21. un 22. decembra plenārsēde

22.decembra stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.283., 284.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Deputāti uzstāj uz balsojumu. Ierēdņu kandidātu darba algas pieauguma samazinājums — mīnus 150 tūkstoši! Lūdzu balsot par Ministru kabineta ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret—- 10, atturas — 5. Pieņemts.

Tagad pārejam pie Naturalizācijas pārvaldes.

A.Piebalgs. Tātad par Naturalizācijas pārvaldi ir trīs dažādi priekšlikumi. Es gribu teikt, ka Naturalizācijas pārvaldes izveidošana un tās darbības realizācija ir vitāli svarīga, lai realizētu likumu "Par pilsonību". Šajā summā, kas protams, nav varbūt šogad tik precīzi atšifrēta, ir arī summa, kas vajadzīga dokumentiem tiem cilvēkiem, kuri nav pilsoņi. Jo acīmredzot mums būs vajadzīgi šādi dokumenti, un šeit ir šī summa, kura būs nepieciešama. Tas šobrīd tiek precizēts, bet katrā ziņā es varu pateikt tikai vienu — naudas dēļ šī problēma netiks atlikta. Tātad nauda šim jautājumam ir. Jautājums varbūt ir cits. Tas attiecas uz likumdošanu un pašas sistēmas sakārtošanu. Bet naudas dēļ šī lieta neapstāsies. Tāpēc man ir personīgs priekšlikums, neraugoties uz to, ka Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi priekšlikumu samazināt par 160 tūkstošiem, nepiekrist šīs summas samazinājumam, jo Naturalizācijas pārvaldes izveidošana un tās darbības realizācija ir ārkārtīgi svarīga Latvijai. Es vēlreiz saku — mēs nevaram šobrīd precizēt pilnīgi izdevumus līdz vienam latam, bet tajā pašā laikā es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visa šī summa mums būs vajadzīga nākošgad, un iespējams, ka būs vajadzīgas vēl.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Redziet, ja mēs nobalsojam frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, tad faktiski pārvalde vispār savu darbu nevar uzsākt. Diemžēl, tad likums vispār nevar tikt pildīts. Es domāju, mums šeit par naudu, kas tiek izdalīta Naturalizācijas pārvaldei, lai tā vispār varētu uzsākt savu darbu, jo šai pārvaldei darbs ir jāuzsāk no nulles punkta, īpaši diskutēt nevajadzētu viena iemesla dēļ. Mums tā summa ir samazināta, es pats personīgi pat iestātos par to summu, kas vispār bija budžetā paredzēta. Sākotnēji bija pārvaldes vadītāji aprēķinājuši, ka vajag apmēram 1 miljonu 300 tūkstošus. Ministru kabinets tomēr neizšķīrās par tik lielu summu un to ievērojami samazināja — uz 840 tūkstošiem. Bet es jums gribu pateikt vienu lietu, kāpēc es runāju, ka par naudu īpaši nevajadzētu uztraukties. Mēs šeit ieliekam sākotnējo kapitālu. Un Ministru kabinets noteiks naturalizēšanas nodevas, jo katram naturalizējamam būs jāsamaksā, kā tas ir Pilsonības likumā noteikts, Ministru kabineta noteiktā nodeva. Es ceru, ka Ministru kabinets noteiks pietiekami saprātīgu nodevu, kas vēlāk pārvērtīs šo naturalizācijas procesu par procesu, kas darbosies pēc pašfinansēšanās principa. Tā kā šeit vajag ielikt tikai to sākotnējo kapitālu, lai vispār varētu šo procesu uzsākt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP). Cienījamie deputāti! Es gribu aicināt jūs atstāt Naturalizācijas pārvaldei ierakstīto budžeta summu bez izmaiņām. Līdzīgi kā to tikko darīja Ābiķa kungs. Motīvi man ir gandrīz tie paši un vēl plus. Es gribētu teikt, ka, redziet, šodien finansu ministrs ne savā, ne arī Budžeta komisijas vārdā nevarēja nosaukt to summu, kas būtu paredzama šā naturalizācijas procesa uzsākšanai un arī veikšanai. Mēs zinām, ka vēl joprojām tiek lauzti šķēpi par to, cik izmaksās šie nepilsoņu dokumenti, kādi tie būs. Tāpēc es ļoti lūdzu šodien īkšķu rādītājus rādīt attiecīgi, lai visi šie mīnusi paliek, jo, ja mēs redzēsim, ka šī summa ir par lielu Naturalizācijas pārvaldei atstāta, tad to mēs varēsim izskatīt un griezties pie Ministru kabineta. Ja savukārt Naturalizācijas pārvalde strādās pēc kādas frakcijas, kādas partijas vai frakcijas politiskajiem uzskatiem, vai pretēji tiem tad to arī tāpat varēs inicēt. Tāpēc es gribu aicināt šo pozīciju atstāt bez izmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts, LNNK. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! LNNK frakcijas priekšlikums tika virzīts tādējādi, lai no Naturalizācijas pārvaldei paredzētajiem 840 tūkstošiem tomēr zināma summa tiktu noņemta, lai veicinātu arīdzan ne mazāk mūsu zemei svarīgu iestāžu un institūciju darbību, proti, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas budžeta papildinājumam.

Te es gribu piebilst, ka budžeta aplēsēs varbūt nedaudz būtu jāprecizē, ka galvenais šis papildinājums, vadoties no likuma "Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personīgas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", būtu virzāms tieši uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kas ir valsts pārvaldes iestāde, turpretim Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija ir sabiedriska komisija. Un, lūk, šo likumu Saeima ir pieņēmusi, Valsts prezidents izsludinājis šo likumu 1994.gada 6.jūnijā. Sākotnēji vairāk vai mazāk veiksmīgi paveikts pirmā panta pirmajos divos punktos paredzētais darbs — nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturiska dokumentu kompleksa saglabāšanu un noteikt kārtību, kādā izmantojami VDK dokumenti, bet šī 1.panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā punktā jau veidojas cits uzdevumu loks, kas ļautu apzināt un dotu iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar VDK, dotu iespēju uzsākt kriminālvajāšanu pret personām, kuras, sadarbojoties ar VDK, izdarījušas noziegumus, radītu iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK ir represējusi un izspiegojusi, dotu iepēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Un, lūk, šādas tiesības un pienākumi šim centram ir jauni un to izpildei ir paredzētas jaunas centra struktūrvienības — izziņas nodaļas — izveidošana. Tās kadru sastāvu paredzēts komplektēt no kvalificētiem juristiem, un, kā jūs paši saprotat, ar to pašu budžetu, kas bija 1994.gadā un kam papildinājums nav paredzēts, šos uzdevumus attiecīgās organizācijas, institūcijas diez vai spēs veikt, tās jau tā strādā pāri saviem spēkiem.

Šī izziņas nodaļa nodrošinātu dokumentēšanas centra uzdevumu juridiskos aspektus, kā arī saskaņā ar manis jau minētā likuma 8.pantu kā pilnvarotas amatpersonas pieņemtu no bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem paskaidrojumus par savu darbību VDK, par visu pārējo VDK darbības struktūru, darbiniekiem un informatoriem. Un sagatavotu materiālus iesniegšanai Prokuratūrā attiecīgo lietu ierosināšanai. Jāņem vērā, ka šie paskaidrojumi vismaz tuvāko gadu laikā varbūt vienīgie dokumenti par ļoti daudziem VDK darbības virzieniem Latvijā, sākot jau ar NKVD Rīgas rezidentūras darbošanos Latvijas brīvvalsts laikā, un Latvijas inkorporācijas sagatavošanu PSRS, par VDK darbību LPSR periodā nacionālās pretošanās kustības un tās bruņoto formējumu likvidēšanā un arī, nav ko noliegt, par LPSR VDK darbību atmodas laikā. Arī tas ir speciāla pētījuma vērts jautājums. Un šī punkta īstenošana dzīvē ir saistīta kā ar papildu darba telpu īri, kurās varētu notikt paskaidrojumu pieņemšana no cilvēkiem, tā arī ar šo telpu normāla veidola iegūšanu. Es nezinu, cik no jums ir redzējuši, kādos apstākļos šie ļaudis strādā, bet, ja Naturalizācijas pārvaldei ir paredzēts darbs Baltijas kara apgabala tribunāla ēkā, tad tās mazās istabiņas un neiedomājamie apstākļi, kādos šie ļaudis veic tik svarīgos uzdevumus mūsu valsts vēstures pētniecībā, šīsdienas izpratnē un nākotnes ieguldījumā kā Latvijas Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļu, tad ir grūti tur ko vairāk teikt, tas ir vairāk nekā bēdīgi. 1995.gada budžeta plāna ietvaros nekas nav paredzēts, lai šo stāvokli uzlabotu. Izziņas nodaļas uzdevumi tāpat saistīti arī ar Latvijas Republikas Prokuratūras totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas pieprasījumu izpildi, pārbaudot NKVD, valsts drošības ministrijas, VDK slepenās un sevišķi slepenās izstrāžu lietas, kur ir materiāli par izdarītajiem kara noziegumiem, par noziegumiem pret mieru, par noziegumiem pret cilvēci, par genocīdu; ar Latvijas Republikas reabilitācijas un specdienesta lietu prokuratūras pieprasījumu izpildi par VDK un tās aģentūras darbību Latvijā, par Latvijas iedzīvotāju izsekošanu, cilvēktiesību ierobežošanu, disidentu un citādi domājošo personu nelikumīgu saukšanu pie kriminālatbildības un tā tālāk.

Otrs attīstības izdevumu postenis ir saistāms ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra reģionālo struktūrvienību attīstību Latvijā. Uz 1994.gadu Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija ir apstiprinājusi 18 darba grupu vadītājus republikas rajonos. Viņu darbs netiek apmaksāts, un, ja no grupām tiek prasīts darbs, tad jābūt iespējām apmaksāt kaut vai tiešos izdevumus — degvielu, kancelejas preces, sakarus, audio un video materiālus, telpu īri un tā tālāk. Šī manis jau minētā centra darbība nav iedomājama bez videoaparatūras, un līdz šim tā ir tikusi īrēta no gadījuma uz gadījumu. Daudzos gadījumos ārkārtīgi vērtīgs, unikāls materiāls šajā arhīvā paliek tikai audioierakstu veidā vai rakstisku materiālu veidā. Saskaņā ar likuma par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 11., 12. un 13.pantiem dokumentēšanas centram jānodrošina valsts drošības iestāžu, personu, iestāžu un vēlētu institūciju pieprasījumu izpilde gan par šī centra rīcībā esošo, gan par Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās esošo ar VDK saistīto informāciju. Šo uzdevumu izpildei attīstības izdevumos paredzēti līdzekļi atbilstoši datortehnikas iegādei un elektronisko uzziņu katalogu izveidošanai, kā arī līgumdarbu apmaksai darbiem Latvijas arhīvos un glabātavās. Tāpat līdzekļi ir paredzēti dokumentu kopiju izgatavošanai ārvalstu, galvenokārt Krievijas un Vācijas, arhīvos, dokumentēšanas centra arhīva fonda papildināšanai un ar to saistītiem komandējumu izdevumiem.

Ja šajā 14.koda sadaļā, kur jau tika minēts, ka ir atbalstīts LNNK frakcijas priekšlikums par 160 tūkstošu latu noņemšanu Naturalizācijas pārvaldei paredzētajiem izdevumiem, tad jāteic, ka pēc dzirdētā no godātā ministra Ādamsona, naturalizācijas pārvaldes darba process tiktu tikai nedaudz palēnināts. Šeit es atļaušos atzīmēt arī to, ka no minētās 840 tūkstošu summas, kas ir paredzēta šai Naturalizācijas pārvaldei, tomēr varbūt pārāk diža daļa ir atvēlēta 201 štata vienībai, kura ir paredzējusi ļoti čakli strādāt šajā Naturalizācijas pārvaldē. Vidēji tātad katram alga iznāk pāri par 170 latiem. Es katrā ziņā aicinātu godātos deputātus un cienījamās deputātes pārdomāt un balsojot atbalstīt šo priekšlikumu, kas par 66 tūkstošiem latu palielina iespēju mūsu tautas vēsturē ienest lielāku skaidrību. Un, ja jūs esat klausījušies, kā Latvijas ģenerālprokurors uzrunāja mūs visus, tad tik tiešām man ir cieša pārliecība, ka daži izteikumi par kādām "raganu medībām" un tā tālāk absolūti neatbilst patiesībai. Šeit ir galvenais uzdevums skaidrības ieviešana. Atbalstīsim LNNK frakcijas priekšlikumu un šo salīdzinoši nelielo summu šīm tik ļoti svarīgajām iestādēm neliegsim! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mēs vēl debates turpināsim, bet tagad pārtraukums būs. Pirms pārtraukuma ir divas svarīgas lietas. Būs Antas Rugātes paziņojums un pēc tam būs fotogrāfēšanās.

A.Rugāte (KDS). Paldies, cienījamie kolēģi! Tas tādēļ, ka jūs esat iepazinušies ne tikai ar vienu, bet ar daudziem kalendāriem. Man ir iespēja jūs vēlreiz uzrunāt, bet pavisam nopietni. Jo 1995.gads ir ļoti būtisks gads Latvijas vēsturē. Būs 75 gadi, kopš Latvija tika atbrīvota no Stučkas lieliniekiem, kad pēc Cēsu un Kurzemes kaujām šis jautājums tika beidzot noslēgts Balvu pusē. Un tādēļ tur tagad atkal stāv Staņislavs. Tas ir tikai fons, uz kura mēs varētu atcerēties, kā tas bija toreiz, un padomāt par to, ko mums darīt tagad un kā. Un šajā sakarā Latgales deputātu grupa aicina uz sēdi Latgales grupas pārstāvjus 10.janvārī. Es jūs lūdzu atcerēties šo datumu, jo starpā ir mūsu brīnišķīgais starplaiks starp sesijām, kurā var daudz kas piemirsties. 10.janvārī pulksten 14.00 Latgales deputātu grupa aicina uz sēdi Latgales deputātu grupas pārstāvjus un arī to politisko frakciju pārstāvjus, kuru intereses varētu saistīties ar jautājuma izskatīšanu. Tātad neatkarīgi no darbošanās šajā grupā līdz šim mēs gaidām arī citu politisko partiju pārstāvjus šajā sēdē. Sēde ir paredzēta jautājumam, kas saistīts ar pierobežas rajonu statusu, ar saimnieciski ekonomiskajiem aspektiem šajā jautājumā, lai varētu vienoties par principiem, kas būtu jāiestrādā starpvalstu līgumos šajā sakarā. Sēdē piedalīsies triju pušu pārstāvji, par ko ir panākta vienošanās, — Ārlietu ministrijas, pierobežas rajonu pašvaldību un Saeimas politisko frakciju pārstāvji. Es lūdzu vēlreiz atcerēties — 10.janvārī pulksten 14.00 Latgolas ustabā Latgales deputātu grupas sēde. Paldies par jūsu atsaucību un uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet visi savas vietas un sagatavojieties platam smaidam!

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Turpinām izskatīt valsts budžetu 1995.gadam. Mēs debatējam tagad par 14.kodu - Iekšlietu ministrija. Naturalizācijas pārvalde. Vārds iekšlietu ministram Ādamsonam. Lūdzu!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātie deputāti! Es jau pašā sākumā uzstājos un lūdzu neatbalstīt nevienu no šiem trim priekšlikumiem. No tā, kā jūs tagad nobalsosiet, ir atkarīgs, par cik pilsoņiem Latvija papildināsies nākošgad. Var jau samazināt, palēnināt šo te gaitu. Un no jūsu balsojuma ir atkarīgs arī tas, vai mums būs 40 procenti nepilsoņu Latvijā vai nebūs. Un 840 tūkstoši ir pati zemākā kritiskā robeža, zem kuras mēs diemžēl nevaram iet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Skolotāji streiko, ārsti gatavojas streikot. Runā, ka streikošot dzelzceļnieki. (No zāles satiksmes ministrs A.Gūtmanis: "Dzelzceļnieki nestreiko!") Labi, varbūt izdosies, Gūtmaņa kungs, jums pierunāt dzelzceļniekus to nedarīt, paldies Dievam! Pensionāri jau vairs pat nerunā gandrīz. Klusībā nīkst. Vakar laikam ieskatījāties laikrakstā, kur skaidri un gaiši ļoti precīzi sarēķināts, ka pensionārs pašlaik dzīvo, dienā pērkot pārtiku par 47 santīmiem. Vai tas jums neliek padomāt? Par 47 santīmiem dienā. Kā lai šie cilvēki sagaida Ziemassvētkus, kurus gribam visi sagaidīt? Un Jaungadu? 47 santīmi. Vai iekļūšana pilsonībā ir izdzīvošanas jautājums? Tas esot ļoti nepieciešams, atgādina arī Piebalga kungs. Labi, tas varētu būt nozīmīgs, bet ne tāds jautājums, kas izšķir - būt vai nebūt cilvēkam. Jo patiešām katastrofāli cilvēki dzīvo. Un mēs par to neuztraucamies. Iznāk tā! Naturalizācijas pārvaldei - 840 tūkstoši. Nu kas tad šausmīgs notiks, ja nesaņems tik ātri pilsonību? It īpaši, ņemot vērā šo nepieņemamo, man personīgi nepieņemamo un ne tikai man. Pilsonības likumu, kas ir pieņemts. Un, ja mēs viņu realizēsim dzīvē, par to arī es, un ne tikai es, esmu runājis šeit no šīs tribīnes, tad mēs zinām, kas notiks nākamajā gadsimtā. Un tāpēc nav nekādas vajadzības Naturalizācijas pārvaldei iedalīt tik lielu naudas summu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tikai vienu repliku gribu pateikt. Cienījamie kolēģi! Arī es esmu par to, lai pilsonībā uzņemtu tikai tos, kas ir pelnījuši. Bet tā jau nav aksioma — ja mēs iedosim mazāk naudas Naturalizācijas pārvaldei, kā daži uzskata, tad mazāk varēs pilsonībā uzņemt. Tas nozīmēs tikai to, ka šis process tiks padarīts daudz nekvalitatīvāks, netiks izstrādāti pamatīgi dokumenti, pamatīgas valodas eksāmenu programmas, netiks kārtīgi apmācīti ierēdņi, un var iznākt pilnīgi pretēja situācija. Ja šis process tiks veikts nekvalitatīvi, tad tiešām var iznākt tā, ka tiks naturalizēti daudz vairāk tādu, kas to nav pelnījuši. Tāpēc tā nav aksioma, — ja dosim mazāk naudas, tad tā situācija būs labāka. Nu nav taču tā!

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs, "Latvijas ceļš", Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam — Aivars Endziņš.

I.Silārs (LC). Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kuri uzskata, ka Iekšlietu ministrijai nauda ir nepieciešama pēc iespējas daudz. Taču es gribu arī paskaidrot, kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija piekrita noņemt turpat pusotru miljonu līdzekļu, kas bija paredzēti valsts civildienesta ieviešanai. Arī tas ir saistīts ar pilsonību. Gluži vienkārši, šodien to pašu policiju mēs nevaram nodrošināt, neesam spējīgi nodrošināt ar pilsoņiem. Tur mums ir gana daudz Latvijā dzimušu un latviski runājošu policistu nepilsoņu. Tikko ievieš civildienesta likumu arī policijā, viņi būtu jāatlaiž. Arī tie būtu jāatlaiž. Jo mēs nevaram bez pilsonības civildienestā pieņemt. Tas liecina, ka mēs bijām spiesti nobremzēt šo civildienesta likumu, tā iedzīvināšanu Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un tādēļ arī piekritām noņemt nost to pusotru miljonu. Bet mums ir jāsāk viņiem piešķirt pilsonība, jo viņi izšķīrās tad, kad milicija pārtapa par policiju, palikt tur un apņēmās strādāt Latvijas valsts policijā. Policists — tas ir dzīvesveids. Viņš ir gatavs tur strādāt. Arī šiem ir jāpiešķir pilsonība, jāsāk tā piešķirt. Tāpat arī tiem tūkstošiem — lai cik viņu būtu maz — latviešu, lietuviešu un igauņu, kuri šeit dzīvo bez pilsonības. Un kuri grib šeit palikt. Viņiem ir jāpiešķir. Tādēļ mēs arī samazinājām, cik nu var, to summu, atteicāmies no pusotra miljona. Bet šis ir tas nepieciešamais, lai policija vispār nesabruktu un arī ieslodzījuma vietas nesabruktu, kamēr nav aizpildīti visi amati ar pilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš" — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Skaršu šo priekšlikumu par finansējuma samazināšanu Naturalizācijas pārvaldei un to, kā šo jautājumu traktē Tabūna kungs, saistot to ar pensionāru bēdīgo stāvokli, kuri šodien tikai 47 santīmus varot izlietot pārtikai. Bet starp šiem pensionāriem ir ļoti daudz latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu. Te ir runa par ārpuskārtas naturalizāciju. Naturalizācijas process kā tāds, kā jūs zināt, pēc likuma var sākties pakāpeniski tikai ar 1996.gadu. Un šeit tagad ir runa, jautājums par kaut ko citu vēl, ja mēs bremzēsim šo procesu. Mēs izdarījām arī grozījumus likumā gan par lauku zemes privatizāciju, gan par pilsētu zemes privatizāciju. Tie, Tabūna kungs, arī ir bijušo pilsoņu pēcnācēji kādreiz, kuriem arī pieder zeme. Pēc šī likuma tikai pilsonis var iegūt zemi īpašumā. Bet šeit ir caur mantošanu. Tad ko, turpināsim šķirot latviešus īstajos un tādos neīstos, kas neatbilst mūsu prātam? Šeit ir minimālais asignējums, lai šis process vispār varētu sākties. Un tāpēc arī es aicinu cienījamo Saeimu neatbalstīt nevienu no šiem trijiem priekšlikumiem par finansējumu samazināšanu Naturalizācijas pārvaldei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Grava, Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).Es gribētu cienījamajai Saeimai atgādināt vēl dažas nianses pie tā, ko teica Endziņa kungs. Jo mēs patiešām, noņemot naudu un nesākot naturalizāciju tā, kā tas ir paredzēts, atkal latviešus sadalām Rietumu latviešos un Austrumu latviešos. Jo Rietumu latvieši pilsonību ir atguvuši, bet Austrumu latviešiem mēs to nogriežam. Un tad mēs runājam,ka gribam izveidot Latvijas vienotu nāciju. Un gribam saukt latviešus mājās. Ko tad viņi šeit darīs, ja viņi šeit nebūs pilsoņi, bet būs tikai iedzīvotāji?

Un nākamais jautājums. Jautājums par zemes īpašumu. Tikko kā Saeimā mēs nobalsojām, ka Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs var zemi paturēt tikai divus gadus, pēc tam viņam tā ir jāpārdod. Novakšānova kungs teica, ka, ja būšot savādāk, tad gruzīns precēšot latviešu tantīti. Bet tagad iznāk tā, ka, ja pilsonis vīrs nomirst,bet sieva visu mūžu šeit ir nodzīvojusi un to zemīti kopusi,tad naudiņas naturalizācijai nebūs, naturalizācija nenotiks. Un cilvēkam ir jāzaudē tas, pie kā viņš vēl varētu turēties. Cik mēs esam godīgi pret tiem pašiem nelaimīgajiem pensionāriem, kurus tik ļoti Tabūna kungs aicina aizstāvēt? Jo visvairāk jau šīs pensionāres, kuras nav pilsones, vai pensionāri, kuri nav pilsoņi, bet dzīvo laukos, turās tajos laukos, cietīs no tā. Un lauku zemes privatizācijas likumprojekts vairs nav likumprojekts, bet likums,kas ir stājies spēkā un izsludināts. Tātad tas sāk darboties, un divu gadu skaitlis sāk griezties uz skaitītāja. Bet naturalizācija nesākas. Tāpēc galvenais, ko es gribu teikt, ka tā, manuprāt, ir politiska nodevība pret Latvijas nāciju, dalot viņu Austrumu un Rietumu latviešos un vieniem dodot privilēģiju. Un es domāju, ka šeit, zālē, sēdošie... Piedodiet, ka es jūs nosaucu par Rietumu latviešiem, bet tā tas vēsturiski ir izveidojies, jūs būsiet tie, kas pirmie uzstāsies, ka nedrīkst Naturalizācijas pārvaldei noņemt naudu, lai nebūtu šāda pretstatījuma latviešu vidū.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Vai referents runās? Referents atsakās no galavārda. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu! Kods Iekšlietu ministrija, Naturalizācijas pārvalde - mīnus 160 tūkstoši. Balsojam! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! 17 — par, 45 —pret, 6 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir izglītība kopā šajā kodā — Iekšlietu ministrija. Ministru kabineta priekšlikums — plus 38 080 lati.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Par Naturalizācijas pārvaldi bija trīs priekšlikumi. Deputāti pamatoti iebilst, ka mums ir vēl.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jā, nu mēs bijām sākuši debatēt par to un tāpēc es arī... Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uztur savu priekšlikumu? Uztur. Tagad secībā no mazākās uz lielāko summu balsojam. Diemžēl tā ir iznācis. Tā ir pēc kārtas no apakšas uz augšu. Naturalizācijas pārvalde — mīnus 200 tūkstoši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Balsojam par priekšlikumu — Naturalizācijas pārvalde — mīnus 200 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! 10 — par, 46 — pret, 9 — atturas. Nav pieņemts priekšlikums.

Tagad frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums — Naturalizācijas pārvalde — mīnus 630 tūkstoši. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 50, atturas — 9. Nav pieņemts. Par — 9, pret — 50, atturas — 9. Paldies. Piekšlikums nav pieņemts.

Izglītība kopā — plus 38 080. Ministru kabineta priekšlikums, komisija atbalsta. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Un arī iebilžu nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu izglītība kopā — 14. kods — Iekšlietu ministrija — plus 38 080 latu.

Tālāk Sociālo pabalstu un pensiju izmaksām — plus 240 tūkstoši. Ierosina deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš. Deputāts Gundars Bērziņš debatēs jau runāja par to.

Ministrs Bērziņš, labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par sociālajiem pabalstiem un pensijām Iekšlietu ministrijai neapšaubāmi ir jārisina, jo tā ir paaugstinātas bīstamības sfēra, bet to nekādā gadījumā nevar risināt kā vienreizēju budžeta izmaiņu. Tas ir jārisina kopā, kopējā sistēmā. Situācija ir tāda, ka Iekšlietu ministrijā jau šodien pensijas ir augstākas par vispārējām pensijām. Un pastāv arī noteikta sociālo pabalstu sistēma. Tuvākajā nākotnē šeit, Saeimā, tiks iesniegts likumprojekts par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Un tas kopumā atrisinās visus nelaimes gadījumus, tai skaitā nelaimes gadījumus arī Iekšlietu ministrijā.

Otrkārt, apspriežamajā pensiju koncepcijā mēs esam paredzējuši īpašu pensionēšanas kārtību, pensiju shēmu Iekšlietu un Aizsardzības ministrijās strādājošajiem. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumu — sociālo pabalstu un pensiju izmaksām — 240 trūkstoši. 14.kods — Iekšlietu ministrija. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 28, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir valsts investīcijas — mīnus 37 tūkstoši, Ministru kabinets iesniedz. Komisija atbalstīja, pārceļot izmaksas uz Privatizācijas fondu. Vai kādam ir iebildes?

A.Piebalgs. Tas nozīmē, ka ir divi varianti par Privatizācijas fondu. Var ielikt budžetā, kā Privatizācijas fonda iemaksas, tā mēs bijām izdarījuši sākotnējā variantā, — bet labāks variants neapšaubāmi ir tāds, ka daļēji objektus finansē no Privatizācijas fonda, un šis risinājums tika piedāvāts sakarā ar to, ka mums trūka seguma skolotāju algu palielināšanai. Reāli tas, protams, būs, kad mēs noslēgsim līgumu ar Privatizācijas fondu par atsevišķu objektu celtniecības finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Nākamais kods — Izglītības un zinātnes ministrija. 15. kods

A.Piebalgs. Tātad šeit ir faktiski pirmā priekšlikumu grupa, kas saistīta ar atdeves fondu. Budžeta un finansu komisijā tika panākta vienošanās, ka šis atdeves fonds tiek izmantots Skolēnu un studentu dziesmu svētku sarīkošanai — 100 tūkstoši latu. Tāpēc ir tie mīnusi, kuri nebūtu īpaši jāatbalsta, jo acīmredzot visi atbalstīs šo variantu, ka 100 tūkstoši aiziet konkrētam mērķim — dziesmu svētkiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs akceptējam Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, un pārējie priekšlikumi līdz ar to nav balsojami. Nav iebilžu? Nav. Lūdzu!

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cik es saprotu, ir tā, ka tiek atbalstīts gan Budžeta un finansu komisijas ierosinājums par atdeves fondu, gan arī Budžeta un finansu komisijas ierosinājums par Skolēnu un studentu dziesmu svētkiem. Tātad šie divi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Mēs vēl nebijām tikuši tik tālu. Es runāju par to, ka pārējie priekšlikumi šajā sadaļā — atdeves fonds — nav balsojami.

Par Skolēnu un studentu dziesmu svētku sarīkošanu.

A.Piebalgs . Kā jau es teicu, šī summa no atdeves fonda pāriet konkrētam mērķim — Skolēnu un studentu dziesmu svētku sarīkošanai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir darba algu fonda samazinājums. Tas ir centrālā aparāta darba algu fonda samazinājums, un arī saistīts ar priekšlikumu, ko izvirzīja Ministru kabinets, lai risinātu pedagoģisko darbinieku algu problēmu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr lūgtu precīzi formulēt darba algu fondu. Jo mīnuss ar mīnusu, samazinājums un mīnuss dod plusu. Tātad, nevis darba algu fonda samazinājums — mīnus, bet darba algu fonds — mīnus. Jo, ja raksta "samazinājums", tad mīnuss ar mīnusu dod plus.

A.Piebalgs. Jā, protams. Pilnīgi piekrītu Bērziņa kungam. Darba algu fonds — mīnus, bet tā arī bija domāts. Tas ir tiešām būtisks labojums.

Sēdes vadītājs. No matemātikas viedokļa. Bet būtību deputāti akceptē. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošā pozīcija ir Izglītības un zinātnes ministrija. Valsts investīcijas. Tātad ir Ministru kabineta priekšlikums pārcelt daļu šo izdevumu uz Privatizācijas fondu, lai iegūtu līdzekļus algām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamā priekšlikumu grupa, ko ir iesniegusi Demokrātiskā partija, frakcija "Tēvzemei un brīvībai", deputāti Bērziņš un Tomiņš un Ministru kabinets. Tur ir tāda raustīta svītra, tātad faktiski visi piedāvā vienu risinājumu, vienam mērķim. Tātad skolotāju un pedagoģisko darbinieku algu palielināšanai, par 16 procentiem no 1. marta. Precīzākais aprēķins, protams, šajā gadījumā ir Ministru kabinetam, pie kam tiek paredzēts, ka tiek izmantota arī tā nauda, kas jau bija rezervē reformai ar 1.septembri. Tāpēc man būtu ierosinājums atbalstīt tieši šo Ministru kabineta priekšlikumu, ko atbalstīja arī Budžeta un finansu komisijas, jo tas pēc būtības ietver precizētu visu iesniedzēju priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji tam piekrīt? Piekrīt. Deputāte Kušnere, es jūs nedzirdu, es tikai redzu, ka jūs runājat. Deputāte Kušnere, lūdzu! Pie frakcijām nepiederoša deputāte.

J. Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs skatījām komisijā šo jautājumu, mūsu priekšlikums bija bez izmaiņām ciparos. Mēs iesniedzām grozījumu tieši šī priekšlikuma vai ailes precizējumam nosaukumā, kurā ierosinājām svītrot datumu. Un šo priekšlikumu mēs arī pavairojām un lūdzām iesniegt deputātiem sakarā ar to, ka tās nav izmaiņas ciparos budžetā, bet gan ir tīri redakcionālas dabas. Bet tas ir būtiski, jo datumam pēc valdības vienošanās ar skolotājiem ir jāmainās, un tam ir jābūt — no1995.gada 1.marta. Tā ka lūdzu to ievērot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vienu sekundīti! Vienu sekundīti! Vai vēl runāsim? Nav. Debates beidzam.

A.Piebalgs. Deputātes Kušneres priekšlikums noteikti tiks ņemts vērā, jo datumam vairs nav nekādas nozīmes. Ir pilnīga vienošanās, ka reforma ir no 1.marta. Un nav vajadzības to uzrādīt budžeta projektā. Ir jāuzrāda kopējā summa, protams. Tas tiek ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Par kopējām summām, kuras šeit Ministru kabinets ir iesniedzis un kuras atbalstīja Budžeta un finansu komisija. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir tāds stipri vieglāks. Tātad ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums vienkārši no dotācijas privāto mācību iestāžu skolotāju algu nodrošināšanai iznest ārā pozīciju — Rīgas ekonomikas augstskolas darbības nodrošināšanai — 64 tūkstoši. Tātad pilnīgi precīzs avots un pilnīgi precīza izdevumu pozīcija. Šoreiz ir tā, ka ekonomikas augstskola jau bija tajā summā iekšā. Vienkārši Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā to izdalīt atsevišķā rindiņā. Budžeta un finansu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir līdzīgs priekšlikums, es atvainojos, nākamais ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums — palielināt izdevumus iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem. Mazpulku darba organizēšanai — par 52 tūkstošiem. Budžeta un finansu komisija piekristu 20 tūkstošiem pie kopējās summas, ja palielinātu.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava, lūdzu! Pēc tam — Zigurds Tomiņš.

I.Grava (DP). Es ļoti saprotu Zemnieku savienību, jo cik ilgi eksistē Latvijas Republika, tik Zemnieku savienība pamatā ir balstījusies uz laukiem. Un mūsu nākotne ir bijusi gan cūkās, gan teļos. Tagad es nezinu, iekš kā tā ir un kāpēc tikai mazpulkos? Es domāju, ka mūsu nākotne ir bērnos kā tādos un skolu jaunatnē kā tādā. Un, ja mēs izdalām šādu summu, un es pilnīgi piekrītu, ka to izdala, tad es kategoriski protestēju pret to, ka to izdala tikai mazpulkiem. Ar ko sliktāki ir skauti? Ar ko sliktākas ir gaidas? Ar ko sliktāki ir visi tie bērni, kas pilsētā negrib nodarboties ar kāpostu vai puķu audzēšanu? Tas jau ir ļoti labi, bet to pilsētā nevar darīt. Un kāpēc viņi netiek atbalstīti? Jo tie, kas laukos vēl kaut ko audzē, tie tad vismaz arī kaut ko materiāli saņem pretī, bet pilsētniekam jau šīs iespējas nav. Es nesaprotu, kāpēc ir šāda bērnu diferenciācija? Es atbalstu šīs summas izdalīšanu noteikti, bet svītrojot vārdu "mazpulkiem".

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Pirmkārt man jāatvainojas, ka es atkārtošos, jo tieši šo pašu problēmu un šādu pašu priekšlikumu mēs jau izskatījām gada sākumā, apspriežot budžetu 1994.gadam. Un toreiz gāja runa par to, ka tieši arī ir nepieciešams līdzekļus ieguldīt jaunatnes audzināšanā un ka tur būs tā atdeve varbūt lielāka nekā no šiem atdeves fondiem, un par to, ka tas veicinās darba tikuma veidošanu un tālāk ar visiem šiem jautājumiem saitīto problēmu risināšanu. Un daudzi runātāji arī teica, ka tā ir atbalstāma lieta, bet tikai toreiz minēja, kāpēc nevar atbalstīt. Tāpēc, ka toreiz bija pie Lauksaimniecības konsultāciju dienesta šī nauda paredzēta, bet nevis pie Izglītības ministrijas. Šoreiz ir paredzēta pie Izglītības ministrijas. Un, kā jau šeit minēju, es gribētu piebilst, ka te ir saīsināts, bet tas īstenībā ir tā: mazpulku darba organizēšanai. Un to veiks Izglītības un zinātnes ministrijas iestādes, attiecīgi strādājot pie darba, kas saistīts ar ārpusskolas pasākumiem. Tātad tieši jaunatnes audzināšana. Un toreiz arī pieminēja skautus, gaidas. Varbūt varēja pieminēt, ka arī mazpulki ir ne tikai ar zemi saistīti, bet arī ir jūras mazpulki. Tagad tas varētu atkal būt pie Zemkopības ministrijas, jo, redziet, jūrniecība ir pie Zemkopības ministrijas.

Dažādi demogoģiski līdzekļi ir un pastāv, lai varētu šos labos priekšlikumus arī noraidīt. Un toreiz jau es teicu — bet kas jums liedz prasīt arī, teiksim, atbalstam līdzekļus gaidām un skautiem. Toreiz jūs nevarējāt paspēt. Tagad atkal nav iesniegti priekšlikumi. Es labāk zinu, kā mazpulku organizācijas strādā, un tāpēc es iesniedzu par mazpulkiem, bet diemžēl man jāsecina, ka cits neviens nepadomāja. Tikai tagad, kad jau par vēlu, sāk runāt skaistas frāzes. Un vēl jāsaka — kas tad notika, kad pavasarī neiedeva viņiem to naudu? Nekas jau nenotika. Bērni tikai paaugās vienu gadu vecāki. Nekas jau nav, bet to redzēs pēc pieciem, desmit gadiem, un tad vajadzēs naudas noziegumu novēršanai, tad vajadzēs naudas atkal ierēdņu pārkvalificēšanai, darba uzraudzības, darbaudzināšanas institūcijām un tā tālāk. Un tāpēc es tomēr aicinātu jūs atbalstīt visu šo summu, pateicoties, protams, Budžeta un finansu komisijai par atbalstu, kaut vai, kā viņi min, piešķirot 20 tūkstošus latu. Un pašā nobeigumā varbūt es gribētu te nocitēt īsas dzejas rindas no dāņu dzejnieka un arhitekta Pīta Heina: "Var vecākus audzināt, lai zina, kas jāzina, tikai tas jādara, kamēr tie mazi". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Es kārtējo reizi stāvu jums priekšā tieši runāt par šo jautājumu. Es atceros, kā Tomiņa kungs minēja, ka mēs izstrīdējām šo lietu sakarā ar 1994.gada budžetu. Diskutējām, atvainojos... Un tad pēc tam nāca ļoti augsti stāvošs cilvēks, kas ir saistīts ar mazpulkiem, un prasīja man: Karnupa kungs, kas jums ir pret mazpulkiem? Un atbilde ir: man nav. Es esmu kategoriski pret to, ka valsts dotē sabiedriskās organizācijas tiešā veidā, lai audzinātu jauniešu kaut kādā īpatnējā garā. Ja mazpulki ir sabiedriska organizācija, viņiem nav nekādas saistības ar Zemkopības ministriju, un, ja Zemkopības ministrija tiešā veidā dotē mazpulkus, tad tas ir pret likumu, viņai nav tiesību to darīt. Un, ja Zemkopības ministrijas darbinieki darba laikā nodarbojās ar mazpulkiem, tad viņi pārkāpj civildienesta likumu. Viņiem vajag strādāt Zemkopības ministrijā un darīt savus darbus, lai zemniekiem būtu kaut kas. Un tas jautājums sakarā ar bērnu audzināšanu. Bērnu audzināšana principā pieder ģimenei, mēs neesam kaut kāda sociālistiskās padomju republikas atlieka, kur visi darbinieki tiek algoti. Mēs zinām, ka komjauniešu darbinieku, pionieru un oktobrēnu vadītājus, visus algoja no valsts, tas bija viņu maizesdarbs. Vai mēs gribam atkal atjaunot tādu sistēmu? Normālā valstī šīs sabiedriskās organizācijas uztur tie cilvēki, kas ir ieinteresēti šo organizāciju uzturēšanā, respektīvi, sūta tur savus bērnus. Viņi ir ar mieru maksāt vadītājiem, vadītāji strādā pa brīvu tāpēc, ka viņiem patīk, viņiem ir kaut kas ko darīt, un viņi domā, ka tas ir labs darbs. Tas saucas altruisms. Brīvprātīgi strādā, ne tikai strādā tāpēc, ka tur saņem algu no valsts. Deputāti arī varētu, ja varētu savienot ar citu darbu. Tagad tas jautājums nav. Mazpulki kā tādi ir audzinoši, cik labi viņi ir vai cik slikti viņi ir. Tas nav tas jautājums. Jautājums ir, vai valsts dotē sabiedriskās organizācijas. Un ja dotē vienu, tad nevar teikt, ā, viņi neiesniedza, tāpēc viņi nesaņems neko. Skauti neiesniedza, gaidas neiesniedza, pionieri neiesniedza, oktobrēni neiesniedza. Tas ir vienkārši absurds. Es lūdzu Saeimu un deputātus noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēd Žīgur, jūs esat referents. Deputāts Piebalgs arī ir referents. Jūs pa starpām vara runāt kā deputāts, bet jums ir jāpierakstās un jāpiezīmē, ka jūs esat deputāts, nevis referents. Lūdzu, vārds Alfrēdam Žīguram, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir drusku piebilde manam kolēģim, kurš teica, ka nevajag dotēt. Nu, es neesmu par dotēšanu, bet es tomēr esmu par to, ka būtu jāatbalsta tās sabiedriskās organizācijas tomēr varbūt skolu līmenī un tā tālāk. Un mums mazpulki ir ļoti nepieciešami kā organizācija kā tāda, un viņai vajadzētu tomēr būt, lai jaunieši paliktu uz laukiem, lai nedzītos visi uz pilsētu. Un pilsētas organizācijas ir skautu organizācijas, kas atkal audzina jaunos latviešu patriotus, taču tas nenozīmē, ka viņi jādotē. Bet tad mēs varam teikt — kas tad notiek ar mūsu sportistiem? Mēs sportistus dotējam un tā tālāk. Tas ir milzīgi labi un feini, vai ne, bet jaunatne — slikti. Nu, es nezinu, šādā veidā mēs nevaram to lietu uzņemt. Un es domāju, mūsu deputāta Karnupa kunga vārdi bija tādi ļoti smagi izteikti pret mūsu jautanes audzināšanu. Un tas ir viss, ko es gribēju sacīt.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Zemnieku savienība, otrreiz. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu būt korektiem pret to, kas šeit uzrakstīts, un varbūt būt korektiem vienam pret otru, jo neiet te runa, Karnupa kungs, par tiešu dotēšanu. Te runa ir par to, ka tas ir Izglītības ministrijai — iestādēm un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem. Un tieši valstij ir jādomā, kā palīdzēt pašorganizēties šādām organizācijām, kas ir virzītas uz jaunatnes darbaudzināšanu un izglītošanu. Mēs runājam par to, ka ir nepieciešami lauksaimniecībā kooperatīvi un viņiem jāpalīdz izveidoties, bet šajā gadījumā mēs runājam pilnīgi kategoriski, ka tas nevarētu būt. Neiet runa par sabiedrisko organizāciju dotācijām. Un, ja izglītības darbinieki saņem tik mazu algu, viņiem ir jāstrādā vēl kaut kur — savā piemājas dārziņā, varbūt jāiet par kalpiem kaut kur strādāt, iespējams pat, vai mežā. Bet viņi tomēr strādā ar jaunatni. Kādu mēnesi atpakaļ bija patīkams notikums, kad, jā, tīri bez samaksas, bez naudas, uz entuziasma pamata, Dobeles mazpulki ar pašvaldību atbalstu — pašvaldības, redziet, var atbalstīt, valsts nevar palīdzēt metodoloģiski strādāt šīm organizācijām — ar pašvaldību atbalstu un firmu atbalstu un mazpulki iegādājās piepilsētā, pie Dobeles pilsētas robežas vienu lauku saimniecību, kurā būs traktors, būs kvalificēts agronoms, traktorists un kurā bērni ies un mācīsies, kā strādāt. Varbūt dzīvē viņiem daudz nenoderēs šīs lauksaimnieciskās zināšanas, bet tā viņiem būs darba un dzīves pieredze. Un tad, kad notika šajā rudenī mazpulku darba skate Jelgavas universitātē, kur pāri par 140 mazpulkiem bija ieradušies, katram bija sava ekspozīcija, stendi, citiem bija amatniecības darbi, virpošanas darbi, citi bija ar sēklkopību nodarbojušies, citi kartupeļus audzējuši un tā tālāk. Vienā stendiņā puikas bija atveduši tikai tādus burkānus, daži bija līkāki, daži taisnāki, bet tas aizkustina, viņi strādājuši, viņi paši ir ražojuši. Un lai valsts nepalīdzētu šīm organizācijām, Izglītības ministrijai, metodoloģiski vadīt šīs lietas, nu, tad es nezinu... Tad es nezinu, tāpēc es uzskatu, nu, balsojiet, balsojiet...

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš" — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam — Gundars Bērziņš un tad — ministrs Vaivads.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Faktiski man nevajadzētu nemaz runāt, jo Karnupa kungs jau ļoti skaidri un gaiši pateica lietas būtību. Un par to pašu jau arī runāja Gravas kundze. Ja šeit nebūtu ierakstīts iekšā "mazpulku darba organizācija", tad tā ir cita lieta. Mēs neesam neviens pret to, ka tiek atvēlēti līdzekļi no valsts budžeta pasākumu organizācijai ārpusskolas darbā ar bērniem, bet es atkārtoju vēlreiz — ir likums, kā teica jau Karnupa kungs, par sabiedriskajām organizācijām. Un šis likums pasaka skaidri un gaiši, ka sabiedriskās organizācijas no valsts budžeta finansētas netiek, nevar tikt finansētas. Un tas mums jāņem vērā. Es tāpēc piekristu, kā ierosina Gravas kundze, izņemt ārā šeit no iekavām "mazpulku darba organizāciju". Katrā gadījumā Tomiņa kungam kā Prezidija loceklim, kā sekretāra vietniekam būtu ļoti punktuāli jāskatās uz burtu, uz likuma burtu. Nu, tad arī Kārtības rullis pasaka. Ja, pieņemot likumprojektu (111.panta otrā daļa), rodas pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos. Tā kā es ierosinātu cienījamajam Tomiņa kungam, vispirms iesniegt projektu grozījumam likumā "Par sabiedriskajām organizācijām" un tad rīkoties tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam Jānis Vaivads — izglītības ministrs.

G.Bērziņš (LZS). Es gribētu turpināt un atbalstīt Endziņa kungu, ja tik stingri mēs esam par likumu ievērošanu un ja budžeta likums nedrīkst būt pretrunā ar tiem. Bet ir likums, piemēram, par labības tirgu, kas nosaka 50 tūkstošu tonnu graudu iepirkumu no valsts budžeta rezerves veidošanai, ir likums par cukuru, kas nosaka atskaitījumus cukura fondam, ir likums par privatizācijas sertifikātiem, 14.1. pants par naudas kompensāciju par sākotnēji apvienoto mantu, kas paturēta valsts vajadzībām. Tad, Endziņa kungs, cīnīsimies tālāk kopā, jo es atbalstīšu jūsu likumības un tiesiskās valsts principus. Tikai es redzu un jūtu, ka tad, kad tas ir izdevīgi, tas tiek izvilkts, un tad, kad nav izdevīgi, par to netiek runāts. Par to tiks runāts Zemkopības ministrijas budžetā, un es atbalstīšu, Endziņa kungs, jūsu tieksmi uz tiesisku valsti. Un es arī esmu par to, bet par mazpulkiem nav runa kā par sabiedriskās organizācijas dotāciju. Tā ir ļoti maza summa, tie ir 0,005 procenti no valsts budžeta, un dotējam mēs tomēr diezgan daudz ko. Vai audzināšana darba tikumam ir tā nozare, uz kuru mēs ieekonomēsim šos 20 tūkstošus latu? Es saprotu, ka iepriekšējā gadā bija problēmas, pagājušogad tiešām tika piedāvāts Zemkopības ministrijas budžetā, šobrīd tas ir izglītībai, ārpusskolas darbam.. Es tomēr aicinātu apzināties to milzīgo nozīmi un saprast to, ka 99 procenti darba mazpulku organizācijas notiek uz entuziasma pamata. Nepietiek naudas. Visas izstādes, to, ko Tomiņa kungs teica, šo jau iesākto darbu ne jau, lai valsts finansē, bet lai valsts arī piedalās šo jauno cilvēku audzināšanā par godīgiem, kārtīgiem pilsoņiem, darba tikuma ieaudzināšanā. Un tā summa tiešām pret kopējo budžetu ir niecīga. Es gribu atgādināt, ka arī šobrīd jau ekonomija budžetā, par ko nobalsots, tātad ir pusmiljons Ministru kabinetam. Šie 20 tūkstoši nerada nekādas problēmas. Šeit tomēr, manuprāt, izvēle ir daudz būtiskāka. Un es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads — izglītības un zinātnes ministrs.

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es gribu pateikties par izpratni un to, ka mēs bez īpašām diskusijām un īpašām problēmam esam tikuši, manuprāt, pāri šī budžeta vissmagākajai daļai. Un tagad it kā naudas izteiksmē esam apstājušies un sākas plašas diskusijas par it kā nelielu summu. Bet es saprotu, ka šī attieksme ir politiski ļoti nozīmīga. Es šeit nevaru pievienoties Karnupa kunga teiktajam par šo strikto valsts norobežošanos no sabiedriskajām organizācijām. Tā gluži nav. Ja mēs paskatāmies Vācijā, tad Vācijā partijas saņem no budžeta naudu... Respektīvi, te izpaužas tas, ka valsts ir ieinteresēta, lai viņas pilsoņi augtu izglītoti un arī politiski izglītoti, lai viņi mācītos dzīvot valstī, domāt arī par valsti, un tātad arī sabiedriskās organizācijas valstij ir ļoti nepieciešamas. Ir! Jautājums ir tikai tāds — vai mēs tiešā veidā atbalstām vienu, aizmirstot citas, vai mēs it kā akcentējam tikai vienu un kādā veidā tas varētu izpausties. Un tad sākas šī politiskā attieksme šeit jūsu, deputātu, vidū. Mums ir nepieciešami līdzekļi, lai stimulētu, lai veicinātu arī šādu, teiksim, organizāciju veidošanos, lai atbalstītu finansiāli tos pasākumus, ko šīs organizācijas pašas nekādi nevar finansēt un skolas arī nevar, un pašvaldības praktiski arī ne, kaut gan varbūt grib, — tādi līdzekļi mums ir nepieciešami. Par cik šī politiskā diskusija draud beigties ar to, ka šāds labojums nevar tikt pieņemts tieši šajā redakcijā, mans priekšlikums būtu ļoti vienkāršs — pieņemt šo labojumu tanī nozīmē kā summu un arī to, kas tur ir rakstīts, izņemot šīs iekavas. Un ministrija tiešām atbalstīs nevis tiešā veidā organizāciju, bet teiksim, tos pasākumus, kurus kāda no šīm organizācijām veiks. Un tas būs, manuprāt, tas labākais risinājums, ko mēs šobrīd varam atrast. Paldies!

Sēdes vadītājs. Visi piekrīt. Vai vēl turpināsim debates? (No zāles: piekrītam un ejam tālāk!) Nu, jūs gan sakāt nē, bet... Tātad tiešām gan iesniedzēji, gan ministrija, gan referents piekrīt, ka jāsvītro iekavās "mazpulku darba organizēšana", paliek "iestādes un pasākumi ārpusskolas darbam ar bērniem", bet komisija piešķir 20 tūkstošus. Nu tad ir debates tālāk, turpinām! Autori uztur 52 tūkstošus. Lūdzu tad zvanu balsojumam! Turpināsim arī debates. Vispirms Jānis Lucāns, lūdzu! Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Lucāns (TPA). Es šeit negribētu nekādi iebilst pret pašu principu, ka mazpulki ir vajadzīgi un ka jaunatnei vajadzīgas organizācijas, un ka tās, iespējams, ir vajadzīgs atbalstīt. Bet es gribētu visā šajā diskusijā mēģināt saskatīt loģiku vai mēģināt lūgt, ja es pats to nespēšu saskatīt, tad varbūt kāds šajā zālē ir tāds, kas var man to parādīt. Ja mēs runājam par lauksaimniecību, tad mēģināsim hronoloģiskā secībā pavisam īsi paskatīties uz lietām. Mēs izvedām agrāro reformu, kura bija pietiekami revolucionāra, kura spēja pāris gadu laikā radīt 50 tūkstošus zemnieku. Nešauboties par to, ka tas viss ir pareizi un tā tam ir jābūt, mēs turpinājumā esam panākuši tādu stāvokli, ka šiem 50 tūkstošiem zemnieku vairumā gadījumu par savu produkcijas noietu vairs nav nekādas skaidrības un viņu dzīve ir apdraudēta. Tālāk tas ir novedis pie tā, ka jau pagājušajā gadā jeb, tas ir pareizāk, šo gadu nobeidzot, es runāju kā zemnieks, ka tas ir jau pagājušais gads, pāris simtu tūkstou hektāru palika atmatā un aizauga ar nezālēm. Tagad mēs izdomājām, ka mēs šiem zemniekiem taisīsim kooperāciju. Neradot ekonomisko pamatu, mēs mēģināsim panākt, lai tas zemnieks, kas pagājušajā rudenī vairs nevarēja atrast naudu degvielai, ar ko, teiksim, apart zemi un ar ko iesēt rudzus, lai tas zemnieks tagad taisītu kooperāciju un kļūtu bagāts. Un pēc šīs pašas loģikas mēs pašreiz mēģinām radīt mazpulkus, kuri, teiksim, uz šī fona mēģinās atrast sev nākotnes perspektīvas. Jūs mani atvainojiet, cienījamie kungi, es gribētu uzdot jautājumu - vai nevajadzētu tomēr sākt ar to visā šajā lietā, ka radīt zemniekam objektīvus ekonomiskos nosacījumus, lai viņa darbībai laukos būtu jēga? Un tad tas viss pārējais izrietētu pats no sevis un šeit neko nevajadzētu mākslīgi iedzīvināt, nekas te nebūtu mākslīgi jāstimulē, tas viss notiktu pats. Bet tagad mēs, sagraujot pašu pamatu mēģinām atdzīvināt kaut kur, teiksim, no sāniem šo lietu. Nekas nebūs! Nekas tur neiznāks! Neiebilstot pret pašu ideju, es gribu tikai, tā sakot, vērst uzmanību uz to, ka šeit pašā pamatā ir kļūda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija, pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Bet pirmkārt, es uzturu priekšlikumu par 52 tūkstošu izdalīšanu šim darbam. Otrkārt, es gribētu jūs informēt par to, ka Izglītības ministrijā šobrīd ir speciāls departaments darbam ar jaunatni. Ir izveidots jaunatnes fonds, ir izveidota jaunatnes padome, kurā, ja nemaldos, darbojas kādas 30 jaunatnes organizācijas. Un ņemot vērā visu attīstīto valstu pieredzi, gan Vācijas, gan Amerikas, gan arī Zviedrijas vai Dānijas pieredzi, jebkura valsts zināmus līdzekļus atvēl šim darbam, šiem pasākumiem. Un es domāju, ka mēs esam pietiekoši ieekonomējuši budžetu, lai, pirmkārt, atrastu šos 52 tūkstošus, lai tos izdalītu Izglītības ministrijai. Un otrkārt, es domāju, ka mēs nevaram šobrīd dot prioritātes nevienai no šīm organizācijām, jo visi ir vienādi, neviens nav labāks par otru un šajā gadījumā jebkurai no tām 30 jaunatnes organizācijām, kuras šobrīd darbojas Latvijā un par kurām laba informācija ir šim jaunatnes departamentam, kas ir ietverts Izglītības ministrijā, dosim iespēju, palīdzēsim attīstīties un, kā Vaivada kungs teica, mācīties gan politiku, gan arī sabiedrisko dzīvi. Tātad es aicinu atbalstīt šos 52 tūkstošus — ekonomija mums ir stipri lielāka — un vienkārši dot iespēju visām jaunatnes organizācijām Izglītības ministrijas, šī jaunatnes departamenta zināmā atbildībā attīstīties un strādāt.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es, gluži tāpat kā mans vārda brālis, kas runāja pirms manis, gribu atbalstīt pilnu summu - 52 tūkstošus. Tā ir minimāla un ārkārtīgi maza summa, ja mēs visā nopietnībā domājam par bērnu audzināšanu. Amerika kungs jau pieskārās šīm jaunatnes organizācijām, kuras varbūt atrodas ārpus skolas sienām. Šeit, saprotams, Izglītības ministrijas aprūpē ir skolas un bērnu audzināšana jāsāk ir jau, kā saka, no trīs mēnešu vecuma. Bet nu vismaz no septiņu gadu vecuma jāsāk domāt par mūsu jaunatnes audzināšanu un sevišķi lauku skolās. Mēs taču esam likvidējuši praktiski jauno tehniķu stacijas, likvidējuši pašdarbību, likvidējuši esam mūzikas skolas, kurās mācās ļoti samazināts skaits. Saldū šodien mūzikas skolā mācās nepilna puse no tiem, kuri mācījās tanīs nožēlojamos stagnātu laikos. Sporta skolas kā tāda praktiski ir ar trešo daļu kontingenta. Pārējie bērni nodarbojas uz ielas. Kļūstot 12 gadu veci, viņi jau apmeklē diskotēkas cauru diennakti. Darbojās dažādas izpriecu vietas un krogi. Es jūs tos, kuriem izraisa neapmierinātību manis teiktais, ļoti lūgšu aizbraukt pie cilvēkiem tālāk no Rīgas, un tur jūs visu to redzēsiet. Vajag domāt par mūsu jaunatni, ja mēs domājam par mūsu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents runās?

A.Piebalgs. Es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu ar to ierosinājumu, ko izteica Vaivada kungs. Šoreiz arī faktiski šīs iekavas bija domātas tā, kā iesniedzējs bija tādā veidā pamatojis, lai deputāti būtu informēti. Protams, šī summa nāk klāt tikai šai iestādei un pasākumiem ārpusskolas darbam ar bērniem, un, protams, ir jāstrādā ar tām bērnu un jauniešu organizācijām, kas ir Latvijā, jo dažos gadījumos šī palīdzība var būt ļoti efektīva. Tā ka es aicinātu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, jo, protams, 52 tūkstoši, tas nozīmē budžetu šajā pozīcijā Izglītības un zinātnes ministrijai palielināt uzreiz par 25 procentiem. Tas būtu par daudz manā skatījumā... Vēl paspēsim...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Pirmais balsojums. Kods 15 - Izglītības un zinātnes ministrija - sadaļa "Iestādes un pasākumi ārpusskolas darbam ar bērniem" — 52 tūkstoši. Pēc tam būs komisijas variants. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 12. Balsojam par komisijas variantu — piešķirt 20 tūkstošus latu Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts. Nākamā sadaļa.

A.Piebalgs. Nākošais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums arī izdalīt no summas, kas ir paredzēta metodiskajam darbam un pārējiem izglītības pasākumiem, dotāciju laikrakstam "Izglītība un kultūra". No kopējās summas... Šis priekšlikums neietekmē kopējo summu.

Sēdes vadītājs. Vai par sadaļu "Metodiskais darbs un pārējie izglītības pasākumi" — mīnus 40 tūkstoši un "Dotācija laikrakstam "Izglītība un kultūra"" — plus 40 tūkstoši, ir iebildes deputātiem? Nav iebilžu. Tālāk! Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākošais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums palielināt dotāciju kultūrizglītojošiem izdevumiem par 27 427 latiem, atttiecīgi samazinot Kultūras ministrijas izdevumus. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir nākošie divi priekšlikumi, tas ir, deputāta Karnupa priekšlikums par valsts investīcijām un deputātes Folkmanes priekšlikums — arī par valsts investīcijām. Tad saskaņā ar šī likuma tekstu Ministru kabinets apstiprina investīcijas pēc budžeta apstiprināšanas. Es vienīgi varu teikt, ka Ministru kabinets noteikti izdalīs investīciju sarakstā Daugavpils 1. vidusskolu un izskatīs arī jautājumu par Lestenes pamatskolu, bet šādu objektu ir ļoti daudz. Protams, Daugavpils skola ir īpašs objekts, jo tā ir vienīgā latviešu skola Daugavpilī un, protams, politiski tai ir pilnīgi varbūt cits skanējums nekā jebkurai citai. Par pārējām skolām viss budžets ir vēlreiz jāpārskata, un Ministru kabinets, protams, virzīs pēc iespējas vairāk naudas šiem objektiem. Bet šajā brīdī tie nav balsojami, jo vienkārši investīciju objekti nav šī likuma pamats, par tiem pēc tam sekos attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Nākamais.

A.Piebalgs. Un tad vēl bija frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums Izglītības un zinātnes ministrijai iedaļā "Kultūra" vienkārši palielināt izdevumus par 300 tūkstošiem latu. Šeit nebija tādas precīzas motivācijas,kāpēc tas ir. Protams, tas ir ļoti patīkami, bet nav šo līdzekļu avotu, tāpēc arī Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu! Kods — Izglītības un zinātnes ministrija, sadaļa - kultūra. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

 

16. kods - Zemkopības ministrija.

A.Piebalgs. Tātad pirmais ir priekšlikums par atdeves fondu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā jau es teicu, ir noņēmusi savu priekšlikumu. Tātad ir divi... Tātad arī deputāts Bērziņš noņem. Es nezinu, kā deputāts Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Arī noņem.

A.Piebalgs. Tātad paliek

Sēdes vadītājs... Ministru kabineta priekšlikums. Zemkopības ministrija — atdeves fonds mīnus 40 tūkstoši Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Darba algu fonds.

A.Piebalgs. Tātad tas 5 procentu samazinājums centrālajam aparātam un tiem aparātiem, kas ir Zemkopības ministrijā, ir saistīts ar skolotāju algām. Ministru kabineta priekšlikums tas ir, un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes avdītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir par izglītību. Tātad Ministru kabinets atbilstoši šai algu reformai piedāvā Zemkopības ministrijai iedaļā "Izglītība" palielināt izdevumus par 399 430 latiem. Tas ir saistīts ar to, ka arī Zemkopības ministrijā ir ļoti daudz mācību iestāžu un uz tām tāpat attieksies šī pedagoģiskā personāla algu reforma. Deputāti Bērziņš un Tomiņš piedāvā... Man grūti pateikt to aprēķinu, bet katrā ziņā, ja mēs ejam uz vienotu reformu, tad šoreiz būtu ierisinājums atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, jo tas ir tieši, precīzi saistīts ar pedagoģiskā personāla algu reformu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr gribētu teikt, ka šī sistēma nav vienota, jo lauksaimniecībā ir pavisam citas apmaksas pedagoģiskajiem darbiniekiem. Tur ir pēc gada likmes, nevis pēc nedēļas likmes, kā tas ir izglītības sistēmā. Un šis aprēķins ir vienkāršs pret 16 procentu kāpinājumu izglītības darba samaksas fondam. Es tomēr vēršu deputātu uzmanību, ka šis apsolītais pieaugums neattiecas uz visu apmaksu. Tātad tiek indeksētas tikai šīs likmes, bet likmes par ārpusskolas pasākumiem netiek indeksētas. Un, atklāti sakot, šis aprēķins, manuprāt, ir pietiekami korekts, un šeit piedāvātajā Ministru kabineta variantā, manuprāt, tomēr lauksaimniecības izglītība ar algu reformu tiek nostādīta nedaudz sliktākā stāvoklī kā kopumā izglītības sistēma. Tāpēc es aicinātu balsot tomēr par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Divi balsojumi. Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums — 742624 lati, un pēc tam būs Ministru kabineta un komisijas priekšlikums. Balsojam — 742624 lati. Rezultātu! Par — 23, pret — 25, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikums — 399430 lati. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

Tālāk ir Zemkopības ministrija — valsts investīcijas.

A.Piebalgs. Tātad šeit ir sekojoši priekšlikumi. Vispirms ir Ministru kabineta priekšlikums samazināt par 100 tūkstošiem latu investīcijas, pārnesot uz Privatizācijas fondu šīs izmaksas investīcijām. Tad ir deputāta Kides priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai nevajadzēja par katru atsevišķi?‘

A.Piebalgs. Acīmredzot jā.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu — Zemkopības ministrija — valsts investīcijas — mīnus 100 tūkstoši. Ministru kabinets liek priekšā pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu. Ir iebildes deputātiem? Gundars Bērziņš, lūdzu! Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt. Nevajag sevi mānīt ar ilūzijām. Privatizācijas fondā ieņēmumi no lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas nākošgad nav gaidāmi vairāk par 500 tūkstošiem latu. Likums paredz pārsvarā privatizāciju par sertifikātiem.. Un Zemnieku Saeimā, ko "Lauku Avīze" organizē, viena Ogres zemniece teica: "Nevajag zemniekus uzskatīt par muļķiem un nevajag muļķot. Šeit no šīs naudas mēs nevaram iebalsot neviena santīma, nebūs!"

Un otrs — tas pieprasījums, uz kuru netika sniegta atbilde. Šogad ir veikti darbi zemniekiem par 600 tūkstošiem latu, kuri nav apmaksāti. Šogad tos neapmaksās. Nākošā gada budžetā ir paredzēti tieši tikai 600 tūkstoši latu. Nākošgad mēs lauku infrastruktūras attīstībai neveltīsim neviena santīma. Tāpēc es uzskatu, ja Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums ir atbalstāms, tad tikai svītrojot šo daļu — "ieņēmumiem no lauksaimniecisko objektu privatizācijas, no Privatizācijas fonda". Es lūgtu Tautsaimnieku politisko apvienību izteikt šeit savu viedokli, jo nebūs nākošgad vairāk par pusmiljonu latu, tā ir maksimālā prognoze šeit. Un tad arī tā ir jāliek, un tā ir jābalso. Ja mēs nedodam šīs investīcijas, tā arī pasakām. Nevajag mānīt cilvēkus, radīt nepamatotas ilūzijas, ko mēs negrasāmies pildīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs apspriežam kodu — Zemkopības ministrija, valsts investīcijas — mīnus 100 tūkstoši. Ministru kabinets ierosina pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu. Par to runāsiet? Lūdzu, Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kaut es runāšu par šiem 100 tūkstošiem šajā pozīcijā — Zemkopības ministrijai valsts investīcijas, tomēr gribot negribot šī pozīcija saistās ar nākošo punktu — valsts investīcijas no Privatizācijas fonda. Šeit Gundars Bērziņš pareizi teica, ka diezgan iluzoriska ir lauksaimniecības objektu privatizācija un līdzekļu ienākšana šai Privatizācijas fondā no lauksaimniecības objektiem, tāpēc arī šis avots ir ļoti nedrošs. Ja mēs noņemam 100 tūkstošus un Privatizācijas fondā nauda neuzkrājas, tad faktiski lauksaimniecība paliek bez investīcijām. Un tomēr es būtu par šādu priekšlikumu, ka varētu noņemt šos 100 tūkstošus, par kuriem mēs pašlaik spriežam, bet nākošajā pozīcijā, kur ir paredzētas investīcijas 3,48 miljoni latu no Privatizācijas fonda no lauksaimniecisko objektu privatizācijas, ņemt un svītrot vārdus "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas", jo kopumā Privatizācijas fondā ir paredzēts, ka ienāks ap 12 miljoni, bet tieši no lauksaimniecības objektu privatizācijas, kā Bērziņa kungs te teica, ap 500 tūkstošiem. Un, lūk, tad no šī fonda būtu kaut kāds reāls finansējums. Vienkārši es lieku priekšā nosvītrot vārdus "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas". Man jāpiebilst vēl, ka tajās pozīcijās, kur mēs rīta pusē izdalījām Zemkopības ministrijai līdzekļus graudu un citu lauksaimniecības produktu iepirkšanai, arī šie līdzekļi, kā mēs apspriedām, ir iluzoriski, jo tie būs tikai tad, ja tie ienāks. Ja mēs saskaitām tos līdzekļus un visas šīs investīcijas, tad faktiski lauksaimniecības finansējums ir bāzēts uz smiltīm. Un vispār ir jautājums, cik tad šajos ciparos ienāks. Tāpēc es uzturētu priekšlikumu. Vēlreiz atkārtoju, šos 100 tūkstošus varētu mīnusot, lai tas tā būtu, bet tur, kur ir 3,48 miljoni, nosvītrot "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas" un atstāt tikai "finansēt no Privatizācijas fonda ieņēmumiem". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pirms es vārdu dodu deputātam Janekam, par balsošanas kārtību. Es nedaudz varbūt nepareizi jūs orientēju. Nu te gan tā ir sarakstīts, bet faktiski iet runa par valsts investīcijām. Un faktiski jau būtu jābalso tā: vispirms deputātu priekšlikumi un pēc tam komisijas priekšlikums pēdējais.

Juris Janeks, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Janeks (TPA). Te nu gari nebūtu ko runāt. Absolūti ir jāpiekrīt mūsu frakcijas vadītājam Kides kungam un Bērziņa kungam no Zemnieku savienības, ka tā ir mirāža, ja mēs ierakstām "no lauksaimniecības objektu privatizācijas fonda". Tad būs tas pats, kas tagad, šajā gadā, kad saņemam 40 vai 60 procentus, un kaut kā atkal tur mēģinās pielāpīt. Bet noteikti man gan šeit Juridiskā biroja vadītājs stāstīja, ka te neko nevar labot, ka tas ir iekalts jau tur iekšā, bet jāraksta būtu noteikti "no Privatizācijas fonda". Tad ir reāla cerība. Un cerība cilvēku atstāj pēdējā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Aleksandr Kirštein. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Par nākošo.") Es atvainojos! Debates pabeigtas. Par procedūru. Manuprāt, varbūt pēc tam, referent, jūs komentēsiet manis teikto, ja es varbūt nepareizi esmu sapratis. Tā plusošana un mīnusošana ir ļoti sarežģīta. Būtu jaukāk, ja mēs nobalsotu par lielāko summu. Tā kā Endziņa kungs pieļāva precedentu, ka var kaut ko arī izsvītrot, varētu arī balsot par svītrošanu. Un tad pēdējo balsot to mīnusu. Ar vienu vārdu sakot, vispirms valsts investīcijas deputāta Kides priekšlikumā, jo viņš vislielāko summu ir nosaucis. Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš ir mazāku summu nosaukuši. Ja par lielāku nobalso, līdz ar to vairs nav jēgas par mazāku balsot. Bet deputāts Kide ierosināja, viņš pats ir autors, viņš ierosināja arī svītrot vārdus "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas"

A.Piebalgs. Es drīkstu, priekšsēdētāja kungs?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu vispirms tomēr iziet cauri Ministru kabineta priekšlikumam, jo tas ir saistīts ar pilnīgi citu priekšlikumu grupu. Tad būtu deputāta Kides priekšlikums, kas ir būtisks, un tad jāprasa, vai deputāti Bērziņš un Tomiņš piekrīt, ka viņu priekšlikums netiek balsots, jo tas pēc realitātes tiek ietverts, bet ne gluži precīzi. Ja viņi noņem, tad vajadzētu Ministru kabineta priekšlikumu, pēc tam deputāta Kides priekšlikumu un tad, ja, teiksim, tiek pieņemts, tad Bērziņš un Tomiņš noņem savu priekšlikumu. Jā, jā, piekrītot, piekrītot tam.

Sēdes vadītājs. Ja visi runā, tad ir grūti, bet man liekas, ka visu izšķir balsojums. Ļoti labi, esam jau izsvītrojuši, tikai es saprotu, ka ministrs piekrita svītrot "no lauksaimniecisko objektu privatizācijas". Tas ir labi, tad mēs izsvītrojam. Tad ir pamats balsot par Ministru kabineta priekšlikumu. Un tad balsosim par Kides priekšlikumu.

Lūdzu, balsojam! Ministru kabineta priekšlikums - mīnus 100 tūkstoši. Vispārēja vienošanās. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, atturas - 9. Pieņemts.

Un tagad par deputāta Kides priekšlikumu - 3 482 760 latu - valsts investīcijas. Kods - Zemkopības ministrija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 5. Pieņemts. Līdz ar to tā kā deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumā ir mazāka summa, balsojums atkrīt.

Tagad – 1.jūlija lauksaimniecības skaitīšanai.

A.Piebalgs. Jā, nu tas ir tāds... Tomiņa kungs paskaidroja, ka 1.jūlijā iespējama liela skaitīšana lauksaimniecībā un šim pasākumam vajag naudu. Budžeta un finansu komisijai nebija pietiekamas informācijas par šo pasākumu, un tāpēc tā nepiekrita. Bez tam arī nav ne mazāko seguma avotu šādam interesantam pasākumam.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam Aija Poča.

G.Bērziņš (LZS). Es gribētu informēt, kas šī skaitīšana tāda ir. 1990.gadā Latvija sāka zemes reformu, kuras rezultātā lielo valsts un kooperatīvo lauksaimniecības uzņēmumu vietā izveidojies daudz sīku privātu saimniecību. 1994.gada sākumā valstī bez apmēram 100 valsts saimniecībām un 800 statūtsabiedrībām bija apmēram 350 tūkstoši privāto lauku saimniecību. Šo sīko privāto saimniecību lietošanā nodoti 64 procenti no lauksaimniecības uzņēmumos izmantojamās zemes kopplatības. Lielās strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā rada nepieciešamību kardināli manīt agrārās statistikas sistēmu. Lai iegūtu nepieciešamo pamatu informācijai par lauksaimniecības ražošanu privātajā sektorā un lai sagatavotos 2000.gada vispasaules lauksaimniecības skaitīšanai Latvijā 1995.gadā nepieciešams veikt lauksaimniecisko skaitīšanu pēc sašaurinātas programmas. Jāatzīmē, ka pēdējā lauksaimniecības skaitīšana notika 1939.gadā. 1995.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti būtu arī pamats lauksaimniecības uzņēmumu reģistra izveidošanai. Lauksaimniecības skaitīšanu paredzēts izdarīt uz 1995.gada 1.jūliju. Skaitīšanā paredzēts iegūt nepieciešamo statistisko informāciju par saimniecību juridisko statusu, lietošanā vai īpašumā esošo zemes platību un tās iedalījumu pa kultūrveidiem, aramzemes izmantošanu, augļu koku, ogulāju, mājlopu skaitu, saimniecībai piederošo lauksaimniecības tehnikas daudzumu,saimniecību nodrošinājumu ar ēkām un būvēm, saimniecību galvenajiem ienākuma avotiem. Lauksaimniecības skaitīšanas sagatavošanas darbi jau iesākti. Tiek izstrādātas aptaujas veidlapas, skaitīšanas programma. Skaitīšanu paredzēts veikt divās nedēļās – līdz 15. jūlijam. Pirmos skaitīšanas rezultātus paredzēts iegūt 1995.gada oktobrī, bet galīgos rezultātus – 1995.gada beigās. Skaitīšanu paredzēts izdarīt visās privātajās lauku saimniecībās neatkarīgi no izmantojamās zemes kopplatības un mājlopu skaita. Lai sekmīgi veiktu lauksaimniecības skaitīšanu, nepieciešami līdzekļi, jo skaitīšanā būs jāiesaista apmēram divarpus tūkstoši cilvēku. Kopējās lauksaimniecības skaitīsanai paredzamās izmaksas sasniedz 400 tūkstošus latu, no tiem skaitīšanā saistīto darbinieku darba samaksai - 295 tūkstošus latu. Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar saistību ieiešanu Eiropas sistēmā. Eiropa paredz 2000.gadā šo lielo lauksaimniecības skaitīšanu, un mūsu iepriekšējā, kā es minēju, bija 1939.gadā. Tas ir pamats, lai veiktu analīzi, prognozētu lauksaimniecības attīstību un līdzekļu ieguldījumu šinī nozarē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, "Latvijas ceļš"! Pēc tam – Anna Seile.

A.Poča (LC). Jā, daudz kas no tā, ko teica Bērziņa kungs, ir absolūti taisnība. Bet šajā gadā paredzētā lauksaimniecības skaitīšana ir tikai sagatavošanās solis šai vispasaules skaitīšanai, kas notiks 2000.gadā. Es saprotu, lauksaimniecībai un statistikai ir nepieciešami šie dati, bet principā izmēģināt šo metodiku un, teiksim, kā pielietot un arī noorganizēt to visu, mēs varam arī 1996.gadā. Nav šajos apstākļos, kad mums tiešām budžetā ir tik ļoti maz naudas, tas jāizdara noteikti šinī gadā. Ir mums vēl laiks līdz 2000.gadam, kamēr mēs varbūt būsim bagātāki.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile, jūs izmantosiet četras minūtes vai pēc pārtraukuma? Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Vai tā būtu Viseiropas vai vispasaules lauksaimniecības skaitīšana, es domāju, ka naudu šķiest tādām lietām nevajag, ja zemniekam nav naudas. Mums ir Statistikas komiteja, kura var kaut ko saskaitīt. Mums ir galu galā arī pašvaldības un, visbeidzot, mums taču ir lauksaimniecības departamenti ar visiem viņu lielajiem štatiem. Es noraidu šādu priekšlikumu un aicinu arī jūs to noraidīt. Gan jau saskaitīs, bet naudu nevajag tādām muļķībām dot.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu! Kods - Zemkopības ministrija – 1.jūlija lauksaimniecības skaitīšanai - 400 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 49, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Godātie deputāti! Pulkstenis ir gandrīz 17.00, un tāpēc Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 1994.gada 22.decembra sēdi līdz likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" izskatīšanai. Līdz galīgai uzvarai. To teica deputāts Budovskis. Es atvainojos! Bet, godātie kolēģi! Vēl 33 vai pat vairāk deputāti ir iesnieguši lūgumu izveidot Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, un ir arī lēmuma projekts. Visi dokumenti ir noformēti, kā nākas, atbilstoši visām Kārtības ruļļa prasībām, un tāpēc, līdzko būs pabeigts budžets, tā mums būs jāizskata jautājums par šīs komisijas izveidošanu par tā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Es jūs tikai informēju par to. Par deputātu ierosinājumu – tas ir Prezidija pienākums. Un jūsu pienākums ir to izskatīt. Bet tagad balsojam par frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu lūgumu - pagarināt 1994.gada 22.decembra sēdi līdz likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" izskatīšanai. (Dep. Budovskis: "Līdz galīgai uzvarai.") Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 17. Pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Turpinām, lūdzu! Referents Andris Piebalgs - komisijas vārdā.

A.Piebalgs. Nākamais ir deputātu - Bērziņa un Tomiņa priekšlikums palielināt izdevumus likuma "Par labības tirgu" realizācijai un valsts labības rezerves iepirkumam par 2 miljoniem latu. Kā jūs atceraties, mēs 3.pielikumā iestrādājām Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Tādā pašā veidā, tādā skatījumā mēs apstiprinājām arī šo priekšlikumu, jo šobrīd vēl palielināt izdevumus par 2 miljoniem ir pilnīgi nereāli.

Sēdes vadītājs. Tiek uzturēts balsojums. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa un deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu - 2 miljoni likuma "Par labības tirgu" realizācijai un valsts labības rezerves iepirkumam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir palielināt valsts subsīdijas par 2,86 miljoniem latu. Tātad subsīdijas nākošajam gadam ir paredzētas 13,2 miljonu latu apmērā. Bez tam, es vēlreiz atkārtoju, mēs iestrādājām TPA priekšlikumus 3.pielikumā, kur kopīgi mēs izņēmām no ieņēmumu daļas 6 miljonus un attiecīgi atstājām lauksaimnieciskai nozarei. Tāpēc priekšlikums ir neatbalstīt šo deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 2 miljoniem 860 tūkstošiem latu! Deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums - subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 28, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais arī ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums palielināt izdevumus Zemkopības ministrijai likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 14.panta realizācijai. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu balsojumam! Balsosim par 1 miljonu - deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa ierosinājumu — likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 14.panta realizācijai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 28, atturas—- 11. Nav pieņemts.

 

Nākamais — 17.kods. Satiksmes ministrija.

A.Piebalgs. Tātad pirmais šeit ir par atdeves fondu. Tātad ir deputātu Tomiņa un Bērziņa priekšlikumi un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums samazināt par 100 tūkstošiem. Un Ministru kabineta priekšlikums — samazināt par 40 tūkstošiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti Tomiņš un Gundars Bērziņš noņem savu priekšlikumu. No frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" neviens nepiedalās, tāpēc acīmredzot ir jābalso. Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu — mīnus 100 tūkstoši, atdeves fonds. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 34, atturas — 10. Nav pieņemts.

Par Ministru kabineta ierosinājumu — mīnus 40 tūkstoši no atdeves fonda, ko atbalstīja komisija. Deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē. Satiksmes ministrija, atdeves fonds — mīnus 40 tūkstoši.

Darba algu fonda samazinājums — 23447 lati. Ministru kabinets ierosina. Ir iebildes deputātiem? Nav. Saeima akceptē.

Ministru kabineta priekšlikums — 100 tūkstoši — atbalsts izglītībai kodā Satiksmes ministrija. Ir deputātiem iebildes? Nav. Akceptēts.

Investīcijas — mīnus 200 tūkstoši. Ministru kabinets ierosina pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu, un komisija atbalsta. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Lūdzu, deputāts Tomiņš pieprasa balsot. Lūdzu, balsosim par investīcijām mīnus 200 tūkstoši. Satiksmes ministrija. 200 tūkstoši. Pārcelt izmaksas uz Privatizācijas fondu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts.

Dotācija transporta atvieglojumu nodrošināšanai politiski represētajām personām. Deputāti Gundars Bērziņš un Tomiņš un deputāts Gūtmanis. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

Jūras administrācija. Budžeta un finansu komisija ierosina mīnus 280 tūkstoši. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

 

Kods — Labklājības ministrija. Veselības aizsardzība (avots — akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem) — 14 miljoni. Sociālo un darba lietu komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus — Ministru kabinetam izskatīt iespēju veidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai.

A.Piebalgs. Es gribu paskaidrot Budžeta un finansu komisijas lēmumu. Tātad šobrīd veselības aizsardzībai bāzes izdevumi ir sekojoši: 15 lati uz iedzīvotāju ir iestrādāti valsts budžetā un 21 lats uz iedzīvotāju ir iestrādāts vietējo pašvaldību budžetos. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir būtisks pieaugums. Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgi 26 lati uz vienu iedzīvotāju vietējos budžetos. Šobrīd neapšaubāmi šāda seguma — 14 miljonu latu — mums nav, sastādot šo budžetu projektu. Tajā pašā laikā priekšlikums, ko ierosināja Sociālo un darba lietu komisija,— daļēji pārnest veselības aizsardzības izdevumus uz akcīzes nodokli, pats par sevi, protams, ir būtisks un ļoti interesants priekšlikums. Es domāju, ka Ministru kabinets tam varētu piekrist, bet, tā kā ar akcīzes nodokļa iekasēšanu vēl ir zināmas problēmas un tā nav tāda tīri, varētu teikt, stabila ieņēmumu bāze, jo iepriekšējais gads parādījis, ka, uzlabojoties administrācijai, protams, ir pieaugums, bet vēl ne tuvu tāds, kādu mums vajadzētu, bez tam uz speciālo budžetu ir jāpārnes tādā gadījumā citas izdevumu pozīcijas, kas varētu būt, teiksim, medikamenti vai iekārtas, tādas pozīcijas, kas varētu būt apmierināmas ar speciālo budžetu, tas ir, kur nav termiņa tekošajiem maksājumiem, kā darba algas, tad šis priekšlikums, ko izsaka Budžeta un finansu komisija, manā skatījumā ir optimāls šobrīd, jo neapšaubāmi pie Labklājības ministrijas būs jāatgriežas vēlāk, tieši veidojot šo speciālo budžetu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt tieši šo priekšlikumu, ko ir izteikusi Budžeta un finansu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ludmila Kuprijanova — lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP). Godātā Saeima! Kā jūs saprotat, tas ir liels cipars. Un es domāju, ka visi ir pietiekami labi informēti, kādā sakarā šis cipars ir parādījies, un es domāju, ka jau tās 28 pozīcijas vien, kas būs par maksu mūsu valstī medicīnas pakalpojumos, ja nebūs 14 miljonu papildu finansējuma, ir pietiekami iespaidīgs fakts argumentācijai. Es minēšu tikai pirmo no šā garā saraksta. Tās ir plānveida operācijas. Tātad, ja visas plānveida operācijas mums notiks par samaksu, tas nozīmē, ka vairākums no mūsu valsts iedzīvotājiem tās nevarēs atļauties. Un tas nozīmē, ka nāks ar akūtiem gadījumiem, kas izmaksās mums dārgāk un kad noteikti būs sliktāki rezultāti. Es varētu piekrist kā komisijas priekšsēdētāja, ja Finansu ministrija ļoti precīzi formulētu pārejas noteikumus. Jo tā, kā te ir mūsu projektā,— izskatīt iespēju... Jūs zināt, ka var izskatīt iespēju jebkurā jautājumā un nerast šo iespēju. Te jānosaka precīzi termiņi, kad tiks izveidots speciālais budžets, vēlreiz jāpasvītro, ka tas ir no alkohola akcīzes nodokļa, un, lai to apstiprinātu trešajā lasījumā, būtu jāpiekrīt likumā "Par akcīzes nodokli", tāpat kā ir paredzēts novirzīt Ceļu fondam, novirzīt akcīzi par alkoholu speciālajam medicīnas budžetam. Ar šiem noteikumiem, par ko, es domāju, tūlīt varbūt finansu ministrs varēs atbildēt, komisija varētu piekrist tādiem pārejas noteikumiem. Tātad es vēlreiz varu atkārtot: termiņš, speciālais budžets, nodrošinājums likumā "Par akcīzes nodokli". Ar tādu formulējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Virsi, es jūs lūdzu savas pārdomas klusāk izteikt! Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs ar visu atbildību pievērsties šai pozīcijai. Man liekas, ka nav apvienojami šie divi priekšlikumi, kurus ir izvirzījusi Sociālo lietu komisija un Budžeta komisija. Es aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas izvirzīto priekšlikumu, kas ir skaidrs — 14 miljoni veselības aizsardzībai. Ja mēs ieliksim pārejas noteikumos kaut kādu ļoti nenoteiktu normu, tad nebūs budžetā šo 14 miljonu, bet tie ir vajadzīgi veselības aizsardzībai. Tādēļ es lūdzu sēdes vadītāju, ja kāds uzturēs šos abus balsojumus, tos balsot atsevišķi, jo mēs jau tādas kļūdas pieļāvām iepriekšējos balsojumos. It kā nobalsojām par priekšlikumu, tai skaitā vēl nobalsojām par papildu priekšlikumu, ko ierosinājusi Budžeta komisija, un paņēmām naudu it kā no Privatizācijas fonda, nezinādami, vai Privatizācijas fondā šī nauda ir. Kad mēs vispār izskatīsim šo Privatizācijas fonda sadalījumu? To mēs skatīsim kaut kad vēlāk acīmredzot. Tātad uzturu šo balsojumu par 14 miljoniem veselības aizsardzības labā LNNK vārdā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš — labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diskusija par veselībai nepieciešamo līdzekļu apjomu ir ļoti plaša, tā ir bijusi daudzkārt presē, un es nevaru nepiekrist Kuprijanovas kundzes teiktajam, un es nevaru nepiekrist Seiles kundzes teiktajam. Un arī valdība savās sēdēs, runājot par budžetu, ir bijusi vienisprātis par to, ka veselībai ir nepieciešams noteikts līdzekļu daudzums, kura minimālā robeža ir vidēji 41 lats uz vienu iedzīvotāju. Bet diemžēl šīs budžeta iespējas ir tikai tādas, kādas tās ir, un tāpēc es aicinātu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, tātad priekšlikumu, kas ir formulēts ar tiem redakcionālajiem precizējumiem, kurus izteica Kuprijanovas kundze. Vārdu "izskatīt iespēju, izveidot" rakstīt "izveidot" speciālo fondu, un tad atgriezties pie šī jautājuma budžeta izpildes gaitā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es varētu piekrist tam, ja mēs uzdotu pārejas noteikumos Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai, bet precīzus termiņus noteikt tad, kad mēs būsim pieņēmuši likumu "Par akcīzes nodokli" trešajā lasījumā, iestrādājot jau šo normu. Tiesa, es gribu teikt, ka visu akcīzes nodokli mēs nevaram, mēs varam vienoties vai nu par vienu daļu, vai par 50 procentiem no alkohola akcīzes, bet tā jau būtu diskusija pie trešā lasījuma konkrēti tad, kad mēs izskatīsim grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Šobrīd par budžetu. Tātad es varētu piekrist nevis "izskatīt iespēju", tātad to svītrot, bet Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai. Kas attiecas uz Seiles kundzes priekšlikumu, ja 14 miljonus mēs vienkārši iebalsojam tāpat, tad vienkārši tiem nav avota, un rezultātā mums tad nav budžeta. Es gribētu parādīt, ka Sociālo un darba lietu komisija jau arī raksta: avots – akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem. Bet mēs esam nofiksējuši šobrīd to summu, kas mums ir jau ieņēmumos, un neapšaubāmi tā papildu summa var rasties, tikai stipri labāk iekasējot alkohola akcīzi vai arī palielinot akcīzes normas, jo 14 miljoni mums ir jāsaņem. Bet tātad to var izdarīt, tikai izmainot likumu "Par akcīzes nodokli". Šajā brīdī es redzu, ka tas ir vienīgais veids, kā iziet no šīs situācijas.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, jūs uzturat savu balsojumu? (Deputāte Seile: "Jā!") Uztur. Nu, divi balsojumi būs. Viens būs – veselības aizsardzība (avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem) – 14 miljoni, un otrs būs - veselības aizsardzība (avots – akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem) – 14 miljoni, un papildināt pārejas noteikumus ar normu, ka jāizveido speciālais budžets no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai.

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Tātad divi balsojumi - viens ir tas, ko jūs minējāt, ko Seiles kundze uztur, un otrs ir tātad pārejas noteikumos – papildināt pārejas noteikumus ar tekstu: Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai. Bet 14 miljoni tad otrajā variantā, protams, nav.

Sēdes vadītājs. Jā, par procedūru?

J.Zaščerinskis (TPA). Man būtu tāds priekšlikums. Pa priekšu tomēr nobalsot un izsvītrot vārdus "izskatīt iespēju", lai būtu skaidrs, kā balsot turpmāk. Nu nevar saprast, kā balsot par Seiles priekšlikumu, ja nav zināms, vai šos vārdus izsvītro vai neizsvītro. Balsojums par Seiles kundzes priekšlikumu atkarīgs no tā, kas notiek ar šiem vārdiem.

Sēdes vadītājs. Tā nu ir godātie kolēģi, ka šeit vajag tomēr skaidrību, tā nevar – balsot, balsot, un pēc tam ministrs saka, ka nekādu summu nebalsot. Par ko tad mēs te vispār balsosim?

A.Piebalgs. Tad mēs balsojam to pārejas noteikumu punktu, kas uzliek Ministru kabinetam par pienākumu izveidot šādu speciālo budžetu. Nē, es piekritu priekšlikumam vārdus "izskatīt iespēju" izsvītrot. Par to arī nebūtu jābalso.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP). Cienītie kolēģi! Ja nebūs noteikta termiņa un garantijas par akcīzes likuma maiņu, tas ir bezcerīgs variants. Tādā gadījumā arī Sociālo un darba lietu komisija uztur taisnā veidā savu priekšlikumu, kas bijis ieslēgts, – veselības aizsardzībai papildus 14 miljonus bez jebkādiem noteikumiem. (No zāles: "Pareizi, balsot!")

Sēdes vadītājs. Man no abām pusēm izsaka priekšlikumus, un rezultātā es nevienu nesaprotu. Vienu mirklīti... Konstatēsim priekšlikumus - vispirms tomēr iesim no tā, ko labāk var izprast un ko labāk var nobalsot. Gan ministrs piekrita, gan iesniedzēji runāja par to, ka vajag svītrot vārdus "izskatīt iespēju" un tos aizstāt ar vārdu "izveidot", tātad izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai. Vai ir iebildes par šo svītrojumu? Nav.

Tālāk. Ministrs runāja par to, ka nekādas summas nav jānorāda un nekādi termiņi arī nav jānorāda. Deputāte Kuprijanova runāja par to, ka ir jānorāda summa – 14 miljoni un termiņš, kad speciālais budžets tiks izveidots. Nu, ja es nepareizi kaut ko saku, tad labojiet, lūdzu! Un deputātu priekšlikums ir jābalso vispirms. Jūs, varat... Nu, tas taču ir skaidrs, to mēs nobalsosim, ar to nav nekādu problēmu. Ir problēmas ar deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. Jūs, varētu vēlreiz to pateikt?

L.Kuprijanova. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Pāriet pāri šobrīd tam punktam, ja valdība principā piekrīt sagatavot pārejas noteikumus ar garantijām un ar summu 14 miljoni. Un tad Sociālo un darba lietu komisija piekrīt speciālajam budžetam 14 miljonu latu apmērā no alkohola. Un, ja tādu pārejas noteikumu valdība principiāli nepiekrīt sagatavot, tādā gadījumā mēs uzturam mūsu priekšlikumu un atbalstām to, ko Anna Seile teica - 14 miljonus papildus budžetā medicīnas izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad ir skaidrs, ka ir trīs priekšlikumi. Uzmanību! Ir trīs priekšlikumi. Pirmais ir deputātes Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība, avots – akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem – 14 miljoni. Otrais ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - 18.kodā - Labklājības ministrija - šajā sadaļā neierakstīt neko, bet papildināt pārejas noteikumus, kuros uzdot Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonus latu lielu. Trešais ir finansu ministra priekšlikums uzdot pārejas noteikumos izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai. Vai par šiem priekšlikumiem visiem ir skaidrs?

Lūdzu, balsosim! Pirmais ir Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība, avots – akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem - 14 miljoni. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 26, atturas - 11. Nav pieņemts.

Tagad Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus, uzdodot Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 15. Neizšķirts. Balsojam vēlreiz! Mēs ar priekšsēdētāja biedru deputātu Berķi kļūdījāmies. (No zāles: "Berķi, turies!")Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais ir atdeves fonds. Deputātu Tomiņa un Bērziņa priekšlikums par 100 tūkstošiem samazināt atdeves fondu Labklājības ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Jā, mūsu priekšlikums samazināt atdeves fondu par 100 tūkstošiem bija ar domu, ka par šādu summu un vēl papildus, tālāk mēs skatīsim, konkrēti par 100 tūkstošiem var palielināt neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem valsts dotāciju, kā arī vēl par 50 tūkstošiem nedzirdīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem valsts dotāciju. Tā ka šajā gadījumā mēs piedāvājam gan samazinājumu, gan arī palielinājumu par attiecīgo summu un arī vēl par 50 tūkstošiem papildus Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu Tomiņa un Gundara Bērziņa ierosinājumu atdeves fondu samazināt par 100 tūkstošiem! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 9. Nav pieņemts.

Pret Ministru kabineta priekšlikumu atdeves fondu samazināt par 40 tūkstošiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

Valsts investīcijas - samazinājums par 100 tūkstošiem. Ierosina Ministru kabinets, pārceļot izmaksas uz Privatizācijas fondu. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Darba algu fonda samazinājums par 55 833 latiem – Ministru kabineta ierosinājums. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk sadaļā - izglītība – palielinājums par 155 859 latiem. Ministru kabinets iesaka, komisija atbalsta. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Rīgas 2.specializētais dzemdību nams "Gaiļezers" - 1 miljons 700 tūkstoši. Deputāti Saulītis, Folkmane, Brūvers, Stroganovs, Grava un citi. Komisija ierosina uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt no privatizācijas fonda un investīciju programmas. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

Ludzas rajona padome, rajona slimnīcai - 120 tūkstoši. Sociālo un darba lietu komisija. Uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt no investīciju programmas. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Preiļu rajona padome, pansionāta "Salenieki" remontam - 10 tūkstoši rubļu, es atvainojos, latu. Sociālo un darba lietu komisija. Uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt no investīciju programmas. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Daugavpils pilsētas dome, bērnu patversmes uzturēšanai - 50 tūkstoši. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums daļēji atbalstīts, piešķirot dotāciju pilsētas pašvaldībai. Piekrīt deputāti.

Valsts budžeta dotācija izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai - mīnus 344 480 latu. Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Ludmila Kuprijanova, lūdzu!

L.Kuprijanova. Godātie deputāti! Es gribētu izskaidrot šo pozīciju. Es domāju, ka te ir, nu zināmā mērā kļūdījusies Budžeta komisija, jo, redziet, tā ir tā nauda, ko valsts budžets ir ieskaitījis sociālās apdrošināšanas fondam, kas attiecīgi to pārskaitīs pastiem par pensiju piegādi. Un, ja mēs samazinām šo summu, kur ir noteikts tarifs, tas nozīmē, ka Gūtmaņa kunga pārvaldē esošie pasti proporcionāli nesaņems šo summu. Es domāju, tas nav pareizs risinājums, jo tad pasti griezīsies atkal pie valdības pēc dotācijas, par cik viņiem ir jāeksistē. Tādēļ es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim! Zigurds Tomiņš, Zemnieku savienība!...Vēl balsojuma nebūs, vēl runās.

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Ludmila Kuprijanova teica, ka sociālās apdrošināšanas fondam šī nauda tiks pārskaitīta un tālāk tiks pārskaitīta pastiem par pensiju piegādi. Diemžēl šī informācija nebija korekta, jo tā nebija izsmeļoša un precīza. Pašreiz Latvijas Republikā ar pensiju aprēķināšanu, tas ir, piegādi nodarbojas tik tiešām valsts uzņēmums "Latvijas pasts", bet bez tā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un tādas Rīgā un Latvijā ir 12. Rīgā ir Centra rajonā, Latgales, Vidzemes un Zemgales priekšpilsētās, ir Dobelē, Jelgavā, Ventspilī, Madonā, Tukumā un tā tālāk. Un, ja apskatās, šos pensiju piegādes jautājumus, budžetā dotācija virs pašām pensijām, kuras tiek izmaksātas pensionāriem, vēl ir paredzēti 2 miljoni latu. 1,91 miljons latu. Un tāpēc mums ir nopietni jāpadomā, kā varētu šo summu samazināt. Tā ir izveidojies tik tiešām, ka šī piegāde ir dažāda dažādās pašvaldībās un dažādos reģionos. Citos tiešām piegādā "Latvijas pasts", citos — šīs SIA, citur — arī akciju sabiedrība "Rīgas Komercbanka". Un mums priekšlikums ir samazināt tos 2 miljonus par 300, vairāk nekā 300 tūkstošiem, tātad par 344 480 latiem, — tas ir, apmēram par 18 procentiem. 18 procenti. Mēs zinām, ka, ja pensijas tiek izmaksātas caur Latvijas bankām, kurām nepastāv šie 18 procenti, valsts budžetā, Labklājības ministrijas budžetā varētu tikt ieekonomēti šie 18 procenti. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir par šādu summu samazināt. Man ir informācija, ka tiešām varbūt ja ne pašās gada beigās, tad nākošā gada sākumā tiks nopietni izskatīts jautājums par konkursa izsludināšanu starp šīm dažām krājbankām, bankām, šīm statūtsabiedrībām ar ierobežotu atbildību un "Latvijas pastu" par to, kas lētāk varēs piegādāt šīs pensijas. Un par šo jautājumu jau arī augusta mēnesī notika plašas diskusijas, kur tika paredzēts izņēmuma kārtā Ziemeļu rajona priekšpilsētā ieviest viena eksperimenta kārtā atdot bankai šos jautājumus risināt, tā samazinot šīs piegādes izmaksas. Bet es tik un tā ceru, ka, ja šis konkurss tiks sarīkots un būs atrasts optimālākais variants, kā sakārtot šo pensiju aprēķināšanas, izmaksas un piegādes jautājumu, šīs summas samazināsies. Jo pretējā gadījumā nav nozīmes izsludināt konkursu. Tāpēc mēs ierosinām par šo summu samazināt, tas ir, par apmēram 18-20 procentiem un, lai to ieekonomētu, tiešām izsludināt nopietnu konkursu, kā saka, firmām, bankām, krājbankām tajā skaitā, kas apņemas šo pakalpojumu daudz lētāk veikt. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kurus ir atbalstījusi arī Budžeta un finansu komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Godājamie deputāti! Rūpīgi izanalizējot šo budžetu un šo rindiņu, jāsaka atklāti, ka jau šobrīd mums trūkst naudas, lai apmaksātu pensiju un pabalstu aprēķināšanu un piegādi vienu mēnesi, tas ir, decembri. Ja vēl tiek noņemti 344 tūkstoši, tas nozīmē, ka trūks vēl par diviem, un diez vai atradīsies kāda firma, organizācija, SIA, kas tūlīt būs gatava apkalpot pensionārus. Tādēļ es jūs vienkārši aicinu pārdomāt to visu. Diez vai kāds uzņēmums, pasts būs gatavs pensijas piegādāt par lētāku samaksu nekā pabalstus. Un aicinu nesvītrot šo summu ārā no šī punkta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs.Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mans priekšlikums būtu mainīt šo ierakstu un rakstīt "valsts budžeta dotācija pensiju piegāde", nevis "aprēķināšanai", un tad ar konkursu noteikt, kam tā dotācija būs. Jo te ir ierakstīts "aprēķināšanai". Tā ka mans priekšlikums ir tos 344 tūkstošus atstāt, ar ko varētu samaksāt pensiju piegādi, taču tā nav dotācija, bet pensiju piegādes apmaksa, un šo apmaksu dabūs vai nu "Latvijas pasts" vai tās privātorganizācijas, kas vinnēs konkursā.

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Zigurs Tomiņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Man šeit, cienījamie deputāti, jāizsaka tiešām pretenzijas pret savu komisiju, kas iesniegusi šos dokumentus tādā veidā, jo mūsu priekšlikums bija ar pilnu nosaukumu un bez saīsinājumiem. Mēs redzējām, ka saīsinājumā bija iztaisīts, ka mazpulku darba organizēšanai, pēc saīsinājuma varēja spriest, ka mazpulku darba organizēšanai. Un šeit arī ir, protams, ne tikai aprēķināšanai, šeit arī sekoja viss, pilns šis panta nosaukums, tātad aprēķināšanai, un piegādei un izmaksai. Tā ka šeit jāizlabo. Es ceru, ka noformējot izsludināšanai tas tiks izdarīts, mūsu priekšlikums būs pilnā apjomā un tāds, kāda ir sadaļa budžetā, arī tiks ierakstīts. Tiešām šeit Budžeta komisija patvarīgi ir izmetusi gan mūsu priekšlikumu, gan arī valsts budžeta attiecīgā panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andris Bērziņš - labklājības ministrs.

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Vārds "dotācija" tur ir parādījies tikai tāpēc vien, ka tā ir Finansu ministrijas terminoloģija, kas ir iestrādāta likumā par budžetu. Faktiski tie ir izdevumi pabalstu aprēķināšanai un piegādei, un es pilnīgi piekrītu Gūtmaņa kunga izteiktajam viedoklim, ka tā arī to vajadzētu formulēt un būtu pilnīgi skaidrs. Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi nolikumu konkursam, kuru mēs izsludināsim, lai šīs pensijas un pabalstus piegādātu. Ja jūs šodien nobalsojat tādējādi, ka šo naudas summu izņemat ārā no budžeta, tad radīsies tāda situācija, ka, par cik Labklājības ministrijas rīcībā nebūs līdzekļu, lai piegādātu šīs te pensijas un pabalstus cilvēkiem, tas būs jādara vai nu Finansu ministrijai vai kādai citai organizācijai par brīvu. Vai otra situācija - tas būs jādara Labklājības ministrijai, attiecīgi proporcionāli, par kaut kādu daļu samazinot šo pabalstu summu. Es aicinātu atbalstīt to priekšlikumu, kuru izteica Gūtmaņa kungs, tātad precizēt formulējumu, ka tā tiešām ir aprēķināšana un piegāde, un nobalsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Deputāti, jūs saņemsit piezīmes par pulcēšanos lielākos pulkos nekā divi. Un žurnālistiem arī ieteicams būtu nepulcēties lielos pulkos.

Tiem deputātiem, kuri bija aizņemti ar neatliekamām apspriedēm. Mēs izskatām Labklājības ministriju, kods 18. Izskatām 7.lapaspusē 2.iedaļu "Valsts budžeta dotācija Valsts sociālās apdrošināšanas fondam no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai, piešķiršanai un piegādei".

Deputāti Bērziņš un deputāts Tomiņš ierosina samazināt šo summu par 344 tūkstošiem latu. Visu, kas šeit tika debatēts, jūs dzirdējāt. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 44, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums — par Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumu valsts dotācijām. Budžeta komisijā izskatot šo jautājumu, mēs nolēmām, ka būtu efektīvāks veids, kā atbalstīt šos mācību un ražošanas uzņēmumus, kuriem mēs pagājušogad iebalsojām dotāciju. Bet te ir diezgan būtiskas problēmas. Daudzi deputāti bija šajā uzņēmumā, un tāpēc viņi virzīja dotāciju Latvijas Invalīdu biedrībai tieši šiem mācību un ražošanas uzņēmumiem. Tātad šis priekšlikums par 100 tūkstošiem netika atbalstīts, bet tika atbalstīts priekšlikums par dotāciju Latvijas Invalīdu savienībai, kuru iesniegušas deputātes Poča un Kuprijanova. Bet deputāti Tomiņš un Bērziņš, protams, var pastāvēt uz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pastāv uz balsojumu? Deputāts Tomiņš, lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Tātad gan mans, gan deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums bija, ka Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem kā valsts dotāciju piešķirt šos 100 tūkstošus latu. Tātad komisijas atzinums ir daļēji to atbalstīt, piešķirot līdzekļus Invalīdu savienībai. Protams, mēs noņemsim savu priekšlikumu, jo tagad mūsu priekšlikums tiek principā atbalstīts. Tikai es tagad gribētu redzēt deputāta Aivara Endziņa reakciju uz to, ka tiek piešķirti sabiedriskajām organizācijām līdzekļi, ja mēs atceramies par mazpulkiem, cik kaismīgi šeit tika runāts par to, ka tā nedrīkst darīt, ka nevienam nekad netiks piešķirts, ka likums ir jāievēro. Un šodien mēs redzam šajā brīdī, ka deputāts Endziņš klusē. Un par likuma ievērošanu nevienu vārdu vairs nerunā. Tāpēc, lūdzu, mēs noņemam, protams, paredzot šos līdzekļus Invalīdu savienībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Bet jūs uzturat, lai balsotu, ja? Es sapratu jūsu kritiku, ka tiek dots Latvijas Nedzirdīgo biedrībai, tātad ir jābalso. (No zāles: Mēs noņemam savu.")

Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Nedzirdīgo biedrība uzaicināja vairākus deputātus, tai skaitā deputātu Apsīti, deputātu Lagzdiņu un mani, pie sevis Strazdmuižā, kur viņiem ir mītne, kur dzīvo šie nedzirdīgie cilvēki. Mēs iepazināmies ar viņu problēmām. Viņi sagatavoja priekšlikumu, un šis priekšlikums bija par 100 tūkstošiem latu. Un viņiem ir gan šie mācību kombināti, gan ir biedrība, viņiem ir internātskola un visiem šiem objektiem ir nepieciešams finansējums. Bet tam nav nekāda sakara ar Invalīdu biedrību, tas ir daudz plašāks jēdziens un tad nedzirdīgajiem nonāks ārkārtīgi maz. Viņi ir gatavojuši tāmi, ir iesnieguši šo pieprasījumu, viņiem skolās trūkst grāmatu Braila rakstā. Internātskola bija spiesta no 1.oktobra pārtraukt savu darbību, jo vienkārši nebija ar ko pabarot bērnus. Budžetā bija pieprasījums jau pagājušā gada nogalē, lai izmaina, kaut nedaudz iedod, lai šos bērnus var paēdināt. Un mēs neiebalsojām budžetā šos labojumus. Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt tieši un uzturu spēkā tieši deputātu Bērziņa un Tomiņa pirmo priekšlikumu par 100 tūkstošiem Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti Tomiņš un Gundars Bērziņš gan noņēma šos priekšlikumus, ņemot vērā, ka nākamais ir Nedzirdīgo biedrības mācību un ražošanas... es atvainojos, Latvijas Nedzirdīgo savienība — 50 tūkstoši. Un dotācija Latvijas Invalīdu savienībai — 50 tūkstoši. Ja deputāti ir noņēmuši... Diemžēl mūsu prakse bija tāda, ka uztur cits un mēs balsojam. Bet tas mums arī tad konsekventi jāievēro visos citos likumos un tāpēc, lūdzu, balsosim... Nu jābalso ir. Neredzīgo biedrību mācību ražošanas un uzņēmumu valsts dotācijas — 100 tūkstoši. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 24, atturas — 10. Nav pieņemts. Vai par Latvijas Nedzirdīgo savienību — 50 tūkstoši, ko atbalsta komisija, deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Par dotāciju Latvijas Invalīdu savienībai — arī 50 tūkstoši. Deputātes Poča un Kuprijanova. Deputātiem nav iebilžu? Komisija atbalsta. Pieņemts.

Nedzirdīgo biedrību mācību un ražošanas uzņēmumu valsts dotācija. Deputāti Bērziņš un Tomiņš noņēma. Šeit ir kļūda.

A.Piebalgs. Nē, viss ir kārtībā. (No zāles: Ministrs vēlas vārdu.")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sociālo lietu valsts ministrs Makarovs!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Nav tādas biedrības — Latvijas Invalīdu savienība. Ir Latvijas Invalīdu biedrība. Un redziet, ja drīkst turpināt. Ja jūs balsojat par Neredzīgo biedrību un Nedzirdīgo savienību, tām ir mācību un ražošanas uzņēmumi. Latvijas Invalīdu biedrībai kā tādai nav savu uzņēmumu. Jūs varbūt varētu precizēt — Latvijas Invalīdu biedrības uzņēmējdarbības attīstībai.

Sēdes vadītājs. Šeit tagad sekojoši paliek ar precizējumu. Latvijas Nedzirdīgo savienība — 50 tūkstoši. Dotācija Latvijas Invalīdu biedrībai — 50 tūkstoši. Lūdzu, Ludmila Kuprijanova!

L.Kuprijanova (TSP). Te ir jāatzīst, ka diezgan, teiksim, varbūt neizprotami ir sastādīti šie papildinājumi, bet es gribu arī drusciņ plašāk paskaidrot situāciju. Divus vai trīs gadus mums šis biedrības neko nesaņēma no valsts budžeta. Ja jūs atceraties, tad 1994.gadā šā gada maijā, mūsu komisija nāca ar iniciatīvu, un Saeima piešķīra 100 tūkstošus latu Neredzīgo biedrībai. Tad uz budžeta labojumiem mēs lūdzām 100 tūkstošus latu Nedzirdīgo savienībai. Mums piešķīra 50 tūkstošus latu, un šobrīd mēs palūdzām vēl 50 tūkstošus latu, ko jūs arī esat, paldies, nobalsojuši.

Un tagad par Invalīdu biedrību. Makarova kungam ir absolūta taisnība. Viņiem nav ražotņu. Un tādēļ es arī liktu priekšā tomēr papildināt ar vārdiem "Invalīdu biedrības uzņēmējdarbības veicināšanai", jo tad, ir zināma kontrole arī no ministrijas puses, kā tiks izlietoti šie 50 tūkstoši? Kādēļ komisija neiesniedza šo budžetu par neredzīgajiem? Jo mēs plānojām janvāra vidū izsaukt visas biedrības, kam jau līdzekļi tika piešķirti, un tomēr pārbaudīt no Saeimas puses, kā tie tiek izlietoti. Es absolūti piekrītu Seiles kundzei, ka varbūt ir konkrēta problēma ar šo internātskolu. Un tādēļ es arī balsoju par tiem 100 tūkstošiem. Par nožēlu tie neizgāja cauri. Bet par Invalīdu biedrību un par Neredzīgo biedrību tas bija atsevišķs priekšlikums, — lai būtu skaidrība. Un šobrīd mēs esam nobalsojuši par 50 tūkstošiem Nedzirdīgo savienībai un par 50 tūkstošiem Invalīdu biedrībai, uzņēmējdarbības attīstībai. Lūk, tā šobrīd ir noticis balsojums līdz 300 tūkstošiem protēžu rūpnīcai. Tātad lai būtu skaidrība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jo šeit precizējam — dotācija Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai. Nav iebilžu? Nav. Tālāk. Labklājības ministrija, Republikāniskais valsts eksperimentālais protezēšanas un ortopēdijas centrs— 300 tūkstoši. Sociālo un darba lietu komisija un Budžeta komisija atbalsta priekšlikumu piešķirt 100 tūkstošus latu protēžu un invalīdu ratiņu ražošanai. Vai, Piebalga kungs, jūs vēlaties komentēt?

A.Piebalgs. Nē, es gribētu vienkārši atbalstīt šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, jo neapšaubāmi, lai mēs sabalansētu kopējo budžetu, tas būs tā diezgan grūti šobrīd. Labāk tomēr izvēlēties 100 tūkstošus nevis 300 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Deputāte Ludmila Kuprijanova!

L.Kuprijanova. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta Budžeta komisijas priekšlikumu. Mums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Tikai bez steigas. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

Tālāk Sociālās aprūpes, rehabilitācijas un veselības centri — Somijas invalīdu rehabilitācijas līdzekļu iegādei. Vai Somijas tas ir? Ar mazo burtu? Paldies, Silāra kungs! 250 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Atbalstīt, ierakstīt atsevišķu rindu pie medikamentu iegādes, negaidot kopsummu. Nav iebilžu?

Poliklīnikas un ambulances — 200 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvīvai". Komisija neatbalsta. Vai ministrs komentēs?

A.Piebalgs. Jā. Es gribētu teikt, ka poliklīnikas un ambulances šobrīd ir faktiski cita veselības aizsardzības sistēma, tas ir cits jautājums. Un otrs — kā mēs jau šodien nobalsojām? Mēs jau nobalsojām kopumā par ļoti lielu veselības budžetu. Tā ka vēl palielināt acīmredzot nevajadzētu īpaši, jo būs arī nauda vajadzīga. Es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, neatbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim — 200 tūkstoši poliklīnikām un ambulancēm fakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 39, atturas — 5. Nav pieņemts.

Nākamais Rīgas pilsētas 7.slimnīca. Aparatūras nomaiņai.

A.Piebalgs. Budžeta un finansu komisija izskatīja šo priekšlikumu un daļēji atbalstīja to — 100 tūkstoši latu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Pārējās veselības aizsardzības iestādes un pasākumi — 180 tūkstoši latu frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina, komisija neatbalsta. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 38, atturas — 6. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums - valsts investīcijas Aizputes zonālajai slimnīcai. Uzdot Ministru kabinetam izskatīt iespēju finansēt no investīciju programmas. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

19.kods - Tieslietu ministrija . Atdeves fonds, samazinājums par 100 tūkstošiem. Deputāti Tomiņš un Bērziņš uztur? Lūdzu! Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Kā jau es minēju iepriekš, šie divi vārdi "atdeves fonds" man kā deputātam neko neizsaka, un tāpēc es arī vēlētos, tāpat kā no citiem ministriem, dzirdēt argumentāciju, kam tad tiks paredzēts vismaz lielāko daļu no šī atdeves fonda izmantot. Un tad es varēšu vadīties, vai noņemt vai uzturēt spēkā savu iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tieslietu ministrs Apsītis.

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tieslietu ministrija ir paredzējusi atdeves fonda līdzekļus izmantot galvenokārt tam nolūkam, lai finansētu līgumdarbus. Tie ir līgumdarbi ar labākajiem Latvijas speciālistiem, juristiem — teorētiķiem un praktiķiem, kuri izstrādā ļoti nozīmīgus likumprojektus. Un dara to jau gadiem ilgi. Pēdējā laikā mēs esam aktivizējuši atsevišķu darba grupu darbu. Tās ir darba grupas, kas strādā pie kodeksiem, tātad fundamentāliem tiesību normu krājumiem, veido jauno Kriminālkodeksu, veido jauno Kriminālprocesa kodeksu, jauno Civilprocesa kodeksu, vēl citus kodeksus, arī tirdzniecības kodeksu, kas visiem ir tik ļoti vajadzīgs. Protams, šis darbs ir grūts un to nevar paveikt īsā laika posmā. Mēs visi bijām liecinieki tam, ka pagājušajā vasarā arī Saeima saņēma šo kodeksu projektus pirmajā variantā. Tagad tiek saņemtas atsauksmes no daudzām iestādēm, arī no ārvalstīm. Visas šīs atsauksmes, visi šie priekšlikumi tiek apkopoti, un pašlaik ir atkal uzsākts nākošais darba posms, lai visu vajadzīgo, nepieciešamo iestrādātu šajos projektos, kā arī lai šos kodeksu projektus savstarpēji saskaņotu. Tas pirmkārt.

Otrkārt, pēdējā laikā mēs cenšamies arī ieviest tiesu sistēmā datorus. Ir vajadzīgi cilvēki, kas apmāca rīkoties ar šiem datoriem. Piemēram, 11.novembrī Tieslietu ministrijas vadība piedalījās Kurzemes zonas tiesnešu sanāksmē Kuldīgā. Mēs bijām liecinieki tam, ka tur jau ir 8 datori izvietoti. Jau tad šī semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar to, kā vajadzētu strādāt ar datoriem, Kuldīgā ir pieņemts darbā viens savas specialitātes, gribētos teikt, fanātiķis, jauns cilvēks, kas gluži par velti strādā un tomēr lūdz, lai ar viņu noslēgtu vismaz līgumu par to, ka nemitīgi jāpilnveido programmas šiem datoriem. Lūk, tas viss prasa līdzekļus. Tāpēc Tieslietu ministrija lūdz to saprast un nesamazināt būtiski šo atdeves fondu.

Un, ja man reiz ir dots vārds, varbūt es gribētu izteikties, ja man atļautu, arī par citu pozīciju, proti par šiem 900 tūkstošiem, kas būtu vajadzīgi apgabaltiesām. Pāris vārdos es gribētu tikai paskaidrojumu sniegt, ja tas būtu atļauts pie viena.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par citām pozīcijām ir problemātiski tagad runāt, jo pulksten 18.28 Prezidijs saņēma iesniegumu, uz kuru nevar nereaģēt. Saskaņā ar 142.pantu. Es ļoti atvainojos ministram! Vienkārši jūsu zināšanai. Vajag zvanīt un aicināt visus deputātus uz zāli.Un tā lietas būtība ir tāda. "Šodien balsojumā pulksten 17.56 22. jautājumā par 14 miljoniem veselības aizsardzībai es neatrados sēžu zālē un nebalsoju. Izdruka rāda, ka es esmu balsojis "par", kas ir pilnīgā pretrunā ar manu pārliecību šajā balsojumā. Šī iemesla dēļ lūdzu izdarīt pārbalsojumu atbilstoši ruļļa 142.pantam." Parakstījušies pieci deputāti. 142.pants." Ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana." Bet no tā izriet, šeit ir 54.pants, ka par to pamatotību ir jābalso. Autors ir deputāts Kehris, un parakstījuši Līgotnis, Liepiņš, Krištopans, Leiškalns. Es ļoti atvainojos tieslietu ministram, es vienkārši informēju deputātus. Es lūdzu frakciju vadītājus aicināt deputātus uz zāli, bet tikmēr mēs pabeigsim par atdeves fondu Tieslietu ministrijai. Par atdeves fondu ministrs pabeidza, ja? Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS). Tātad mēs esam gatavi noņemt šo priekšlikumu, tikai lūdzu tieslietu ministru pateikt, kas no šiem 60 tūkstošiem radīsies, kādi likumprojekti kad tiks iesniegti. Ja tāda atbilde tiek sniegta, tad mēs noņemam šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to... Deputāte Seile, par Tieslietu ministrijas atdeves fondu, vai par procedūru? Ir taču jāpabeidz tas jautājums. Nevar nemitīgi raustīties.

Deputāti Tomiņš un Bērziņš noņem. Vai par Ministru kabineta priekšlikumu - mīnus 40 tūkstoši Tieslietu ministrijas atdeves fondam deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to esam izskatījuši Tieslietu ministrijas atdeves fondu.

 

Tagad par procedūru deputāte Seile.

A.Seile (LNNK). Par procedūru. Cienījamie deputāti! Ja mēs gatavojamies pārbalsot, tad es jūs informēju, ka zālē vairs nav tas sastāvs. Zālē nav Kuprijanovas, Lamberga kungs ir aizbraucis, un, ja mēs gribam izmeklēt, kāpēc Kehra kunga poga tika nospiesta... Viņš neatradās zālē, tātad kādam šo pogu vajadzēja nospiest. Tad jau jāierosina nodibināt jaunu Izmeklēšanas komisiju — kurš nospieda Kehra kunga pogu? Es aicinu tomēr nepārskatīt šo balsojumu, jo sastāvs zālē ir cits.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, izlasiet 142.pantu. Paņemiet Kārtības rulli! Izlasiet 142.pantu! "Ja balsošanas rezultātu pamatoti (54.pants) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana." Pamatotība jānosaka ar balsojumu. Viens runā "par", viens runā "pret". "Pret" ir runājusi deputāte Seile. Viens var runāt "par" . Deputāts Līgotnis, lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Es nāku, protams, runāt "par". Jo es esmu otrs cilvēks, kas šo iesniegumu ir parakstījis. Es to parakstīju tādēļ, ka tajā brīdī, kad tika paziņoti balsojuma rezultāti, es redzēju, ka Kehris stāv durvīs un tikai nāk zālē iekšā. Protams, ka tādā situācijā tas rezultāts, kas bija uz tablo, neatbilst tam, kādam bija jābūt faktiskajam, izejot no zālē esošo deputātu skaita. Pašreiz mums saka, ka nav vairs zālē tas pats sastāvs, kas bija tajā brīdi. Bet Kārtības ruļļa 142.pants absolūti to neprasa, tā ka es arī aicinu izdarīt pārbalsošanu, Nekādu pretnosacījumu Kārtības rullim šeit nav. (No zāles: "Cits sastāvs ir zālē.")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vairāk nekādas runāšanas nav, lūdzu izdarīt garus, garus zvanus, lai visi deputāti, kuri šeit ir — mājā vai komisiju telpās, — nāk uz šejieni.

Godātie deputāti! Jūs debatējat, es atvainojos, būs divi balsojumi. Pirmajā Saeima pati lems par deputātu iesniegtā protesta pamatotību. Un pēc tam , gadījumā, ja būs pozitīvs balsojums, notiks pārbalsošana. Vai es varu aicināt deputātus ieņemt vietas? Lūdzu, apsēdieties savās vietās! Balsosim par piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi apšauba balsošanas rezultātus. Balsosim par šā iesnieguma pamatotību. Vienu sekundi! Lūdzu izslēdziet! Lai šeit nebūtu nekādu pārpratumu. Tātad pieci deputāti iesniedza lūgumu, kurā viņi apšauba balsošanas rezultātus par 14 miljoniem no alkohola akcīzes veselības aizsardzībai. Un saskaņā ar 142.pantu Saeima lemj, vai šis viņu iesniegums ir pamatots vai nav. Ja Saeima nolemj, ka šis ... Viņi apgalvo, ka tas ir pamatots viņu ierosinājums. Ja Saeima atbalsta viņu priekšlikumu atzīst, ka tas ir pamatots, tad ir izdarāma pārbalsošana. Tātad jūs balsojat par to, vai jūs atbalstāt šo deputātu iesniegumu vai neatbalstāt. Deputāti ierosina atbalstīt viņu priekšlikumu. Tāpēc, lūdzu, balsosim par deputātu iesniegtā priekšlikuma atbalstīšanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 30, atturas - 5. Ir jāpārbalso.

Atgriežamies, lūdzu! Vairākas frakcijas Nacionālā bloka vārdā lūdz pārtraukumu. Cik minūtes? 20... Nu ir 12 minūtes līdz pārtraukumam. Tad jau, ņemot vērā mūsu praksi, kas ir, lūdzu, par to, ka mēs izsludinām pārtraukumu līdz pulksten 19.30? Pusastoņiem. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 63 - par, 1 - pret, 6 - atturas. Lūdzu visus logus atvērt! Pārtraukums līdz pusastoņiem!

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām sēdi! Pārtraukums ir beidzies. Ieņemiet savas vietas! Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 140.panta pirmo daļu, pieprasām, lai pārbalsojums par 14 miljoniem visās redakcijās "Asignējumi veselības aizsardzībai" notiktu aizklāti." Saskaņā ar Kārtības rulli tiešām aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Neviens nešaubās, ka jūs nebīstaties no atklātas... (No zāles deputāte I.Grava: "Iebilstam.")

Par procedūru deputāte Grava!

I.Grava (DP). Es atvainojos, Gorbunova kungs! Es nevis bīstos, bet iebilstu. Es iebilstu pret slēgto balsojumu. Un tāpēc lūdzu Saeimu nobalsot par slēgto vai atklāto. Es domāju, ka šajā gadījumā daudz godīgāk būtu no valdošās opozīcijas personālais atklātais balsojums, nosaucot uzvārdus. (Zālē troksnis.)

Turpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl var viens runāt "par". Ja nerunā, tad jautājums ir izšķirams balsojot. Izlasiet, lūdzu, 140.pantu! "Ne mazāk kā desmit deputāti..." Šeit viņi ir. "...var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta – ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm". Klāt 54.pants. Tas nozīmē: viens runā "par", viens - "pret". "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, atsevišķam ministram vai valsts ministram, izdarāma atklāti. Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai pēc balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu." Bet, ja 140. panta pirmās daļas balsojums būs pozitīvs, tad, dabiski, otrā daļa atkrīt.

Lūdzu, deputāt Līgotni, jūs varat runāt tikai "par", jo "pret" jau ir runāts.

A.Līgotnis (LC). Jā, es nāku, lai runātu "par", un es iestājos par aizklātu balsošanu tādēļ, ka tā ir visaugstākā brīvas gribas izpausme, kas ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par desmit deputātu ierosinājumu, lai balsošana būtu aizklāta ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 37, atturas - 5. Nav pieņemts.

Nākamais iesniegums. Deputāti lūdz, lai balsojums – kods 18, Labklājības ministrija, veselības aizsardzība – 14 miljoni latu – notiktu, deputātus izsaucot vārdā. Jā, lūdzu, Aleksandrs Kiršteins, LNNK!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šeit šo personālo balsojumu tāpēc, ka šis balsojums ir ļoti svarīgs - par veselības aizsardzību. Un situācijā, kad, kā mēs vakar dzirdējām, Valsts īpašuma fonds ir atkal pagarinājis valsts uzņēmumu parādu atmaksu par 67 miljoniem un, kā es vakar dzirdēju, pagarinājis uz trim gadiem šo parādu atmaksu, tātad šajā situācijā, kad ir šis absolūtais bezsaimnieciskums, es domāju, ka visiem būtu jāzina, kas tad ir tie, kas balso "par", un kas ir tie, kas balso "pret" šo veselības aizsardzību. Un tāpēc vēlreiz atkārtoju – Lūdzu nobalsojiet par personālo balsošanu šajā svarīgajā jautājumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Nerunās.

Lūdzu, balsojam par deputātu priekšlikumu - balsot, deputātus izsaucot vārdā! Lūdzu rezultātu! 67 - par, 1 - pret, 8 - atturas. Pieņemts.

Māris Gailis - Ministru prezidents – lūdz vārdu.

M.Gailis (Ministru prezidents). Paldies! Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šie 14 miljoni ir daudzkārtīgi apspriesti. Arī valdībā mēs lieliski saprotam, ka tie ir vajadzīgi, bet mēs tāpat saprotam, ka tādā veidā, kā šeit tiek ierosināts, viņus nevar sagādāt. Mūsu priekšlikums ir nobalsot pret priekšlikumu, kurš tūlīt tiks likts uz balsojumu, bet ielikt pārejas noteikumos sekojošu punktu: "Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no importa alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā." Protams, tas nozīmē, ka mums tie 14 miljoni latu ir jāsavāc, bet šeit es stāvu, šeit ir mani kolēģi, šeit ir Ādamsona kungs, muita, un mēs izdarīsim visu iespējamo, lai šos 14 miljonus savāktu un veselības aizsardzībai šo naudu piešķirtu. Tātad pārejas noteikumos manis nolasītais priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai Saeima piekrīt, ka mēs atklājam debates? (No zāles: "Nevajag.") Par to ir jābalso. Jūs piekrītat balsot par Ministru prezidenta ierosinājumu? Tad iesniegšanas kārtībā būs četri balsojumi: pirmais - Seiles... Kāpēc četri? Nē, trīs, es atvainojos! Nē, nē, trīs. Pirmais - Seiles, otrais - Kuprijanovas un trešais - Ministru prezidenta Gaiļa. Deputāte Grava, tikai par procedūru!

I.Grava (DP). Gaiļa kungs, pirms mēs balsojam par jūsu priekšlikumu, – tas ir procedūras jautājums - nosauciet, lūdzu, to summu, kura šogad ir iekasēta no importa alkohola akcīzes nodokļa. Tātad vismaz to minimumu, ko jūs apsolāt ar šiem pārejas noteikumiem medicīnai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs norunājām, ka mēs balsosim. Ja jums ir domstarpības, tad, lūdzu, balsosim par to, ka atsāksim debates. Vai deputāti piekrīt balsot par trim priekšlikumiem vai uzstāj, ka vajag balsot par debašu atklāšanu? Ierosinājumu nav. Līdz ar to es saprotu, ka tā ir piekrišana balsot par trim priekšlikumiem.

Pirmais. Vēlreiz jums atkārtoju. Pirmais būs deputātes Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība, avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem - 14 miljoni.

Otrais būs - papildināt pārejas noteikumus: Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā.

Trešais. Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no importa alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā.

Lūdzu, balsojam par pirmo priekšlikumu! Deputātes Seiles priekšlikums: veselības aizsardzība, avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem – 14 miljoni. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 40 - par, pret - 30, 11 - atturas. Nav pieņemts.

Otrais. Papildināt pārejas noteikumus: Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 13. Ir pieņemts.

Lūdzu nolasīt izdruku! Zigurdu Tomiņu - sekretāra biedru, lūdzu nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Balsojuma rezultāti:

Andris Ameriks- par,

Dzintars Ābiķis- pret,

Aleksandrs Bartaševics - par,

Martijans Bekasovs- par,

Eduards Berklavs- par,

Aivars Berķis- par,

Gundars Bērziņš- par,

Indulis Bērziņš- pret,

Jānis Bordāns- pret,

Olafs Brūvers- par,

Māris Budovskis- par,

Jānis Bunkšs- pret,

Alfreds Čepānis- par,

Imants Daudišs- pret,

Olga Dreģe - par,

Pēteris Elferts - atturas,

Aivars Endziņš- pret,

Gaļina Fjodorova- par,

Irēna Folkmane- atturas,

Anatolijs Gorbunovs- atturas,

Ilga Grava- par,

Māris Grīnblats- par,

Andris Grots- par,

Andris Gūtmanis- pret,

Edvīns Inkēns- pret,

Juris Janeks- atturas,

Jānis Jurkāns- par,

Imants Kalniņš- par,

Lainis Kamaldiņš- pret,

Viesturs Pauls Karnups-par,

Ēriks Kaža- atturas,

Ojārs Kehris- pret,

Edvīns Kide- atturas,

Aleksandrs Kiršteins- par,

Jānis Kokins- par,

Odisejs Kostanda- par,

Nikolajs Krasohins- par,

Andrejs Krastiņš- par,

Ģirts Valdis Kristovskis- pret,

Vilis Krištopans- pret,

Ludmila Kuprijanova- par,

Janīna Kušnere- par,

Jānis Lagzdiņš- pret,

Uldis Lakševics- par,

Aristīds Lambergs- par,

Larisa Laviņa- par,

Kārlis Leiškalns- atturas,

Andris Liepiņš- pret,

Andris Līgotnis- pret,

Jānis Lucāns- atturas,

Ruta Marjaša- atturas,

Gunārs Meierovics- pret,

Uldis Osis- pret,

Andrejs Panteļējevs- pret,

Oļģerts Pavlovskis- pret,

Andris Piebalgs- pret,

Aija Poča - pret,

Aida Prēdele- par,

Velta Puriņa- atturas,

Pauls Putniņš- par,

Gunārs Resnais- par,

Andris Rozentāls- par,

Anta Rugāte- par,

Indra Sāmīte- pret,

Andris Saulītis- par,

Antons Seiksts- pret,

Anna Seile- par,

Ivars Silārs- atturas,

Dainis Stalts- par,

Anita Stankēviča- par,

Leonards Stašs- par,

Jānis Straume- par,

Filips Stroganovs- par,

Pēteris Tabūns- par,

Zigurds Tomiņš- atturas,

Jānis Ārvaldis Tupesis- pret,

Jānis Urbanovičs- par,

Mārtiņš Virsis- pret,

Jevgēnijs Zaščerinskis- atturas,

Alfrēds Žīgurs- par,

Māris Zvaigzne- pret.

Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Tātad 19. kods - Tieslietu ministrija . Darba algas fonda samazinājums — mīnus... Darba algas fonda samazinājums bez mīnus... 19 315 latu. Ministru kabinets ierosina. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Apgabaltiesas. Vai, ministra kungs, jūs vēlējāties runāt par apgabaltiesām? Lūdzu!

A.Piebalgs. Jā. Es īsi paskaidrošu Budžeta un finansu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Neapšaubāmi tiesu reforma ir ļoti svarīga lieta. Tajā pašā laikā mēs tiešām nevarējām atrast segumu vēl papildus 900 tūkstošiem latu, un šajā gadījumā mēs ņēmām vērā to, ka tiek veidots arī speciālais budžets no tiesu ieņēmumiem, un tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tieslietu ministrs Romāns Apsītis, lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātie deputāti, es principā piekrītu Piebalga kunga teiktajam, tikai vēlos sniegt vēl papildu komentāru. Tieši pirms mēneša, tas bija šā gada 22. novembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Finansu ministrijai ar skaitļiem, reāliem aprēķiniem pamatotu vēstuli, kurā mēs izklāstījām mūsu vajadzības tiesu reformas realizēšanas gaitā, un šīm vajadzībām, pēc mūsu domām, vajadzēja atspoguļoties 1995. gada budžeta projektā. Šajā vēstulē, starp citu, ir arī ierakstīti tādi vārdi, ka nākošā gada pirmajā ceturksnī ir jāpabeidz remonts apgabaltiesu ēkās un ka pavisam šim nolūkam ir vajadzīgi 1 613 800 latu, tajā skaitā Latgales apgabaltiesai Rēzeknē - 400 tūkstoši latu un Kurzemes apgabaltiesai Liepājā - 500 tūkstoši latu. Mums saka, ka šādu līdzekļu budžetā nav. Mēs to saprotam, jo apzināmies pašreizējo Latvijas finansiālo stāvokli. Bet es jums to stāstu tikai tāpēc, ka pēc trim mēnešiem man vajadzēs no šīs tribīnes jūsu priekšā sniegt pārskatu par to, kā visas piecas apgabaltiesas ir uzsākušas darbu, un šis darbs ir jāuzsāk saskaņā ar likumu. Bet vienlaikus es varu arī teikt, ka mūsu grūto situāciju šīs naudas trūkums vēl vairāk sarežģī, un jau tagad es varu prognozēt, ka noteikti strādās trīs apgabaltiesas, bet Latgales un Kurzemes apgabaltiesas strādās varbūt tikai daļēji. Mēs meklēsim un jau tagad intensīvi meklējam tās formas, kā varētu šīs tiesas darbu uzsākt. Acīmredzot tiks izveidotas pastāvīgās izbraukuma sesijas citās pilsētās. Kurzemē tā varētu būt Kuldīga, varbūt arī Ventspils, Latgalē - noteikti Daugavpils. Viss tas mūsu apgabaltiesu darbu uzsākšanu, kā jau teicu, sarežģīs, bet citas izejas nav.

Es vienkārši gribu, lai jūs jau tagad, jaunā gada priekšvakarā, apzinātos, ka Tieslietu ministrija ir ļoti grūtā situācijā nonākusi. Mēs meklēsim papildlīdzekļus citādā veidā, un arī Piebalga kungs jau par to šeit runāja, 29. novembrī Ministru kabinets akceptēja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par to, ka mums vajadzētu izveidot speciālu budžetu, kurā ieskaitīt vienu piekto daļu, tātad 20 procentus, no tiesu nodevām un arī no tiesās uzliekamajiem naudas sodiem. Protams, šādā veidā mēs prognozējam iekasēt ne tuvu ne to summu, kas būtu vajadzīga, bet tomēr kaut kādā veidā šos līdzekļus iegūt. Es vienkārši lūdzu saprast mūsu stāvokli un atcerēties to arī pēc trim mēnešiem, kad jūs noteikti prasīsiet tieslietu ministram, lai viņš atskaitās par savu darbu, par to, kā tiesu reforma tiek īstenota. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju? Debates... Es ļoti atvainojos! Es esmu kļūdījies. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi deputāti! Pilnībā atbalstu Apsīša kungu, ka prasība piešķirt budžeta līdzekļus apgabaltiesu darba nodrošināšanai ir ārkārtīgi būtiska. Tiešām ir jārod risinājums, lai mums būtu tiesiska valsts un šī varas dalīšana reāli pastāvētu, un mūsu pilsoņi un mēs paši varētu pildīt likumus, ko paši esam nosprieduši. Bet tajā pašā laikā es gribētu arī atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto labojumu - svītrot no budžeta 97 300 latus, kas domāti, kā šajā pozīcijā teikts, "tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgas institūcijas izveidei". Es te negribētu runāt par politiku, bet gribētu teikt, ka, pieņemot šādu summu šim mērķim, mēs būsim pārkāpuši divus Latvijas Republikas likumus.

Pirmkārt, mēs būsim pārkāpuši likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", kur paredzēts, ka ar šiem ārkārtīgi būtiskajiem jautājumiem, kādi ir cilvēktiesības, nodarbojas ļoti kompetents cilvēks - cilvēktiesību valsts ministrs. Mums tāds ir Tupešu Jāņa personā, un vēlam veiksmi viņam arī turpmāk darboties ar to štatu, kas viņam ir paredzēts šim darbam. Nekāda cita institūcija Latvijas Republikas likumdošanā nav paredzēta. Tādā gadījumā, ja ir domāta kāda cita institūcija, jābūt likumam, kas noteiktu, ka Latvijā pastāv kaut kāda atsevišķa cilvēktiesību ministrija vai birojs, vai kantoris, vai vienalga, kā mēs viņu nosauksim, kam ir nepieciešams budžets savu pienākumu pildīšanai un štata uzturēšanai, un sūdzību izskatīšanai, un tā tālāk. Mums nav likuma par šāda nacionāla, parlamentāra ombudmena iecelšanu vai tamlīdzīgi, un tas arī izriet no jums piedāvātā budžeta projekta. Jo tur nav teikts - tādai un tādai ministrijai, tādai un tādai iestādei vai tādam un tādam projektam. Tur ir noteikts - cilvēktiesību aizstāvēšanas veicināšanas institūcijas izveidei. Izveidei nauda netiek piešķirta. Piešķir konkrētam projektam vai konkrētiem jau apstiprinātiem štatiem un pārējam. Sākumā jāpieņem likums, kas tā ir par institūciju un ko tā darīs, vai jāmaina likums "Par Ministru kabineta iekārtu" un jānosaka, ka šis cilvēktiesību valsts ministra štats tiek pārveidots par atsevišķu cilvēktiesību ministriju un tamlīdzīgi. Un tad, protams, budžets ir jāpiešķir. Tāpēc es domāju, ja tiešām radīsies vajadzība šādu institūciju izveidot, tad sākumā, pirms viņu izveidos, būs likums par šādas institūcijas izveidošanu, un tad uz šī likuma pamata šai institūcijai tiks piešķirti budžeta līdzekļi, bet ne savādāk. Es domāju, ka, ietaupot šos 97 300 latus, kas gan ir drusku hipotētiski, protams, kā mēs arī dzirdējām no Apsīša kunga, bet šie 97 300 lati, protams, varētu noderēt Tieslietu ministrijai tiešām kaut vai vienas apgabaltiesas cilvēcīgam remontam un visam pārējam. Tāpēc es lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu un neatbalstīt šādu absolūti ne uz ko nepamatotu budžeta sastāvdaļas ieviešanu mūsu 1995.gada budžetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tupešu Jāni, jums vārds!

J.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj, Prezidij! Deputāti un deputātes! Šoreiz runāšu kā cilvēktiesību valsts ministrs. Vispirms pie 19.koda ir teikts "tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei". Tur ir neprecīzi uzrakstīts. Esmu jau konsultējies ar Piebalga kungu, šī summa nekādā gadījumā netiek ieskaitīta kaut kādā atdeves fondā. Tā ir ieskaitīta kā speciāla summa centrālajā aparātā. Tas ir vispirms.

Tad, daļēji atbildot Krastiņa kungam un arī informējot pārējos par pašreizējo situāciju šīs neatkarīgās cilvēktiesību padomes veicināšanā, gribu paskaidrot, ka uz iepriekšējās valdības lūgumu šā gada vasarā Latvijā viesojās Apvienoto Nāciju Attīstības aģentūras protektorātā speciāla augsta līmeņa misija, kura pāstāvēja Apvienotās Nācijas, Eiropas Padomi, Eiropas drošības un sadarbības apspriedi. Un viņa nāca ar ziņojumu — atzinumu un ieteikumiem, lai, balstoties uz pagājušā gada, 1993.gada, Vīnes konferenci, kurā Latvija arī piedalījās, katra valsts izveidotu cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas institūciju. Balstoties uz to, pašreiz ir jau izveidota cilvēktiesību aizstāvēšanas veicināšanas programma. Pašreiz jau tiek strādāts pie likuma, un šeit ir šī trešā fāze, proti, budžets, lai visas šīs trīs lietas varētu apkopot un lai tiešām šie ieteikumi — kā Vīnes konferences, tā arī šīs augstās misijas ieteikumi — varētu realizēties. Pie tā es gribu teikt visiem, ka, izveidojot šo cilvēktiesību padomi, mēs kā valsts ietaupīsim naudu. Un mēs ietaupīsim naudu miljonos. Es jums paskaidrošu, kāpēc. Ir jau apsolīta nauda no Skandināvijas valstīm, Apvienotajām Nācijām, un Eiropas Padomes, kuras tiklīdz tiks izveidota šī cilvēktiesību padome, ir ar mieru mums piešķirt lielas naudas summas, lai mēs sakārtotu mūsu likumdošanu, piemēram, atbilstoši tām konvencijām, kurām mēs esam jau 1990.gadā pievienojušies. Un it sevišķi pēc tam, kad mēs tiksim uzņemti Eiropas Padomē, mums nebūs vairs izvēles. Mums būs viņām jāpievienojas un jāsakārto mūsu likumdošana. Tātad šī nauda tiks dota Latvijai pēc tam, kad šī cilvēktiesību padome tiks izveidota.

Presē frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" pārstāvji rakstīja, ka šāda veida padome neesot vajadzīga, jo Latvijā jau ir viesojušās kā Apvienoto Nāciju, tā Eiropas Padomes un EDSA pārstāvji un atzinuši, ka šeit nav sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu. Es gribu jums pateikt, ka viens no iemesliem, kāpēc tādi bija šie atzinumi, bija tieši, ka darbojas attiecīgi cilvēki, attiecīgas institūcijas, kas arī palīdzēja viņiem šo viedokli paust.

Vēl atbildot Krastiņa kungam. Tieši tiklīdz šī cilvēktiesību padome tiks izveidota, cilvēktiesību valsts ministra aparāta funkcijas pārņems šī padome. Cilvēktiesību valsts ministra aparāta struktūra beigs eksistēt.

Un nobeidzot aicinu tiešām jūs visus neatbalstīt šo ieteikumu atņemt 97 300 latu no paredzētā budžeta. Gribu jums atgādināt, ka šī summa ir mazāka, nekā piemēram, izmaksā viens lidojums, vienreizējs lidojums uz Ķīnu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, otrreiz. Pēc tam — Pēteris Tabūns.

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi! Es tiešām esmu spiests aizkavēt jūsu uzmanību vēlreiz, jo ļoti cienījamais Tupešu Jānis diemžēl pieļāva savā runā tik daudz neloģismu un pretrunu, ka savādāk šeit vienkārši nevar saprast.

Pirmkārt jau laikam nediskutēsim, cik maksā lidojums uz Ķīnu, kura, kā izrādās, Latvijai ir ļoti draudzīga zeme un iedevusi veselus 200 tūkstošus dolāru, lai mums, nabadziņiem, palīdzētu, kā tagad raksta presē. Jo diez vai par 180 tūkstošiem dolāru ir tāda biļete uz Ķīnu. Tad jau jālido vienam pašam milzīgā "Boeingā" ar tādu komfortu, kāds mums pat sapņos nerādās. Tā ka šis salīdzinājums laikam nebūs gluži precīzs.

Otrs. Pilnīgi nebija skaidrs no Tupešu Jāņa izteicieniem, kur tad šī nauda vajadzīga. Sākumā bija izteiciens, ka šāda padome ir izveidota, pēc tam — ka šāda padome ir jāveido un, lai viņu izveidotu, ir vajadzīgi 97 tūkstoši. Ja šo padomi izveidošot, tad mūsu kaimiņi zviedri došot tik daudz naudas, cik vajag. Es nedomāju, ka padomes izveidošanai vajag ļoti daudz naudas. Jo, teiksim, ja tā ir sabiedriska vai valstiska organizācija, viņa ir jāizveido, un cauri. Un tad jāpaziņo zviedriem, un viņi iedos to naudu mums šinī gadījumā. Un 97 tūkstoši nav vajadzīgi. Ja tādā gadījumā likvidēsies valsts ministra aparāts, kurš šo padomi izveidos, kas tad liedza šo aparātu likvidēt tūlīt un šo padomi nākamajā dienā izveidot, un viss būtu kārtībā. Šeit absolūti tas nav, un es atkārtoju to pašu. Ne velti šeit ir rakstītas "institūcijas". Vai te ir pareizi ierakstīts, vai nav pareizi ierakstīts, bet mēs balsosim par to, ka vārdā nenosauktām institūcijām tiek piešķirti gandrīz 100 tūkstoši latu. Šeit nav neviena vārda par kaut kādu cilvēktiesību padomi. Te neviena vārda nav par valsts ministru aparāta likvidēšanu, te neviena vārda nav par zviedru solījumiem un tamlīdzīgi. Melns uz balta ir uzrakstīts: "Cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei". Ne ar vienu vārdu neminot, kas tā ir par institūciju. Var būt, ka tiks nodibināts kaut kāds pulciņš vai klubs, vai, es nezinu, kādā veidā... bezmaksas virtuve un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Neviena vārda nav. Mēs balsojam par konkrētu tekstu likumā. Es atgādināšu godājamiem kolēģiem, ka šeit ir konkrēts teksts, par konkrētu likumu mēs balsojam, ne par kādu padomi, ne par kādu zviedru palīdzību, ne par kādu Tupešu Jāņa aparāta likvidēšanu. Mēs balsojam par konkrētu sadaļu. Ja šinī sadaļā ir neprecīzi ierakstīts, es ļoti atvainojos, tad tā ir šī dokumenta autoru vaina. Bet es aicinu nebalsot par absolūti nenoteiktu pozīciju, absolūti nenoteiktiem mērķiem, ja mēs zinām, ka mums jau pastāv cilvēktiesību valsts ministrs ar savu aparātu, kas ļoti veiksmīgi pilda savus pienākumus. Es domāju, arī turpmāk viņš to tāpat varēs darīt. Un nekādas citas institūcijas viņam nebūs vajadzīgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, pēc tam Tupešu Jānis kā ministrs, otrreiz.

P.Tabūns (LNNK). Pavisam īsi. Patiešām, kas tā ir par institūciju? Mums ir sveštautiešu aizsardzības ministrs, tas ir Tupešu Jānis. Skaidri un gaiši. Tas jau visiem sen ir pierādījies. Lai Tupešu Jānis man pasaka, cik pie viņa ir ieradušies latvieši un viņš ir aizstāvējis tos! Es pilnīgi piekristu, ja šī jaunā institūcija būtu latviešu tiesību aizsardzības institūcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tupešu Jāni, jums vārds kā ministram vēlreiz!

J.Tupesis. Godātais priekšsēdētāj! Paldies! Vispirms atbildēšu Tabūna kungam. Cilvēktiesību valsts ministra juristes birojā ierodas no 15 līdz 30 cilvēkiem vai ģimeņu vienībām katru nedēļu, pārsvarā latviešu tautības. Tātad, ja es pārstāvu kaut kādu sveštautiešu ministriju, tad šoreiz ir liels informācijas trūkums. Es gribu arī atgādināt deputātam Tabūnam un jebkuram citam, ka cilvēku tiesības nešķiro tautības, tās nešķiro reliģijas, tās nešķiro rases.Un, tā kā šajā zemē pamatā tomēr ir divas pamattautības, tad tieši šī cilvēktiesību padome aizstāvēs arī šīs divas pamattautības.

Atbildot vēl īsi Krastiņa kungam, es negribu šeit turpināt kaut kādu asprātību sacensību vai kaut kādu polemiku, es tikai vēlreiz pateikšu — es domāju, ka es ļoti skaidri pateicu — ka šī cilvēktiesību padome ir, ka viņa veidojas, jau cirkulē vairāk nekā pusotru mēnesi, ieskaitot presē šīs augstākās misijas atzinumus, rakstus. Tie ir nonākuši vairākās struktūrās, un, tā kā pašreiz tiek runāts par to Ministru kabineta līmenī, tiklīdz programma tiks apstiprināta, arī pati nonāks programma pie visām frakcijām, protams, un arī deputāti varēs iepazīties. Nav šeit... Es rakstu: veicināšanās pastāvīgās institūcijas izveidei... Šeit ,Krastiņa kungs, nav runa par vairākām institūcijām, man šķiet, ka tas ir vienskaitļa ģenitīvs — pastāvīgās institūcijas izveidei, un tā arī tiek veidota par cilvēktiesību padomi. Tātad tāda ir tā situācija. Valdība uzaicināja, ir daudz naudas apsolīts arī no citām zemēm, šī ir tāda maza sēklas nauda, un, protams, jums ir šeit jāizvēlas. Es aicinu neatbalstīt šo 97 300 latu atņemšanu no budžeta, lai tiešām mēs varētu pildīt šīs augstās misijas ieteikumus, kuru mēs paši kā valsts uzaicinājām, lai viņa dod mums savus ieteikumus. Un to mēs arī centīsimies pilnveidot. Paldies vēlreiz!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas par šo jautājumu. Vai referents kaut ko runās, nerunās? Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms būs apgabaltiesas —900 tūkstoši. Pēc tam — mīnus 97 300, otrs balsojums. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 24, atturas — 16. Nav pieņemts. Bet, kā es saprotu, ja, jau tajā skaitā...

A.Piebalgs. Nē, es atvainojos, šeit nav visai precīza redakcija. Tātad cilvēktiesību...