Ir laime dzīvot un strādāt Rīgā

Knuts Torasens, Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Šodien, 17.maijā, savus nacionālos svētkus — Konstitūcijas dienu — svin Latvijai draudzīgā Norvēģija. Norvēģija ir viena no klimatiski visaukstākajām pasaules valstīm — tā atrodas tālu Eiropas ziemeļos, daļa Norvēģijas teritorijas ir aiz Polārā loka. Ar saviem 386 958 km2 teritorijas Norvēģija ir sešas reizes lielāka par Latviju. Norvēģijas iedzīvotāju skaits ir nepilnas divas reizes lielāks nekā Latvijai.

— Jūsu ekselence, pateicos par laiku, ko esat gatavs veltīt mūsu laikrakstam. Vai mēs varētu sākt hronoloģiskā secībā — ar nule nosvinēto Latvijas Neatkarības deklarācijas gadskārtu? Jo vairāk tādēļ, ka šīs deklarācijas parakstīšanas piektajā gadskārtā mēs ar jums tikāmies Skrundā, Krievijas lokatorstacijas jaunās ēkas uzspridzināšanas ceremonijā.

— Jā, labprāt. Es jau tur, Skrundā, jums teicu, ka uztveru šo notikumu (lokatora ēkas uzspridzināšanu) kā simbolu, kas raksturo viena perioda noslēgšanos jūsu zemes vēsturē. Šo notikumu atspoguļoja visas pasaules masu mediji — gan CNN, Vācijas televīzija un daudzas citas Rietumu televīzijas sabiedrības. Latvijai tā patiešām bija ļoti nozīmīga diena.

— Paldies. Un tagad atļaujiet pievērsties jūsu valsts nacionālajiem svētkiem.

— Jā, 17.maijā mēs svinam Norvēģijas Konstitūcijas dienu. Šiem svētkiem ir ļoti sena vēsture. Mūsu konstitūcija tika pieņemta 1814.gadā un tā ir viena no vecākajām pasaulē. Gadu gaitā šī konstitūcija ir nedaudz mainījusies, taču savā pamatā tā ir tāda pati, kāda bija toreiz. Mūsu senči 1814.gada 17.maijā šo konstitūciju pieņemot ir bijuši ļoti tālredzīgi.

Līdz ar to mūsu konstitūciju nav nācies daudz mainīt. Var teikt, ka visu pastāvēšanas laiku tā bijusi arī ļoti moderna konstitūcija. Jāpiebilst, ka mūsu valsts ir relatīvi jauna, jo savu neatkarību Norvēģija ieguva tikai 1905.gadā. Pirms tam 1814.gadā mēs gandrīz 400 gadus bijām pakļauti Dānijai. Pēc tam no 1814. mēs bijām pakļauti Zviedrijai līdz 1905.gadam, kad mēs beidzot ieguvām savu neatkarību. Kā zināms, no 1940.gada līdz 1945.gadam mūsu valsti bija iekarojusi Vācija, un tas bija ļoti grūts laiks Norvēģijas vēsturē. Norvēģija savu Konstitūcijas dienu svin ļoti savdabīgā veidā. Šajā dienā mēs nerīkojam militāras parādes, bet notiek skolēnu demonstrācijas. Bērni simbolizē nākotni, un bērni ir pats svarīgākais akcents mūsu Konstitūcijas dienas svinībās.

— Jums ir ļoti skaists karogs.

— Jā, patiešām! Pēc Otrā pasaules kara šīs svinības kļuva vēl jo nozīmīgākas, jo piecus okupācijas gadus šie svētki mūsu zemē bija aizliegti. Pirms 50 gadiem mēs atkal atguvām savu neatkarību. Tas bija 1945.gada 8.maijā, tātad tieši pirms 50 gadiem. Arī šo notikumu mēs Norvēģijā atzīmējām visai plaši. Šajās svinībās ļoti aktīvi piedalījās Norvēģijas karalis un karaliskā ģimene. Viņi piedalījās dažādos sarīkojumos, godinot kritušos karavīrus.

Bet Konstitūcijas dienā skolēnu gājiens notiek Oslo, Karaļa pils priekšā un tajā piedalās visu skolu audzēkņi. Ne tikai no Oslo, bet arī no visām komūnām, no visām Norvēģijas pilsētām un visiem ciemiem.

— Kā radās šī brīnišķīgā ideja?

— Šī ideja radās sen, vēl pirms mūsu neatkarības iegūšanas, un tās autors ir norvēģu rakstnieks Henriks Verglands. Bērni ir ļoti priecīgi par šo tradīciju.

Savukārt mūsu vēstniecība Rīgā šajā dienā rīko svinīgu pieņemšanu. Tāpat kā mani kolēģi visās citās valstīs, arī abās pārējās Baltijas valstīs.