26. aprīļa ārkārtas sēde

Kopsavilkums

 

Piecdesmit sešiem deputātiem balsojot par, sešiem — pret un četriem atturoties, pēc četru stundu apspriešanas Saeimas deputāti šīsdienas ārkārtas plenārsēdē pieņēma likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju" (z.s. dok.nr.345; 1995.g. p.s. dok.nr.431).

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt dzīvokļu tirgu, veicināt dzīvojamā fonda sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. Privatizācijas objekts izpērkams, maksājot īpašuma kompensācijas vai privatizācijas sertifikātos. Pircējiem ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos.

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu, lūdzu, ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu pavasara sesijas pirmo sēdi, kas vienlaikus ir arī 26.aprīļa ārkārtas sēde un ko saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu. Prezidijs ir izsludinājis šādu darba kārtību: likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", otrais lasījums. Lūdzu referentu! Komisijas vārdā – Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribētu sākt bez gariem ievadiem. Es ceru, ka jūs visi esat uzņēmuši spēkus. Es ceru, ka jūs visi esat kārtīgi atpūtušies pa šīm dienām, un tāpēc es piedāvāju jūsu uzmanībai komisijas sagatavoto dokumentu. Mēs esam saņēmuši atkal virkni priekšlikumu, un, kā vienmēr, tātad es lūdzu orientēties uz šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu dokumenta numuru, paskaidrojiet kārtību! Dokumenta numuru!

J.Bunkšs. Es atvainojos par šo starpbrīdi. Tātad dokuments nr.431, un šī dokumenta 1.pantā ir likumā lietotie termini. Atbildīgā komisija iesaka terminu "atsevišķais īpašums" precizēt, sakot "atsevišķais dzīvokļa īpašums".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, likumā ir lietoti šādi termini, mēs izskatām 1.panta 1.apakšpunktu! Atbildīgā komisija ir precizējusi šo redakciju. Vai jums ir iebildes pret to? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk attiecībā uz 1.panta 2.punktā minēto terminu "mākslinieku darbnīca" komisija ir daļēji pieņēmusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un precizējusi, ka visā likumā tajos gadījumos, kad tiek minēta "darbnīca", ir runa tikai par mākslinieku darbnīcu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Piekrītam komisijas redakcijai.

J.Bunkšs. Tāpat komisija ir atbalstījusi Tautas saskaņas partijas priekšlikumu par termina "daudzdzīvokļu māju" skaidrojuma precizēšanu, izslēgusi no skaidrojuma vārdus "neizīrēt".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija ir precizējusi skaidrojumu terminam "dzīvoklis", papildinot šo skaidrojumu ar to, ka dzīvoklis ir ne tikai telpa, bet varētu būt arī telpu komplekss. Redakcijā, kādu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka iekļaut likumprojektā jaunu terminu – terminu "kopējais dzīvoklis" piedāvātajā redakcijā, kas būtu lietojams saistībā ar praksē lietoto terminu "komunālais dzīvoklis". Tā kā likumdošana šobrīd nekur citur neparāda šādu terminu "komunālais dzīvoklis", tad mēs piedāvājam jaunu terminu "kopējais dzīvoklis".

Sēdes vadītājs. Pret šo terminu deputātiem nav iebilžu? Nav. Akceptējam komisijas piedāvāto redakciju.

J.Bunkšs. Tālāk komisija ir pieņēmusi 5.punkta redakcionālu labojumu, ko iesaka Tautas saskaņas partija un kur ir minēts, ka ne visas personas, kas iemitinātas saskaņā ar dzīvojamo telpu īri, ir īrnieka ģimenes locekļi. Un mēs esam precizējuši, ka šajā gadījumā par īrnieka ģimenes locekļiem ir uzskatāmas tikai tās personas, kas ir minētas likuma par dzīvojamās telpas īri 9. un 10.pantā, lai novērstu pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Komisija ir noraidījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu par termina "kopīpašums" skaidrojumu. Šajā skaidrojumā Tautas saskaņas partija piedāvā atzīt, ka, ja dzīvokļa nesošās sienas atrodas dzīvokļa iekšienē, tad arī šādas sienas ir pieskaitāmas pie dzīvokļa kopīpašuma. Tāpat izsaka šaubas arī par, teiksim, dažu citu kopīpašuma atribūtu lietošanu. Šajā gadījumā komisija vadījās no tā viedokļa, ka kopīpašuma lietošanas noteikumus, nama lietošanas noteikumus nosaka būvnoteikumi. Šeit mums nebūtu jāmaina attiecīgā termina skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā redakcionālu labojumu 6.punktā par termina "kopīpašums" skaidrojumu, izslēdzot iekavas un tajās doto tekstu izsakot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Godātie deputāti un arī jums, deputāt Bunkš, precizējam! Šeit komisija pēc mana ieskata lieto vienam un tam pašam punktam dažādus nosaukumus, proti, mums ir pants un pēc tam dažādas var būt vēl sadaļas — pēc panta var nākt daļa, punkts, apakšpunkts. Šeit ir par vienu un to pašu teikts, ka tas ir apakšpunkts, komisija saka, ka tas ir punkts. Es ceru, ka šeit no šīs atšķirības varbūt nekādas problēmas šeit neradīsies, jo runa ir par vienu un to pašu — tie ir punkti vai apakšpunkti vienam un tam pašam pantam. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk, kas attiecas uz terminu "kopīpašums", tad šeit atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā Augstākās tiesas juristu priekšlikumu un piedāvā precizēt terminu "kopīpašuma dalībnieka daļa", kura turpmāk tiek izteikta kā ‘’kopīpašuma dalībnieka domājamā daļa". Kā mums paskaidroja juristi, tad kopīpašumam ir dalībnieki, nevis daļas. Mēs tāpēc arī šādu priekšlikumu pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas pieņemto redakciju nav iebilžu? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Attiecībā uz šī panta 9.apakšpunktu ir daļēji pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un precizēts termins "neapdzīvojamā telpa". Tas ir līdzīgs, kā mums bija priekšlikums pie šī panta 2.apakšpunkta attiecībā uz precizējumu saistībā ar mākslinieku darbnīcām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Varbūt par pašu gradāciju. Varbūt mēs varam mēģināt tomēr darīt tā, kā tam vajadzētu būt. Apakšpunkts var būt punktam. Tie, kurus mēs izskatām, tie ir panta punkti, tā sanāk, bet es vēlreiz saku, ka tam nav principiālas nozīmes, varbūt vienkārši nākotnē mums jāmēģina šīs lietas izteikt precīzāk...

J.Bunkšs. Tālāk. Ir saņemti priekšlikumi par 4.pantu, un atbildīgā komisija iesaka izslēgt 4.panta otrās daļas otro... Nu, es tagad varu sajukt, man...

Sēdes vadītājs. Nē, es jau vienreiz pateicu, un, manuprāt, šī piezīme tika izteikta tikai tāpēc, ka tiešām te ir drusciņ no tā viedokļa neprecīzi, bet tas nemaina nekādu būtību. Tāpēc esiet tik laipns un lasiet tā, kā tas ir šeit jūsu redakcijā teikts, jo pēc tam jau nekur netiks rakstīts, ka tas ir apakšpunkts vai punkts, ja, tad jau tās sekos tā, kā nākas pēc šīs numerācijas.

J.Bunkšs. Tātad es turpinu un lietoju tos pašus terminus, kas ir sagatavotajā dokumentā. Tātad atbildīgā komisija iesaka izslēgt šī 4.panta otrās daļas 2.apakšpunktu, un pamatojums ir tas, ka šajā gadījumā mēs runājam šajā pantā, pirmkārt, tikai par privatizācijas veidiem, bet šo punktu mēs izslēdzam tāpēc, ka komisija vienojās, ka, sagatavojot otrajam lasījumam šo likumprojektu, mēs izslēgsim iespēju trešajām personām privatizēt dzīvokli, kurā privatizācijas mirklī ir īrnieki.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk komisija ir noraidījusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, kas paredzēja jaunu 4.panta otrās daļas redakciju. Pamatojums, kāpēc ir izslēgta tieši šī piedāvātā redakcija, kā es jau minēju, iepriekš runājot par pantu kopumā, ir tāds, ka šis pants runā galvenokārt par privatizācijas veidu, nevis par privatizācijas subjektiem. Tās attiecības, kādas rodas starp privatizācijas subjektiem jeb personām, kas privatizē dzīvokli, ir atrunātas vairākos šī likuma pantos, un katrā gadījumā tiek runāts par šīm lietām specifiski.

Sēdes vadītājs. Kristīgo demokrātu frakcijai nav iebildumu pēc šī skaidrojuma? Deputātei Lībanei? Arī nav. Tautas saskaņas partijas frakcijai? Arī nav. Paldies! Līdz ar to 4.panta redakcija paliek komisijas piedāvātajā variantā.

J.Bunkšs. Tātad deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums bija analoģisks, un arī tas ir noraidīts. Saeima saprot un deputāti tam piekrīt. Komisija noraida arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu 4.panta otrās daļas 2.punktu precizēt, jo šis punkts ir izslēgts pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. Par 5.pantu komisija nav saņēmusi priekšlikumus. 6.pantā atbildīgā komisija noraidīja "Tēvzemei un brīvībai" frakcijas priekšlikumu 1.punktā svītrot vārdu ‘’ārpilsoņi’’ un papildināt šo punktu ar citu redakciju. Pamatojums tam, ka šis priekšlikums tika noraidīts, ir tas, ka šāda norma būtu pretrunā ar citiem likumiem, kuri šobrīd ir Latvijas Republikā un nosaka nepilsoņu tiesības, tai skaitā tiesības rīkoties ar sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par "Tēvzemei un brīvībai" frakcijas priekšlikumu 6.panta 1.punktā svītrot vārdu "ārpilsoņi" un papildināt punktu ar šādu redakciju: "izņemot personas, kuras ieceļojušas Latvijā okupācijas laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1992.gada 1.jūlijam, un viņu pēcnācējus". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 28, atturas – 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā precizēt šajā pantā un arī visā likumā terminu "ārpilsoņi", tādā veidā aizstājot šo terminu, kas agrāk tika likumā lietots, ar terminu "nepilsoņi", lai saskaņotu šo likumu ar likumu par bijušās PSRS pilsoņu statusu Latvijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk pie 7.panta komisija ir atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu precizēt virsrakstu. Šis priekšlikums ir pieņemts, bet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk komisija ir noraidījusi deputātes Seiles priekšlikumu izteikt 7.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Šajā gadījumā galvenais motīvs, kāpēc komisija to noraidīja, ir tas, ka šāda redakcija būtu pretrunā ar pašreizējo likumdošanu, kas liedz nepilsoņiem iegūt īpašumā zemi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Atklājam debates!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu aizstāvēt savu priekšlikumu. Es nebūt neiestājos par to, lai nepilsoņi dabūtu zemi zem privatizētajiem dzīvokļiem, bet savā priekšlikumā es iestājos par to, lai ar nepilsoņiem netiktu noslēgts tik garš nomas līgums – uz 99 gadiem. Šo nomas līgumu vajadzētu atstāt brīvu, jo Civillikumā ir paredzēts, ka īpašnieks var izlemt šīs nomas attiecības un Civillikuma noteiktajā kārtībā noslēgt nomas līgumu. Kādēļ uzreiz visiem nepilsoņiem uz 99 gadiem iedot šo nomas līgumu? Tāda ir mana priekšlikuma būtība, kura iestrādāta arī visā tālākajā tekstā. Tātad nepilsonim ir tiesības privatizēt dzīvokli, bet to, uz cik ilgu laiku viņš nomā zem viņa dzīvokļa esošo zemes gabala daļu, noteikt, noslēdzot nomas līgumu uz kādu noteiktu laiku.

Mana priekšlikuma otrajā daļā ir vēl cita doma ielikta, proti, ka daudzdzīvokļu mājas atsevišķos gadījumos var privatizēt arī kā viena īpašnieka objektu, ja visu dzīvokļu īrnieki tam piekrīt. Es šeit nedomāju, izstrādājot šo priekšlikumu, par lielajiem Rīgas namiem, kaut arī šeit varbūt tas būtu pieļaujams, bet domāju par astoņu dzīvokļu mājām vai divu dzīvokļu mājām, kādas ir ļoti bieži mazpilsētās vai lauku apvidos. Ļoti bieži viens no šiem cilvēkiem nav spējīgs vai negrib izpirkt savu dzīvokli un saka: "Tu man esi labs kaimiņš. Ņem arī manu dzīvokli īpašumā, es tev maksāšu šo nomu! Šādā gadījumā 2.punkts manā priekšlikumā izsaka šo domu, ka var viens cilvēks privatizēt arī sava kaimiņa dzīvokli, ja viņi abi savstarpēji par to vienojas. Viņiem nav obligāti vienam uz otru jāgaida, lai šo īpašumu reģistrētu kā kopīpašumu. Vēl vienkāršāk izsakoties, ja viens no šiem cilvēkiem nav atbildīgs par savu ģimeni, ja viņš dzer un neatbild arī par šo dzīvokli, viņš tomēr piespiedu kārtā paliek par līdzīpašnieku otram, kurš kārtīgi apsaimnieko šo īpašumu. Es lūdzu jūs atbalstīt manus abus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Pārtraucam debates par šo deputātes Seiles priekšlikumu. Vai referents vēlas? Un pēc tam balsosim.

J.Bunkšs. Es varbūt pavisam īsi. Kas attiecas uz šā priekšlikuma pirmo daļu, es jau šeit teicu, ka šobrīd likumdošana neparedz nepilsoņiem iegūt īpašumā zemi. Šādā gadījumā parādītos kopīpašuma dalībnieki, kuri būtu ar dažādām tiesībām un faktiski ar tiesībām uz īpašumu, kas viņiem vispār nepienākas.

Kas attiecas uz otro priekšlikumu, tad tālākajos pantos, 13.pantā un attiecīgajā nodaļā, šie noteikumi principā paredz šādu vienošanos, tāpēc šajā pantā, kur mēs runājam tikai par objektiem, es aicinātu deputātes Seiles priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile ierosina balsot par saviem priekšlikumiem? Par priekšlikumu atsevišķām daļām vai kopā?

J.Bunkšs. Es zināmā mērā tātad paskaidroju, ka tālākajos pantos, 13.pantā un citur ir dotas tiesības un zināmā mērā tas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāt Saulīti, nāciet par procedūru! Deputāte Seile – par procedūru!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Tā kā mans otrais priekšlikums ir jau tālākajā tekstā it kā iestrādāts, par to mēs vēl pārliecināsimies, es neuzstāju uz balsojumu par šo otro priekšlikumu. Tikai par pirmo.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Privatizācijas objekts var būt viendzīvokļa māja un daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis (dzīvokļi) vai dzīvojamā telpa, vai darbnīca kopā ar koplietošanai esošās mājas vai zemes gabala domājamo daļu." Lūdzu, balsosim par šo deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 19, atturas – 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu nākamo priekšlikumu par šo pantu!

J.Bunkšs. Komisija noraidīja arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kas agrāk bija nevis priekšlikums, bet jautājums. Motivācija ir apmēram tā pati, kuru mēs jau izrunājām pie deputātes Seiles priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Mēs diemžēl balsot par uzstādītu jautājumu nevaram, tāpēc jūs turpināsit acīmredzot diskusijas un skaidrojumus par šo jautājumu starp otro un trešo lasījumu komisijas sēdē. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Komisija noraidīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu svītrot 7.panta ceturtajā daļā vārdus "vai juridiskas personas". Tas ir pretrunā ar šā likuma koncepciju, un tāpēc mēs arī to noraidījām.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad runa šā panta ceturtajā daļā ir par viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājām, kuras atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes. Tātad par šo objektu privatizāciju. Ja trešajā daļā ir teikts, ka šis objekts ir privatizējams kopā ar zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, tad tieši šī ceturtā daļa runā par to, ka gadījumā, ja šos objektus privatizē Latvijas pilsonis vai juridiska persona, tad privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar zemes gabalu. Es esmu principā pret to, ka dzīvojamās mājas atļautu privatizēt juridiskām personām kopā ar zemes gabalu, pareizāk sakot, zemes gabalu, zemi zem dzīvojamām mājām atšķirībā no ražošanas objektiem. Es ļoti labi... Mums ir tāda informācija, ka valdība ļoti steidzamā kārtā risina jautājumus ar Krieviju un citām NVS valstīm par savstarpēju līgumu noslēgšanu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību. Šādi noslēgti līgumi dos iespēju šo valstu, tai skaitā Krievijas, Uzbekijas un vēl citu NVS valstu juridiskajām personām privatizēt zemi arī Latvijā saskaņā ar likumu par zemes privatizāciju pilsētās. Tāpēc es principā esmu pret to, ka zemi varēs privatizēt juridiska persona. Tāpēc es ierosinu svītrot šos vārdus "vai juridiska persona". Tātad attiecībā uz šo zemes gabalu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribu pievērst uzmanību šā likumprojekta 6.pantam, kuru mēs esam jau pieņēmuši. Likumprojekta 6.pants nosaka, kurām fiziskajām personām un kurām tieši juridisko personu kategorijām ir tiesības šā likuma noteiktajā secībā privatizēt gan dzīvokļus, gan nedzīvojamās telpas, gan darbnīcas, gan viendzīvokļa, gan daudzdzīvokļu mājas. Ja jūs uzmanīgi izlasījāt šā panta pirmās daļas 2.punktu, tad šeit ir skaidri un gaiši pateikts, kad un kādām juridiskajām personām ir tiesības pirkt dzīvokļus. Tikai tad, ja daudzos pantos minētās fiziskās personas divās, trijās vai četrās kārtās nav izmantojušas savas tiesības. Un tikai tām juridiskajām personām, kurām ir privatizācijas sertifikāti un kurām saskaņā ar spēkā esošo likumu, par kuru ir nobalsojusi Saeima, tajā skaitā arī acīmredzot Tomiņa kungs, ir tiesības pirkt zemi. Nekādas NVS juridiskās personas vai ārvalstu karaspēka daļas, vai kādas citas juridiskās personas zemi nevarēs pirkt, tas ir, dzīvokļus nevarēs pirkt. Ja jau mēs esam devuši tiesības ar citiem zemes reformas likumiem pirkt pašu dārgāko, kas ir mūsu valstij, proti, zemi, tad kādēļ lai mēs nevarētu dot tiesības pirkt arī dzīvokli? Dabīgi, ja fiziskās personas nav izmantojušas savas pirmpirkuma tiesības, kas daudzos pantos ir iestrādātas. Piemēram, neizīrētus tukšus dzīvokļus juridiskās personas var pirkt tikai tad, ja septiņas fizisko personu kārtas nav izmantojušas savas pirmpirkuma tiesības. Faktiski neizīrētu dzīvokli neviena juridiskā persona nevarēs nopirkt, jo vienkārši viņa netiks tam klāt. Tos jau būs nopirkuši avārijas māju īrnieki un citas maznodrošināto kategorijas. Tā ka es domāju, ka šeit ir ļoti normāla norma iestrādāta, kas savstarpēji saskaņota ar spēkā esošo zemes reformas likumdošanu. Es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība – otrreiz. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Pirmkārt, cienījamais Lagzdiņa kungs, Tomiņš nekad nav nobalsojis un balsojis šeit, Saeimā, par to, ka vajag atļaut juridiskām personām izpārdot Latvijas zemi. Tā bija pirmā neprecizitāte.

Otrā neprecizitāte. Ja jūs izlasīsit virsrakstu — šeit ir teikts, ka ir runa tikai par tiem privatizācijas objektiem un par to zemi, kas ir pašvaldību īpašumā. Tātad, ja 6. pantā ir teikts, ka ir tiesības pie noteiktiem apstākļiem privatizēt zemi šeit, Latvijā, arī juridiskām personām, un citos likumos tas arī ir noteikts, tad šī izsvītrotā daļa tikai norādīs to, ka vienā gadījumā, kas attieksies uz valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi, šī 6. panta normas neattieksies. Es domāju, ka šeit nekādas pretrunas nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Tik tiešām šajā likumā jau sākumā — terminos un tur, kur privatizācijas veidi ir minēti, iestrādāts, ka dzīvokli var pirkt tās juridiskās personas, kuras var iegādāties īpašumā arī zemi. Tā tas ir, bet tagad padomāsim mazliet tālāk. Dzīvokli nopirkt var dažādas juridiskās personas, atsevišķu dzīvokli nopirkt. Vienkārši, nu, teiksim, viņai arī var būt firmas telpas šajā mājā, kā tas parasti ir, apakšstāvā, vai biroja telpas, bet šai juridiskajai personai nav tiesību pirkt zemi. Kam šī zeme tādā gadījumā paliktu? Acīmredzot šī domājamā daļa paliktu valstij, ja šī juridiskā persona nevar zemi pirkt. Ja juridiskā persona var zemi pirkt saskaņā ar zemes likumiem, tātad viņa var nopirkt kā dzīvokli, tā domājamo daļu. Man ļoti gribētos atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, un acīmredzot es arī tā balsošu, bet es gribu deputātiem paskaidrot tikai vienu niansi. Te ir jāizšķiras arī vēl par otru lietu. Juridiskā persona, ja viņa pērk tikai dzīvokli, arī tā juridiskā persona, kurai ir tiesības nopirkt zemi, bet kura negrib dabūt šo zemi savā īpašumā, šo dzīvokli dabū lētāk nekā visi pārējie pilsoņi. Un te nu ir jādomā. Es saku, tā tīri politiski domājot, es balsošu par Tomiņa kunga priekšlikumu, bet ir arī šī ekonomiskā puse, ka mēs juridiskajai personai, arī tai, kura var šo zemi nopirkt, faktiski tādā gadījumā uzdāvināsim šo dzīvokli un par zemi viņai nav jāmaksā. Daudzos gadījumos šī zeme ir stipri vērtīgāka nekā tā pussagruvusī māja, kas uz šīs zemes atrodas. Būtu patīkami dzirdēt varbūt vēl plašākas debates par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Deputāti nav vairāk pieteikušies runāt. Referents lūdz vārdu. Lūdzu!

J.Bunkšs. Es pavisam īsi. Es domāju, ka galvenais jau tika uzsvērts. Tas, ka šeit ir runa tikai par tām juridiskajām personām, kurām ir tiesības iegūt īpašumā zemi. Un faktiski tas ir jautājums arī par vides un tieši par pilsētu vides sakārtošanu. Tās galvenokārt būs tās mājas, kuras tiešām šobrīd varbūt īrniekiem šķiet nepievilcīgas, bet par to jau Lagzdiņa kungs šeit runāja, un tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu — 7.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus "vai juridiskā persona". Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 29, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim tagad par 7. panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 12. Panta redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 8. pantā atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu, lai saskaņotu tekstu ar virsrakstu un ar Seiles kundzes piedāvāto precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka precizēt arī 9. panta redakciju, nosakot, kuri Civillikuma panti ir domāti šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 10. pantā komisija neatbalstīja deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu par redakcionālu precizējumu tāpēc, ka, ja ir kādi attaisnojoši iemesli, tie būtu jāmin likumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Lībane piekrīt? Deputāte Lībane piekrīt. Tālāk! Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Komisija neatbalstīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu svītrot 10. panta 1. un 3. punktā vārdus "bijušais īpašnieks", jo šobrīd vēl ne visi bijušie īpašnieki ir īpašnieka statusu ieguvuši.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša, jo mans uzskats ir tāds, ka īpašnieks vai nu ir vai viņa nav. Ja viņš ir bijis īpašnieks, tad viņš ir, un šeit ir jālieto nevis "bijušais" bet "īpašnieks". Un likumos termiņi ir pateikti, kad viņš savu īpašumu šeit apliecina vai nokārto vēlreiz nepieciešamās formalitātes. Bet viņi visi ir pilntiesīgi īpašnieki, un nevar dalīt bijušajos īpašniekos. Un tāpēc man šāds priekšlikums arī ir tapis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Nav pieteikušies vairāk deputāti. Lūdzu referentu!

J.Bunkšs. Es varu atkārtot tikai to, ko es iepriekš teicu…

Sēdes vadītājs. Nevajag atkārtot!

J.Bunkšs. Pamatojoties uz to, ka saskaņā ar likumiem, kas nosaka šo denacionalizācijas procesu, ir virkne cilvēku, kuri pieteikušies uz savu īpašumu, bet kuri kā īpašnieki visu attiecīgo īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās un tā tālāk nav izdarījuši. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šo redakcionālo labojumu nevajadzētu izdarīt. Šobrīd vēl ne.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 10. panta 1. un 3. punktā svītrot vārdus "bijušais" un papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos objekti privatizējami pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda." Lūdzu, atsaucu balsojumu! Esiet tik laipni! Par procedūru — deputāts Tomiņš!

Z.Tomiņš. Man lūgums būtu nebalsot kopā ar pirmās daļas 1. apakšpunktu un par jauno otro daļu, bet izskatīt papriekš pirmo daļu un tad balsot par manu priekšlikumu attiecībā uz otro daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tad vēlreiz! 10. panta 1. un 3. punktā svītrot vārdu "bijušais". Balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 27, atturas — 13. Nav pieņemts.

Tagad otrs priekšlikums — papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos objekti privatizējami pēc to nosptiprināšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 27, atturas — 18.

Turpinām izskatīt nākamos priekšlikumus par 10. pantu.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka precizēt šī panta 1.apakšpunktu, iekļaujot sekojošu tekstu aiz vārdiem "noteiktajā kārtībā un termiņā" un zināmā mērā arī atbalstot šajā gadījumā deputātes Lībanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es tomēr aicinātu izskatīt visus deputātu priekšlikumus un pēc tam balsot par komisijas redakciju visam pantam, ja deputāti nepieprasīs citādi. Jūs tagad aicināt mūs akceptēt atsevišķas daļas.

J.Bunkšs. Šajā gadījumā, tā kā tālākie priekšlikumi ir tikai par citām šī panta daļām, tāpēc es to arī šeit esmu piedāvājis un komisija tā ir iestrādājusi tekstā, bet principā mēs varam arī šo akceptēt, nobalsojot kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai nu es īsti nesaprotu, vai arī jūs negribat citu deputātu priekšlikumus tālāk izskatīt.

J.Bunkšs. Kā es saprotu, mēs esam izskatījuši deputātes Lībanes un deputāta Tomiņa priekšlikumus, tātad es saprotu, ka Saeimas priekšsēdētāja priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikumus nobalsot kopumā, balsojot par pantu. Un tālāk ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums svītrot 10.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Jā, bet tas attiecas uz šo pantu.

J.Bunkšs. Jā, tas attiecas uz šā panta 2.punktu. Un šajā gadījumā frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu komisija neatbalstīja, un tas ir arī saskaņā ar mūsu balsojumu par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav balsojams tagad.

J.Bunkšs. Es domāju, ka tas nav balsojams, mēs balsojot to jau esam izlēmuši.

Sēdes vadītājs. Par nākamo priekšlikumu.

J.Bunkšs. Tālāk, pārlecot šajā tekstā atbildīgās komisijas priekšlikumam ir noraidīts arī deputātes Seiles priekšlikums par 10.panta 3.punku — aizstāt vārdu "pieprasījuši" ar vārdu "saņēmuši". Mūsuprāt, tas nepamatoti novilcinātu laiku privatizācijas procesa uzsākšanai, tāpēc šo priekšlikumu mēs neatbalstījām. Līdzīgu priekšlikumu izteikusi arī "Tēvzemes un brīvības" frakcija, kurš arī līdzīgā kārtā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti, man bija veseli divi iemesli, kāpēc es gribēju aizvietot šos vārdus "pieprasījuši kompensāciju" ar vārdiem "saņēmuši kompensāciju". Viens gadījums ir šāds: cilvēks pieprasa kompensāciju, bet viņam nemaz šī kompensācija nepienākas. Izrādās, ka viņam nav vai nu īpašumu apliecinošu dokumentu vai viņš vispār nav radinieks. Dalot zemi, šādi gadījumi izrādījušies ārkārtīgi daudz, un tādā veidā var pat ļaunprātīgi aizkavēt šo dzīvokļu privatizāciju. Tiklīdz šo kompensāciju piešķir vai — vēl labāk — saņem, tādā gadījumā jau tiek visi šie dokumenti izvērtēti. Bet es, piemēram, tagad gribēšu Ķengaragā vai kur noprotestēt viena nama privatizāciju un iesniegšu kompensācijas pieprasījumu, kaut arī man ar šo namu nav nekāda sakara.

Tāpēc es, no šī viedokļa skatoties, aicinu vārdu "pieprasījuši" aizvietot ar vārdu "saņēmuši", lai šāda darbība nenotiktu. No otras puses, tik ļoti kavējas šī kompensācijas izmaksāšana par denacionalizētajiem namiem, kurus cilvēkiem faktiski vai nu neatdod īpašumā, vai nevar atdot īpašumā. Var būt dažādi gadījumi, un, protams, vajadzētu šo procesu paātrināt, šo kompensācijas saņemšanas procesu vajadzētu paātrināt. Un, ja tie ir tikai sertifikāti, kas gan kavē piešķirt cilvēkam sertifikātus, ja viņam tie pienākas? Un vēl labāk, ja tā ir nauda, – tad var piešķirt arī šo naudu un samaksāt. Tātad, ja ir "saņēmuši kompensāciju". Šobrīd es jau domāju – ja gadījumā vairākums tomēr nenobalso par manu priekšlikumu, tad trešajā lasījumā ir iespējams, un varbūt to jau atbildīgajai komisijai vajadzēja izanalizējot paredzēt, ka varētu būt arī tā: ja ir piešķirta kompensācija likumā noteiktajā kārtībā. Arī tad būtu šī skaidrība. Bet nevar atstāt visus gadījumus, kad cilvēks tikai pieprasa, viņam neko nedod, viņš paliek karājoties gaisā, bet viņa namu jau ņem un privatizē visiem citiem, kas šajā namā sanākuši un dzīvo.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tieši to apsvērumu dēļ, kurus minēja kolēģe Anna Seile, mēs atstājām šā panta 3.punktu esošajā redakcijā. Kolēģi, padomāsim tagad par situāciju!... Ja mēs ierakstīsim vārdus, ka privatizēt var tikai tad dzīvokļus, ja mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki ir saņēmuši kompensāciju, tad iestāsies tieši tās nelabvēlīgās sekas, kuras savā īsajā uzstāšanās reizē minēja Anna Seile. Savu gribu viņš būs izteicis, viņš būs pieprasījis, bet tik tiešām tos dokumentus nevarēs savākt – vai nu tie nebūs dabūjami, vai arī viņš būs kļūdaini pieteicies, un tad patiešām būs jāgaida šie divi gadi vai gads, vai pusgads, lai šīs administratīvās institūcijas – pašvaldību komisija un pašvaldība – varētu konstatēt, ka viņš ir kļūdaini iesniedzis šo pieprasījumu. Jo pati pieprasījuma iesniegšana, godātie kolēģi, jau liecina, ka viņš ir pieprasījis kompensāciju. Tātad viņš ir atteicies atgūt šo māju natūrā. Tas ir pats svarīgākais, tas ir juridisks akts, kurš izraisa tiesiskas sekas. Cilvēks pasaka – nē, es nevēlos namu! Bet tas, vai viņam izmaksā kompensāciju vai neizmaksā, ja gadījumā konstatē, ka viņš ir kļūdaini iesniedzis šo pieteikumu saņemt kompensāciju, tad, vienalga, viņš jau nebūs nekāds īpašnieks un, vienalga, viņam nebūs tiesību ne uz namu natūrā, ne uz kompensāciju. Tātad šis nams ir jāprivatizē. Un tieši tad, ja mēs pieņemsim Annas Seiles priekšlikumu, mēs aizkavēsim šo privatizāciju. Godātie kolēģi, mēs konsultējāmies ar Juridisko biroju, ar speciālistiem, un šeit nav nekādu problēmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai pēc šiem skaidrojumiem jūs uzstājat uz balsojumu? Uzstāj. Šie priekšlikumi ir nevis līdzīgi, bet vieni un tie paši, tikai te tā vārdu kārtība nedaudz atšķirīga. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piekrīt, ka jūsu priekšlikumu un deputātes Seiles priekšlikumu balso kā vienu? Piekrīt. Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu aizstāt vārdu "pieprasījuši" ar vārdu "saņēmuši". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Visi deputātu priekšlikumi ir izskatīti, un tagad, lūdzu, balsosim par 10. pantu atbildīgās komisijas redakcijā! Lūdzu, balsojam par 10.pantu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 4, atturas – 20. Panta redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir noraidīts deputāta Tomiņa priekšlikums 4.nodaļas virsrakstu precizēt redakcionāli. Un mēs tā arī uzskatījām, ka tas ir galvenokārt redakcionāls labojums, kas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš piekrīt? Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk par šī likumprojekta 13.pantu ir saņemta virkne dažādu priekšlikumu. Un kā pirmais ir "Tēvzemes un brīvības" frakcijas priekšlikums papildināt 13.panta pirmo daļu, kas ir noraidīts un par ko mēs esam vienreiz jau vienojušies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav balsojams pēc jūsu ieskata?

J.Bunkšs. Es uzskatu, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk attiecībā uz Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu papildināt 13.panta pirmo daļu un vienlaicīgi svītrot septīto daļu. Šī priekšlikuma daļa ir noraidīta, jo mēs uzskatījām par nelietderīgu apvienot šīs divas daļas... Un par secību, kādā ir jānosaka viendzīvokļa mājas privatizācija, tomēr vajadzētu būt atsevišķai piebildei kā punktam. Bet Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas attiecas uz jautājumiem, kā jārīkojas, ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi kopīgi vēlas privatizēt īrēto dzīvokli, ir pieņemts un ir izteikts atbildīgās komisijas piedāvātās redakcijas pirmās daļas pēdējā teikumā, tas ir, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli var privatizēt kā kopīpašumu.