Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Valērija Terentjeva un Vitālija Gavrilova kandidatūrām pilsonības piešķiršanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.08.1995., Nr. 118 (401) https://www.vestnesis.lv/ta/id/27430

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

19.jūlija sesija. 26.jūlija sēde

Vēl šajā numurā

09.08.1995., Nr. 118 (401)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Komisijas iesniegums

Dokumenti nr.854 un 854a

Par Valērija Terentjeva un Vitālija Gavrilova kandidatūrām pilsonības piešķiršanai

Saeimas Prezidijam

Ar š.g. 1. augusta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu izvirzām izskatīšanai Saeimas sēdē jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā šādām personām:

Valērijam Terentjevam

Vitālijam Gavrilovam.

Pilsonības likuma izpildes komisijas
1995. gada 1. augustā priekšsēdētājs J.Kokins

Deputātu grupas iesniegums

Par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Valērijam Terentjevam.

Saeimas deputāti: J.Lucāns, I.Folkmane, K.Jurkovskis, E.Kide, J.Zaščerinskis,

1995. gada 1. augustā V.Bresis

Autobiogrāfija

Es, Valērijs Terentjevs, esmu dzimis 1948. gadā Liepājā. 1966. gadā beidzu Liepājas 2. vidusskolu. 1980. gadā beidzu Rīgas Politehnisko institūtu un ieguvu inženiera – mehāniķa specialitāti.

Pēc skolas beigšanas strādāju mašīnbūves rūpnīcā un no 1970. gada līdz šai dienai “Liepājas metalurgā”. Savas darba gaitas rūpnīcā sāku kā strādnieks martencehā. 1989. gadā rūpnīcas kolektīvs mani ievēlēja par tās direktoru. Strādājot par mehā-niskā ceha priekšnieku, esmu bijis ilgstošā darba komandējumā Turcijā un Irānā.

Māte — pensionāre, dzīvo Liepājā (grāmatvede). Tēvs — 1988. gadā ir miris (mehāniķis). Esmu precējies, ģimenē audzinām divus bērnus. Sieva — pašreiz mājsaimniece, dēls mācās Rīgā universitātē, meita — 12. klases skolniece.

Iepriekšējos gados es, mana sieva un vecāki nav strādājuši VDK.

1995. gada 2. jūnijā V.Terentjevs

Deputātu grupas iesniegums

Par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Vitālijam Gavrilovam.

Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, I.Bērziņš, J.Lagzdiņš, A.Panteļējevs,

M.Graudiņš, A.Liepiņš, A.Endziņš, A.Līgotnis, O.Pavlovskis, A.Seiksts

1995. gada 8. jūnijā

Autobiogrāfija

Es, Vitālijs Gavrilovs, esmu dzimis 1947. gada 21. janvārī Igaunijā, Tartu rajonā, Ninas ciematā.

Mana māte, Jevdokija Gavrilova, dzimusi Igaunijā 1919. gadā un tur dzīvo arī pašlaik. Viņa ir Igaunijas pilsone.

Mans tēvs, Semjons Gavrilovs, dzimis 1913. gadā un miris 1988. gadā. Apglabāts Igaunijā.

Pēc vidusskolas beigšanas 1963. gadā es iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā. 1969. gadā pēc RPI beigšanas kļuvu par inženieri – mehāniķi.

1973. gadā pabeidzu Inženierekonomisko fakultāti tajā pašā institūtā un ieguvu ekonomista diplomu.

1993. gadā aizstāvēju ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē.

1969. gadā sāku strādāt Liepājas mašīnbūves rūpnīcā par meistaru.

No 1970. gada līdz 1977. gadam strādāju Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Sākumā par meistaru, vēlāk par galveno inženieri (GURD).

No 1977. gada līdz 1979. gadam strādāju Valsts darba komitejā. No turienes es tiku ievēlēts par Rīgas Centra rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, kur nostrādāju līdz 1985. gadam.

No 1985. gada līdz šai dienai strādāju alus darītavā “Aldaris” par ģenerāldirektoru.

Šodien “Aldaris” ir viens no stabilākajiem un lielākajiem alus ražotājiem Latvijā. Es visu laiku cenšos saglabāt labākās latviešu alus darīšanas tradīcijas, un pašlaik mūsu tirgus daļa Latvijas alus tirgū ir lielāka par 50 procentiem. “Aldaris” ir rentabla un konkurētspējīga Latvijas firma.

Es aktīvi piedalos sabiedriskajā dzīvē:

— esmu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents,

— Latvijas darba devēju savienības viceprezidents.

Es arī pārstāvu Darba devēju savienību trīspusējā darba devēju, valdības un arodbiedrību konsultatīvajā padomē.

Esmu precējies. Mana sieva Lidija Gavrilova ir dzimusi Latvijā. Viņa strādā nozaru arodbiedrības republikāniskajā komitejā par priekšsēdētāju.

Man ir divas meitas: vecākā — Natālija Rudusāne mācās Tehniskās universitātes maģistratūrā un jaunākā — Helēna Gavrilova — mācās Rīgas Centra rajona Humanitārās ģimnāzijas (50. vidusskola) 6. klasē.

Rīgā, 1995. gada 7. aprīlī V.Gavrilovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!