Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas prieksšēdētāja biedrs Aivars Berķis

Sēdes vadītājs. Sēde ir atklāta. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". 27. janvārī mēs atklājām debates par šī likumprojekta principiem. No tiem deputātiem, kas rakstiski pieteicās debatēs, pie vārda netika divi — Mārtiņš Ādams Kalniņš un labklājības ministrs Andris Bērziņš. Tātad pirmajam vārds dots debatēs Mārtiņam Ādamam Kalniņam, Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdz, deputāti, esiet klusāki!

M.Ā.Kalniņš. Šim likumprojektam var būt tālejošs iespaids uz Latvijas valsts iedzīvotāju veselību. Likumā ir daudz laba. Tas nostādīs Latvijas likumdošanu šajā jomā līdzās vairākām Rietumeiropas valstīm. Bez tam tālāks mērķis, bez šaubām, ir padarīt smēķēšanu sabiedriski nepieņemamu un nevēlamu. Bet atzīsim nepatīkamo īstenību — cigarešu smēķēšanas ieradums var būt tikpat grūti atmetams kā spēcīgāko narkotisko vielu lietošana. Tamdēļ ir skaidrs, ka daļa no mūsu iedzīvotājiem turpinās smēķēt — tuvākajā nākotnē vismaz. Ja neieviešam smēķēšanas slepenpoliciju un pilnīgu aizliegumu, smēķētājam tomēr būtu jāatstāj kaut kāda izvēles brīvība, arī izvēle informācijas jomā, piemēram, par cenu, par to, kur tās cigaretes ir ražotas, un arī par darvas un nikotīna sastāvu, lai varētu izvēlēties vienu vai otru ražojumu. Tad jautāsim: no kā tad īsti smēķēšanu iemācās mūsu jaunie cilvēki — no reklāmas vai no draugiem? Vai varbūt no vecākiem vai vecākajiem brāļiem un māsām? Vai varbūt no skolotājiem? No tāda piemēra?

Tad vēl gribētu iebilst par pāris tādiem kā, varētu teikt, tādām pārmērībām šajā likumprojektā. Viena attiecas uz ievešanas, izgatavošanas un realizācijas aizliegumu šņaucamajai un kožļājamajai tabakai. Vai šeit ir kādi īpaši apstākļi, kādēļ tas ir pilnīgi aizliedzams? Tad jāsaka, ka lietotājiem, kaut arī to ir tikai nedaudz skaitā, atliktu kontrabandas prece vai arī paštaisītais variants. Vai tas būtu tas labākais atrisinājums?

Tad vēl gribētu kaut ko teikt par valsts lomu, par brību cilvēka izvēli. Mums ir daudz likumu, kur precīzi pateikts, ko var darīt un ko nevar darīt, kas ir jādara un kā ir jādara, un kādas atļaujas jāsaņem. Šinī likumprojektā arī ir minēts, ka jāizprasa no Zemkopības ministrijas atļauja tabakas audzēšanai rūpnieciskiem mērķiem. Vai tad nepietiek, ka vajag katram pat izprasīt atļauju, lai nozāģētu vienu koku paša mežā? Tad jau drīz būs jāprasa Zemkopības ministrijai atļauja, ja gribēs ķirbjus audzēt. Vai tā galu galā nav mazlietiņ galējība?

Un tad vēl gribētu atzīmēt, ka Latvijā var izaudzēt tabaku, un šī ir arī potenciāla eksporta prece. Kamēr pasaulē pastāv zināms tirgus tabakai, mūsu lauku ļaudīm nevajadzētu noliegt šādu iespēju tabaku audzēt. Tabakas audzēšana ir piemērota nelielām platībām, un tur arī izlieto samērā daudz darbaspēka un var atdeve būt ievērojama. Tamdēļ es domāju, ka mūsu lauku ļaudīm šo potenciālo iespēju nevajadzētu lieki norobežot.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tur ir daudz vairāk laba nekā trūkumu, bet attiecībā uz tiem punktiem, kam ir saskare ar brīvā cilvēka izvēli un ar valsts lomu cilvēka dzīvē, es aicinu deputātus šos jautājumus izvērtēt un apdomāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kā nākamajam vārds ir veselības... Tas ir, labklājības ministra nav pašlaik zālē, ja? Nākamais ir Māris Graudiņš no "Latvijas ceļa" frakcijas pieteicies runāt... Tā. Tādā gadījumā Pēteris Apinis — veselības aizsardzības valsts ministrs!

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputātu kungi! Es šodien esmu šeit nevis citu iemelsu dēļ, bet tikai tādēļ, lai aizstāvētu Latvijas valsts budžetu, jo, lai cik tas dīvaini liktos un cik arī es esmu dzirdējis kritisku vārdu par to, ka jaunais likums pret smēķēšanu Latvijas valsts budžetā sitīs nopietnus robus, es gribu teikt, ka smēķēšana Latvijas valsts budžetā cērt vēl daudz daudz nopietnākus robus. Un īpaši tas ir saistīts ar to, ka mums ir tomēr viena no visaugstākajām saslimstībām un mirstībām ar sirds asinsvadu slimībām. Un tagad plaušu vēzis, kas parasti tiek izvirzīts kā pirmais ierocis no mūsu puses, varbūt nemaz nav tik būtisks, lai gan Latvija arī tieši plaušu vēža jomā ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. Bet neapšaubāmi visā pasaulē ir sen pierādīta lieta, ka tieši kardio vaskulāro slimību — sirds un asinsvadu slimību — pirmais un galvenais ierosinātājs un riska faktors tomēr ir smēķēšana.

Otrs jautājums, kur es nekādi nespēju noticēt, ko man vienmēr pārmet smēķēšanas likuma kritiķi, ir tas, ka Latvijas prese nomirs no tā, ka nebūs tabakas reklāmas. Un es vēlos teikt kā izbijis žurnālists, ka tabakas reklāma nav domāta tādēļ, lai uzturētu Latvijas presi, lai uzturētu Latvijas masu informācijas līdzekļus un uzturētu Latvijas televīziju vai Latvijas radio. Diemžēl šī tabakas reklāma ir veltīta tikai veinam mērķim, un tas ir — piesaistīt jaunus smēķētājus pie nesmēķētāju pulka. Tas, kas jau smēķē, tas smēķē, un viņam ir pilnīgi vienalga, kuru no smēķiem reklamē. Tas, kurš nesmēķē, tas skatoties televīzijas klipus vai klausoties radio, kur mums ievērojami aktieri atbalsta vienu vai otru tabakas firmas izstrādājumu, tiek piesaistīts smēķēšanai.

Un pēdējais jautājums, kur es ļoti vēlētos aicināt visus deputātus... Es tomēr gribētu teikt, ka šajā telpā ir aicināti cīnīties un lobēt tautas veselību, nevis cīnīties un aizstāvēt — šoreiz neteikšu vārdu "lobēt" — tabakas fabrikas "Prince" intereses. Es ļoti lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumu tādā izpratnē, kā viņš šodien ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Visi, kas ir vēlējušies un šeit rakstiski iesnieguši pieprasījumus, debatēs ir piedalījušies. Tātad lemsim par likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Jā... ak tā, referentam pēdējais vārds.

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij, ceinījamie deputāti! Paldies par ļoti aktīvām un atklātām debatēm. Kā jau pašā sākumā teikts, likuma mērķis ir aizsargāt katra cilvēka veselību un tiesības uz tīru no tabakas dūmiem apkārtējo vidi, kā arī ar valsts noteiktām normām regulēt sabiedriskās attiecības, lai samazinātu tabakas un tās izstrādājumu smēķēšanu. Debatēs izskanēja vairāki priekšlikumi, kas konkrēti attiecas tieši uz profilaktisko darbu. Gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka ir vesels pants veltīts smēķēšanas profilaksei, kur ir uzdots Izglītības ministrijai iestrādāt visās izglītības programmās jautājumu par smēķēšanas kaitīgumu veselībai un ekonomikai. Tātad tāda norma ir jau iestrādāta, un līdzekļi, kas tiks iegūti no soda naudas, kā arī no akcīzes nodokļa, tiks veltīts gan izglītībai, gan veselībai.

Kas attiecas uz bezfiltra cigarešu ražošanu un realizēšanu, tā ir tikai viena norma, kas būtu iestrādāta, un jāpievērš jūsu uzmanība pārejas noteikumiem, ka tieši šī norma, kas attiecas uz bezfiltra cigarešu ražošanu, iesāktos tikai 1996. gadā. Vairāki debatētāji izteicās, ka ir mūsu kaimiņvalstīs ražotāji, kas ražo bezfiltra cigaretes, ka tas mums nebūtu lietderīgi. Attiecībā uz šo normu es uzskatu, ka mēs faktiski varētu būt priekšzīmīgi tādā ziņā, ka iesāktu šo procesu tādā virzienā, varētu to iestrādāt un tālāk virzīt šo jautājumu Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministri padomē. Bet tas būts debatējams tieši tajās institūcijās.

Kas attiecas uz smēķēšanas ierobežojumiem, tad vairāki debatētāji teica, ka būs aizliegts visādās vietās... nu, blunkš, un nedrīkstēs tur un tur. Tā gluži nav, jo likumā ir atruna, ka iestādēs, uzņēmumos un citās sabiedriskās vietās atļauts smēķēt tikai speciāli smēķēšanai ierīkotās vietās, kur ir laba ventilācija. Tātad būs iespēja smēķēt arī šādās iestādēs, bet tikai, ja ir laba ventilācija un ja ir norādīts, ka tur drīkst. Tas attiecas arī uz restorāniem un tā tālāk.

Tātad Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Elferta kungam! Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs lemsim par likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsojam! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 7. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, Elferta kungs!

P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 16. februārim. Tas ir pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk mums ir jālemj par grozījumiem šodien ierosinātajā darba kārtībā.

Vispirms ir Ārlietu komisijas iesniegums ar ierosinājumu izskatīt jautājumu par pievienošanos Eiropas Padomes statūtiem Saeimas 2. februāra plenārsēdē un noteikt šī jautājuma steidzamību. Šajā sakarā lūgt Saeimas Prezidiju šo jautājumu iekļaut pirms Saeimas plenārsēdes darba kārtības 14. jautājuma. Vai nav iebildumu? Paldies, iebildumu nav, tātad iekļauts pirms Saeimas plenārsēdes darba kārtības 14. jautājuma.

Tālāk. Piecu deputātu — Tomiņa, Bērziņa, Rozentāla, Grīga un Resnā — parakstīts iesniegums: lūdzam likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995. — 1999. gadam" (otrais lasījums) izskatīšanu Saeimā šā gada 2. februāra sēdē pārcelt kā pirmo pēc IV sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Arī pirms visiem citiem priekšlikumiem. Nu, tas ir ļoti īss jautājums. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav, tātad pieņemts.

Tālāk ir frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 2. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta mandāta apstiprināšanu Modrim Spuģim un šo jautājumu izskatīt sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Ir ierosinājums iekļaut šo jautājumu pēc darba kārtības 11. punkta, proti, pēc lemšanas par Kārļa Jurkovska deputāta mandāta apstiprināšanu. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 2. februāra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektus — darba kārtības 34. punktu "Par nodokļiem un nodevām", dokuments nr.111, un darba kārtības 33. punktu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", dokuments nr.110, izskatīt pēc lēmuma projekta "Par K.Valdemiera apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju". Nu, un ir desmit paraksti — Poča, Zvaigzne, Graudiņš, Jonītis, Bordāns... Nu, mēs jau esam balsojuši tagad... esam šajā vietā jau ielikuši divus likumprojektus. Par tām ielikām un arī par Eiropas Savienības statūtiem... Vai deputātiem un arī iesniedzējiem nebūtu nekas iebilstams, ja šo "Par nodokļiem un nodevām" un "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" mēs tomēr izskatītu darba kārtības V sadaļā kā trešo jautājumu. Pirms 14. punkta, bet pēc jau iebalsotajiem diviem. Nav iebildumu.

Vēl ir iesniegums: lūdzam iekļaut Latvijas Republikas lēmumu par izmaiņām Pilsonības likuma izpildes komisijā 1995. gada 2. februāra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Lambergs, Žīgurs, Tabūns, Karnups, Stalts, Puriņa, Kalniņš, Seile, Berklavs, Kide. Tātad šo mēs ierosinām iekļaut kā pēdējo, lemjot par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Nav iebildumu? Nav.

Vēl tālāk. Prezidijs ir saņēmis arī pieprasījumus, par kuriem mēs informēsim darba gaitā, un tātad sākam... Jā, Saeimai ir iesniegts arī likumprojekts, tas ir, lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Ir priekšlikums iekļaut arī šo jautājumu darba kārtībā. Nav iebildumu? Nav. Tātad tas būtu darba kārtībā kā pēdējais, kā patstāvīgs priekšlikums.

Lūdzu, Seiles kundze, par ko jūs gribat izteikties? Par procedūru vārds Annai Seilei!

A.Seile (LNNK). Paldies! Es iebilstu pret šī likumprojekta nodošanu darba kārtībā jau šodien, jo tas vispirms būtu jānodod Prezidijam un jānosūta komisijām.

Sēdes vadītājs. Bet šis nav likumprojekts, šis ir patstāvīgs priekšlikums, un Kārtības ruļļa 117. punkts nosaka: "Patstāvīgs priekšlikums iesniedzams ar vismaz desmit deputātu parakstiem Saeimas lēmuma projekta veidā un apspriežams vienā lasījumā. Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus. Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Jā, tātad ir iebildums? Tātad Saeimai šādā gadījumā ir jālemj par šī priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām. Tātad divi varianti. Vispirms balsosim par to, ka šis priekšlikums ir iekļaujams nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu, balsojam par šī jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 20, atturas – 9. Iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies!

Turpinājums nākamajā numurā

Tātad sākam ar Prezidija ziņojumiem. Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Gunārs Resnais, Pauls Putniņš, Oskars Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Aivars Berķis iesnieguši likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Prezidija ierosinājums – šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1985.gada 1.septembra Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas konvencijai". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk. Juridiskā komisija ir iesniegusi likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jā, Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Pēdējie grozījumi likumā par zemes reformu pilsētās tika izdarīti 1994.gada 13.decembrī. Pirms tam apmēram četrus mēnešus mēs turējām spriedzē visu Latvijas sabiedrību, nevarēdami pieņemt šo likumprojektu, un nu, pēc nepilniem diviem mēnešiem, atkal jauns grozījums, kurš nav apsvērts ne Centrālajā zemes komisijā, ne Ministru kabinetā, ne Valsts zemes dienestā, kuri faktiski vada šo zemes reformu. Cienījamie deputāti, es jums gribu paskaidrot, kāpēc es iebilstu kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja pret šāda likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un nodošanu komisijām pirms rūpīgas izvērtēšanas Ministru kabinetā. Redziet, ļoti daudziem cilvēkiem ir jau zeme piešķirta īpašumā ar zemes komisiju lēmumu, lielai daļai ir piešķirti jau ar pašvaldību lēmumu šie zemes gabali pilsētās, un šajā likumā, tajā mazajā rindiņā, kas te ir ierakstīta grozījumā, nav nekas pateikts, no kura mirkļa tad mēs atcelsim līdzšinējo kārtību un atsavināsim zemi valsts labā par sertifikātiem, tas nozīmē – samaksājot īpašniekam, un grozīsim visu līdzšinējo kārtību. Līdz šim bija noteikts, par ko un