22,5

Malka, kopšanas cirtēs 638,800 17,5

Zari un galotnes, kailcirtēs 510,700 14

Zari un galotnes, kopšanas cirtēs 213,200 6

Sastāva kopšanas cirtes 688,600 19

Krūmāji 474,900 13

Kopā 3655,000 100

III.2.2. Pašreizējais izmaksu līmenis un cenas

Ņemot vērā to, ka kurināmo koksni Latvijā pagaidām vēl izmanto salīdzinoši maz un šajā ziņā vietējais tirgus ir neliels, pagaidām vēl nevar noteikt stabilas tirgus cenas kurināmajai koksnei. Sastopamies ar ļoti dažādām cenām, kā arī ar lielām atšķirībām piedāvātā kurināmā un izejvielu kvalitātē.

Pēc JAAKKO POYRY piedāvātās izmaksu kalkulācijas metodes kurināmās koksnes izmaksas, piemēram, ja mežizstrādes darbos izmanto rokas motorzāģi/krūmgriezi, pievešanas traktoru uz T–40 bāzes, mobilo šķeldošanas iekārtu TT 1000 uz K–700 bāzes un šķeldvedēju uz KAMAZ 53212 bāzes, ir sekojošas:

Malka no kailcirtēm 12,65 $/m3

Malka no starpcirtēm 15,85 $/m3

Zari un galotnes no kailcirtēm 20,12 $/m3

Zari un galotnes no starpcirtēm 26,84 $/m3

Krūmāju izstrāde 24,23 $/m3

Pašu kokapstrādes atliekas 0,83 $/m3

Iepirktās kokapstrādes atliekas 8,27 $/m3

+ transportēšanas izmaksas 0,075 $/m3 un km

Metode ļauj veikt izmaksu kalkulāciju pie dažādām mašīnu sistēmām.

VI. Tehniskā atskaite

Raksturota pašreiz Latvijā pastāvošā apkures sistēma, īpašu uzmanību pievēršot tiem izplatītākajiem katliem, kuri sastopami centralizētās apgādes sistēmas katlu mājās un rūpniecības uzņēmumos. Dotās jaudas robežās visparastākie katli ir šādi:

DKVR

DE

RK

KVGM

BRATSKA

E

Atskaitē raksturoti šo katlu galveni rādītāji: kurināmais, ģeometriskie parametri, konstrukcijas parametri, regulēšanas un vadības principi.

Lai izveidotu atskaites sistēmu finansu un ekonomiskajiem aprēķiniem, izpildīta detalizēta mērījumu programma par katlu lietderības koeficienta mērījumiem, kas ietver lielu daudzumu iekārtu. Secināts, ka lietderības koeficients 80% robežās kopumā ir reāls rādītājs lielākajai daļai esošo katlu.

Kopumā šie katli nav uzturēti sevišķi labā stāvoklī un to atlikušais kalpošanas laiks pats lielākais ir 10—15 gadi.

Pētījumi rāda, ka katli pārveidojami, izmantojot priekškurtuves principu. Šis risinājums ir visdzīvotspējīgākais attiecībā uz kurināmā sadedzināšanu, vispārējo elastību, drošību un darbuzņēmēju atbildību. Izejot no priekškurtuves principa, pirms esošā katla izveido speciālu priekšsadedzināšanas kameru. Ir izstrādāti galvenie projektēšanas principi priekškurtuvei mazjaudīgiem un augstākas jaudas katliem.

Lai samazinātu kapitālieguldījumu apjomu, ir ierosināts aprīkot katlu māju ar automatizētas padeves kurināmā krātuvi dienas vajadzībām un pusautomatizētu galveno krātuvi. Kurināmo no galvenās krātuves uz krātuvi kārtējās dienas vajadzībām nogādā, izmantojot ar frontālo iekrāvēju aprīkotu traktoru. No tehniskā viedokļa šis nav optimālākais risinājums, bet tas saistās ar nelieliem ieguldījumiem pie liela cilvēku darba patēriņa.

Katla jauda 1,4 MW vai 2 t/h tvaika ir noteikta kā robeža, kur pieļaujama kurināmā padeve ar rokām. Kopumā šos noteikumus Latvijā visā pilnībā neievēro.

Izejot no katlu konstruktīvajām īpašībām, aplūkoti dažādi katlu tipi, lai noteiktu piemērotākos pārveidei uz kurināmo koksni.

Vispiemērotākie pārveidei uz kurināmo koksni ir katli, kas domāti kurināšanai ar akmeņoglēm. Pie zināmiem nosacījumiem kurināšanai ar koksni var piemērot katlus, kas paredzēti kurināšanai ar šķidro kurināmo vai dabas gāzi. Tomēr KVGM tipa katlus nevar ieteikt pārveidei uz koksni.

Ņemot vērā šajā pētījumā piedāvātos konstrukcijas principus, novērtēta dažādu tipu uz kurināmo koksni pārveidoto katlu jauda. Kopumā sagaidāms, ka pēc pārveides ar akmeņoglēm kurināmo katlu efektivitāte samazināsies 20—25% robežās. Tas attiecas uz DKVR, E un Bratska tipa katliem. Ar dabas gāzi vai mazutu kurināmo katlu jaudas samazināšanās būs robežās no 50 līdz 65%. Tas attiecas uz DE un RK tipa katliem. Pārveidojot minētā tipa katlus uz kurināmo koksni, īpaši jāņem vērā konstruktīvie momenti.

Sagaidāms, ka pēc katlu pārveides uz kurināmo koksni pieaugs ar to ekspluatāciju saistītās problēmas.

Tā kā RK tipa katlus ražo Latvijā, ir ierosināts, ka, izveidojot priekškurtuves konstrukciju, par pamatu ņemams modificēts RK tipa katls. No tehniskā viedokļa šī risinājuma kvalitāte ir viduvēja, bet šeit jāņem vērā Latvijas rūpniecības uzņēmumu līdzdalības iespējas. Vietējiem risinājumiem vajadzētu rasties saistībā ar pašu zemē ražotiem katliem. Protams, tuvākajos gados šos katlus vajadzēs modernizēt un pārveidot.

Novērtēta Latvijas rūpniecība kā katlu ražotāja. Labas iespējas ir divām ražošanas firmām "Orions" un "Komforts". Tomēr ir ierosinājums uzsākt attīstības programmu, liekot uzsvaru uz nelieliem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem būtu zināmas perspektīvas izturēt starptautisko konkurenci.

Aprēķināti iekārtu pārveidei nepieciešamie kapitālieguldījumu apjomi attiecīgi ar augstu un zemu Latvijas puses līdzdalību. Kapitālieguldījumi iekārtu pārveidē uz kurināmo koksni būs par 30-40% zemāki salīdzinājumā ar pilnīgi jaunu iekārtu uzstādīšanu, kurās kā kurināmo izmantotu koksni. Mazjaudīgām iekārtām starpība izmaksās starp jaunām iekārtām un pārveidotajām ir neliela. Latvijas rūpniecības uzņēmumiem ir īpaši labas iespējas piedalīties neliela mēroga pārveides projektos robežās 1-2 MW.

Konsultanti ir ieteikuši iekārtu pārveides vajadzībām izveidot īpašu Projekta ieviešanas grupu. Šo grupu veidotu vietējie eksperti, tehnisko palīdzību sniegtu ārzemju konsultanti. Šī darba grupa atbildētu par kopējo projektu novērtēšanu un turpmāk darbotos kā konsultanti tiem uzņēmumiem, kurus interesētu iekārtu pārveide.

VI.1. Pašreizējās sistēmas apraksts

Lielākajā daļā Latvijas pilsētu tā ir centralizētā siltumapgāde, kas patērētājiem piegādā siltumu un karsto ūdeni. Siltumu piegādā siltumapgādes uzņēmumi, kuri ir vietējo pašvaldību vai rūpniecības uzņēmumu pārziņā, vai vietējie rūpniecības uzņēmumi.

Centralizēto siltumapgādi, kuru nodrošina siltumapgādes vai rūpniecības uzņēmumi, var raksturot šādi: galvenais uzsvars tiek likts uz siltumražojošām iekārtām, t.i., katliem un palīgiekārtām. To raksturojums būs par pamatu atbilstošāko, pārveidei uz kurināmo koksni pakļaujamo apkures katlu izvēlei, ko turpmāk izmantosim kā atskaites sistēmu.

VI.1.1. Katlu mājas

Apstākļi katlu mājās ir ļoti atšķirīgi, bet galvenais iespaids, it īpaši tas attiecas uz mazajām katlu mājām, ir tas, ka to stāvoklis ir slikts. Rūpniecības uzņēmumu katlu mājas ir relatīvi labākā stāvoklī.

Kopumā visās katlu mājās trūkst iekārtu lietderības koeficienta un ražošanas jaudas noteikšanai u.c. Tā rezultātā nav iespējams noteikt faktiskos siltuma zudumus un piegādātā siltuma daudzumu. Faktiski nav iespējams noteikt pamatrādītājus energosaimniecības vadīšanai.

Nav nodrošināta regulāra ūdens kvalitātes pārbaude pat katlu mājās, kur ir iekārtas ūdens sagatavošanai tvaika katliem. It īpaši mazajās katlu mājās trūkst pamatiekārtu ūdens sagatavošanai, šunta sūkņu, automātiskās vadības ierīces. Daudzos gadījumos katli ir novecojuši un būtu nomainīti, ja finansiālie apstākļi to atļautu.

Pašvaldību katlu mājās finansiālais stāvoklis ir vēl sliktāks siltuma patērētāju zemās maksātspējas dēļ. Parasti tikai 60-70% patērētāju maksā par piegādāto siltumu. Atsevišķās pilsētās, kur bezdarbs sasniedz 70-80% no iedzīvotāju kopskaita, situāciju pasliktina smagās sociālās problēmas. Pieaugošais patērētāju parāds kļūst par aizvien nopietnāku Latvijas tautsaimniecības problēmu (Nacionālais stratēģiskais plāns energoapgādei).

Katlu māju personāla kvalifikācijas līmenis ir pietiekams, lai atbilstu prasībām, ko izvirza pašreiz izmantotās tehnoloģijas. Tomēr, ieviešot mūsdienīgas regulēšanas iekārtas un paaugstinoties mehanizācijas līmenim katlu mājās, nepieciešama būs attiecīga personāla un vadītāju apmācība.

Pārejot no šķidrā kurināmā vai gāzes pielietošanas katlos uz koksni kā kurināmo tajos, izvirzīsies nopietna prasība pēc operatoru un vadītāju pārkvalificēšanās jautājumos, kas saistīti ar kurināmās koksnes izmantošanu un automātisko regulēšanu.

VI.1.4. Katlu tipi

Tabulā VI-1 apkopoti dati par tradicionālajiem vidējas jaudas katliem, kādi sastopami Latvijā.

Tabula VI-1

Raksturīgākie katli centralizētās siltumapgādes sistēmās Latvijā

Katla tips Tvaiks/karsts ūdens Kurināmais Jauda (MW) Spiediens Temp.

(bāri) (°C)

DKVR tvaiks gāze/mazuts, ogles 2-14 13 180

DE tvaiks gāze/mazuts 4-17 13 180

E tvaiks gāze/mazuts, ogles 0,7 8

KVGM karsts ūdens gāze/mazuts 4-35 25 150

PTVM karsts ūdens mazuts/gāze 35-60 20 150

RK karsts ūdens gāze/destilāts 1,85 4-6 115

Bratska karsts ūdens ogles 0,7 4-6 115

Universal karsts ūdens ogles/mazuts/gāze 0,2-0,4 4-6 115

Enerģija — 3 karsts ūdens ogles/mazuts/gāze 0,25-0,5 4-6 115

Tula — 1 karsts ūdens ogles/mazuts/gāze 0,3-0,6 4-6 115

Minska karsts ūdens ogles/mazuts/gāze 0,2-0,3 4-6 115

Katlos, kuros izmanto mazutu, ir iespējams to uzkarsēt līdz apmēram 80 °C temperatūrai. Šī uzkarsēšana bieži vien ir nepietiekama un nav regulējama, kā rezultātā sadegšana ir nepilnīga.

No tabulas VI-1 redzams, ka RK, DKVR, KVGM, DE katli sastāda lielāko daļu no uzstādītās jaudas Latvijā.

Tā kā PTVM katliem ir diezgan liela jauda, pāreja uz šī veida katliem tiek uzskatīta kā nereāla tuvākajā nākotnē. Tādēļ šī tipa katls sīkāk netiek pētīts.

VI.1.8. Etalona sistēma

Izmantojot rezultātus, kas iegūti, apmeklējot objektus un izdarot mērījumus, var izveidot atskaites sistēmu. Jāuzskata, ka esošo katlu atlikušais kalpošanas laiks ir ierobežots. Liels daudzums katlu ir sasnieguši ievērojamu vecumu, tie ievietoti slikti uzturētās sistēmās ar sliktu ūdens kvalitāti, bet izmantotais kurināmais satur ļoti daudz sēra. Atkarībā no konkrētiem apstākļiem aprēķināts, ka katlu atlikušais kalpošanas laiks kopumā ir apmēram 10 gadi, lielākais 15 gadi.

Pamatojoties uz izdarītajiem mērījumiem, pašreiz gāzes un šķidrā kurināmā apkures katlu lietderības koeficients ir noteikts robežās no 75-85%. Mērījumi tika izdarīti virknei katlu, kuros izmanto dažāda veida kurināmo.

VI.2. Kurināmās koksnes izmantošana

Šajā nodaļā aplūkoti galvenie principi, kas saistās ar koksnes izmantošanu par kurināmo. Turpmāk aplūkotas galvenās stadijas koksnes izmantošanā rajona centralizētās siltumapgādes katlu mājā.

— Kurināmā koksne

— Piegādes rezervju uzkrāšanai

— Uzglabāšana

— Kurināmā padeves sistēmas uz katlu māju

— Transportēšanas sistēmas

— Padeves sistēmas kurtuvē

— Katlu un sadedzināšanas sistēmas

— Dūmgāzu attīrīšanas sistēma

— Skursteņi

Pamatā darbības ar kurināmo koksni daudz neatšķiras no tām, kas saistās ar citiem kurināmā veidiem. Tomēr enerģijas daudzums kurināmā koksnē, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, ir mazāks, bet tilpums relatīvi lielāks, tāpēc ir daudz sarežģītāk izmantot koksni kā kurināmo. Galvenās fāzes detalizēti apskatītas 6.nodaļā.

VI.3. Katlu pārveides projekts

Ir pieņemts par pamatu, ka kurināmā koksne būs šķeldu, zāģu skaidu vai tamlīdzīgā veidā, bet ne kā malka, zari un tml. Tāpēc lielāki koksnes gabali jāsasmalcina šķeldās vai tie jāsadedzina ar rokām apkalpojamās kurtuvēs. Piedāvātie risinājumi ir īpaši domāti iekārtām ar jaudu 1-10 MW.

VI.3.1. Pamatprincipi

Pēc konkrēto vietu apmeklēšanas vistipiskākais risinājums sastāv no galvenās krātuves, tekošo dienas vajadzību krātuves, kurināmā tvertnes, sadedzināšanas kameras, katla un dūmgāzu sistēmas.

Galvenā kurināmā uzkrāšana un uzkrāšana kārtējās dienas vajadzībām ir nodalītas kā divas atsevišķas vienības. Lai noturētu izmaksas zemā līmenī, kurināmo no galvenās krātuves uz krātuvi kārtējās dienas vajadzībām paredzēts transportēt ar traktoru vai līdzīgu iekārtu. Šo sistēmu var izmainīt, ja nākotnē izrādīsies, ka nepieciešama kurināmā automātiska piegāde un padeve uz kurtuvi. Tomēr risinājums, kad pielieto kurināmā galveno krātuvi un krātuvi kārtējās dienas vajadzībām, ir daudz elastīgāks un to varētu izmantot vairākos objektos.

Paredzēts, ka galvenā krātuve būs zem klajas debess. Tas nozīmē, ka nepieciešams tikai bruģēts laukums. Te varētu noderēt grants klājums, ko no virspuses asfaltē vai betonē.

Galvenā krātuve jāprojektē tā, ka tajā uzkrāj kurināmo piecu dienu patēriņam, rēķinot, ka iekārta darbojas ar pilnu noslodzi. Krātuves lielums dažāda lieluma katliem, pieņemot, ka mitruma saturs šķeldās ir 50% un vidējais augstums, kādā nober kurināmo, ir 3,0 m. Pieņemts, ka katla lietderības koeficients ir 80%.

Transportēšanas sistēmas izkrauj kurināmo nelielā tvertnē tieši pirms barošanas sistēmas. Šīs tvertnes apjoms domāts vienai darba stundai vai ir izveidots ar slīpām sienām, lai nodrošinātu šķeldu vienmērīgu padevi. Fotoelements tvertnē reģistrē, vai tvertnē vajadzīgs kurināmais no krātuves, tātad tā nekad nepaliek pilnīgi tukša.

Mazākjaudīgām iekārtām (zem 2-3 MW) kurināmā padevei iesakām izmantot skrūves tipa transportieri. tā darbība ir samērā vienkārša. Hidraulisko staciju, kura vajadzīga izkraušanas sistēmai, var izmantot kā kopēju staciju skrāpju grīdai, barošanas sistēmai, kā arī ārdu kustībai.

Pie apkures katlu pārveides domājam izmantot esošo dūmgāzu sistēmu. Tomēr, kā jau minēts, starp dūmgāzu ventilatoru un katlu jāparedz bateriju ciklons.

Pašreiz esošie skursteņi parasti ir no ķieģeļiem, to augstums 60 m. Tā kā augstāka kurināmā mitruma satura dēļ, sadedzinot šķeldas, dūmgāzēs nonāk daudz vairāk mitruma, salīdzinot ar mazutu, var rasties problēmas. Ja skurstenis nav pietiekami izolēts, skurstenī var notikt tvaika kondensācija, bojājot pašu skursteni.

Ekonomisku apsvērumu dēļ sagaidāms, ka turpināsies esošo skursteņu izmantošana. Tomēr, ja plānojam, ka katlu iekārta strādās pie ļoti zemas dūmgāzu temperatūras, vajadzētu domāt par jauna tērauda skursteņa būvi.

Uzsākot jaunu apkures katlu pārveides projektu, ļoti iesakām sazināties ar attiecīgām valsts varas iestādēm, gan vietējām, gan centrālajām. Minēsim pašas svarīgākās, ar kurām jāsaskaņo projekts, tomēr iesakām to darīt jau projekta sākuma stadijā:

Darba drošības iestāde

Vides aizsardzības iestāde

Ugunsdrošības iestāde

Vietējā līmeņa plānošanas iestāde

Turpmāk dots atsevišķu svarīgāko prasību raksturojums šajā ziņā. Tā kā daudzos gadījumos kurināšana ar šķeldām ir jaunums, atsevišķos jautājumos var arī nebūt normu un noteikumu.

Ja ir pietiekami līdzekļu, tad vienmēr ir labāk uzcelt pilnīgi jaunu iekārtu, nekā piemērot šķidrās degvielas vai mazuta apkures iekārtas kurināšanai ar koksni. Tālākā perspektīvā tas vienmēr izrādīsies optimālākais tehniskais risinājums.

Izmantojot priekškurtuves principu, ir iespējams esošajam katlam pievienot priekškurtuvi. Kad šis katls ir nolietojies, to var nomainīt ar citu vai iegādāties pilnīgi jaunu. Tādējādi, pretēji esošā katla iekšējai rekonstrukcijai, priekškurtuves uzstādīšana ļaus atkārtoti izmantot šo pašu priekškurtuvi ar citu apkures katlu, ja sākotnējais būs izgājis no ierindas.

Pārveidojot pašreiz ekspluatācijā esošos mazuta vai gāzes katlus, sagaidāma zināma jaudas un lietderības koeficienta samazināšanās. Kā jau minēts iepriekš, katla jaudu ierobežos vai nu dūmgāzu ātrums vai temperatūra pirms konvektīvā cauruļu kūļa.

Pēc aptuvena aprēķina ar akmeņoglēm kurināmo katlu jauda pēc pārveides uz kurināmo koksni samazināsies apmēram par 10—15%, bet šķidrā kurināmā/gāzes iekārtām — līdz 40—45%. Lielāko daļu iekārtu ir iespējams pārveidot uz kurināšanu ar koksni. Tomēr jebkurā gadījumā jārēķinās ar ekspluatācijas problēmām un ievērojamu jaudas samazināšanos, it īpaši šķidrā kurināmā/gāzes iekārtām.

Ņemot vērā pārveidojamo katlu jaudu, to konstruktīvās īpatnības un skaitu Latvijā, uzskatām, ka piemērota ir šādu katlu pārveidošana: DKVR, DE, E, RK, Bratska.

Tvaika katli DKVR, DE, E

Kā jau minēts, konstrukcijas īpatnību dēļ DKVR katli ir labāk piemēroti pārveidei nekā DE tipa katli. Tā, salīdzinot vienādas jaudas DKVR un DE tipa katlus, kurtuves un konvektīvās sildvirsmas laukums DKVR katliem ir lielāks nekā DE tipa katliem.

Ir skaidrs, ka DE katli ir kompaktāki un pēc konstrukcijas ir vairāk piemēroti mazutam un gāzei, tā kā šajā gadījumā ir pieņemama augstā gāzu izejas temperatūra no kurtuves un samērā lielais dūmgāzu ātrums. Tā kā starošanas un konvektīvās sildvirsmas laukums DE 25 iekārtām gandrīz pilnīgi sakrīt ar DKVR 10 virsmu lielumu, tad secinām, ka sagaidāms, ka DE iekārtu jauda pārveides rezultātā samazināsies daudz vairāk salīdzinājumā ar DKVR.

Konsultanti ir izdarījuši aptuvenus aprēķinus par DKVR un DE katlu iekārtu jaudu un lietderības koeficientu pēc pārveidošanas. Potenciālajam uzņēmējam, kas izpildīs šo pārveidi, jāveic daudz sīkāki un precīzāki aprēķini, bet šeit minētie skaitļi uzskatāmi par orientējošiem.

DE katlu ražību ierobežo kā ātrums, tā dūmgāzu temperatūra. Pat ja noņemtas caurules konvektīvajā cauruļu sekcijā, lai samazinātu dūmgāzu ātrumu, katla dūmgāzu izejas temperatūra ierobežos ražību. Tāpēc vispirms rūpīgi jāpārdomā, pirms veikt DE katlu konversiju.

Vairāki E–1–9 tipa katli ir jau pārveidoti kurināšanai ar koksni, izmantojot vienkāršu vecās konstrukcijas priekškurtuvi. Izmantojot Madonas priekškurtuvi, šī tipa apkures katlus varētu pārveidot atbilstoši iepriekšminētajiem principiem. Nav izdarīti aprēķini par E–1–9 apkures katliem. Tomēr uzskata, ka siltuma iznākums samazināsies no 0,7 MW uz apmēram 0,5 MW. Tam pamatā ir skaitļi no aprēķiniem par citiem apkures katliem, kuros kā kurināmais tiek izmantotas akmeņogles.

Ūdenssildāmie katli: RK un Bratska

RK iekārta ir liesmu cauruļu katls, kas domāts kurināšanai ar gāzi/gaišajiem naftas produktiem. Aprēķini ir izdarīti par RK katlu, kas aprīkots ar ekonomaizeri. Apkures katls saražo siltumu 0,85 MW, kamēr ekonomaizeris dod 0,1 MW. Dūmgāzu ātrums konvekcijas sekcijā ir samērā augsts un var sagaidīt paātrinātu nolietošanos, it īpaši ap konvekcijas sekcijas ieeju. Tomēr tā kā šāda tipa apkures katlu remonts ir samērā vienkāršs, var pieļaut augstu dūmgāzu ātrumu. Tomēr katla sākotnējās jaudas samazināšanās ir samērā liela un sastāda līdz 60%, ja ņem apkures katlu bez ekonomaizera.

Pie šī risinājuma siltuma iznākums 0,9–0,95 MW atbildīs situācijai, kur Madonas tipa priekškurtuvi izmanto pilnībā un slodze uz to ir maksimāla.

Izmantojot Madonas priekškurtuvi kopā ar atbilstošu automātiku, šim risinājumam varētu būt perspektīvas un tas ļautu attīstīt vietējo rūpniecību.

Par Bratskas tipa apkures katliem nav veikti aprēķini. Madonas tipa priekškurtuves pievienošana tam būtu fakultatīva. Pašreiz šajos apkures katlos izmanto akmeņogles vai malku. Pārveidojot sagaidāms, ka jauda samazināsies par 20–25%. Tam pamatā ir skaitļi no aprēķiniem par cita tipa apkures katliem, kas paredzēti kurināšanai ar akmeņoglēm.

VI.3.3. Katlu kalpošanas laiks pēc pārveidošanas

Starp ieteiktajiem ātrumiem un temperatūrām var veidot kompromisu. Tomēr tas saīsinās kalpošanas laiku, samazinās lietderības koeficientu un saasinās ekspluatācijas problēmas.

Pēc iekārtu pārveidošanas, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, ekspluatācijas un apkopes problēmas kopumā palielināsies. Tā pašreizējā tehniskā gatavība samazināsies zem jaunu ar koksni kurināmu iekārtu līmeņa un, iespējams, būs 75–80% robežās. Šī gatavība DE iekārtām var būt zemāka.

Aprēķināts, ka pārveidoto katlu iekārtu kalpošanas laiks atkarībā no pašreizējiem apstākļiem, kā arī sistēmas darbības un tehniskās apkopes būs robežās no 8—12 gadiem. Pārveidotās katlu iekārtas būs nepieciešams laiku pa laikam apturēt, lai attīrītu no pelnu nosēdumiem. Ja to nedara, pelni atsevišķās vietās daļēji nobloķēs ceļu dūmgāzēm, kas lokāli novedīs pie lielākiem ātrumiem. Tā rezultāts būs strauja iekārtu nolietošanās, kam sekos pilnīga iziešana no ierindas.

VI.4. Latvijas rūpniecība

VI.4.1. Pašreizējais stāvoklis

Pēdējā laikā daudzos rūpniecības uzņēmumos vadības stils jau nomainīts ar daudz progresīvāku. Jaunā vadība mēģina reaģēt uz tirgus prasībām, ieviešot jaunus, uzlabotus produkcijas veidus. Tomēr daudzu šo izstrādājumu pamatā ir gadījuma rakstura apsvērumi bez pamatīgiem tehniskiem pētījumiem. Tā sastāvdaļu pamatrādītāji un to kalpošana nav pilnībā skaidra pirms to ražošanas uzsākšanas.

Tomēr uzņēmumos ar jaunu vadību vietējo apkures katlu ražošanā veidojas pozitīva attīstība. Konsultantiem, tiekoties ar Latvijas rūpniecības uzņēmumu pārstāvjiem, palicis iespaids, ka tā ir uz pareiza ceļa, lai nodrošinātu nelielu katlu un to sadedzināšanas sistēmu piemērošanu kurināmajai koksnei.

VI.4.2. Iespējas

Konsultanti uzskata, ka pie zināmas tehniskās un ekonomiskās palīdzības Latvijas rūpniecība ir spējīga tuvākā nākotnē sekmīgi nodrošināt nelielu katlu iekārtu pārveidošanu uz kurināmo koksni. Tuvākajos 1–3 gados vietējā rūpniecība varēs ražot katlus ar jaudu līdz 2 MW, bet pēc dažiem gadiem, iespējams, arī jaudīgākas.

Kas attiecas uz lielākām katlu iekārtām, Latvijas rūpniecībai ir iespējas palielināt savu līdzdalību ārzemju risinājumos.

VI.4.3. Potenciālie rūpniecības uzņēmumi

Vairākos rūpniecības uzņēmumos ir atbilstošas iespējas ražot sekojošas iekārtas kurināšanai ar koksni: katli, katli un metāla produkcija kopumā, ugunsizturīgie ķieģeļi, hidrauliskās stacijas, ventilatori, gliemežtransportieri, čuguna ārdu elementi un izolācija.

Latvijas rūpniecībai nav iespējas analizēt piegādāto kurināmo. Arī šeit nepieciešams iepirkt analīžu noņemšanas iekārtu un apmācīt speciālistus to lietot.

VI.4.4. Vietējās rūpniecības attīstība

Pašreiz Latvijai trūkst programmas par mazo un vidēji lielo rūpniecības uzņēmumu attīstību. Konsultanti iesaka apzināt uzņēmumus, kuriem ir iespējas izdzīvot un ierosināt to attīstības programmu izstrādāšanu.

Programmā vajadzētu koncentrēties uz jomām, kurās Latvijai var veidoties konkurētspēja. Pašreiz tās varētu būt nozares, kurās ir liels roku darba īpatsvars.

Konsultanti uzskata, ka Latvijas tirgū ir pieprasījums pēc mazjaudīgiem karstā ūdens apkures katliem, kas strādā ar koksnes vai citu kurināmo. Šādai ievirzei jāļauj attīstīties pēc iespējas drīzāk.

Ja Latvijas rūpniecība ar savām apkures iekārtām vēlas iesaistīties starptautiskā konkurencē, ir viena būtiska problēma, kas jārisina: nepieciešams, lai atbildība par visu apkures iekārtu kopumā būtu vienās rokās. Tas nozīmē, ka firma, kura uzņemas piegādāt visu apkures iekārtu kopumā, līgumā nodrošina sekojošo:

— piegādes termiņi,

— iekārtas darba garantijas,

— apkures katls nodrošina uzrādīto jaudu un lietderības koeficientu.

Konsultanti ir tikušies ar vietējo uzņēmumu pārstāvjiem. Ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu viena līgumslēdzējpuse, kura atbild par visu iekārtu kopumā — par piegāžu termiņiem, funkcionēšanu, garantijām, lietderības koeficientu, servisu.

Jāpārzina kvalitāte un atsevišķu sastāvdaļu rādītāji tās nodrošināšanai. Tā varētu arī nebūt augsta līmeņa programma, bet ir jābūt pamatzināšanām par tās darbību un galveniem servisa veidiem klientam.

Konsultanti ierosina izstrādāt programmu Latvijas rūpniecības attīstībai, kas kalpotu apkures iekārtu pārveides vajadzībām un kopumā ražotu mazjaudīgus apkures katlus. Attīstības programmai vajadzētu ietvert priekškurtuves kameru ražošanu Latvijā, kas būtu arī piemērotas Latvijā ražoto ūdenssildāmo katlu vajadzībām.

Šo konstrukciju izstrādāja 80.gadu vidū, un kopš tā laika tā nav uzlabota. Īpaši pilnveidojamas būtu vadības un regulēšanas sistēmas. Tādējādi varētu iestrādāt tajos mūsdienīgus vadības un regulēšanas principus.

Šajā jomā var ieteikt veidot kopuzņēmumu ar kādu ārzemju firmu. Citā variantā ir ierosināts veidot Latvijas valsts atbalstītu attīstības programmu, it īpaši attiecībā uz ražošanas tehniskās puses nostiprināšanu. To varētu izdarīt ar Rīgas Tehniskās universitātes un ārzemju konsultantu palīdzību. Programmā varētu ietvert šādus momentus:

— Pašreizējo katlu un sadedzināšanas iekārtu darba rādītāju analīze — Ražoto apkures iekārtu modernizācija, ir īpaši attiecībā uz kontroli un regulēšanu

— Iekārtu izmēģināšana

Te viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir Latvijas ekspertu mācības ārzemēs, iekārtu iepirkšana pārbaudēm, eksperimentālie projekti. Programmas finansiālie resursi, piemēram, vienā firmā, ieskaitot vietējo speciālistu apmācību, ārzemju speciālistu konsultācijas un pilotprojekta izstrāde, sastādītu no 200 000 — 400 000 USD, atkarībā no pasākuma līmeņa.

VI.4.5. Priekšlikumi vietējiem uzņēmumiem, kuri izmanto

Latvijā ražotās sastāvdaļas un ārzemju iekārtas katlu konversijai.

Latvijā ir pietiekami daudz nelielu katlu māju (1-1,5 MW), kurās ir katli ar čuguna sekcijām. Tās ir samērā sliktā stāvoklī. Šādos gadījumos pārveide nav iespējama. Apkures katli jāaizvieto ar jaunākas konstrukcijas katliem. Latvijā ir vairāku veidu konstrukcijas mazjaudīgām priekškurtuvēm. Visās šajās iekārtās liels trūkums ir zems automātiskās regulēšanas un mērīšanas līmenis. Ir vēlams ieguldīt līdzekļus, lai atrisinātu šo problēmu ar Rietumu firmu palīdzību.

VI.5. Ieguldījumi

Kapitālieguldījumu apjomi dažāda lieluma apkures katlu pārveidei izstrādāti, ņemot par pamatu vispārēju gadījumu. Faktiskie ieguldījumi būs atkarīgi no apstākļiem konkrētajā objektā un paredzētā tehnoloģiskā līmeņa. Precīzāki nepieciešamie ieguldījumi aprēķināmi katram gadījumam atsevišķi.

VI.5.1. Liela un neliela Latvijas puses līdzdalība

Nepieciešamie kapitālieguldījumu apjomi katlu pārveidei uz kurināmo koksni ir rēķināti ar lielu un nelielu Latvijas puses līdzdalību tehniskajā nodrošinājumā. Latvijas puses ieguldījums apkures iekārtu pārveidē varētu būt šāds:

Celtniecības darbi

Kurināmā uzglabāšanas un transportēšanas sistēmas

Hidrauliskās sistēmas

Pārvadi un cauruļvadi

Uzraudzība

Pie mazjaudīgu apkures katlu pārveides (0-2MW) Latvijas rūpniecības uzņēmumi varētu darboties visās stadijās. Tomēr no ārzemēm būs jāiepērk automātiskās kontroles un regulēšanas sistēmas, motori un ventilatori. Kapitālieguldījumu aprēķini izdarīti attiecīgi ar lielu un nelielu Latvijas rūpniecības uzņēmumu līdzdalību.

Aprēķinu pamatā ar nelielu Latvijas rūpniecības uzņēmumu līdzdalību ir ņemtas gatavas ārzemju piegādes katlu iekārtu pārveides vajadzībām. Tomēr ar vietējiem uzņēmējiem par atsevišķiem jautājumiem (piem., zemes darbi un celtniecība) slēdz vairākus apakšlīgumus. Kopējā funkcionēšana, kvalitāte, darbu izpildes termiņi joprojām paliek ārzemju puses atbildībā.

Ieguldījumu aprēķinu pamatā ar lielu Latvijas puses līdzdalību ir galveno mehānisko sastāvdaļu piegāde no ārzemēm, kā priekškurtuve, ārdi, kontrolierīces u.c., izņemot 1 MW jaudīgos apkures katlus, kur paredzēts izmantot Latvijā ražotu priekškurtuvi. Latvijas darbuzņēmēji paši izpilda celtniecības darbus un izstrādā kurināmā transportēšanas sistēmas. Bez tam galvenos darba veidus izpilda vietējie darbuzņēmēji ar ārzemju uzraudzību un palīdzību.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, aprēķinātas izmaksas dažādas jaudas apkures katlu pārveidei. Nepieciešamie ieguldījumi, neskaitot pievienotās vērtības nodokļus, ietver tehnisko palīdzību un neparedzētos apstākļus.

Tabula VI-3

Investīcijas katlu konversijai ASV dolāros,

neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, tehnisko palīdzību un

neparedzētos izdevumus pie zemas Latvijas puses līdzdalības

Ieguldījumu virziens Jauda 1MW Jauda 2,5MW Jauda 5,0MW Jauda 7,5MW

Kurināmā krātuves un ēkas 72,547 174,878 206,098 247,398

Iekšējā transporta sistēmas 1,204 61,626 74,472 89,431

Apkures katlu pārveide 113,015 370,650 431,626 490,813

Gaisa un dūmgāzu sistēmas 17,375 62,602 88,293 108,780

Kontroles un regulēšanas ierīces 24,715 91,057 114,959 168,455

Rezerves daļas 2,000 6,000 8,000 10,000

Kopā 230,856 766,813 923,448 1,114,877

Kopā uz MW 231,000 307,000 183,000 149,000

 

Tabula VI-4

Kapitālieguldījumu apjomi katlu iekārtu pārveidei USD

ar lielu Latvijas rūpniecības ieguldījumu,

neskaitot pievienotās vērtības un apgrozījuma nodokli,

ieskaitot neparedzētus apstākļus.

Ieguldījumu virziens Jauda 1MW Jauda 2,5MW Jauda 5,0MW Jauda 7,5MW

Kurināmā krātuves un ēkas 39,611 87,439 103,049 123,699

Iekšējā transporta sistēmas 1,204 30,813 37,236 44,715

Apkures katlu pārveide 31,153 230,285 269,309 308,008

Gaisa un dūmgāzu sistēmas 7,877 40,813 57,480 70,813

Kontroles un regulēšanas ierīces 21,364 66,423 83,333 124,553

Rezerves daļas 2,000 6,000 8,000 10,000

Kopā 103,209 461,773 558,407 681,788

Kopā uz MW 103,000 185,000 112,000 91,000

Tabulās minētie kapitālieguldījumu apjomi salīdzināti ar Latvijā faktiski izdarīto apkures iekārtu pārveidi. Apkures katliem robežās no 1 līdz 3 MW būs izmaiņas tehnoloģijā un attiecīgos apjomos ēkās. Mazākos katlus var aprīkot ar relatīvi vienkāršākas kontroles iekārtām un paredzēt zemāku automatizācijas līmeni, piemēram, pelnu aizvākšana ar rokām. Bez tam celtniecības darbu apjomi būs mazāki, jo priekškurtuvi tās nelielo izmēru dēļ var uzstādīt esošajā ēkā. Tādējādi ar šīm izmaiņām īpatnējās pārveides izmaksas samazināsies.

Īpatnējo izmaksu cenas starpība ir vislielākā mazākajiem katliem. Tam par iemeslu ir tas, ka maza mēroga uzņēmumos iespēja Latvijas līdzdalībai ir liela.

Jaunie apkures katli

Jauna katla un kurināmā sadedzināšanas sistēma izmaksu ziņā parasti pārsniegs pārveidoto par 30-40%. Jo tuvāk katls ir standarta precei, jo šī starpība ir mazāka. Parasti nelieli ūdenssildāmie katli ir standarta prece, kamēr tvaika katlus nepieciešams izgatavot katram konkrētam gadījumam atsevišķi. Bez tam pieprasījums pēc tvaika katliem palielinās ieguldījumus tajā sistēmas daļā, kas saistās ar spiedienu.

Mazjaudīgām iekārtām, zem 2 MW, starpība starp ieguldījumiem pilnīgi jaunas sistēmas iegādei un esošās pārveidē tuvināsies, jo mazjaudīgāki katli ir tuvāki standarta precei. Tādējādi daudzos gadījumos varēs ieteikt uzstādīt pilnīgi jaunu iekārtu un kurināmā sadedzināšanas sistēmu. 1 MW katlu iekārtu grupā ar nelielu Latvijas puses līdzdalību izmaksu starpība starp pārveidoto iekārtu un jauno sadedzināšanas sistēmu ir apmēram 50 000 USD. Tie paši nosacījumi būs spēkā pie lielas Latvijas puses līdzdalības mazjaudīgu iekārtu pārveidē, jo, piemēram, jauna RK tipa katla cena rūpnīcā ir apmēram 7000 USD.

VI.6. Konversijas īstenošanas plāns

Pirms uzsākt katlu pārveidi uz kurināmo koksni, jāveic atbilstoši pētījumi, lai nodrošinātu šādas pārveides ekonomisko un tehnisko dzīvotspēju. Jāveic arī koksnes kurināmā resursu pieejamības pētīšana.

Ierosinām izveidot Projekta ieviešanas grupu, lai koordinētu darbu un sniegtu padomus ieinteresētajiem rūpniecības uzņēmumiem un pašvaldībām.

Pats projekts katram konkrētam objektam jāizstrādā uz vietas, pamatojoties uz Projekta ieviešanas grupas piedāvātajām vadlīnijām.

Stadija 1. Katra konkrētā katlu māja griežas ar iesniegumu Projekta ieviešanas grupā par piedalīšanos katlu pārveidošanas programmā.

Stadija 2. Projekta ieviešanas grupa veic priekšizpēti, lai noskaidrotu, vai dotais projekts netraucē jau kādam citam projektam, izmantojot programmas gaitā izveidoto datu bāzi. Ja šeit nav nekādu šķēršļu, grupa izsūta nepieciešamos datus un norādījumus projekta izstrādei.

Stadija 3. Katlu māja iesniedz Projekta ieviešanas grupai savus priekšlikumus izvērtēšanai. Šeit izvērtē projekta tehnisko un finansiālo dzīvotspēju.

Stadija 4. Ja tehniski ekonomiskā analīze dod pozitīvus rezultātus, jānovērtē un jāpārbauda faktiskā situācija ar doto katlu māju.

Sadija 5. Veido kontaktus ar attiecīgajām valsts varas iestādēm.

Stadija 6. Projekta ieviešanas grupa kopā ar doto katlu māju sagatavo tendera dokumentāciju. Vispārējie noteikumi, reiz izstrādāti, varētu būt standarta, kamēr tehniskais raksturojums jāpiemēro katram konkrētajam gadījumam.

VII. Ekonomiskā un finansiālā analīze

Visnozīmīgākie faktori, kas veicina iekārtu pārveidi uz kurināmo koksni, ir importa kurināmā cena un valūtas maiņas kurss.

Šajā analīzē nav ņemti vērā institucionālie faktori, bet tā rāda, ja nedarbojas attiecīgie ekonomiskie stimuli, nav iemesla pāriet uz vietējo kurināmo.

Tīri ekonomiskā analīze rāda, ka apkures iekārtu pārveide varētu būt ekonomiski attaisnojama arī rajonu centrālapkures sistēmā, ja kapitālieguldījumos pieaug pašmāju daļa. No otras puses, pārveide uz kurināmo koksni nav pilnībā izdarāma tikai ar pašmāju ieguldījumu, jo ievērojamu daļu kurināmās koksnes sagatavošanas un transportēšanas sistēmā sastāda ārvalstu ieguldījums.

RK tipa katlu pārveide paraugobjektā — rajona centralizētās apgādes katlu mājā ir ekonomiski pamatota visos gadījumos. Aizstājamais kurināmā veids ir dabas gāze. Ja būtu runa par mazutu, tad ekonomiski pamatoti būtu tikai varianti, kur ievērojamu daļu kurināmā veido kokapstrādes atliekas no rūpniecības uzņēmumiem.

Ārzemju/vietējie izdevumi

Mēs savos aprēķinos pieņemam, ka starptautiskās finansu iestādes nodrošinās ārzemju daļu projektā, bet vietējais finansu tirgus pārējo.

Tāpēc konsultanti uzskata, ka, iekams apstiprinās aizdevuma starptautisko daļu, būs projekta vienošanās ar bankām, kā risināt jautājumu par vietējā finansējuma daļu.

Bez tam starptautiskie finansu iestādījumi parasti nedod aizdevumu nelielām firmām, tātad par to aizdevuma daļu, kas ies rūpniecības uzņēmumiem, būs nepieciešama kredītu tālāka nodošana, izmantojot komercbanku sistēmu. Šie nosacījumi būs daudz grūtāki nekā tie, ko piedāvāja Latvijas valdībai.

Kurināmo šķeldu cenas

Šķeldu ekonomisko izdevīgumu rūpnieciskajiem uzņēmumiem var aprēķināt pēc kopējās ekonomijas, ko iegūst, šķidrā vai cita kurināmā vietā izmantojot šķeldas, mīnus šķeldas ražošanas izmaksas. Šai ekonomijai vajadzētu pārsniegt peļņu, ko iegūst, pārdodot neapstrādātas kokzāģēšanas atliekas iedzīvotājiem (pieļaujot, ka citus rūpniecības uzņēmumus neuzskatām par potenciālajiem patērētājiem). Tādēļ attiecībā uz rūpniecības uzņēmumiem šķeldu ražošanas izmaksas esam ietvēruši kopējos aprēķinos.

Rajona centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem šķeldu izmaksas ir atkarīgas no tā, cik tuvu ir kokapstrādes uzņēmumi, kur tās rodas, vai ir meži.

Varētu rēķināt, ka pieprasījums pēc malkas samazināsies, ja rajonu uzņēmumi kļūs stabilāki un paplašināsies. Gluži pretēji, veidojoties konkurējošam pieprasījumam no uzņēmumiem, uz šo cenu var veidoties spiediens. Ir ļoti grūti novērtēt šīs konfliktējošās ietekmes, un tāpēc mēs pieņemam, ka cena pieaugs reizē ar inflāciju, kamēr reālā šķeldu cena ir patstāvīga. No piegādātāju puses reālās cenas galvenokārt pieaugs atsevišķo komponentu datu pieauguma dēļ, kā dīzeļdegvielas cena, transporta un darbaspēka izmaksas u.tml.

VIII. Pārveides projektu ieviešanas aspekti

Lai apkures iekārtu pārveides programmu varētu visefektīvāk realizēt, tai jānodrošina politisks pamatojums. Galvenā atbildība par programmas īstenošanu jāuzņemas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas attīstības un resursu bilances departamentam kopā ar Valsts meža dienestu. Ar iekārtu pārveides politikas programmu jāaptver gan rajonu centralizētās apgādes, gan enerģētikas uzņēmumi. Turklāt ieviešanas programmā jāparedz pamatīga apmācība kā visas valsts, tā atsevišķu uzņēmumu līmenī (programmas ieviešanas darba grupa un vispārējā informācija pašvaldības līmenī). Jāparedz arī programmas pirmās stadijas izpildes termiņš.

Pašreiz Latvijā nav programmas, kā attīstīt vietējos nelielos un vidēji lielos rūpniecības uzņēmumus, kas izgatavotu kurināmā transportēšanas un katlu māju iekārtas.

IX. Datu bāze un programmu izstrāde

Pēc kompjūteru uzstādīšanas pirmajā darba periodā tika uzsākts darbs pie programmu veidošanas. Datu bāzi izveidoja, par pamatu ņemot Microsoft Access variantu 2.1. Informācija tiks ievadīta, pamatojoties uz pirmajā darba periodā veiktās anketēšanas rezultātiem. Datu bāzi tālāk veidoja otrajā darba periodā un nobeidza trešajā.

Datu bāzē ir informācija par dažādiem Latvijas rajoniem. Programmā tika iestādīta Latvijas karte, kurā ir informācija par administratīvajiem rajoniem. Pamatinformācijā ir iedaļas par mežsaimniecības uzņēmumiem, kokrūpniecības uzņēmumiem un katlu mājām. Šīs atsevišķās nodaļas ir savstarpējā sakarībā, un te var ērti iegūt informāciju turpmākiem aprēķiniem.

Izejot no datiem par mežu resursiem, kurināmās koksnes pieejamību, katlu māju tehnisko raksturojumu u.c., iespējams izdrukāt atsevišķas informācijas lapas, kur ir visa nepieciešamā informācija lēmuma pieņemšanai par apkures iekārtu pārveidi.

Programmas pielikumā 2 parādīts kompjūtera modelis kurināmās koksnes izmaksu aprēķiniem apkures uzņēmumā. Te ir apraksts par EXCEL failu "WOODCOST.XLS" (lpp. 1–4) un "WCLATVIA.XLS" (lpp. 5–14) saturu.

Programmas pielikumā 3 ir dota rokasgrāmata EDP programmai, kas ļauj aprēķināt apkures iekārtu pārveides ekonomiskās un finansiālās sekas.

 

Programmas "Koksnes izmantošana Latvijas enerģētikā"

izpilddirektors V.Freimanis

Tabula 2.6–2

Ikgadējie kurināmās koksnes resursi rajonos

Pieļaujamais Platības Krūmāju Potenciālais kurināmās koksnes daudzums, tūkst. m3

izcirtums, sastāva platības Malka Zari un galotnes Sastāva Krūmāju Kokapstrādes

Nr. Rajons tūkst. m3 kopšanas tūkst. ha Kail- Kopšanas Kopā Kail- Kopšanas Kopā kopšanas platības atlieku Kopā

Kailcirte Kopšanas cirtēs cirtēs cirtēs cirtēs cirtēs cirtēs v

cirte tūkst. ha

1. Aizkraukle 323,6 127,7 3,7 5,3 48,5 30,6 79,1 29,1 10,2 39,3 46,1

2. Alūksne 235,4 117,8 3,7 17,5 35,3 28,3 63,6 21,2 9,4 30,6 46,1 4

3. Balvi 217,9 91,6 2,3 12,1 32,7 21,9 54,6 19,6 7,3 26,9 28,6 30,2

4. Bauska 142,2 74,0 0,8 1,7 21,3 17,7 39,0 12,8 5,9 18,7 10,0 4,3

5. Cēsis 339,3 128,2 3,4 7,7 50,9 30,7 81,6 30,5 10,3 40,8 42,3 19,

6. Daugavpils 185,9 77,2 1,9 9,0 27,9 18,5 46,4 16,7 6,2 22,9 23,7

7. Dobele 124,4 57,0 0,7 4,3 18,7 13,6 32,3 11,2 4,6 15,8 8,7 10,6

8. Gulbene 197,1 95,3 2,5 5,8 29,6 22,8 52,4 17,7 7,6 25,3 31,1 14,

9. Jēkabpils 335,3 79,6 4,0 7,7 50,3 19,1 69,4 30,2 6,4 36,6 49,8 1

10. Jelgava 154,6 75,2 0,6 1,9 23,2 18,0 41,2 13,9 6,0 19,9 7,5 4,7

11. Krāslava 141,6 61,0 1,9 10,4 21,2 14,6 35,8 12,7 4,9 17,6 23,7

12. Kuldīga 190,6 140,0 2,5 3,9 28,6 33,6 62,2 17,2 11,2 28,4 31,1

13. Liepāja 226,5 147,2 1,6 10,0 33,9 35,3 69,2 20,4 11,8 32,2 19,9

14. Limbaži 233,4 101,7 1,9 4,1 35,0 24,4 59,4 21,0 8,1 29,1 23,7 1

15. Ludza 171,7 63,1 1,6 16,7 25,7 15,1 40,8 15,5 5,0 20,5 19,9 41,

16. Madona 386,3 153,2 3,7 10,4 57,9 36,8 94,7 34,8 12,3 47,1 46,1

17. Ogre 225,2 59,5 1,8 3,1 33,8 14,3 48,1 20,3 4,8 25,1 22,4 7,7

18. Preiļi 101,8 36,5 1,2 4,9 15,3 8,6 23,9 9,2 2,9 12,1 14,9 12,3

19. Rēzekne 142,4 62,6 1,5 13,4 21,4 15,0 36,4 12,8 5,0 17,8 18,7 3

20. Rīga 218,9 160,0 1,9 4,3 32,8 38,4 71,2 19,7 12,8 32,5 23,7 10,

21. Saldus 256,8 120,2 1,8 10,2 38,5 28,8 67,3 23,1 9,6 32,7 22,4 2

22. Talsi 201,2 137,7 1,7 3,6 30,1 33,0 63,1 18,1 11,0 29,1 21,2 8,

23. Tukums 189,2 115,8 1,4 5,6 28,3 27,8 56,1 17,0 9,3 26,3 17,4 17

24. Valka 257,9 150,0 3,0 5,6 38,6 36,0 74,6 23,2 12,0 35,2 37,3 14

25. Valmiera 261,4 115,7 2,7 3,7 39,2 27,7 66,9 23,5 9,2 32,7 33,6

26. Ventspils 214,4 117,7 1,5 6,0 32,1 28,2 60,3 19,3 9,4 28,7 18,7

Kopā 5 675 2 665,5 55,3 188,9 822,5 638,8 1 461,3 510,7 213,2 723,9 688,6 474,9 278 3655

* No plākšņu un finiera rūpniecības