Ministru kabineta noteikumi Nr.171

Rīgā 2015.gada 7.aprīlī (prot. Nr.18 62.§)

Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta ceturto un septīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības platībatkarīgo atbalstu (turpmāk – atbalsts) lauku attīstībai – vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem, ko īsteno atbilstoši:

1.1. Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013);

1.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013);

1.4. Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajai regulai (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula Nr. 640/2014);

1.5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulai Nr. 807/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 807/2014);

1.6. Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – regula Nr. 808/2014);

1.7. Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014);

1.8. Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulai (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 702/2014);

1.9. Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007);

1.10. Komisijas 2011. gada 14. jūlija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 679/2011 par grozījumiem Komisijas Regulā (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – regula Nr. 679/2011).

2. Atbalstu lauku attīstībai – vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai – piešķir šādiem pasākumiem (turpmāk – pasākumi):

2.1. "Agrovide un klimats", kas ietver šādas aktivitātes:

2.1.1. "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" (pasākuma kods – 10.1.1.);

2.1.2. "Vidi saudzējošu metožu pielietošana dārzkopībā" (pasākuma kods – 10.1.2.);

2.1.3. "Rugāju lauks ziemas periodā" (pasākuma kods – 10.1.3.);

2.2. "Bioloģiskā lauksaimniecība", kas ietver šādas aktivitātes:

2.2.1. "Maksājums, lai pārietu uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm" (pasākuma kods – 11.1.);

2.2.2. "Maksājums, lai saglabātu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes" (pasākuma kods – 11.2.);

2.3. "Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi" aktivitātei "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 meža teritorijām" (pasākuma kods – 12.2.);

2.4. "Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi", kas ietver šādas aktivitātes:

2.4.1. "Kompensācijas maksājums par citiem apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi" (pasākuma kods – 13.2.);

2.4.2. "Kompensācijas maksājums par citiem apgabaliem, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi" (pasākuma kods – 13.3.).

3. Atbalstu šo noteikumu 2. punktā minēto pasākumu īstenošanai var saņemt atbalsta pretendents, kas apsaimnieko atbalsttiesīgo platību, kura kārtējā gada 15. jūnijā ir tā turējumā.

4. Atbalsta pretendents pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka atbalstam pieteiktā platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā turējumā, ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

5. Atbalsta pretendents atbalstu saņem par:

5.1. lauksaimniecības zemi saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "e" apakšpunkta prasībām – šo noteikumu 2.1.3., 2.2. un 2.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

5.2. lauksaimniecības platību – šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

5.3. meža zemes (izņemot purva) platību – šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē.

6. Pretendējot uz atbalstu, atbalsta pretendents apņemas visā saimniecībā ievērot:

6.1. lauksaimnieciskās darbības kritērijus un savstarpējās atbilstības prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;

6.2. minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā minētajos normatīvajos aktos.

7. Ja radušies regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā minētie nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos un šo faktu apliecinošu dokumentu.

2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

2.1. Atbalsta piešķiršana pasākumos "Agrovide un klimats" un "Bioloģiskā lauksaimniecība"

8. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajos pasākumos, atbalsta pretendents atkarībā no konkrētās aktivitātes uzņemas daudzgadu saistības no diviem līdz pieciem gadiem saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 5. punktu un 29. panta 3. punktu.

9. Daudzgadu saistības katrā aktivitātē uzņemas par katru atbalstam pieteikto platības vienību atsevišķi, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu. Atbalsta pretendents, uzņemoties daudzgadu saistības šo noteikumu 2.1.3. un 2.2. apakšpunktā minētajās aktivitātēs, tās vienlaikus var īstenot vienā un tajā pašā platības vienībā (laukā).

10. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajos pasākumos, atbalsta pretendents apņemas:

10.1. visā daudzgadu saistību periodā nesamazināt apstiprināto saistību platību;

10.2. ievērot atbalsta saņemšanas nosacījumus;

10.3. katru gadu šo noteikumu 3. nodaļā noteiktajā kārtībā iesniegt vienoto iesniegumu.

11. Daudzgadu saistību periodā atbalsta pretendents var mainīt atbalstam pieteiktās platības vienības (lauka) atrašanās vietu, arī aizstājot to ar citu, izņemot šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minēto aktivitāti.

12. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 47. panta 1. punktu daudzgadu saistību periodā saistību platība gadu no gada neatšķiras vairāk kā par diviem procentiem, uzskatāms, ka apstiprinātā saistību platība nemainās.

13. Ja daudzgadu saistību platība kārtējā gadā ir palielināta:

13.1. ne vairāk kā par 20 procentiem – daudzgadu saistību periods nemainās;

13.2. vairāk nekā par 20 procentiem – atbalsta pretendentam sākas jauns daudzgadu saistību periods par visu palielināto saistību platību, izņemot šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minēto aktivitāti, par kuru turpinās iepriekšējais saistību periods.

14. Ja atbalsta saņēmējs izbeidz daudzgadu saistības pirms saistību perioda beigām, tas atmaksā iepriekš saņemto atbalstu par to platības daļu, par kādu tā ir samazināta.

15. Atbalsta pretendents daudzgadu saistības var nodot citai personai saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 47. panta 2. punktu. Katrā šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē daudzgadu saistības nodod un pārņem atsevišķi, neietekmējot citas aktivitātes daudzgadu saistību periodu.

16. Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajās aktivitātēs nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību, pārņem tās no vienas personas, saistības turpinās līdz pārņemto saistību perioda beigām;

16.2. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību, pārņem tās no vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā pārņemto saistību perioda beigām;

16.3. ja saistību pārņēmējs, kas jau ir uzņēmies saistības šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā pasākumā, pārņem saistības no vienas personas vai vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā saistību perioda beigām.

17. Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas neatbilst šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas prasībām, daudzgadu saistības pārņem no vienas vai vairākām personām, saistību pārņēmējam sākas jauns daudzgadu saistību periods par šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minēto atbalstu;

17.2. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas atbilst šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas prasībām, daudzgadu saistības pārņem no vienas personas vai vairākām personām, saistību pārņēmējam sākas jauns daudzgadu saistību periods par šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minēto atbalstu;

17.3. ja saistību pārņēmējs, kam ir daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē, daudzgadu saistības pārņem no vienas personas vai vairākām personām, saistības turpinās bez esošā daudzgadu saistību perioda pagarināšanas, bet paplašinās platība, uz kuru attiecas daudzgadu saistības.

18. Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas neatbilst šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, daudzgadu saistības pārņem no vienas personas, saistības turpinās līdz pārņemto daudzgadu saistību perioda beigām;

18.2. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas neatbilst šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, daudzgadu saistības pārņem no vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā pārņemto daudzgadu saistību perioda beigām;

18.3. ja saistību pārņēmējs, kam ir daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, daudzgadu saistības pārņem no vienas personas vai vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā daudzgadu saistību perioda beigām;

18.4. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas neatbilst šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, daudzgadu saistības pārņem no vienas personas vai vairākām personām, sākas jaunas daudzgadu saistības par šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minēto atbalstu.

19. Ja, īstenojot iepriekšējā gadā aizsāktās saistības, šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajos pasākumos ir radies finansējuma pārpalikums, atbalsta pretendenti var uzņemties jaunas daudzgadu saistības, kā arī paplašināt vai pagarināt esošās daudzgadu saistības pieejamā finansējuma apmērā.

20. Saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 5. punktu un 29. panta 3. punktu pēc sākotnējā daudzgadu saistību perioda beigām šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā pasākumā un 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē saistības var pagarināt katru gadu līdz nākamā perioda Lauku attīstības programmas apstiprināšanai.

21. Ja 2014.–2020. gada plānošanas periodā mainās atbalsta saņemšanas nosacījumi vai atbalsta pretendenta saistību periods pārsniedz plānošanas perioda ilgumu, atbalsta saņēmējs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saimniecības atbilstību attiecīgajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt saimniecības atbilstību attiecīgajām prasībām, tas, iesniedzot vienoto iesniegumu, par to informē Lauku atbalsta dienestu. Saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 48. pantu saistības tiek pārtrauktas, neatmaksājot saņemto atbalstu.

2.2. Atbalsta piešķiršana aktivitātē "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos"

22. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības platībā esošs ilggadīgs zālājs, kas atrodas:

22.1. lauksaimniecības zemē un:

22.1.1. pirms 2013. gada ir atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju (turpmāk – bioloģiski vērtīgs zālājs);

22.1.2. pēc 2013. gada atzīts, ka tas ir no lauksaimnieciskās darbības atkarīgs Eiropas Savienības nozīmes daļēji dabīgs zālāju biotops vai putnu dzīvotne (turpmāk – Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops) un tā zālāju ražība atbilst pirmajai līdz trešajai klasei (2. pielikums);

22.2. ārpus lauksaimniecības zemes teritorijā ar identificējamām un uzmērāmām robežām, kura pēc 2013. gada atzīta par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un kuras zālāju ražība atbilst ceturtajai klasei (2. pielikums).

23. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks vai cits zemes apsaimniekotājs, kas, veicot lauksaimniecisko darbību, ekstensīvi apsaimnieko šo noteikumu 22. punktā minēto platību.

24. Atbalstu var saņemt, ja kārtējā gadā atbalstam pieteiktā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kuri ir kartogrāfiski identificēti Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmā.

25. Ja atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības par šo noteikumu 22.1.1. apakšpunktā minēto platību un saistību periodā atbalsttiesīgās platības kvalitāte tiek pārvērtēta, saistības turpinās līdz to perioda beigām un atbalstam piemēro:

25.1. kādu no šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajām diferencētajām likmēm atkarībā no identificētās zālāju ražības klases – šo noteikumu 22.1.2. vai 22.2. apakšpunktā minētajai platībai;

25.2. šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto pamatlikmi – platībai, kas nav minēta šo noteikumu 23.1.2. vai 23.2. apakšpunktā.

26. Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas piecu gadu saistības:

26.1. apsaimniekot atbalsttiesīgo platību, to noganot vai nopļaujot un ievērojot šādus nosacījumus:

26.1.1. saskaņā ar regulas Nr. 807/2014 7. panta 1. punktu ganīšanai izmanto zālēdājus dzīvniekus (turpmāk – dzīvnieki), izvēloties optimālu ganīšanas režīmu, lai platība ir pietiekami, bet ne pārmērīgi noganīta, dzīvnieku blīvumam pārsniedzot 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību sezonā, – no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim (turpmāk – ganību sezona). Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

26.1.2. nepietiekami noganīto platību appļauj līdz 15. septembrim;

26.1.3. pļauj vienu reizi gadā, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku. Nopļauto zāli atstāj nevis izklaidus, bet novāc (satin ruļļos ar plēvi vai bez tās vai žāvē siena gubā) līdz kārtējā gada 15. septembrim;

26.2. neveic kultivēšanas pasākumus (piemēram, mehānisku augsnes apstrādi, sintētisko minerālmēslu, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, graudzāļu un tauriņziežu sēklu piesēju);

26.3. kārto lauku vēsturi atsevišķi katram laukam, atzīmējot visas kārtējā gadā veiktās apsaimniekošanas darbības (ganīšanas periodu, ganīšanai izmantoto dzīvnieku veidu un skaitu vai pļaušanas datumu un siena vai nopļautās zāles aizvešanas datumu);

26.4. ja atbalsttiesīgā platība ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops, tad ne vēlāk kā saistību perioda otrajā gadā atbalsta saņēmējs ir apguvis pamatiemaņas zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanā, apmeklējot vismaz astoņas stundas ilgu apmācības kursu par zālāju biotopu apsaimniekošanas metodēm, un to apliecina atbilstošs dokuments, ko izdevusi valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēta izglītības iestāde, kura īsteno apmācības kursu pasākumā "Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi".

27. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

27.1. 55 euro – par bioloģiski vērtīgu zālāju;

27.2. par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu (2. pielikums):

27.2.1. 83 euro – par 1. klases ražības zālāju;

27.2.2. 155 euro – par 2. klases ražības zālāju;

27.2.3. 206 euro – par 3. klases ražības zālāju;

27.2.4. 330 euro – par 4. klases ražības zālāju.

2.3. Atbalsta piešķiršana aktivitātē "Vidi saudzējošu metožu pielietošana dārzkopībā"

28. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības platība, kas ietver:

28.1. lauksaimniecības zemi, kurā tiek audzētas ābeles, bumbieres, saldie un skābie ķirši, plūmes, krūmmellenes (mellenes, zilenes), lielogu dzērvenes, avenes, kazenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, zemenes, ērkšķogas, krūmcidonijas, smiltsērkšķi, aronijas, dārza pīlādži, vīnogas, kartupeļi, ziedkāposti, kāposti (izņemot lopbarības kāpostus), tomāti, gurķi, sīpoli, ķiploki, burkāni, galda bietes vai citi dārzeņi;

28.2. augsto sūnu purvu vai izstrādātu kūdras purvu platību, kura tiek izmantota lauksaimniecībā augļu un ogu dārzu ierīkošanai un kurā audzē krūmmellenes (mellenes, zilenes), lielogu dzērvenes, zilenes, avenes vai kazenes.

29. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību, izmantojot vidi saudzējošas dārzkopības metodes (5. pielikums).

30. Atbalstu var saņemt, ja kārtējā gadā:

30.1. atbalstam pieteikta vismaz vienu hektāru liela atbalsttiesīgā platība, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki;

30.2. atbalsta pretendents ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

31. Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas piecu gadu saistības, kuru izpildi apliecina ikgadējs ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts atzinums (4. pielikums):

31.1. ievērot normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību noteiktos integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un prasības;

31.2. izmantot šo noteikumu 5. pielikumā minētās vidi saudzējošās metodes dārzkopībā.

32. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

32.1. 364 euro – par ābeļu, bumbieru, saldo un skābo ķiršu, plūmju, melleņu (krūmmelleņu, zileņu) vai lielogu dzērveņu platību;

32.2. 229 euro – par aveņu, kazeņu, upeņu, sarkano un balto jāņogu, zemeņu, ērkšķogu, krūmcidoniju, smiltsērkšķu, aroniju, dārza pīlādžu vai vīnogu platību (arī par augļu koku un ogulāju (izņemot zemeņu platības) platībām, kas ir atbalsttiesīgas brīvprātīgi saistītajam atbalstam, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem (turpmāk – brīvprātīgi saistītais atbalsts), ja tās, augot vienlaidus platībā, katra aizņem mazāk par 0,3 hektāriem);

32.3. 74 euro – par kartupeļu, ziedkāpostu, kāpostu (izņemot lopbarības kāpostus), gurķu, sīpolu, ķiploku, burkānu, galda biešu vai citu dārzeņu platību (arī par dārzeņu platību, ja tie ir vienlaidu platībā augošas brīvprātīgi saistītā atbalsta atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas, kur katra aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus).

2.4. Atbalsta piešķiršana aktivitātē "Rugāju lauks ziemas periodā"

33. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības zeme, kurā tīrsējā vai maisījumā audzē kviešus, miežus, rudzus, tritikāli, auzas, griķus, rapsi, ripsi, zirņus, lauka pupas, lupīnas, linus, amoliņu, esparseti, facēliju vai citus nektāraugus, kā arī vīķi un kukurūzu (izņemot audzēšanu biogāzes ieguvei).

34. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību.

35. Atbalstu var saņemt, ja kārtējā gadā atbalstam pieteiktā atbalsttiesīgā platība aizņem vismaz 10 hektārus, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kuros aug šo noteikumu 33. punktā minētie kultūraugi.

36. Atbalsta saņēmējs, piesakoties uz šo atbalstu, uzņemas šādas piecu gadu saistības:

36.1. pēc ražas novākšanas līdz 31. martam saglabāt neiestrādātas šo noteikumu 33. punktā minēto kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugājus – vai to nenopļautas atliekas vismaz 10 hektāru platībā;

36.2. pēc ražas novākšanas rugāju laukā nelietot augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslojumu.

37. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir 87 euro.

2.5. Atbalsta piešķiršana aktivitātēs "Maksājums, lai pārietu uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm" un "Maksājums, lai saglabātu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes"

38. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 29. panta 1. punktu ir lauksaimniecības zeme.

39. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 29. panta 1. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību atbalsttiesīgajā platībā vai darbojas citā jomā, bet saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un normatīvo aktu par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem ir uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku.

40. Atbalstu var saņemt, ja kārtējā gadā atbalstam pieteikta vismaz vienu hektāru liela atbalsttiesīgā platība, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kuri saskaņā ar regulas Nr. 834/2007 prasībām iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā.

41. Atbalsta pretendents, kurš saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 29. panta 3. punktu:

41.1. pirmo reizi sāk izmantot bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes, lai uzsāktu bioloģisko ražošanu savā saimniecībā, uzņemas divu gadu saistības, kas neattiecas uz ilggadīgo (daudzgadīgo) stādījumu platību, ar trīs gadu saistību periodu – šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

41.2. jau ir izmantojis bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes savā saimniecībā, uzņemas piecu gadu saistības – šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, ja vien atbalsta pretendents jau nav pabeidzis saistības šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pēc kuras uzņemas trīs gadu saistības.

42. Ja atbalsta pretendents šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētās aktivitātes saistību periodā pārtrauc saistības vai tās tiek pabeigtas, viņš nav tiesīgs atkārtoti pieteikties atbalstam šajā aktivitātē.

43. Pēc šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minēto saistību perioda beigām atbalsta pretendents var uzņemties jaunas trīs gadu saistības šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē.

44. Atbalsta pretendents, piesakoties atbalstam kādā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā pasākuma aktivitātē, uzņemas šādas daudzgadu saistības:

44.1. ne vēlāk kā otrajā saistību gadā ir apguvis bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas pamatiemaņas (izņemot šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minēto aktivitāti), apmeklējot vismaz 160 stundu ilgu apmācības kursu par bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, un to apliecina atbilstošs dokuments, ko izdevusi valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēta izglītības iestāde, kura īsteno apmācības kursu pasākumā "Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi", vai cits apmācību apliecinošs dokuments;

44.2. ganību sezonā uz vienu ilggadīgo zālāju un aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījuma hektāru nodrošina bioloģiski sertificētu dzīvnieku vidējo blīvumu vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības (izņemot pretendentu, kas atbilst šo noteikumu 53. punktā minētajām prasībām). Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

44.3. visa saimniecība kopumā (visas saimniecības vienības) ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā (izņemot pretendentu, kas atbilst šo noteikumu 54. punktā minētajām prasībām), un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas (turpmāk – kontroles institūcija) atzinums (6. pielikums).

45. Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē daudzgadu saistības neuzņemas:

45.1. par visu saimniecību, ja nav izpildīta šo noteikumu 44.3. apakšpunktā minētā prasība;

45.2. par konkrēto ilggadīgā zālāja platību (lauku), ja atbalsta pretendents to pieteicis atbalsta saņemšanai šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē.

46. Atbalsta pretendents, kam ir augkopības saimniecība, visā daudzgadu saistību periodā ievēro arī šo noteikumu 5. pielikumā minētās bioloģiskās metodes augkopībā, kuru izpildi apliecina kontroles institūcijas atzinums (6. pielikums).

47. Par aramzemē sētām nektāraugu platībām var saņemt atbalstu, ja tīrsējā vai maisījumos audzē amoliņu, esparseti, facēliju, ežziedi, biškrēsliņus, pūķgalvi, daglīti, dedestiņu, kaķumētru vai melisu.

48. Par aramzemē sētām garšaugu un ārstniecības augu platībām var saņemt atbalstu, ja audzē kumelītes, kliņģerītes, cigoriņu, piparmētru, pupumētru, vērmeles, lofantu, naktssveces, deviņvīru spēku, ābolmētras, citronmelisu, topinambūrus, tauksaknes, mārdadžus, ehināciju, ārstniecības lupstāju, dižzirdzeni, raspodiņu, sirds māteri, ārstniecības gurķeni, parastās dilles, fenheli, baziliku, sinepes, timiānu, ķimenes, estragonu, sierāboliņu, anīsu, majorānu, raudeni, salviju, sējas koriandru vai izopu.

49. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

49.1. 97 euro – par ilggadīgo zālāju, aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugu) maisījumu un papuves platību;

49.2. 117 euro – par laukaugu (tai skaitā tehnisko kultūru) un pārējo kultūru aramzemes platību (arī par dažādiem kultūraugiem nelielā aramzemes platībā vai vairākiem kultūraugiem, kas audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no tiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 hektāriem), tīrsējas stiebrzāļu (sēklas ieguvei), tauriņziežu (tai skaitā pākšaugu tīrsēju) un nektāraugu platību;

49.3. 399 euro – par dārzeņu (izņemot kartupeļus) platību (tai skaitā par garšaugiem un ārstniecības augiem, kā arī dārzeņu platību, ja tie ir vienlaidus platībā augošas brīvprātīgi saistītā atbalsta atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas, kur katra aizņem mazāk par 0,3 ha un saimniecības kopējā aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus);

49.4. 397 euro – par kartupeļu, arī cietes kartupeļu, platību;

49.5. 485 euro – par augļu koku un ogulāju platību (arī par augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) platību, ja tie ir vienlaidus platībā augošas brīvprātīgi saistītā atbalsta atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas, kur katra aizņem mazāk pa 0,3 hektāriem).

50. Atbalsta pretendents, kura saimniecībā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamai informācijai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir vismaz 20 bioloģiski sertificētas bišu saimes, kārtējā gadā var pretendēt uz šo noteikumu 52. punktā minēto atbalstu par bišu saimi.

51. Papildus šo noteikumu 50. punktā minētajām prasībām bišu saimju īpašnieks bišu stropus marķē, norādot Lauksaimniecības datu centra piešķirto ganāmpulka numuru, un laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim aktualizē Lauksaimniecības datu centrā datus par bišu saimju faktisko stāvokli.

52. Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgo bišu saimi, ja saimniecībā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir 40 euro.

53. Par platību, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai, kontroles institūcija apliecina, ka:

53.1. atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistra datiem kārtējā gada 1. jūlijā atbalsta pretendents šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas pārstrādā savā saimniecībā ievāktos savvaļas ārstniecības augus;

53.2. savvaļas ārstniecības augu ievākšanas platībā nenotiek augsnes ielabošanas darbi, izmantojot kūtsmēslus, kā arī netiek ganīti mājlopi;

53.3. saimniecībā ir ražotne ārstniecības augu pirmapstrādei un tālākai pārstrādei, kā arī iepakošanai;

53.4. ilggadīgā zālāja zelmeņa sastāvs atbilst savvaļas ārstniecības augu ievākšanai.

54. Par platību, ko apsaimnieko atbalsta pretendents, kurš atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas reģistra datiem kārtējā gada 1. jūnijā ir reģistrēta zinātniskā institūcija lauksaimniecības jomā, kontroles institūcija apliecina, ka:

54.1. šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalstam pieteiktā saimnieciskā vienība tiek izmantota lauksaimnieciskai darbībai;

54.2. atbalsta pretendents audzē atbilstošu bioloģisko produktu.

55. Atbalstu par kaņepju platību saņem, ja ir ievērotas normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās papildu prasības maksājuma piešķiršanai par kaņepju platību.

2.6. Atbalsta piešķiršana aktivitātē "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 meža teritorijām"

56. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība ir meža zeme (izņemot purvu):

56.1. kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – Natura 2000) sarakstā atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 30. panta 6. punkta "a" apakšpunktam un noteikta atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";

56.2. kas atrodas mikroliegumā atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 30. panta 6. punkta "b" apakšpunktam ārpus Natura 2000 teritorijas vai – ja Natura 2000 aizsardzības režīms nenodrošina sugas vai biotopa aizsardzību – Natura 2000 teritorijā, un mikroliegums ir noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.

57. Atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 30. panta 2. punktam atbalsta pretendents, kas apsaimnieko meža zemes platību (izņemot pašvaldībai vai valstij piederošu vai piekritīgu meža zemes platību), ir tās:

57.1. īpašnieks vai apsaimniekotājs (turpmāk – tiesiskais valdītājs);

57.2. tiesisko valdītāju kooperatīvs;

57.3. tiesisko valdītāju apvienība.

58. Atbalstu var saņemt, ja atbalstam pieteiktā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, ko veido vismaz 0,5 hektārus lieli lauki, kuru robežas sakrīt ar meža nogabalu robežām un kuri ir identificējami dabā, un kuros saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1. aprīlī ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:

58.1. aizliegta mežsaimnieciskā darbība;

58.2. aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;

58.3. aizliegta galvenā cirte;

58.4. aizliegta kailcirte.

59. Meža zemes platību, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, nosaka, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem. Ja konstatē atšķirību starp deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par mazāko noteikto platību.

60. Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt atbalsta pieprasījumu.

61. Atbalsta pretendents ievēro šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

61.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību kārtējā gadā iesniedz Lauku atbalsta dienestā vienoto iesniegumu un tā pielikumu "Atbalsta iesniegums "Kompensācijas maksājums par Natura 2000 meža teritoriju"", kā arī meža zemes plāna kopiju, kurā atzīmēta atbalstam pieteiktā meža zemes platība;

61.2. par attiecīgo atbalsttiesīgo platību:

61.2.1. kārtējā gadā nav saņemta kompensācija ikgadēja atbalsta maksājuma veidā no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kompensācijas izmaksas nosacījumus, kārtību un apmēru;

61.2.2. nav saņemta vienreizējā atlīdzība saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos", izņemot kompensāciju par kopšanas cirtes aizliegumu;

61.3. atbalstam pieteiktajā meža zemes platībā ir veikta inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību, un inventarizācijas dati līdz kārtējā gada 1. aprīlim ir iekļauti meža valsts reģistrā;

61.4. ir ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos;

61.5. atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem pēc stāvokļa kārtējā gada 1. novembrī atbalsta pretendents nav administratīvi sodīts saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 54., 54.¹, 57., 57.¹, 57.², 57.³, 58., 66., 66.², 66.⁴, 67., 67.¹, 68., 71., 71.¹ vai 81. pantu vai Krimināllikuma 109. pantu vai līdz kārtējā gada 1. novembrim atbalsta pretendents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājis naudas sodu par šajā apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem un atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus, ja atbalsta pretendentam uzlikts naudas sods par pārkāpumiem meža apsaimniekošanas jomā vai viņa vainas dēļ mežam nodarīti zaudējumi;

61.6. saskaņā ar regulas Nr. 702/2014 2. panta 14. punktu pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā nav konstatēta kāda no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā administrē plānošanas perioda 2014.–2020. gadam finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

62. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

62.1. pretendentam, kam vienā zemes vienībā ir viena veida saimnieciskās darbības ierobežojumi:

62.1.1. 160 euro – aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;

62.1.2. 120 euro – aizliegta galvenā cirte;

62.1.3. 45 euro – aizliegta kailcirte;

62.2. 112 euro – pretendentam, kam vienā zemes vienībā ir vairāku veidu saimnieciskās darbības ierobežojumi.

2.7. Atbalsta piešķiršana aktivitātēs "Kompensācijas maksājums par citiem apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi" un "Kompensācijas maksājums par citiem apgabaliem, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi"

63. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 31. panta 1. punktu ir lauksaimniecības zeme.

64. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 31. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību atbalsttiesīgajā platībā vai darbojas citās jomās, bet atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. pantam un normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku.

65. Atbalstu var saņemt par platību, kas nav mazāka par vienu hektāru un ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, ja tā atrodas:

65.1. apgabalos, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 32. panta 1. punkta "b" apakšpunktam (7. pielikums);

65.2. apgabalos, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 32. panta 1. punkta "c" apakšpunktam (7. pielikums).

66. Atbalstu par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījuma platību, kas atrodas šo noteikumu 65. punktā minētajā teritorijā, var saņemt, ja ganību sezonā dzīvnieku vidējais blīvums ir vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgo zālāju vai aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījumu hektāru. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.

67. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

67.1. teritorijā, kurā īstenota aktivitāte ar pasākuma kodu 13.2.:

67.1.1. 35 euro – par teritoriju 1. kategorijas apvidū;

67.1.2. 45 euro – par teritoriju 2. kategorijas apvidū;

67.1.3. 50 euro – par teritoriju 3. kategorijas apvidū;

67.2. 25 euro – teritorijā, kurā īstenota aktivitāte ar pasākuma kodu 13.3.

68. Ja atbalsta pretendents atbalstam piesaka platību, kas pārsniedz 100 hektāru un atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, kurām saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu noteikta atšķirīga apvidus kategorija, atbalstam, kas aprēķināts par platību virs 100 hektāriem, saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 31. panta 4. punkta pirmo daļu piemēro šādu samazinājumu:

68.1. 10 procentu – platībai no 100 līdz 500 hektāriem;

68.2. 20 procentu – platībai no 500,01 līdz 1000 hektāriem;

68.3. 30 procentu – platībai no 1001,01 līdz 1500 hektāriem;

68.4. 40 procentu – platībai no 1501 hektāra un vairāk.

69. Šo noteikumu 68. punktā minēto prasību nepiemēro, ja atbalstam pieteikta tikai tāda platība, kas atrodas teritorijā, kurā īsteno šo noteikumu 2.4.2. apakšpunktā minēto aktivitāti.

70. Ja lauksaimniecības zeme atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, kurām saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu piemērojama atšķirīga atbalsta likme, šo noteikumu 68. punktā noteikto samazinājumu piemēro proporcionāli atbalsttiesīgajai platībai katrā kategorijā. Pēc samazinājuma vidējais atbalsta apmērs par hektāru ir vismaz 25 euro.

3. Atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība

71. Lai pieprasītu atbalstu šo noteikumu 2. punktā minētajos pasākumos, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz vienu vienoto iesniegumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem.

72. Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem noteiktās savstarpējās atbilstības prasības, tam piemēro administratīvu sankciju saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 91., 97. un 99. pantu.

73. Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis šo noteikumu 8. pielikumā noteiktos atbilstības kritērijus, atbalstu atsaka vai pilnībā atsauc saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 35. panta 1. punktu.

74. Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav izpildījis šo noteikumu 8. pielikumā noteiktās saistības vai citus pienākumus, pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 35. panta 2., 3., 4. un 5. punktu.

75. Ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs iesniedzis viltotus dokumentus vai nav iesniedzis nepieciešamo informāciju, atbalstu nepiešķir vai pilnībā atsauc saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 35. panta 6. punktu.

76. Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, regulu Nr. 1306/2013, regulu Nr. 1307/2013, regulu Nr. 640/2014, regulu Nr. 702/2014, regulu Nr. 808/2014, regulu Nr. 809/2014, regulu Nr. 834/2007 un šajos noteikumos noteikto kārtību.

77. Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksā vienā vai divos maksājumos laikposmā no kārtējā gada 1. decembra līdz nākamā gada 30. jūnijam. Pirmo maksājuma daļu var izmaksāt avansā, nepārsniedzot 75 procentus no kārtējā gadā izmaksājamās atbalsta summas, ja ir pabeigtas iesniegumu administratīvās pārbaudes un pārbaudes saimniecībā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. un 2. punktu.

78. Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta amatpersonu lēmumu.

79. Lauku atbalsta dienests neatbilstoši izmaksāto atbalstu ietur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē plānošanas perioda 2014.–2020. gadam finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

4. Pārbaude saimniecībā

80. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvās pārbaudes un pārbaudes saimniecībā, kā arī nodrošina pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem.

81. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi saimniecībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.

82. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju kontroles institūciju amatpersonām apzīmogot un datēt pārbaudes laikā izvērtētos atbalsta pretendenta dokumentus.

83. Atbalsta pretendents pēc amatpersonas pieprasījuma nodrošina dzīvnieku (arī nebrīvē turēto savvaļas dzīvnieku) norobežošanu atsevišķā aplokā vai citādi, lai ļautu amatpersonai veikt pārbaudi.

84. Atbalsta pretendentam ir tiesības iepazīties ar kontroles ziņojumu un papildināt to.

85. Šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā pasākumā Lauku atbalsta dienests pārbaudes saimniecībā veic, piedaloties Valsts meža dienesta pārstāvim.

5. Sadarbība ar citām institūcijām informācijas iegūšanai

86. Kontroles institūciju atzinumu (6. pielikums), kas apliecina atbalsta pretendenta atbilstību atbalsta saņemšanai šo noteikumu 2.2.1. vai 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, kontroles institūcija iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1. oktobrim.

87. Kontroles institūcija mēneša laikā pēc pārbaudes tās rezultātus paziņo atbalsta pretendentam. Ja kontroles institūcijai rodas aizdomas par mākslīgi radītiem apstākļiem, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības, tā 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes par to informē Lauku atbalsta dienestu.

88. Atzinumu, kas apliecina lauksaimniecības produktu integrētu audzēšanu šo noteikumu 2.1.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē (7. pielikums), Valsts augu aizsardzības dienests līdz kārtējā gada 1. oktobrim elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

89. Šo noteikumu 1. pielikumā minēto prasību izpildi kontrolē Valsts vides dienests. Informāciju par laikposmā no 1. janvāra līdz 31. augustam konstatētajām neatbilstībām Valsts vides dienests iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 15. septembrim un par laikposmā no 1. septembra līdz 31. decembrim konstatētajām neatbilstībām – līdz kārtējā gada 15. janvārim.

90. Lauksaimniecības datu centrs:

90.1. Lauku atbalsta dienestam šo noteikumu 26.1.1. un 44.2. apakšpunktā, kā arī 51. un 66. punktā minēto prasību atbilstības pārbaudei:

90.1.1. nodrošina autorizētu pieeju dzīvnieku reģistra centrālajai datubāzei ganību sezonā;

90.1.2. līdz kārtējā gada 1. oktobrim atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam iesniedz pārskatu par saimniecībā esošo dzīvnieku stāvokli ganību sezonā, to izsakot nosacītās liellopu vienībās kā vidējo svērto vienību ganību sezonā dalījumā pa dzīvnieku grupām;

90.2. nodrošina kontroles institūcijām autorizētu pieeju dzīvnieku reģistra centrālajai datubāzei ganību sezonā šo noteikumu 44.2. apakšpunktā, kā arī 51. un 66. punktā minēto prasību pārbaudei.

91. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Lauku atbalsta dienestam autorizētu pieeju Dabas datu pārvaldības sistēmai šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētā atbalsta veida administrēšanas nodrošināšanai, kā arī sadarbojas informācijas apmaiņas jomā šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos.

92. Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts meža dienestu, Valsts zemes dienestu, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru nodrošina šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā pasākuma atbalsta administrēšanu saskaņā ar Likuma par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās 2. panta 2. un 3. punktu.

6. Noslēguma jautājumi

93. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumus Nr. 295 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 50., 136., 172. nr.; 2011, 42., 184., 198. nr.; 2012, 50. nr.; 2013, 59., 199. nr.; 2014, 62. nr.).

94. Saistības no 2007.–2013. gada plānošanas perioda 2015. gadā tiek pielāgotas 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta saņemšanas nosacījumiem līdz ar jaunu daudzgadu saistību uzņemšanos. Ja atbalsta saņēmējs nodrošina saimniecības atbilstību jaunajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, sākas jauns daudzgadu saistību periods, tam pārtraucot iepriekšējās saistības un neatmaksājot saņemto atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 679/2011 1. panta 7. punktu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un citas obligātās prasības

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Eiropas Savienības nozīmes biotopi un to ražības klases aktivitātē ar pasākumu kodu 10.1.1.

Piezīme. * Latvijā sastopamā Eiropas Savienības prioritārā suga un biotops.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Dzīvnieku blīvuma noteikšana nosacītās liellopu vienībās un to pārrēķiniem piemērojamais koeficients

1. Dzīvnieku blīvuma noteikšana

Dzīvnieku blīvumu nosacītās liellopu vienībās uz saimniecības kopējo atbalsttiesīgo ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N^LB – dzīvnieku blīvums (nosacītās liellopu vienības);

L – saimniecības atbalsttiesīgā ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platība (ha);

DZ_{1; 2 … n} – dzīvnieku skaits saimniecībā (gab.);

k_{1; 2 … n} – dzīvnieku pārrēķiniem piemērojamais koeficients.

2. Pārrēķiniem piemērojamais koeficients (k) atkarībā no dzīvnieku veida

Piezīme. * Koeficients atbilstoši regulas Nr. 808/2014 2. pielikumā noteiktajam.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Integrētās dārzkopības ieviešanas un veicināšanas atzinums

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Vidi saudzējošās metodes dārzkopībā un bioloģiskās metodes augkopībā

1. Vidi saudzējošās metodes dārzkopībā aktivitātē ar pasākuma kodu 10.1.2.

2. Bioloģiskās metodes augkopībā aktivitātēs ar pasākumu kodu 11.1. un 11.2.

3. Augļu koku un ogulāju stādīšanas optimālā biezība aktivitātēs ar pasākuma kodu 10.1.2., 11.1. un 11.2.

3.1. tabula

4. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība aktivitātē ar pasākuma kodu 10.1.2., 11.1. un 11.2.

4.1. tabula

5. Pārtikai un pārstrādei paredzēto kartupeļu stādīšanas biezība aktivitātē ar pasākuma kodu 10.1.2., 11.1. un 11.2.

5.1. tabula

Piezīmes.
1. * Attiecībā uz kultūraugiem, kas nav iekļauti šajā pielikumā, atbalsta pretendents saimniecībā īsteno agrotehniskos pasākumus, ievērojot vispārpieņemtās agronomiskās izsējas un stādīšanas normas.
2. ** Attiecas tikai uz aktivitātēm ar pasākumu kodu 11.1. un 11.2.
3. *** Veģetācijas periods – dienu skaits no dēstu izstādīšanas (sējamiem kultūraugiem – no uzdīgšanas) līdz raža ir gatava novākšanai.
4. **** Stādīšanas biezība var mainīties atkarībā no izvēlētās šķirnes īpašībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

6.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas atzinums

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

7.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Apgabali, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi vai kurus ietekmē specifiski ierobežojumi aktivitātē ar pasākuma kodu 13.2. un 13.3.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

8.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 7.aprīļa
noteikumiem Nr.171

Atbilstošie Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.171 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā" punkti, kuros noteiktas atbalsta pretendentam izpildāmās prasības atbalsta saņemšanai katrā aktivitātē

1. Prasības un par pārkāpumiem piemērojamās sankcijas

2. Atbalsta administrēšanas gaitā konstatētās citas neatbilstības un tām atbilstošās sankcijas

2.1. Visām aktivitātēm piemērojamās sankcijas

2.2. Aktivitātes kods 10.1.1.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs