• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidenta Māra Gaiļa Jaungada uzruna. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.1995., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26576

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja tikšanos

Vēl šajā numurā

03.01.1995., Nr. 1

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidenta Māra Gaiļa Jaungada uzruna

Labvakar, godātie Latvijas iedzīvotāji!

 

Savādi smeldzīgs ir šis gadumijas laiks un cilvēks tajā. It kā jau nekas nemainās: tāpat katram mums sava rūpju nasta spiež plecus, tāpat paretie laimes brīži pazib un atkal zūd ikdienībā. Aiziet vēsturē 1994.gads, un pēc dažām minūtēm baznīcu zvani iezvanīs nākamo — 1995.gadu.

Gadumija cilvēkam ir atskaites punkts, kad pārlūkot paveikto un neizdarīto, kad domās iezīmēt turpmāk darāmā un turpmāk dzīvojamā aprises. Gadumijā tradicionāli notiek visvisādi brīnumi un mēs, laimes lejot, cenšamies saskatīt kādas nākotnes apsolījuma zīmes.

Gadumija ir lielais solījumu laiks — tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku šobrīd nolemj un sev sola: no 1.janvāra vairs nesmēķēšu, mazāk lietošu alkoholu, būšu savaldīgāks, vairāk laika veltīšu ģimenei, neslinkošu, nevaimanāšu par niekiem, apgūšu jaunu amatu. Šādu solījumu uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Cilvēkam gribas būt labākam, un gadumijā šī vēlme jūtama jo spēcīgi.

Ziemassvētkos apritēja manis vadītās valdības darbības pirmās simt dienas. Tajās paveikto un arī nepagūto sīkāt vērtēsim pirmajā Saeimas plenārsēdē pēc Ziemassvētku brīvdienām.

Tomēr šovakar atļaušos nedaudz vārdos ieskicēt paveikto un vēl iecerēto. Pirmo reizi kopš 1940.gada mēs sagaidīsim Jauno gadu Latvijā, kas brīva no svešzemju karaspēka. Tomēr vēl ne visi krievu virsnieki ir atstājuši Latviju, kā to paredz Latvijas un Krievijas vienošanās. Tuvākajos mēnešos Ārlietu ministrijai un tiesību sargāšanas iestādēm būs jāpanāk līguma pilnīga izpilde no Krievijas puses.

Aizvadītajā gadā mūsu valsts ir stiprinājusi savu starptautisko prestižu. Latvijā viesojušies daudzu valstu vadītāji, to vidū arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Bils Klintons. Mūsu valsts ir nostiprinājusi attiecības ar daudzām valstīm. Daudz ciešāka kļuvusi Baltijas sadarbība. Latvija stingri turpina uzsākto kursu uz integrēšanos Eiropas saimnieciskajās un drošības struktūrās.

Iepriekšējo gadu varētu raksturot kā ārpolitikas gadu, turpretī mūsu saimniecības sakārtošanai un attīstībai jākļūst par 1995.gada prioritāti. Nākamo gadu iesāksim ar apstiprinātu jauno budžetu. Tā ir pirmā reize kopš neatkarības atgūšanas, kad budžets tiek pieņemts vēl pirms gadu mijas. To gribētos raksturot kā stabilitātes un attīstības budžetu. Valstī ir ļoti daudz vajadzību, tomēr esam atraduši iespējas vairāk atbalstīt valdības noteiktās prioritātes — cīņu ar noziedzību, lauku attīstību, izglītību. Paredzamā skolotāju algu reforma tiks īstenota pusgadu ātrāk, nekā sākotnēji iecerēts, vairāk līdzekļu, nekā sākotnēji plānots, tika izdalīts arī medicīnai.

Latvijas valstiskās patstāvības garantija un stūrakmens ir kultūra šī vārda visplašākajā nozīmē. 1995.gads būs nozīmīgs arī šai jomā. Turpinās Valmieras teātra būvdarbi, septembrī vērsies atjaunotās Nacionālās operas priekškars. Vasarā Lielo estrādi pieskandinās tradicionālie skolēnu dziesmu svētki un vēl nebijis notikums — Ziemeļu valstu un Baltijas dziesmu svētki. Tie ir lieli valsts mēroga projekti un pasākumi. Taču tiem nebūs tālākas perspektīvas, ja neveidosim sakoptu kultūrvidi sev blakus — sākot ar savu darba vietu un sētu, ar sava pagasta tautas namu, bibliotēku, slimnīcu un skolu.

Valdības pienākums ir ar savu darbu attaisnot uz to liktās cerības. No savas puses varu apsolīt, ka mēs centīsimies strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Bet mums vajadzīga arī jūsu izpratne un atbalsts.

Mums jāapzinās, ka Latvijas spēks slēpjas pirmām kārtām mūsos pašos, mūsu darbā, mūsu zināšanās un centībā. Mūs visus uztrauc joprojām augstā noziedzība, bezdarbs, alkoholisms, smagais stāvoklis laukos, nepietiekamās algas un augstās cenas, nesakārtotā likumdošana. Lai risinātu šīs problēmas, jāstrādā gan valdībai un Saeimai, gan arī pašvaldībām, policistiem, zinātniekiem, tautsaimniekiem, uzņēmējiem, visiem, kuru pienākumos ir nodrošināt valstī likumību un kārtību un kuri var radīt jaunas darba vietas un celt tautas labklājību.

Tomēr darbi neveiksies, ja mūsu tautā, mūsu sabiedrībā nebūs savstarpējas saskaņas un iecietības. Aizvadītajā gadā mēs esam mācījušies pārvarēt sarežģītas situācijas. Nākamais gads ir 6. Saeimas vēlēšanu gads. Gribu novēlēt, lai politiskās partijas apzinātos tām uzlikto atbildību un lai vēlēšanu kaislībās neaizmirstu domāt arī par valsti.

Ko līdz visas diskusijas par konservatīvismu, liberālismu vai sociālismu, ja ir cilvēki, kas cieš trūkumu? Tāpēc jaunajā gadā orientēsimies uz reālismu ekonomikā, uz attīstību. Ne vien tikai Latvijas saimniecību, bet arī visas pasaules ekonomiku skar globālais pārmaiņu process. Šīs pārmaiņas ir liels izaicinājums Latvijai. Bet tas piedāvā arī jaunas, vēl nebijušas attīstības iespējas, kādu Latvijai nebija trīsdesmitajos gados. Nebaidīsimies no jaunām, drosmīgām idejām, nospraudīsm prioritātes tautsaimniecībā, risināsim neatliekamos sociālos jautājumus — gan visas valsts līmenī, gan katrā pilsētā, katrā pagastā.

Šajā gadumijas laikā mums varbūt biežāk vajadzētu apzināties, ka valsts sākas no mums pašiem, ka pirmām kārtām paši ar savām rokām un zināšanām esam gan savas, gan visas sabiedrības labklājības veidotāji.

Diemžēl tik bieži dzird žēlošanos par apstākļiem, kas neļauj strādāt, par sliktiem likumiem, par nepietiekamu valdības darbu. Bet pajautāsim paši sev: vai esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos?

Padomāsim arī, ko aizvadītajā gadā esam devuši savai ģimenei, saviem bērniem, saviem vecākiem? Vai esam ieklausījušies līdzcilvēkos, viņu vajadzībās un sāpēs? Vai esam snieguši palīdzīgu roku nelaimē nokļuvušiem kaimiņiem, vai šajā sarežģītajā pārmaiņu laikā neesam aizmirsuši radus un draugus, kuriem varbūt klājas grūtāk nekā man? Varbūt ir tādi, kam neesam paguvuši uzrakstīt apsveikuma kartīti vai vienkārši piezvanīt? To vēl nav par vēlu izdarīt.

Godājamie Latvijas iedzīvotāji! Kaut gan apzinos, ka nākamajā gadā nekādi brīnumi nenotiks, tomēr esmu pārliecināts, ka lietas pamazām mainīsies uz labo pusi ne tikai valstī kopumā, bet katrā pagastā, katrā ģimenē.

Atļaujiet man jūs sveikt jaunajā 1995.gadā un novēlēt jums veselību, dzīvessparu, darbaprieku un laimi. Atļaujiet man sveikt tos, kuriem Jaungada nakts aizrit darbā vai dienesta pienākumus pildot. Atļaujiet man novēlēt vairāk gaišuma viesiem vientuļajiem, slimajiem un skumjajiem. Īpaši atļaujiet sveikt tos Latvijas bērnus, kuri šonakt nāk pasaulē. Es ticu, ka viņiem mūsu šābrīža grūtības būs tikai vēsture.

Laimīgu Jauno gadu!

 

1994.gada 31.decembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!