• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 4. augusta noteikumi Nr. 445 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.2015., Nr. 152 https://www.vestnesis.lv/op/2015/152.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.446

Kārtība, kādā atļauj izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā

Vēl šajā numurā

06.08.2015., Nr. 152

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 445

Pieņemts: 04.08.2015.

OP numurs: 2015/152.4

2015/152.4
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2015/159.1

Ministru kabineta noteikumi Nr. 445

Rīgā 2015. gada 4. augustā (prot. Nr. 37 5. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Darba likuma 40. panta septīto daļu un
Valsts statistikas likuma 7.1 pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 84., 148., 200. nr.; 2011, 118. nr.; 2012, 4., 125. nr.; 2013, 37., 174. nr.; 2014, 16., 48., 197. nr.; 2015, 21. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pielikumā "Profesiju klasifikators":

1.1. papildināt 11. punktu aiz vārdiem "dot norādījumus par valsts politikas īstenošanu" ar vārdiem "nodrošināt konsultatīvo un administratīvo atbalstu Saeimas Prezidija loceklim; vadīt Saeimas Prezidija locekļa biroja darbu; sniegt padomus un konsultācijas Saeimas Prezidija loceklim jautājumos, kuros nepieciešama dziļa noteiktas nozares vai vairāku apakšnozaru darbības pārzināšana";

1.2. svītrot 12.11., 12.14., 12.15. un 12.16. apakšpunktu;

1.3. papildināt pielikumu ar 12.27. un 12.28. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.27. Saeimas Prezidija locekļa biroja VADĪTĀJS – profesijas kods "1111  27";

12.28. Saeimas Prezidija locekļa PADOMNIEKS – profesijas kods "1111  28".";

1.4. aizstāt 14. punktā vārdus "konsultēt Saeimu" ar vārdiem "nodrošināt Saeimas Kancelejas darba vadību, plānošanu, stratēģijas izstrādi un īstenošanu; koordinēt darbu starp Saeimas Kanceleju un citām Saeimas struktūrvienībām, kā arī nodrošināt Saeimas budžeta veidošanu un tā izpildi; konsultēt Saeimu";

1.5. svītrot 15.57. apakšpunktu;

1.6. papildināt pielikumu ar 15.61. un 15.62. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.61. Saeimas Kancelejas DIREKTORS – profesijas kods "1112  59";

15.62. Saeimas Kancelejas DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1112  60".";

1.7. papildināt pielikumu ar 18.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.9. Arodorganizācijas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1114  09".";

1.8. papildināt 26. punktu aiz vārdiem "organizēt pabeigto dokumentu uzskaiti un nodrošināt to glabāšanu" ar vārdiem "plānot, organizēt un kontrolēt stenogrammu sagatavošanu, Saeimas sēžu statistikas datu apkopošanu, Saeimas un Ministru kabineta izstrādāto tiesību aktu un citu dokumentu rediģēšanu, arhivēšanu un tulkošanu";

1.9. papildināt pielikumu ar 27.48. un 27.49. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.48. Stenogrammu struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1211  48";

27.49. Stenogrammu struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1211  49".";

1.10. papildināt 59. punktu aiz vārdiem "plānot un vadīt ikdienas ražošanas darbību" ar vārdiem "plānot un vadīt poligrāfijas jomas uzņēmumu darbu";

1.11. papildināt pielikumu ar 60.16. un 60.17. apakšpunktu šādā redakcijā:

"60.16. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (poligrāfijas jomā) – profesijas kods "1321  16";

60.17. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (poligrāfijas jomā) – profesijas kods "1321  17".";

1.12. papildināt pielikumu ar 73.10. un 73.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"73.10. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (informācijas jomā) – profesijas kods "1330  10";

73.11. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (informācijas jomā) – profesijas kods "1330  11".";

1.13. papildināt 95. punktu aiz vārdiem "plānot, vadīt un koordinēt darbību vides aizsardzības, farmācijas" ar vārdu "izdevējdarbības";

1.14. papildināt pielikumu ar 96.26. un 96.27. apakšpunktu šādā redakcijā:

"96.26. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (izdevējdarbības jomā) – profesijas kods "1349  26";

96.27. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (izdevējdarbības jomā) – profesijas kods "1349  27".";

1.15. svītrot 116.10. un 116.11. apakšpunktu;

1.16. papildināt pielikumu ar 116.15. un 116.16. apakšpunktu šādā redakcijā:

"116.15. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (citur neklasificētu pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439  15";

116.16. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (citur neklasificētu pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439  16".";

1.17. papildināt 179. punktu aiz vārdiem "uzturēšanu un pilnveidošanu" ar vārdiem "vada meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, koksnes produktu pārdošanas un piegādes procesus";

1.18. papildināt 180. punktu aiz vārdiem "pieņemt lēmumus par eksaminācijas un kvalifikācijas jautājumiem normatīvajos aktos tieši neatrunātos gadījumos" ar vārdiem "plānot mežsaimniecības uzņēmumu tehnoloģisko procesu un pieņemt lēmumus par šo procesu izpildi; vadīt meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, koksnes produktu pārdošanas un piegādes procesus; veikt meža inventarizāciju, novērtēt meža resursus un meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, vidi un sociālo jomu, sagatavot meža apsaimniekošanas plānus; novērtēt meža bojājumu riskus un bojājumu apmēru, organizēt medības un meža aizsardzības pasākumus";

1.19. papildināt pielikumu ar 181.53. un 181.54. apakšpunktu šādā redakcijā:

"181.53. Mežkopības INŽENIERIS – profesijas kods "2149  54";

181.54. Mežizstrādes INŽENIERIS – profesijas kods "2149  55".";

1.20. papildināt 213. punktu aiz vārdiem "kā arī sagatavot tehnoloģiski pamatotu projekta īstenošanai nepieciešamo dokumentāciju" ar vārdiem "plānot, organizēt darbu grafikas dizaina projekta īstenošanā; atbilstoši darba uzdevumam veikt kompleksu poligrāfiskās vai digitālās grafikas dizaina pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums); komunicēt ar pasūtītāju; organizēt grafikas dizaina projekta īstenošanas procesu un veikt tā autoruzraudzību";

1.21. papildināt pielikumu ar 214.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"214.3. Grafikas DIZAINERS – profesijas kods "2166  03".";

1.22. izteikt 250.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"250.3. atsevišķā grupa "2263  Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti";";

1.23. izteikt 2.12.3. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"2.12.3. Atsevišķās grupas
"2263  Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija
";

1.24. papildināt 257. punktu aiz vārdiem "veselības traucējumus" ar vārdiem "kā arī plāno, organizē, koordinē un īsteno veselības veicināšanas, slimību izplatības ierobežošanas un profilakses pasākumus";

1.25. izteikt 258. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"258. Atsevišķajā grupā "2263  Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:";

1.26. papildināt 258. punktu aiz vārdiem "kuri guvuši traumas darba pienākumu pildīšanas laikā" ar vārdiem "plānot, organizēt un veikt darbu iedzīvotāju veselības aizsardzībai, uzturēšanai, veicināšanai un atgūšanai; veikt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru monitoringu; izvērtēt sabiedrības veselības stāvokli; iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas datus; identificēt problēmas un noteikt prioritārās rīcības; apzināt sabiedrības veselības riska faktorus; īstenot pasākumus veselības riska faktoru mazināšanai un novēršanai; veikt infekcijas slimību un citu slimību epidemioloģisko uzraudzību; plānot, koordinēt un īstenot veselības veicināšanas, slimību izplatības ierobežošanas un profilakses pasākumus; izglītot iedzīvotājus veselības saglabāšanas un veicināšanas jautājumos";

1.27. izteikt 259. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"259. Atsevišķās grupas "2263  Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti" profesijas:";

1.28. papildināt 336. punktu aiz vārdiem "vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā" ar vārdiem "nodrošināt Saeimas komisiju darbu, sagatavojot komisijas pārziņā esošos likumprojektus un lēmumu projektus, sniedzot konsultācijas un sadarbojoties ar iestādēm un politiskajām amatpersonām, koordinējot iesaistīto iestāžu un amatpersonu sadarbību likumdošanas procesa ietvaros un organizējot Saeimas komisiju sēdes; nodrošināt konsultatīvo un administratīvo atbalstu Saeimas frakcijai, kā arī kārtot visus ar frakcijas deputātu darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus";

1.29. papildināt pielikumu ar 337.60., 337.61., 337.62., 337.63. un 337.64. apakšpunktu šādā redakcijā:

"337.60. Nozares PADOMNIEKS – profesijas kods "2422  61";

337.61. Saeimas komisijas vecākais KONSULTANTS – profesijas kods "2422  62";

337.62. Saeimas komisijas KONSULTANTS – profesijas kods "2422  63";

337.63. Saeimas frakcijas vecākais KONSULTANTS – profesijas kods "2422  64";

337.64. Saeimas frakcijas KONSULTANTS – profesijas kods "2422  65".";

1.30. papildināt 339. punktu aiz vārdiem "rosināt konkurentu un citu uzņēmumu pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni" ar vārdiem "izstrādāt, ieviest, uzturēt un pilnveidot uzņēmuma integrētās vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas; piedalīties uzņēmuma darbības uzlabošanas projektos un metodiski atbalstīt tos; veikt kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizēt, izvērtēt, piemērot un ieviest praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu uzņēmuma darbības pilnveidi un efektivitātes nodrošināšanu";

1.31. izteikt 454.15. apakšpunktu šādā redakcijā:

"454.15. Kora DZIEDĀTĀJS – profesijas kods "2652  15";";

1.32. papildināt pielikumu ar 454.29. apakšpunktu šādā redakcijā:

"454.29. Orķestra MŪZIĶIS – profesijas kods "2652  29".";

1.33. izteikt 457.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"457.4. BaletDEJOTĀJS – profesijas kods "2653  04";";

1.34. papildināt pielikumu ar 463.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"463.4. AKTRISE TRAVESTIJA – profesijas kods "2655  04".";

1.35. izteikt 469.1. un 469.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"469.1. Cirka AKROBĀTS – profesijas kods "2659  01";

469.2. Cirka izrādes VADĪTĀJS – profesijas kods "2659  02";";

1.36. izteikt 469.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"469.7. ILUZIONISTS (burvju mākslinieks) – profesijas kods "2659  07";";

1.37. svītrot 469.10. apakšpunktu;

1.38. papildināt pielikumu ar 469.15., 469.16., 469.17. un 469.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"469.15. Cirka VINGROTĀJS – profesijas kods "2659  15";

469.16. Cirka ATLĒTS – profesijas kods "2659  16";

469.17. EKVILIBRISTS – profesijas kods "2659  17";

469.18. FAĶĪRS – profesijas kods "2659  18".";

1.39. papildināt 485. punktu aiz vārdiem "izlūkot ugunsgrēka vietas un noteikt ugunsgrēka cēloņus" ar vārdiem "izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam; izstrādāt ugunsdrošības instrukcijas saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ugunsgrēka riskus, ēku un būvju plānošanas un ugunsaizsardzības risinājumus, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību; veikt ugunsdrošības instruktāžu objektā (uzņēmumā) visiem darbiniekiem, kā arī personām, kas veic pagaidu darbus, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā, dzīvo viesnīcās, viesu namos un pansionātos";

1.40. papildināt pielikumu ar 486.39. apakšpunktu šādā redakcijā:

"486.39. Ugunsdrošības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3112  42".";

1.41. svītrot 494. punktā vārdus "veikt ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; plānot un organizēt ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžas un remonta darbus, nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā";

1.42. svītrot 495.5., 495.6., 495.7., 495.8., 495.9., 495.10., 495.11., 495.12., 495.13., 495.14., 495.15., 495.16., 495.17., 495.18., 495.19., 495.20., 495.21., 495.22., 495.23., 495.24., 495.26., 495.28., 495.43. un 495.49. apakšpunktu;

1.43. papildināt 799. punktu aiz vārdiem "atšifrēt stenogrammas" ar vārdiem "veikt audioierakstu salīdzināšanu ar sagatavotu stenogrammas teksta izdruku; sinhroni atšifrēt teksta redaktorā audioierakstus (Saeimas sēžu audioierakstus, atbildes uz deputātu jautājumiem, parlamentārās izmeklēšanas komisiju sēdes, Saeimā un ārpus tās notiekošo semināru, konferenču un citu pasākumu audioierakstus); veikt stenogrammu un citu dokumentu datorizētu sagatavošanu un apstrādi; pēc kontrolnoklausīšanās (audioierakstu salīdzināšanas ar teksta izdruku) veikt stenogrammas tekstā pieļauto kļūdu operatīvu labošanu; ievadīt stenogrammas provizoriskajā tekstā redakcionālus un korektūras labojumus, starpsaucienus no zāles; komplektēt atsevišķus teksta failus";

1.44. papildināt pielikumu ar 800.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"800.9. Audioierakstu atšifrēšanas OPERATORS – profesijas kods "4131  09".";

1.45. papildināt 946. punktu aiz vārdiem "kontrolēt izpildīto darbu apjomus, kvalitāti un termiņus" ar vārdiem "uzraudzīt dzīvojamo māju un citu ēku inženiertehnisko sistēmu darbību";

1.46. papildināt pielikumu ar 947.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"947.5. Ēkas inženiertehnisko sistēmu UZRAUGS – profesijas kods "5153  05".";

1.47. izteikt 1046. punktu šādā redakcijā:

"1046. Šie darbinieki atrodas un patrulē objektos, dienesta autostāvvietās, teritorijās un dienesta telpās, lai novērstu zādzības, vardarbību, apsargā īpašumu un materiālās vērtības no izlaupīšanas un uzbrukumiem, nodrošina apsargājamajos objektos sabiedrisko kārtību un ugunsdrošības normu ievērošanu, šo objektu apmeklētāju, klientu un darbinieku drošību, aiztur likumpārkāpējus un veic miesassargu funkcijas.";

1.48. svītrot 1047. punktā vārdus un skaitļus "veikt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura "01" ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju; pieņemt pieteikumus par ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, izsūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu; organizēt informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem; sniegt informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos";

1.49. izteikt 1048.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1048.6. Centrālās apsardzes pults DEŽURANTS – profesijas kods "5414  06";";

1.50. svītrot 1048.9. apakšpunktu;

1.51. izteikt 1048.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1048.18. Mobilās grupas APSARGS – profesijas kods "5414  19";";

1.52. svītrot 1048.20. un 1048.21. apakšpunktu;

1.53. izteikt 1048.23., 1048.24. un 1048.25. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1048.23. Inkasācijas APSARGS – profesijas kods "5414  24";

1048.24. Inkasācijas apsardzes dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "5414  25";

1048.25. Inkasācijas apsardzes dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5414  26".";

1.54. izteikt 1049. punktu šādā redakcijā:

"1049. Šie darbinieki atrodas un patrulē lidostas teritorijā un ēkās, lai novērstu zādzības, vardarbību, apsargā lidostu un tur esošās materiālās vērtības no izlaupīšanas un uzbrukumiem, nodrošina lidostā sabiedrisko kārtību un ugunsdrošības normu ievērošanu, lidostas apmeklētāju, klientu un darbinieku drošību, aiztur likumpārkāpējus, patrulē teritorijās (piemēram, pludmalēs, mežos, liegumos) un dienesta telpās, meklē noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bez vēsts pazudušās personas, organizē uzņēmuma, tā īpašuma un personāla drošību un aizsardzību, nodrošina aizsargājamo objektu noteikto darba dienas režīmu, šo objektu apmeklētāju, klientu un darbinieku drošību, vada un organizē kuģa aizsardzības un ostas aizsardzības pasākumus, veic vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura "01" ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju.";

1.55. aizstāt 1050. punktā vārdus "organizēt un vadīt apsardzes dienesta darbu; plānot un vadīt apsardzes un drošības dienesta darbu; analizēt pastāvošos riskus, atbildēt par drošības ievērošanu; apstrādāt un glabāt dienesta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju; nodrošināt caurlaižu režīmu apsargājamo objektu darbiniekiem un šo objektu apmeklētājiem; pārzināt apsargājamo objektu apsardzes un ugunsdrošības signalizāciju; uz centrālās apsardzes pults pieņemt informāciju no apsargājamiem objektiem par šo objektu operatīvo stāvokli, apstrādāt un pārbaudīt trauksmes signalizāciju, uzraudzīt apsargājamo objektu monitorus; nodrošināt apsargājamās personas fizisko neaizskaramību, nodrošināt apsardzes ieroču uzskaiti un glabāšanu, veikt citus personu apsardzes pienākumus" ar vārdiem "analizēt pastāvošos riskus, atbildēt par drošības ievērošanu; apstrādāt un glabāt dienesta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju";  

1.56. papildināt 1050. punktu aiz vārdiem "sniegt palīdzību kuģa aizsardzības virsniekam" ar vārdiem un skaitļiem "veikt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura "01" ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju; pieņemt pieteikumus par ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu; organizēt informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem; sniegt informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos";

1.57. papildināt pielikumu ar 1051.25. un 1051.26. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1051.25. DISPEČERS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "5419  25";

1051.26. Centralizētā apsardzes punkta DEŽURANTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "5419  26".";

1.58. papildināt 1156. punktu aiz vārdiem "veido ārējo apmetumu" ar vārdiem "veic visu veidu iekšējos apdares darbus";

1.59. papildināt 1157. punktu aiz vārdiem "veikt apmetēja darbus" ar vārdiem "veikt visu veidu iekšējos sienas, griestu, grīdas apdares darbus; krāsot logus un durvis";

1.60. papildināt 1169. punktu aiz vārdiem "apkalpot un remontēt" ar vārdu "apkures";

1.61. papildināt pielikumu ar 1170.5. un 1170.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1170.5. Gaisa kondicionēšanas mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7127  06";

1170.6. Apkures, ventilācijas un saldēšanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7127  07".";

1.62. svītrot 1219. punktā vārdus "dzelzceļa sliežu ceļus";

1.63. izteikt 1220. punktu šādā redakcijā:

"1220. Atsevišķajā grupā "7231  Mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontatslēdznieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt, remontēt un regulēt mehāniskos mezglus; remontēt un regulēt dzinējus, tai skaitā iekšdedzes dzinējus un dīzeļdzinējus; veikt automobiļu un citu transportlīdzekļu tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa pārbaudi un remontu; konstatēt un novērst automobiļu un citu transportlīdzekļu bojājumus, patstāvīgi veikt detaļu, mezglu, agregātu demontāžu, montāžu; veikt transportlīdzekļu, transportlīdzekļu sastāvu, traktortehnikas virsbūvju, kabīņu, furgonu, vagonu, kā arī to sastāvdaļu nomaiņu, remontu, restaurāciju un virsmas sagatavošanu krāsošanai; spēt diagnosticēt detaļu nomaiņas nepieciešamību un pasūtīt nepieciešamās detaļas.";

1.64. svītrot 1221.5., 1221.6., 1221.7., 1221.9., 1221.11., 1221.13. un 1221.14. apakšpunktu;

1.65. papildināt pielikumu ar 1221.16., 1221.17. un 1221.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1221.16. Automobiļu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231  16";

1221.17. Iekšdedzes dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231  17";

1221.18. Dīzeļdzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231  18".";

1.66. papildināt 1223. punktu aiz vārdiem "remontēt gaisa kuģu dzinējus" ar vārdiem "reaktīvos dzinējus un gāzes turbīnu dzinējus";

1.67. izteikt 1224. punktu šādā redakcijā:

"1224. Atsevišķās grupas "7232  Gaisa kuģu mehāniķi un remontatslēdznieki" profesijas:

1224.1. Gaisa kuģa MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232  01";

1224.2. Gaisa kuģu tehniskās apkopes MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232  02";

1224.3. Aeronautikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232  03";

1224.4. Reaktīvo dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232  04";

1224.5. Gāzes turbīnu dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232  05".";

1.68. papildināt 1226. punktu aiz vārdiem "apkalpot un remontēt siltuma un citas iekārtas" ar vārdiem "organizēt un veikt rūpniecības (ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības, farmācijas, tekstilražošanas, poligrāfijas, kokapstrādes, metālapstrādes) tehnoloģisko iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžu un demontāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā; veikt uzņēmuma dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanai nepieciešamos remontdarbus atbilstoši normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajām prasībām; montēt, remontēt un regulēt kuģu mehāniskos mezglus; remontēt un regulēt kuģu dzinējus un kuģu motorus";

1.69. izteikt 1227.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1227.10. Tekstilražošanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  10";";

1.70. svītrot 1227.19. apakšpunktu;

1.71. papildināt pielikumu ar 1227.20., 1227.21., 1227.22., 1227.23., 1227.24., 1227.25., 1227.26., 1227.27., 1227.28., 1227.29., 1227.30., 1227.31., 1227.32., 1227.33., 1227.34., 1227.35., 1227.36., 1227.37., 1227.38., 1227.39., 1227.40. un 1227.41. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1227.20. Mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  20";

1227.21. Lauksaimniecības tehnikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  21";

1227.22. Rūpniecisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  22";

1227.23. Instrumentu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  23";

1227.24. Eļļošanas mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  24";

1227.25. Dzinēju mehānismu MEHĀNIĶIS (lauksaimniecībā un rūpniecībā) – profesijas kods "7233  25";

1227.26. Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  26";

1227.27. Farmācijas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  27";

1227.28. Atomenerģijas ražošanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  28";

1227.29. Ostas tehnikas mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  29";

1227.30. Ceha iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  30";

1227.31. Pazemes darbu mehānismu un iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  31";

1227.32. Transporta lokomotīvju dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  32";

1227.33. Ritošā sastāva ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233  33";

1227.34. Sliežu ceļu mašīnu un mehānismu REGULĒTĀJS – profesijas kods "7233  34";

1227.35. Refrižeratorsekciju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  35";

1227.36. Dzelzceļa REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233  36";

1227.37. Jūras mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  37";

1227.38. Kuģu būves MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  38";

1227.39. Kuģu dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  39";

1227.40. Kuģa ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233  40";

1227.41. Kuģa armatūras REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233  41".";

1.72. aizstāt 1533. punktā vārdus "apsargāt mantas un īpašumu" ar vārdiem "dežurēt pie ieejām ēkās (pie vārtiem), pašās ēkās un to teritorijā; sniegt klientiem nepieciešamo informāciju";

1.73. papildināt 1595. punktu aiz vārdiem "ēku būvniecību" ar vārdiem "un ēku remontdarbiem";

1.74. papildināt 1596. punktu aiz vārdiem "veikt vienkāršus ēku nojaukšanas darbus" ar vārdiem "veikt vienkāršus ēku, dzīvojamo namu, saimniecības ēku, ražošanas ēku un citu ēku remontdarbus";

1.75. izteikt 1668. un 1669. punktu šādā redakcijā:

"1668. Šie strādnieki dežurē pie ēku ieejām un garderobēs, dežurē valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā izglītības iestādēs, pieņem, žāvē un labo netīrās darba drēbes, saņem ieejas biļetes izklaides pasākumos, vāc meža un pļavas veltes tirdzniecībai. Šie strādnieki neveic apsardzes darbu (neapsargā ēkas, teritoriju, transportlīdzekļus un citas materiālās vērtības) un video novērošanu, kā arī neatbild par klientu drošību ēkās un to teritorijās.

1669. Atsevišķajā grupā "9629 Citur neklasificēti vienkāršo profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– dežurēt pie ieejām viesnīcās, palīdzēt viesiem aiznest bagāžu, saņemt atslēgas un nepieciešamo informāciju; novietot klientu transportlīdzekļus stāvvietās; aprēķināt maksu par stāvvietu un iekasēt maksu no klientiem; uzraudzīt ēkas (bez apsardzes pults), viesnīcas, izstāžu un ekspozīciju zāles muzejos; uzraudzīt atrakciju iekārtas; dežurēt valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā izglītības iestādēs, citās ēkās un teritorijās, autostāvvietās; dežurēt pie ēku ieejām (pie vārtiem); sniegt nepieciešamo informāciju; dežurēt garderobēs un iekasēt maksu garderobēs, kontrolēt biļetes pie ēku ieejām, saņemt ieejas biļetes izklaides pasākumos; pieņemt, žāvēt un labot netīrās darba drēbes; vākt meža ogas un meža sēnes, kā arī citas meža veltes tirdzniecībai; vākt pļavas augus un ziedus, kā arī ārstniecības augus tirdzniecībai; sniegt sīkus pakalpojumus un informāciju uz laiku iebraukušiem apmeklētājiem.";

1.76. izteikt 1670.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1670.7. Ēkas un teritorijas DEŽURANTS – profesijas kods "9629  07";";

1.77. papildināt pielikumu ar 1670.10., 1670.11. un 1670.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1670.10. Teritorijas DEŽURANTS – profesijas kods "9629  10";

1670.11. Autostāvvietas DEŽURANTS – profesijas kods "9629  11";

1670.12. Atrakciju iekārtas UZRAUGS – profesijas kods "9629  12"."

2. 2. pielikumā "Profesiju standarti":

2.1. izteikt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 1.53. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts (kvalitātes inženieris, procesu kvalitātes vadības inženieris, kvalitātes vadības sistēmu speciālists, risku vadības speciālists)";

2.2. papildināt nodaļu "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" ar 1.97., 1.98., 1.99. un 1.100. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.97. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts (mežsaimniecības inženieris, mežkopības inženieris, mežizstrādes inženieris)

1.98. Grafikas dizainera profesijas standarts

1.99. Sabiedrības veselības speciālista profesijas standarts

1.100. Kvalitātes vadītāja profesijas standarts (iekšējā audita struktūrvienības vadītājs/ direktors, iekšējā audita struktūrvienības vadītāja vietnieks/ direktors, kvalitātes un risku vadības struktūrvienības vadītājs/ direktors, kvalitātes un risku vadības struktūrvienības vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, kvalitātes vadības sistēmu konsultants, kvalitātes vadītājs)";

2.3. svītrot nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 3.9. apakšpunktu;

2.4. izteikt nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 3.44. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.44. Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts";

2.5. papildināt nodaļu "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" ar 3.84., 3.85. un 3.86. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.84. Mehāniķa uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, profesijas standarts

3.85. Kuģa vadītāja uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā profesijas standarts (kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT, sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, piekrastes kuģošanā, kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā)

3.86. Kuģa elektriķa profesijas standarts";

2.6. svītrot nodaļas "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" 4.2. apakšpunktu;

2.7. papildināt nodaļu "Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem KOPSAVILKUMS" ar 4.46. un 4.47. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.46. Kuģa matroža profesijas standarts (bocmanis, kuģa matrozis)

4.47. Kuģa motorista profesijas standarts";

2.8. izteikt sadaļas "I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" 1.53. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts

1.53.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Kvalitātes INŽENIERIS – profesijas kods "2149  15";

Procesu kvalitātes vadības INŽENIERIS – profesijas kods "2423  11";

Kvalitātes vadības sistēmu SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423  13";

Risku vadības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423  15" (turpmāk kopā – procesu kvalitātes vadības inženieris).

1.53.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– procesu kvalitātes vadības inženieris organizē tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu vadības metožu, mērīšanas, vērtēšanas, atbilstības novērtēšanas un pilnveides metodoloģiju izstrādāšanu, kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizē, izvērtē, veido, izplata un ievieš praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu pastāvīgu uzņēmuma darbības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu; rūpējas, lai uzņēmuma procesi un produkti apmierinātu klientu prasības, vajadzības, vēlmes, neradītu kaitējumu sabiedrībai un videi; pārzina uzņēmuma vadības, klientu, īpašnieku un sabiedrības intereses; vada un īsteno kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un pilnveidi; veic savu darbu, ievērojot saistošās, nozares specifiskās, uz procesiem un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosina konkurentu un citu uzņēmumu pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni.

Procesu kvalitātes vadības inženieris var strādāt gan par kvalitātes inženieri, procesu vadītāju, risku vadības speciālistu un kvalitātes vadības sistēmu speciālistu jebkuras tautsaimniecības nozares uzņēmumā neatkarīgi no tā darbības veida un lieluma, gan arī kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.53.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to mijiedarbību.

2. Spēja definēt uzņēmuma mērķus un īstenojamo procesu, produktu, sistēmu kvalitātes pilnveides pasākumus.

3. Spēja noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja noteikt kvalitātes riskiem atbilstošus preventīvus pasākumus.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos standartus un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

7. Spēja izprast uzņēmuma operacionālās darbības budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt personālam nepieciešamo kompetenci, pienākumu un pilnvaru sadalījumu sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja izprast uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

12. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

13. Spēja vadīt darbu grupās un panākt vienošanos.

14. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību procesu vadības un pilnveides jomā, interpretēt un analizēt to rezultātus.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.53.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast uzņēmuma sistēmas, procesus un produktus, uz tiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Piemērot kvalitātes normatīvos aktus un standartus, kā arī uz sistēmām, procesiem un produktiem attiecināmos citu jomu normatīvos aktus un standartus.

3. Noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadības nepieciešamību.

4. Pielietot zināšanas sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadībā.

5. Ieviest mūsdienīgas metodes uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadībā.

6. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes pilnveidei.

7. Pielietot sistēmu, procesu un produktu pilnveides metodes.

8. Pielietot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

9. Analizēt kvalitātes izmaksas.

10. Izprast uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti ietekmējošos riskus.

11. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

12. Īstenot pētījumus procesu vadības un pilnveides jomā un apkopot to rezultātus, veikt datu statistisko apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, sagatavot un sniegt prezentācijas.

13. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

14. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem, īpašniekiem, plašsaziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem.

15. Rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipiem.

16. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

17. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

18. Prast strādāt komandā un grupā.

19. Pielietot informācijas sistēmas uzņēmuma kvalitātes vadības procesos.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.53.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. komercdarbība;

1.3. tirgzinība;

1.4. komercdarbības tiesiskie pamati;

1.5. vadības grāmatvedība;

1.6. socioloģija un psiholoģija;

1.7. dokumentu pārvaldība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. visaptverošā kvalitātes vadība;

2.2. integrēto vadības sistēmu izveidošana, ieviešana, pilnveide;

2.3. kvalitātes izmaksu analīze;

2.4. stratēģiskā plānošana un vērtēšana;

2.5. loģistika, piegādes un sadales procesi;

2.6. personāla vadība, motivācija un uzņēmumu psiholoģija;

2.7. saskarsmes psiholoģija un lietišķā saskarsme;

2.8. statistika, statistiskās datu apstrādes metodes;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. procesu vadība;

3.2. kvalitātes vadības sistēmas izveidošana, ieviešana, pilnveide;

3.3. kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides metodoloģijas;

3.4. sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vērtēšanas metodes, to pielietojums;

3.5. atbilstības novērtēšana;

3.6. kvalitātes mērīšana;

3.7. projektu vadība;

3.8. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes;

3.9. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi, korporatīvā sociālā atbildība;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. valsts valoda;

3.13. vadības zinības;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība.";

2.9. papildināt sadaļu "I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "1.96. Arhīvista profesijas standarts" ar apakšnodaļām "1.97. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts", "1.98. Grafikas dizainera profesijas standarts", "1.99. Sabiedrības veselības speciālista profesijas standarts" un "1.100. Kvalitātes vadītāja profesijas standarts" šādā redakcijā:

"1.97. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts

1.97.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Mežsaimniecības INŽENIERIS – profesijas kods "2149  24";

Mežkopības INŽENIERIS – profesijas kods "2149  54";

Mežizstrādes INŽENIERIS – profesijas kods "2149  55" (turpmāk kopā – mežsaimniecības inženieris).

1.97.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mežsaimniecības inženieris plāno mežsaimniecības uzņēmumu tehnoloģisko procesu un pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; vada meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, koksnes produktu pārdošanas un piegādes procesus; veic meža inventarizāciju, novērtē meža resursus un meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, vidi un sociālo jomu, sagatavo meža apsaimniekošanas plānus; novērtē meža bojājumu riskus un bojājumu apmēru, organizē medības un meža aizsardzības pasākumus.

Mežsaimniecības inženieris strādā mežsaimniecības uzņēmumos, valsts un pašvaldību institūcijās meža nozarē un citās institūcijās, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.97.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vadīt meža atjaunošanas, kopšanas un audzēšanas procesus.

2. Spēja vadīt meža aizsardzības un meža ugunsdrošības pasākumus.

3. Spēja novērtēt meža resursus un produktus.

4. Spēja vadīt cirsmu izstrādes tehnoloģisko procesu.

5. Spēja vadīt koksnes piegāžu procesu.

6. Spēja organizēt meža reproduktīvā materiāla ražošanas procesu.

7. Spēja organizēt meža infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas procesu.

8. Spēja vadīt meža produktu un pakalpojumu iepirkumu un pārdošanas procesu.

9. Spēja sagatavot meža apsaimniekošanas plānu.

10. Spēja novērtēt uzņēmuma finanšu stāvokli un investīcijas.

11. Spēja novērtēt mežsaimnieciskajos darbos izmantotās mašīnas, to darbību un pielietojumu.

12. Spēja risināt problēmas, sadarboties komandā, komunicēt un prezentēt.

13. Spēja veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, darba tiesisko attiecību normām, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipiem.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.97.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot meža atjaunošanas veidu, augsnes apstrādi, sēšanu vai stādīšanu.

2. Plānot jaunaudžu kopšanu dabiskas un mākslīgas izcelsmes jaunaudzēs.

3. Organizēt un kontrolēt augsnes apstrādes, meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas darbus.

4. Noteikt mežaudzes mēslošanas nepieciešamību, izvēlēties mēslošanas materiālu un tehnoloģiju, organizēt meža mēslošanas darbus.

5. Noteikt meža bojājumu riskus.

6. Izvēlēties meža aizsardzības un ugunsdrošības metodes un līdzekļus.

7. Novērtēt meža bojājumu apmēru.

8. Organizēt medības un meža aizsardzības pasākumus.

9. Noteikt mežaudzes inventarizācijas rādītājus un sagatavot taksācijas aprakstu.

10. Iegūt un analizēt meža inventarizācijas datus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

11. Novērtēt koku stumbru kvalitāti un atbilstoši tai noteikt koksnes produktu iznākumu.

12. Noteikt meža vērtību.

13. Atlasīt izstrādei paredzētās mežaudzes, izmantojot taksācijas aprakstu un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

14. Noteikt mežsaimnieciskajiem mērķiem piemērotāko cirtes veidu un veikt cirsmu plānošanu dabā.

15. Novērtēt cirsmu izstrādes apstākļus, noteikt izstrādei piemērotāko laiku un sagatavot izstrādes plānu.

16. Organizēt cirsmas izstrādes darbus un veikt cirsmas izstrādes tehnoloģisko plānošanu.

17. Novērtēt un kontrolēt cirsmu darbu izpildes kvalitāti.

18. Sagatavot koksnes produktu piegāžu plānu.

19. Organizēt un kontrolēt koksnes uzskaites procesu.

20. Organizēt un kontrolēt koksnes produktu piegādes.

21. Izvēlēties selekcionētu materiālu sēklu un stādu ražošanai.

22. Izstrādāt un organizēt sēklu un stādu ražošanas tehnoloģisko un piegāžu procesu.

23. Organizēt un kontrolēt darbu kokaudzētavā.

24. Novērtēt esošo meža ceļu un grāvju tehnisko stāvokli, plānot un organizēt to uzturēšanas darbus.

25. Sagatavot meža ceļu un grāvju projektēšanas uzdevumus.

26. Izprast meža ceļu un grāvju tehnisko dokumentāciju.

27. Novērtēt un kontrolēt meža infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas darbu kvalitāti.

28. Novērtēt meža produktu un pakalpojumu tirgu, piedāvājumu, pieprasījumu un klientu vajadzības.

29. Izstrādāt meža produktu piedāvājumus.

30. Organizēt meža produktu un mežsaimniecības pakalpojumu pārdošanu un iepirkšanu un klientu apkalpošanu.

31. Noteikt meža apsaimniekošanas mērķus.

32. Novērtēt meža resursus.

33. Plānot meža apsaimniekošanas pasākumus, to apjoma izvietojumu.

34. Novērtēt meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, vidi un sociālo jomu.

35. Aprēķināt un izprast uzņēmuma finanšu stāvokli raksturojošos rādītājus.

36. Aprēķināt un novērtēt uzņēmuma darbībai nepieciešamās investīcijas.

37. Izstrādāt biznesa plānu un uzņēmuma budžetu.

38. Izvēlēties mežsaimnieciskajam darbam piemērotu tehniku un aprīkojumu.

39. Noteikt mežsaimnieciskajam darbam nepieciešamos resursus un tehnoloģijas, aprēķināt izmaksas.

40. Organizēt meža tehnikas apkopju un uzturēšanas darbus.

41. Izskaidrot un argumentēti diskutēt par profesionālām un sabiedrības aktualitātēm meža apsaimniekošanas jomā.

42. Analizēt ar meža apsaimniekošanu saistītu informāciju, to strukturēt un prezentēt.

43. Veikt pētījumus meža apsaimniekošanas jomā.

44. Strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

45. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

46. Sniegt pirmo palīdzību.

47. Pārvaldīt valsts valodu.

48. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

49. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

50. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, darba aizsardzības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un meža apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.97.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. augu fizioloģija;

1.2. socioloģija;

1.3. filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizika;

2.2. grāmatvedība;

2.3. inovācijas meža apsaimniekošanas nozarē;

2.4. kokapstrāde;

2.5. koksnes mācība;

2.6. lietišķā psiholoģija;

2.7. matemātika;

2.8. operāciju pētīšana;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.10. komercdarbības likumi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. biomasas izmantošana enerģētikā;

3.2. cilvēkresursu vadība;

3.3. darba un civilā aizsardzība;

3.4. dendroloģija;

3.5. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.6. ekonomikas teorija;

3.7. finanses un kredīts;

3.8. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.9. koktirdzniecība;

3.10. kvalitātes vadība;

3.11. medniecība;

3.12. meliorācija un kokmateriālu transports;

3.13. meža aizsardzība;

3.14. meža augsnes;

3.15. meža atjaunošana;

3.16. meža botānika un fitocenoloģija;

3.17. meža darbi, tehnika un tehnoloģijas;

3.18. meža infrastruktūras būvniecība;

3.19. meža kokaudzētavas;

3.20. meža loģistika un komunikāciju tehnika;

3.21. meža mašīnmācība;

3.22. meža normatīvie akti;

3.23. meža prečzinība;

3.24. meža resursu ekonomika;

3.25. meža resursu izmantošana;

3.26. meža selekcija;

3.27. meža taksācija;

3.28. meža tipoloģija;

3.29. mežierīcība;

3.30. mežkopība;

3.31. mežsaimniecības darbu mehanizācija;

3.32. mežsaimniecības ekonomika;

3.33. mērniecība;

3.34. motorinstrumenti mežizstrādē;

3.35. pētījumu metodoloģija;

3.36. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.37. informātika;

3.38. valsts valoda;

3.39. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.40. darba tiesiskās attiecības;

3.41. pirmā palīdzība;

3.42. risku vadība;

3.43. tehniskā grafika;

3.44. komercdarbība meža apsaimniekošanā.

1.98. Grafikas dizainera profesijas standarts

1.98.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – grafikas dizainers.

2. Profesijas kods – 2166  03.

1.98.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– grafikas dizainers plāno un organizē savu vai citu speciālistu darbu grafikas dizaina projektu īstenošanā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un programmnodrošinājumu; atbilstoši darba uzdevumam veic kompleksu poligrāfiskās vai digitālās grafikas dizaina pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums); sagatavo grafikas dizaina projekta realizācijai nepieciešamo dokumentāciju; komunicē ar pasūtītāju; organizē grafikas dizaina projekta realizācijas procesu un veic tā autoruzraudzību.

Grafikas dizainers strādā poligrāfijas, reklāmas, komunikāciju un citos uzņēmumos, kas sniedz dizaina pakalpojumus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.98.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties grafikas dizaina ieceres īstenošanai visatbilstošākos mākslinieciskos un tehniskos paņēmienus.

2. Spēja izprast, pamatoti izvēlēties un pielietot grafikas dizaina stilistiskos, kompozicionālos un koloristiskos risinājumus un tiem atbilstošus burtveidolus (šriftus, garnitūras).

3. Spēja pamatoti izvēlēties grafikas dizaina produkta konceptuālo modeli, pamatot tam atbilstošo tehniskās un tehnoloģiskās realizācijas koncepciju.

4. Spēja formulēt grafikas dizaina produkta materiālās, konstruktīvās un ekspluatācijas īpatnības, tā funkcijas, lietošanas iespējas un nosacījumus.

5. Spēja plānot grafikas dizaina projekta izpildi, veikt autoruzraudzību, uzraudzīt grafikas dizaina produkta izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību grafikas dizaina projekta koncepcijai, estētiskajai un tehniskajai kvalitātei, vides aizsardzības un ekspluatācijas drošības normu prasībām.

6. Spēja sistematizēt un arhivēt darba gaitā uzkrāto informāciju.

7. Spēja plānot grafikas dizaina projekta izpildei nepieciešamo laiku, materiālus, tehnisko un programmatūras nodrošinājumu, darba apjomu un izmaksas.

8. Spēja strādāt individuāli vai darba grupā vai vadīt citu speciālistu darbu grafikas dizaina projekta realizācijai.

9. Spēja veikt izmaiņas un rast visatbilstošāko risinājumu problēmām, kas radušās grafikas dizaina projekta īstenošanas gaitā.

10. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

11. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

12. Spēja formulēt darba virsuzdevumu un problemātiku, patstāvīgi un radoši izstrādāt grafikas dizaina piedāvājumu, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, atbildīgajiem dienestiem, tehniskajiem izpildītājiem un ražotājiem.

13. Spēja formulēt ar grafikas dizaina projekta izstrādi un īstenošanu saistītās īpašās prasības, konfigurēt darba pamatuzdevumus un projekta īstenošanai nepieciešamos resursus.

14. Spēja orientēties tradicionālo un digitālo vizualizācijas tehnoloģiju klāstā un materiālu piedāvājumā.

15. Spēja nodrošināt grafikas dizaina projekta atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā autortiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

16. Spēja izprast kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un vides saglabāšanas nozīmi.

17. Spēja noteikt grafikas dizaina produkta ietekmi uz apkārtējo vidi, novērtēt vides aizsardzības faktorus produkta izstrādes, ražošanas, lietošanas un pārstrādes procesā.

18. Spēja sociāli atbildīgi novērtēt grafikas dizaina projekta komunikatīvo potenciālu un ietekmi uz sabiedrību.

19. Spēja prognozēt konkrētā laikposma dizaina nozaru estētisko vērtību dinamiku, noteikt grafikas dizaina produkta kontekstuālās, kultūrvēsturiskās, sociālās un ekonomiskās prioritātes, ievērot tās grafikas dizaina projekta koncepcijas izstrādē.

20. Spēja izprast kvalitatīva grafikas dizaina kritērijus kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā.

21. Spēja izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt grafikas dizaina projekta koncepciju ieinteresētajām pusēm.

22. Spēja konsultēt grafikas dizaina projektā iesaistītos partnerus digitālo tehnoloģiju, programmatūras, materiālu izvēles un ražošanas iespēju jautājumos.

23. Spēja sadarboties ar citu profesionālo nozaru speciālistiem Latvijā un, ja nepieciešams, ārzemēs (piemēram, tirgvedības, sabiedrisko attiecību, komunikāciju, poligrāfijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, izdevējiem, tehnologiem, fotogrāfiem, māksliniekiem), ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, saskaņot grafikas.

24. Spēja saskaņot grafikas dizaina projekta dokumentāciju, dizaina projekta sastāvdaļas un koordinēt grafikas dizaina projekta īstenošanas procesu ar projektā iesaistītajiem partneriem, tai skaitā ar ārzemju un atbildīgajām institūcijām.

25. Spēja sagatavot grafikas dizaina projekta materiālus un dokumentāciju pārskatiem, apspriešanai, ražošanai, turpmākai lietošanai vai arhivēšanai un uzglabāšanai.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.98.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot tradicionālus un modernajās tehnoloģijās balstītus vizualizācijas paņēmienus.

2. Izvēlēties un pielietot grafikas dizaina iecerei atbilstošus kompozicionālos un koloristiskos risinājumus un tehniskā izpildījuma paņēmienus un burtveidolus (šriftus, garnitūras).

3. Izvēlēties un pielietot grafikas dizaina iecerei un grafikas dizaina projekta vajadzībām atbilstošu programmatūru.

4. Analizēt, vērtēt un izmantot grafikas dizaina nozares zinātniskos un lietišķos pētījumus.

5. Izmantot informācijas meklēšanas, atlases un apkopošanas līdzekļus.

6. Izprast un izmantot zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatus.

7. Vadīt grafikas dizaina projektus, izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

8. Plānot grafikas dizaina produktu ražošanas procesu.

9. Ievērot ar grafikas dizaina nozari saistītos normatīvos aktus.

10. Lietot dizaina nozares tehniskos un estētiskos standartus.

11. Administrēt līgumus, veikt grafikas dizaina projekta īstenošanas autoruzraudzību.

12. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

13. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

14. Veikt darbu individuāli.

15. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

16. Lietot praksē vadības un psiholoģijas atziņas.

17. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas pamatprincipus.

19. Izprast grafikas dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmu formulēšanu un risināšanu.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

21. Izprast grafikas dizaina lomu Latvijas un pasaules ekonomikas kontekstā.

22. Saskatīt kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un izprast grafikas dizaina projekta nozīmi vides saglabāšanā.

23. Lietot grafikas dizaina nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

26. Sagatavot rakstisku, mutisku vai elektronisku grafikas dizaina projekta prezentāciju.

27. Veidot dialogu, piedalīties vai vadīt diskusiju par grafikas dizaina projekta īstenošanas jautājumiem.

1.98.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija;

1.2. filozofija;

1.3. psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dizaina vadība;

2.2. komercdarbība;

2.3. videomateriāla veidošana;

2.4. datora uzbūve un periferiālās iekārtas;

2.5. mākslas vēsture;

2.6. radošās darbības mehānismi;

2.7. reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņu organizēšana;

2.8. trīsdimensiju formu veidošana;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.10 iespiedtehnoloģijas un iespieddarbu apstrādes tehnoloģijas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. dizaina process;

3.2. dizaina valoda;

3.3. plaknes un telpiskā kompozīcija;

3.4. burtu/tipografikas lietošanas teorija;

3.5. krāsu teorija, koloristika;

3.6. grafisko programmu lietošana;

3.7. dizaina vēsture un dizaina aktualitātes mūsdienās;

3.8. vizuālās uztveres psiholoģija;

3.9. zīmēšana;

3.10. gleznošana;

3.11. ģeometriskā un krāsu perspektīva;

3.12. reklāmas psiholoģija;

3.13. patērētāja psiholoģija;

3.14. zinātniskās pētniecības metodes;

3.15. iespieddarbu un digitālo publikāciju dizains;

3.16. grafikas dizainā izmantojamie materiāli;

3.17. digitālās tehnoloģijas;

3.18. elektroniskās komunikāciju vides dizains;

3.19. zīmolvedība;

3.20. fotografēšana;

3.21. maketēšana;

3.22. poligrāfiskais dizains;

3.23. iepakojuma dizains;

3.24. digitālais un interaktīvais dizains;

3.25. radošuma attīstīšanas metodes;

3.26. grafikas dizaina projektu vadība;

3.27. profesionālie un vispārīgie ētikas pamatprincipi;

3.28. saskarsmes psiholoģija;

3.29. intelektuālā īpašuma tiesības;

3.30. valsts valoda;

3.31. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.32. publiskā runa;

3.33. prezentācijas prasmes;

3.34. normatīvie akti grafikas dizaina nozarē;

3.35. biroja programmatūras lietošana;

3.36. vides aizsardzība;

3.37. darba aizsardzība;

3.38. darba tiesiskās attiecības.

1.99. Sabiedrības veselības speciālista profesijas standarts

1.99.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sabiedrības veselības speciālists.

2. Profesijas kods – 2263  07.

1.99.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sabiedrības veselības speciālists plāno, organizē un veic darbu iedzīvotāju veselības aizsardzībai, uzturēšanai, veicināšanai un atgūšanai; veic sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru monitoringu; izvērtē sabiedrības veselības stāvokli; iegūst, apkopo, apstrādā un analizē sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas datus; identificē problēmas un nosaka prioritārās rīcības; apzina sabiedrības veselības riska faktorus; īsteno pasākumus veselības riska faktoru mazināšanai un novēršanai; veic infekcijas slimību un citu slimību epidemioloģisko uzraudzību; plāno, koordinē un īsteno veselības veicināšanas, slimību izplatības ierobežošanas un profilakses pasākumus; izglīto iedzīvotājus veselības saglabāšanas un veicināšanas jautājumos.

Sabiedrības veselības speciālists strādā uzņēmumos, kas veic sabiedrības veselības darbu, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.99.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un analizēt veselību no cilvēka funkcionēšanas fiziskā, garīgā un sociālā aspekta.

2. Spēja izprast veselības konceptu un slimību cēlonības daudzfaktoru dimensijas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī.

3. Spēja orientēties sabiedrības veselības jomu teorētiskajās nostādnēs un rīcības metodikās, kā arī izmantot sabiedrības veselībai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas praksē.

4. Spēja veikt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru izstrādi un monitoringu – iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt veselību raksturojošo informāciju, lai novērtētu sabiedrības veselības stāvokli un tā izmaiņas dinamikā.

5. Spēja identificēt sabiedrības veselības stāvokli ietekmējošos faktorus un sabiedrības veselības apdraudējumus, noteikt rīcības prioritātes, pielietojot multisektorālus risinājumus.

6. Spēja veikt neinfekcijas un infekcijas slimību monitoringu, kontroli un profilaksi.

7. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvo aktu projektus un citu dokumentu projektus sabiedrības veselības jautājumos, izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem esošajos normatīvajos aktos.

8. Spēja pārzināt un pielietot sabiedrības veselības jomu regulējošos normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, pārraudzīt to izpildi.

9. Spēja plānot un īstenot pasākumus sabiedrības veselības problēmu mazināšanai un novēršanai, kā arī iedzīvotāju veselības stāvokļa saglabāšanai un veicināšanai individuālā, grupas un populācijas līmenī.

10. Spēja īstenot sabiedrības veselības veicināšanas politiku, programmas un projektus, izglītot sabiedrības grupas jautājumos par veselību un veselīgu dzīvesveidu.

11. Spēja nodrošināt kontroli un uzraudzību epidemioloģiskās drošības, vides veselības, darba veselības, pārtikas aprites jomā.

12. Spēja izvērtēt īstenoto sabiedrības veselības programmu, projektu, pasākumu un aktivitāšu efektivitāti.

13. Spēja izstrādāt informatīvos materiālus dažādām mērķgrupām un sagatavot ziņojumus par sabiedrības veselības jautājumiem.

14. Spēja plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmantojamību, kā arī informēt iedzīvotājus par veselības aprūpes pakalpojumiem.

15. Spēja administrēt un organizēt uzņēmumā sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes vadības procesa uzraudzību.

16. Spēja diskutēt par sabiedrības veselības tēmām ar kolēģiem, citu profesiju pārstāvjiem, kā arī dažādām sabiedrības grupām, ievērojot profesionālās ētikas normas.

17. Spēja risināt sabiedrības veselības problēmsituācijas, strādājot gan patstāvīgi, gan komandā.

18. Spēja argumentēti pamatot un pieņemt lēmumus sabiedrības veselības speciālista profesionālās kompetences ietvaros.

19. Spēja ierosināt, plānot, metodiski vadīt, koordinēt un realizēt pētījumus ar zinātnisko vērtību sabiedrības veselības nozarē.

20. Spēja apstrādāt un analizēt pētījumā iegūtos datus, izdarīt uz pierādījumiem balstītus secinājumus un izstrādāt priekšlikumus, prezentēt iegūtos rezultātus.

21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

22. Spēja apgūt jaunas zināšanas un sekot līdzi sabiedrības veselības nozares attīstībai.

23. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

1.99.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pielietot sabiedrības veselības teorētiskās nostādnes praksē, veicot sabiedrības veselības speciālista kompetencei atbilstošu profesionālo darbību.

2. Pārzināt un ievērot sabiedrības veselības nozari reglamentējošos valsts un starptautiskos normatīvos aktus un stratēģiskos dokumentus.

3. Plānot un organizēt sabiedrības veselības monitoringu, iegūstot, apkopojot, apstrādājot, analizējot un interpretējot sabiedrības veselību raksturojošos datus par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimību biežumu, riska faktoriem.

4. Veidot, uzturēt, aktualizēt un papildināt datubāzes, reģistrus un valsts informācijas sistēmas sabiedrības veselības jomā, kā arī strādāt ar liela apjoma datubāzēm.

5. Identificēt sabiedrības veselības problēmas un vajadzības, noteikt prioritātes un izstrādāt piemērotākos risinājumus.

6. Noteikt veselību ietekmējošos faktorus, veikt to mērījumus un apzināt minēto faktoru sakarību ar slimību risku.

7. Plānot, izstrādāt un īstenot slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un pasākumus.

8. Veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumus, pielietot ātrās reaģēšanas algoritmu ārkārtas epidemioloģisko situāciju gadījumos.

9. Nodrošināt veselību ietekmējošo vides faktoru kontroli un uzraudzību; sniegt higiēnas novērtēšanas atzinumus.

10. Novērtēt darba vides kaitīgo ietekmi uz veselību un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

11. Piedalīties pārtikas drošības kontrolē un pārtikas aprites uzraudzības veikšanā.

12. Sniegt priekšlikumus ar sabiedrības veselību saistīto politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidošanai.

13. Novērtēt normatīvo aktu prasības un to izpildes ietekmi uz veselību.

14. Plānot, īstenot un koordinēt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus un aktivitātes.

15. Pārzināt un prast izvēlēties piemērotākās veselības veicināšanas stratēģijas un rīcības taktiku dažādu veselības problēmu risināšanai atšķirīgās iedzīvotāju mērķgrupās.

16. Informēt un izglītot sabiedrību kopumā un sabiedrības grupas par veselību ietekmējošiem riska faktoriem, to novēršanas un profilakses pasākumiem, kā arī veselīgu dzīvesveidu.

17. Izstrādāt informatīvos materiālus par sabiedrības veselības jautājumiem dažādām iedzīvotāju grupām.

18. Novērtēt sabiedrības veselības programmu un to ietvaros īstenoto pasākumu efektivitāti.

19. Informēt sabiedrību par pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

20. Plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu sadali, plūsmu un izmantojamību.

21. Administrēt un organizēt sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes uzraudzību.

22. Prast lietot sabiedrības veselības nozarei atbilstošās informācijas tehnoloģijas un iekārtas, tai skaitā specifiskās datorprogrammas.

23. Veikt sabiedrības veselības pētījumus ar zinātnisku un praktisku vērtību.

24. Sadarboties ar veselības un citu nozaru speciālistiem un institūcijām, konsultēt citu nozaru pārstāvjus, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

25. Veikt citu nozaru speciālistu apmācību sabiedrības veselības jautājumos, piedalīties apmācības programmu izstrādē un īstenošanā.

26. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs un plašsaziņas līdzekļos.

27. Argumentēt savu viedokli un uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

28. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes.

29. Kritiski domāt, patstāvīgi risināt problēmas un prast strādāt komandā.

30. Identificēt nepilnības un rast risinājumus darba procesa uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Saziņas līmenī pārvaldīt vismaz divas svešvalodas, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.99.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. filozofija;

1.2. ekonomika;

1.3. komercdarbība;

1.4. psiholoģija;

1.5. socioloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija, morfoloģija un fizioloģija;

2.2. fizika;

2.3. bioloģija;

2.4. medicīniskā bioķīmija;

2.5. mikrobioloģija;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.7. patoloģija;

2.8. ķirurģiskās slimības;

2.9. iekšķīgās slimības;

2.10. sievietes veselība;

2.11. sociālā pediatrija;

2.12. medicīniskā psiholoģija.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sabiedrības veselība;

3.2. slimību profilakse, veselības veicināšana un izglītība;

3.3. epidemioloģija;

3.4. medicīniskā statistika un specifiskās datorprogrammas;

3.5. veselības aprūpes organizācija;

3.6. infekcijas slimības un to epidemioloģiskā uzraudzība;

3.7. pārtikas drošība, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšana;

3.8. veselīgs uzturs;

3.9. vides veselība;

3.10. arodmedicīna un veselība darbā (darba aizsardzība);

3.11. sociālā medicīna;

3.12. psihiskā veselība;

3.13. pedagoģija;

3.14. normatīvie akti vides un veselības jomā;

3.15. kvalitātes vadība;

3.16. informācijas tehnoloģijas;

3.17. prezentācijas veidošana un sniegšana;

3.18. pētījumu metodoloģija sabiedrības veselības jomā;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. valsts valoda;

3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.100. Kvalitātes vadītāja profesijas standarts

1.100.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Iekšējā audita struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211  26";

Iekšējā audita struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211  27";

Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211  42";

Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211  43";

Kvalitātes vadības sistēmu KONSULTANTS – profesijas kods "2423  12";

Kvalitātes VADĪTĀJS – profesijas kods "2423  14" (turpmāk kopā – kvalitātes vadītājs).

1.100.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu kvalitātes vadībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kvalitātes vadītājs izstrādā, ievieš, uztur un pilnveido uzņēmuma integrētās vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas; piedalās un metodiski atbalsta uzņēmuma darbības uzlabošanas projektus; veic kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizē, izvērtē, piemēro un ievieš praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu uzņēmuma darbības pilnveidi un efektivitātes nodrošināšanu; rosina, lai tiktu izzinātas un uzņēmuma darbības rezultātā apmierinātas klientu prasības, vajadzības un iesaistīto pušu intereses atbilstoši uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzieniem; rūpējas, lai uzņēmuma darbība neradītu kaitējumu sabiedrībai un videi; veic savu darbu, ievērojot saistošās nozares specifiskās, uz sistēmām, procesiem un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosina citu uzņēmumu labās prakses piemērošanu, pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni.

Kvalitātes vadītājs var strādāt gan par kvalitātes un risku vadības struktūrvienības vadītāju, iekšējā audita struktūrvienības vadītāju un kvalitātes vadības sistēmu konsultantu jebkuras tautsaimniecības nozares uzņēmumā neatkarīgi no tās darbības veida un lieluma, gan arī kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.100.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt, ieviest, uzturēt un pilnveidot uzņēmuma integrēto vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas.

2. Spēja noteikt uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzienus un mērķus.

3. Spēja noteikt uzņēmuma integrētās vadības sistēmu ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja noteikt integrētās vadības sistēmas riskiem atbilstošus preventīvus pasākumus.

5. Spēja izprast integrētās vadības sistēmas izveides principus un novērtēt sistēmas efektivitāti.

6. Spēja izprast integrēto vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citu vadības sistēmu, reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

7. Spēja izprast sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas kritērijus un metodes.

8. Spēja izprast uzņēmuma darbības budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus integrētās vadības sistēmas nodrošināšanai un pilnveidei.

9. Spēja izprast darbības uzlabošanas projektu vadības metodiku, metodes un instrumentus.

10. Spēja noteikt nepieciešamo personāla kompetenci, pienākumu un pilnvaru sadalījumu integrētās vadības sistēmas nodrošināšanai un pilnveidei.

11. Spēja vadīt kvalitātes un risku vadības un iekšējā audita struktūrvienības darbu.

12. Spēja izprast uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

14. Spēja vadīt darbu grupās un sadarboties ar iesaistītajām pusēm.

15. Spēja plānot un organizēt savu darbu un patstāvīgi veikt darba uzdevumus.

16. Spēja izprast un virzīt informācijas apriti un iekšējo komunikāciju uzņēmumā.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību integrētās vadības sistēmas jomā, interpretēt un analizēt to rezultātus.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.100.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt uzņēmuma integrētās vadības sistēmas nepieciešamību.

2. Analizēt uzņēmuma integrētās vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas, un piemērot attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

3. Pielietot zināšanas integrētās vadības sistēmas izstrādē, ieviešanā, uzturēšanā un pilnveidē.

4. Ieviest un izmantot uzņēmumam atbilstošas metodes integrētās vadības sistēmas nodrošināšanai.

5. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma integrētās vadības sistēmas pilnveidei.

6. Pielietot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

7. Analizēt integrētās vadības sistēmas efektivitāti un kvalitātes izmaksas.

8. Izprast un novērtēt uzņēmuma integrētās vadības sistēmu ietekmējošos riskus.

9. Izprast uzņēmuma darbības principus un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādē.

10. Pielietot darbības uzlabošanas projektu vadības metodiku, metodes un instrumentus.

11. Īstenot pētījumus un apkopot to rezultātus, veikt datu apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, sagatavot un sniegt prezentācijas.

12. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

13. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, vadību un iesaistītajām pusēm, tai skaitā sadarbības partneriem, plašsaziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem.

14. Rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipiem.

15. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

16. Organizēt un vadīt atbilstošas struktūrvienības darbu.

17. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

18. Prast strādāt individuāli, komandā un koordinēt grupu darbu.

19. Konsultēt un sniegt metodisko atbalstu par integrēto vadības sistēmu.

20. Pielietot profesionālās informācijas sistēmas uzņēmuma integrētās vadības sistēmas procesos.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.100.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. komercdarbība;

1.3. komercdarbības tiesiskie pamati;

1.4. vadības grāmatvedība;

1.5. socioloģija un psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. visaptverošā kvalitātes vadība;

2.2. jaunu produktu un procesu izveides metodika;

2.3. stratēģiskā plānošana un vadīšana;

2.4. personāla vadība, motivācija un organizāciju psiholoģija;

2.5. saskarsmes psiholoģija un lietišķā saskarsme;

2.6. statistika, statistiskās datu apstrādes metodes;

2.7. dokumentu pārvaldība;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. procesu analīze, vadība, kvalitātes mērīšana un kvalitātes izmaksu analīze;

3.2. sistēmu, procesu un produktu kvalitātes pilnveides un uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas metodes, to pielietojums;

3.3. integrētās vadības sistēmas izstrāde, ieviešana, uzturēšana un pilnveide;

3.4. integrētās vadības sistēmas efektivitātes analīze, audits, iekšējā kontroles sistēma un risku vadība;

3.5. atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība;

3.6. projektu vadība, laika plānošana un sapulču vadība;

3.7. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes, argumentācija un prezentācijas prasme;

3.8. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi, korporatīvā sociālā atbildība;

3.9. datu apstrādes un pētījumu metodoloģija;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. darba tiesiskās attiecības.";

2.10. izteikt sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" 3.44. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"3.44. Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts";

2.11. izteikt sadaļas "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" 3.44. apakšnodaļas "Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts" 3.44.1. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"3.44.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķis.

2. Profesijas kods – 7233  26.";

2.12. papildināt sadaļu "III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "3.83. Ofseta iespiedēja profesijas standarts" ar apakšnodaļām "3.84. Mehāniķa uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, profesijas standarts", "3.85. Kuģa vadītāja uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā profesijas standarts" un "3.86. Kuģa elektriķa profesijas standarts" šādā redakcijā:

"3.84. Mehāniķa uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, profesijas standarts

3.84.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW.

2. Profesijas kods – 3151  08.

3.84.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, strādā uz kuģiem, kuru galveno dzinēju kopējā jauda ir mazāka par 750 kW; pilda sardzes pienākumus; kontrolē un pieraksta iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; plāno, organizē un veic kuģa mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa mašīnu, mehānismu un cita aprīkojuma apskati, apkopi un remontu; nodrošina degvielas, smērvielu un citu materiālu, kā arī rezerves daļu pasūtīšanu un saņemšanu.

Mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

3.84.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3.84.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3.84.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

1.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

2.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3.85. Kuģa vadītāja uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā profesijas standarts

3.85.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, ‒ profesijas kods "3152  06";

KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 200 BT, ‒ profesijas kods "3152  07";

Sardzes STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, piekrastes kuģošanā ‒ profesijas kods "3152  10";

Kuģa VADĪTĀJS uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā ‒ profesijas kods "3152  28" (turpmāk kopā – kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā).

3.85.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā vada kuģus vai citus peldlīdzekļus ar bruto tilpību līdz 500 BT piekrastes kuģošanā; pilda sardzi uz klāja un tiltiņa; organizē un veic kravas operācijas un citas ar kuģa darbību saistītas operācijas; kontrolē darba drošības pasākumu īstenošanu; nodrošina atbilstošu kuģa dokumentācijas uzturēšanu; pārraida un saņem ikdienas un ārkārtas informāciju, izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; uzrauga kuģa apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa atbilstoši savam atbildības līmenim.

Kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem piekrastes kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

3.85.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa vadītājam uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu", STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3.85.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa vadītājam uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu", STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3.85.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

1.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

2.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

3.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3.86. Kuģa elektriķa profesijas standarts

3.86.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kuģa elektriķis.

2. Profesijas kods – 7411  07.

3.86.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa elektriķis veic ārējo un iekšējo elektrisko tīklu izbūvi; elektroietaišu ierīkošanas, elektromontāžas, ekspluatācijas, remonta un apkopes darbus; montē un apkalpo apgaismes ķermeņus uz kuģiem.

Kuģa elektriķis var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

3.86.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa elektriķim nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

3.86.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa elektriķim nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

3.86.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem.";

2.13. svītrot sadaļas "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" 4.2. apakšnodaļu "Viesmīļa profesijas standarts";

2.14. izteikt sadaļas "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" 4.11. apakšnodaļas "Dispečera (iekšlietu jomā) profesijas standarts" apakšnodaļas "4.11.1. Vispārīgie jautājumi" 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Profesijas kods – 5419  25.";

2.15. papildināt sadaļu "IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti" aiz apakšnodaļas "4.45. Dokera profesijas standarts" ar apakšnodaļām "4.46. Kuģa matroža profesijas standarts" un "4.47. Kuģa motorista profesijas standarts" šādā redakcijā:

"4.46. Kuģa matroža profesijas standarts

4.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

BOCMANIS ‒ profesijas kods "8350  01";

Kuģa MATROZIS ‒ profesijas kods "8350  03" (turpmāk kopā – kuģa matrozis).

4.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa matrozis strādā uz kuģiem bez kuģa tilpības un kuģošanas rajona ierobežojumiem; pilda sardzes pienākumus, kuģim atrodoties gan jūrā, gan ostā; stūrē kuģi pēc kuģa vadītāja norādījumiem; strādā ar kuģa tauvošanas iekārtām un tauvām; darbina un izmanto kuģa mehānismus, kravas ierīces, glābšanās līdzekļus, ugunsdzēšanas iekārtas, ka arī takelāžas aprīkojumu un veic to tehnisko apkopi; uztur kārtību un tīrību uz klāja un kuģa telpās, veic nepieciešamos darbus kuģa korpusa un mehānismu aizsardzībai no korozijas; piedalās kravas operācijās; ja nepieciešams, izmanto avārijas aprīkojumu, kā arī rīkojas saskaņā ar avārijas procedūrām.

Kuģa matrozis var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

4.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa matrozim nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

4.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa matrozim nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

4.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

4.47. Kuģa motorista profesijas standarts

4.47.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kuģa motorists.

2. Profesijas kods – 8350  06.

4.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa motorists strādā uz kuģiem bez galvenā dzinēja jaudas un kuģošanas rajona ierobežojumiem; pilda sardzes pienākumus, kuģim atrodoties gan jūrā un gan ostā; veic kuģa enerģētisko un mehānisko iekārtu tehniskās apkopes un remonta darbus; darbina kuģa mehānismus, glābšanās līdzekļus un ugunsdzēšanas iekārtas; uztur kārtību un tīrību mašīntelpā, piedalās degvielas un citās pārsūknēšanas operācijās; ja nepieciešams, izmanto avārijas aprīkojumu, kā arī rīkojas saskaņā ar avārijas procedūrām.

Kuģa motorists var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

4.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa motoristam nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

4.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa motoristam nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

4.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā"."

Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministrs Jānis Reirs

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!