• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai Latvija ir droša šajā pasaulē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2001., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2737

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai sabiedrība izprot Latvijas ārpolitiku

Vēl šajā numurā

02.02.2001., Nr. 19

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai Latvija ir droša šajā pasaulē

Pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs notika pirmais Latvijas aizsardzības seminārs "Nacionālo bruņoto spēku reforma un starptautiskais stāvoklis", ko rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Aizsardzības ministriju

Semināra mērķis bija aicināt kopā Latvijas vadošās aizsardzības un ārpolitikas amatpersonas, kā arī vadošo nevalstisko organizāciju, izglītības iestāžu, uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lai veicinātu atbalstu un izpratni par valsts aizsardzības politikas veidošanu. Seminārā galvenā uzmanība tika veltīta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku reformai, totālās aizsardzības modeļa izstrādei, kur lielu atbalstu sniedz Zviedrijas Aizsardzības ministrija, kā arī integrācijas procesam NATO.

Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku, tostarp arī Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Zviedrijas aizsardzības ministrs Bjorns fon Sīdovs, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis, Latvijas Republikas AM NATO integrācijas izpildsekretārs admirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Latvijas Republikas AM bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs pulkvedis Kārlis Krēsliņš. Līdzīgs seminārs katru gadu notiek arī Zviedrijā, tāpēc Latvijas seminārā pieredzē dalījās arī vairākas citas augstas amatpersonas no Zviedrijas. Seminārā uzrunu teica NATO ģenerālsekretāra asistents aizsardzības plānošanā un īstenošanā Dr. Edgars Baklijs.

Pēc semināra notika preses konference, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Zviedrijas aizsardzības ministrs Bjorns fon Sīdovs un Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš.

Aizsardzības ministrs atzīmēja, ka seminārs ir tā rīkotāju un iesaistīto pušu sadarbības rezultāts. Ministrs pastāstīja, ka seminārā diskutēts par Latvijas aizsardzības sistēmas virzībā uz NATO un Eiropas Savienību (ES) problēmām, par nepieciešamību skaidrot sabiedrībai par šo virzību, par nepieciešamību iesaistīt dažādas sabiedrības grupas diskusijā par Latvijai pareizāko izvēli. "Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka valsts aizsardzības stiprināšanai līdzekļi tiek izlietoti mūsu valsts stiprināšanai," atzina ministrs. Seminārā dalībnieki nonākuši pie vairākām vērtīgām atziņām, proti, ES paplašināšanās un Eiropas drošības politika nevar būt pretrunā ar NATO politiku, un ir jābūt kopīgai Baltijas valstu virzībai uz ES un NATO. "Drošība un savstarpējā palīdzība Baltijas jūras valstu starpā ir Eiropas kopējās drošības arhitektūras skaidra un neatņemama sastāvdaļa," atzina Ģ.V. Kristovskis. Runājot par Krieviju Baltijas jūras valstu labo attiecību kontekstā, ministrs uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona drošības attīstība un savstarpējā uzticība ir Krievijas interesēs, bet Krievijas rietumu—ziemeļu robeža var veidoties par drošu sadarbības punktu. Semināra laikā notikušas arī praktiskas sarunas par Latvijas aizsardzības svarīgākajiem uzdevumiem, principiem un galvenajiem dokumentiem, kas raksturo Latvijas aizsardzības attīstību. Analizētas prioritātes aizsardzības jautājumos, secinot, ka jāturpina pilnveidot gan teritoriālo aizsardzību, gan ātrās reaģēšanas spēkus un līdzdalību miera uzturēšanas pasākumos.

A. Lejiņš atzīmēja, ka notikums ir vēsturisks, jo šāds seminārs notika pirmoreiz ne tikai Latvijā un Baltijā, bet pat visā Vidusaustrumeiropas valstu telpā. Viņš atzina, ka nebūt ne visos jautājumos nav bijusi vienprātība un seminārā izskanējusi arī kritika. Taču seminārs bijis ļoti nepieciešams, jo Latvijas virzības uz ES un NATO turpmākā gaita izšķirsies jau tuvākajā laikā.

Latvijas armija piektdien saņēma arī dāvanu no Zviedrijas – ekipējumu sauszemes spēku bataljonam, ar kuru varēs nodrošināt kopīgā Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljona "Baltbat" Latvijas nacionālās atbalsta vienības "Latbat"atbilstību starptautiskajiem militārajiem standartiem. Cēsīs, vēsturiskajā Latvijas brīvības cīņu vietā, notika svinīga un simboliska dāvinājuma pieņemšanas ceremonija. Dāvinājums vēlreiz apliecināja Zviedrijas vēlmi sniegt palīdzību Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstībai. Jāpiebilst, ka zviedri ir apņēmušies līdz 2004. gadam nodot Latvijai četru kājnieku bataljonu pilnu ekipējumu, bruņojumu, rezerves daļas, kā arī nodrošināt karavīru apmācību.

Kristīne Valdniece, "LV"nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!