Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2001., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2647

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 30. janvāra sēdē

Vēl šajā numurā

01.02.2001., Nr. 18

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001 gada 25. janvāra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

I. Prezidija ziņojumi

Darba kārtība

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". (Reģ.nr.790) (dok.nr.2665; nr.2665A) Deputāts Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Oskars Grīgs, Jānis Čevers, Osvalds Zvejsalnieks, Leons Bojārs, Valdis Lauskis, Aija Barča, Viola Lāzo, Imants Burvis

2. 2. Likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību". (Reģ.nr.791) (dok.nr.2670; nr.2670A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.792) (dok.nr.2671; nr.2671A) Deputāts Egils Baldzēns, Imants Burvis, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Arnis Kalniņš, Jānis Leja, Osvalds Zvejsalnieks, Leons Bojārs, Oskars Grīgs, Gundars Bojārs

4. 4. Likumprojekts "Grozījumi Alkohola aprites likumā". (Reģ.nr.793) (dok.nr.2674; nr.2674A) Deputāts Oskars Grīgs, Jānis Ādamsons, Pēteris Salkazanovs, Jānis Leja, Imants Burvis, Raimonds Pauls, Andris Bērziņš

5. 5. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"". (Reģ.nr.794) (dok.nr.2678; nr.2678A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.795) (dok.nr.2679; nr.2679A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". (Reģ.nr.796) (dok.nr.2691; nr.2691A) Deputāts Māris Grīnblats, Palmira Lāce, Jānis Gailis, Vents Balodis, Roberts Jurdžs

8. 8. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.797) (dok.nr.2692; nr.2692A) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

9. 9. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs". (Reģ.nr.798) (dok.nr.2694; nr.2694A) Ministru kabinets

II. Lēmumprojekta izskatīšana

10. Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības". (dok.nr.2662) Mandātu un iesniegumu komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

11. 1. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". (Reģ.nr.679) (3. lasījums) (dok.nr.2666) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

12. 2. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm". (Reģ.nr.721) (2. lasījums) (dok.nr.2404; nr.2697) Ārlietu komisija

13. 3. Likumprojekts "Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu". (Reģ.nr.688) (2. lasījums) (dok.nr.2287; nr.2698) Ārlietu komisija

14. 4. Likumprojekts "Līgums par starptautiskas organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH)". (Reģ.nr.687) (2. lasījums) (dok.nr.2286; nr.2699) Ārlietu komisija

15. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". (Reģ.nr.715) (1. lasījums) (dok.nr.2376; nr.2493) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

16. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"". (Reģ.nr.750) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2585; nr.2660) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

17. 7. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai". (Reģ.nr.525) (2. lasījums) (dok.nr.1769; nr.2668) Juridiskā komisija

18. 8. Likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai". (Reģ.nr.707) (1. lasījums) (dok.nr.2328; nr.2669) Juridiskā komisija

19. 9. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.757) (1. lasījums) (dok.nr.2596; nr.2688) Juridiskā komisija

20. 10. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.772) (1. lasījums) (dok.nr.2622; nr.2693) Juridiskā komisija

21. 11. Likumprojekts "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu". (Reģ.nr.654) (1. lasījums) (dok.nr.2185; nr.2695) Ārlietu komisija

22. 12. Likumprojekts "Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu". (Reģ.nr.653) (1. lasījums) (dok.nr.2184; nr.2696) Ārlietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 25.janvāra Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, jālemj par deputātu priekšlikumiem par izmaiņām tajā.

Saeimas deputāts Imants Kalniņš ir iesniedzis iesniegumu Prezidijam ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.janvārī . Ierosinu iekļaut šī iesnieguma izskatīšanu pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai ir iebildumi? Nav.

Desmit apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalna kungam par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi . Jautājumu nododam ministram.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Grīga, Čevera, Zvejsalnieka un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, prezidija locekļi, Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu šeit atgādināt tikai vienu, ka pirms 7.Saeimas vēlēšanām praktiski visas valdības partijas ar saviem parakstiem līderu parakstiem apliecināja gatavību šādu nekustamā īpašuma nodokli neuzlikt baznīcām, reliģiskajām organizācijām. Un es domāju, ka šobrīd ir katrā ziņā tas brīdis, kad vēlreiz mēs varam šo lietu apcerēt un labot, lai nu kā tur mums nesenā pagātnē ir viss iznācis.

Bet es gribētu atgādināt šo situāciju. Tātad 2000.gada budžetā valdība samazina pašvaldībām, pagastiem nekustamā īpašuma nodokļa apjomu par 778 078 latiem. Praktiski visi kompromisa viedokļi, tajā skaitā arī no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas par 250 000 latu kompensāciju pašvaldībām, pagastiem, netiek pieņemti Saeimā, tiek noraidīti. Un rezultātā rodas situācija, ka netiešā veidā mēs mēģinām pašvaldībām kompensēt ar šo nekustamā īpašuma nodokli no reliģiskajām organizācijām, no baznīcām.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, arī vairāki valdības deputāti ir ļoti pareizi konstatējuši situāciju, ko mēs darām ar šo brīdi, kad mēs šādu nodokli reliģiskajām organizācijām uzliekam. Vispirmām kārtām gribētu citēt Imantu Kalniņu, kas ļoti precīzi budžeta apspriešanā pateica sekojošo, ka parlaments nevar šo jautājumu izlemt pēc būtības, jo mums nav zināmi divi eksakti lielumi. Pirmais — kādi ir baznīcas ienākumi no saimnieciskās darbības, otrais — kādas finanses ir nepieciešamas, lai baznīca varētu sevi uzturēt pie dzīvības. Pilnīgi pareizi, un praktiski es gribētu arī norādīt uz to, kolēģi, ka Gundars Bērziņš ir atzinis, ka tas dotu apmēram 200 000 latu ienākumu pašvaldībām kopumā tātad. Un šeit ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ja arī mēs esam atļāvušies zināmā mērā neaplikt tās nekustamā īpašuma daļas, kas saistītas ar labdarību, sociālo aprūpi un personāla apmācību, tad mēs jebkurā gadījumā apliekam jebkuru saimniecisku darbību, svētdienas skolas, kristīgās ģimnāzijas un daudzus citus baznīcas īpašumus. Jo mums ir jāuzdod tikai viens jautājums. Šis jautājums ir tāds — no kurienes tad baznīca reāli var ņemt naudu? Pilnīgi skaidrs, ka baznīca var ņemt naudu no ziedojumiem, kuri ir ļoti trūcīgi, jo iedzīvotāju maksātspēja, īpaši lauku draudzēs, ir ļoti zema.

Un otrs — tātad no šīs saimnieciskās darbības. Un ar to tiek uzturēta gan šī sociālā aprūpe, gan šī izglītība. Es atgādināšu kaut vai to, ka izglītībai mēs dodam, piemēram, Rīgas Katoļu ģimnāzijai 8%, 92% tātad no lielās summas — 80 000 lati gadā — sedz Katoļu baznīca. Un tāda pati situācija ir arī citās baznīcās. Tas mums viss ir ļoti skaidri jāapzinās, pirms mēs balsojam.

Kolēģi! Mums ir jāsaprot, no kurienes reāli baznīca ņem šos līdzekļus, lai salāpītu caurus baznīcas jumtus, lai apmetums nekristu draudzes locekļiem dievkalpojuma laikā uz galvas, lai apkurinātu baznīcas ziemā, šo milzu kubatūru. Kolēģi, lai atjaunotu un uzturētu arhitektūras pieminekļus, jo baznīcas 90% ir arhitektūras pieminekļi. Un, kā mēs zinām, pieminekļu inspekcijai piešķirtie līdzekļi nesedz uzturēšanas un atjaunošanas izdevumus. Baznīcās ir ļoti daudz mākslas vērtību, kuras arī ir jāuztur, jāatjauno, — gleznas, ikonas, mozaīku un sienu apgleznojumi. Tas viss prasa līdzekļus. Es atgādināšu daudzām partijām, kurām Eiropas Savienība ir vadmotīvs, ka ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs baznīcas īpašumus neapliek ar nodokli. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav noslēpums.

Kolēģi, es vēl gribētu pateikt vienu. Tātad mums ir jāizšķiras, vai mēs esam gatavi zināmā mērā šo likumprojektu nodot komisijām un spert soli pretim reliģiskajām organizācijām un baznīcām. Tātad spert soli pretī draudzēm, it īpaši lauku draudzēm, jo tur ir visgrūtākais stāvoklis. Vai arī mēs gribam, lai šī plaisa starp valdību un sabiedrību vēl vairāk pieaug, plaisa starp valdošo eliti un baznīcu pieaug, vai tas ir mūsu mērķis? Mēs redzam, ka draudzes kļūst no gada uz gadu nabadzīgākas. Un tas, ka pašvaldībām ir tiesības dot atlaides, vēl neko nenozīmē, jo šeit, lai arī tā tas ir, jāatgādina skaidri un gaiši, ka atbilstoši izlīdzināšanas likumam nekustamā īpašuma bāze pēc tam, protams, pašvaldībām nemainās. Mēs esam devuši ļoti nopietnas atlaides nekustamā īpašuma nodokļu virknei ļoti vērtīgām sabiedriskajām organizācijām: Latvijas Bērnu fondam, Kinematogrāfistu savienībai, dažādām sporta biedrībām...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. ... un uzsveru — arī uzņēmumiem. Tā ka es domāju, ka nekas slikts nebūtu, ja mēs arī baznīcām spertu soli pretī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: "Jā!") Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 52. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Salkazanova, Čevera, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi!

Godājamais Ministru prezident! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es šeit gribētu uzsvērt vienu, ka šis jautājums ir pietiekami labi zināms sabiedrībai, sabiedriskajām organizācijām, jo par šo jautājumu mums bija ļoti karstas diskusijas un debates, kad mēs cīnījāmies par pensiju referendumu un par to, lai tobrīd valdības priekšlikumi, kas veido šo situāciju, kurā mēs pašreiz esam ar pensijām, netiktu pieņemti. Toreiz mūsu oponenti, it īpaši jau Andris Šķēle, vairākkārt norādīja uz to, ka, ja šie valdības priekšlikumi netiks pieņemti, ja tie tiks noraidīti, tad, protams, radīsies ļoti lielas problēmas un būs mazas pensijas. Tagad ir pieņemti valdības priekšlikumi, un mēs ļoti labi redzam, kas notiek.

Kolēģi, tātad vispirms vairāk nekā 32% no jaunajām pensijām ir 30 latu apmērā, un tas arī ir tikai pateicoties tam, ka opozīcijas priekšlikums, ka pensijas nedrīkst būt zemākas par sociālo pabalstu, Sociālo un darba lietu komisijā tika pieņemts un pēc tam pieņemts arī šeit, Saeimā. Protams, par šo opozīcijas priekšlikumu balsoja arī virkne valdības pārstāvju, to es negribētu šeit noliegt. Bet 30 latu pensija — tā ir nenopietna pensija, ja mēs gribam runāt it īpaši par tādām lietām, lai godprātīgi, piemēram, īrnieki varētu samaksāt īres un komunālos maksājumus. Es gribētu redzēt tos godprātīgos īrniekus, kas no 30 latiem mēnesī to var nomaksāt. Minimālā alga, jūs ziniet, pašreiz ir 50 latu, drīz būs 60 latu. Iztikas minimums ir nepilni 84 lati. Tātad, kolēģi, tas ir pilnīgi skaidrs, ja mēs gribam šo situāciju saglabāt, mēs saglabājam šo dramatismu vairāku lielu iedzīvotāju daļu materiālajā nodrošinājumā. Es gribētu uzsvērt, ka šie cilvēki, kuri saņem šīs pensijas, ir strādājuši trīsdesmit, četrdesmit gadus un īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas vai nu ir strādājuši par nelielām algām, vai arī bijuši bez darba. Un arī šeit ir jāsaprot tas, ka mēs ar šo politiku radām ļoti smagu situāciju pašvaldībām, jo viņām vajadzēs kārtējo reizi izdalīt naudu sociālajiem pabalstiem, kā arī valsts pamatbudžetam, jo vajadzēs piemaksāt šo starpību līdz 30 latiem, jo pensijas pašreiz tiek aprēķinātas 5, 7, 14 latu apmērā, bet tās nevar būt mazākas par šo 30 latu robežu.

Kolēģi, es gribētu atzīmēt, ka ir vienkārši liekulība, ja mēs pensijas indeksējam vienreiz gadā — septembrī, tad, kad mums ir nevis inflācija, bet parasti deflācija. Kolēģi, tas norāda to, ka mēs vienkārši nepārtraukti mēģinām pierādīt pensionāriem, ka dzīves dārdzība gada laikā ir mainījusies par 18, 17 vai 19 santīmiem gadā, tad tas nav nopietni. Mums vajag atgriezties pie divām lietām, kas bija iepriekšējā likumdošanas variantā, ko valdības partijas ir izlabojušas, jo tā ir bijusi politiska kļūda, ka pensiju indeksācija ir divas reizes gadā un ka ņem vērā arī algu kāpumu, tātad sasaisti ar vidējo algu un sociālās apdrošināšanas iemaksām, ne tikai ar patēriņa cenas indeksu. Tādā gadījumā šīs indeksācijas lietas nebūs tikai joka darīšana un tautas smīdināšana vai naida izraisīšana, bet tad tā būs kaut cik godīga kompensācija.

Kolēģi, es gribētu norādīt uz to, ka cilvēkiem, kuriem nav lielas pensijas, piemēram, ir aprēķināta 5, 7, 14 latu pensija, šī indeksācija tiek rēķināta arī tieši no šiem latiem, nevis no 30 latiem. Es domāju, ka būtu pilnīgi nenopietni Saeimas deputātiem šādu situāciju saglabāt un teikt, ka tas ir pareizi. Tādā gadījumā mēs pilnīgi nodrošinām to, ka, inflācijai nepārtraukti augot, kaut arī tā mums nav augsta, viņu pensijas reāli turpinās samazināties, tā ir vienkārši atklāti netaisnīga norma. Kolēģi, es tāpēc arī uzskatu, ka mums vajadzētu skaidri apzināties to, ka arī strādājošiem pensionāriem jāsaņem pilna pensija, arī šeit valdības deklarācijā ir skaidri iezīmēts, ka tam ir jānotiek no šā gada 1.janvāra. Diemžēl šī situācija nav labota. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdības partiju deputātu vidū ir tādi, kas ir gatavi īstenot valdības deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist Baldzēna kungam, jo tiešām Baldzēna kungs ir studējis Pensiju likumu un Baldzēna kungs ir arī veicis aprēķinus. Šoreiz gan mēs neredzam šos aprēķinus, un, ja jūs atceraties referenduma laikus, tad tas bija viens no pārmetumiem, ka grozījumi bija sasteigti, ka grozījumi nebija aprēķināti, tāpēc arī valdība ir nolēmusi veikt izmaiņas Pensiju likumā, un šīs izmaiņas varbūt arī tieši sakritīs ar sociāldemokrātu iesniegtajiem priekšlikumiem, varbūt arī dažas nesakritīs. Es saprotu, ka sociāldemokrātiem ir patīkami piedāvāt priekšlikumus, kas ir labi, kas ir patīkami tiem, kas saņem šīs pensijas, bet valdība ir apņēmusies kompleksi veikt grozījumus, kur arī ir negatīvās puses. Un valdība šoreiz, kā ir solīts, neapņemas veikt sasteigtus grozījumus, un tāpēc ir izveidots grafiks, kādā veidā notiks apspriešana. Tad valdība paredzējusi, ka pensiju grozījumi būs šogad, tiks iesniegti šie grozījumi Sociālās apdrošināšanas padomē, kas ir trīspusējās padomes instruments, kur notiks apspriede, kur notiks izvērtēšana, skaitliska izvērtēšana, kur tiks izvērtēti ienākumu avoti. Un nākamais solis būs saskaņojums lielajā Nacionālajā trīspusējā padomē, un tad tiks iesniegti grozījumi Ministru kabinetā un Saeimā. Bet šos grozījumus tomēr, kā mēs visi labi zinām, labāk izskatīt mierīgā gaisotnē, nevis gaisotnē, kāda ir pirms marta vēlēšanām. Un, nemaz neiebilstot pret sociāldemokrātu priekšlikumiem, es tomēr aicinātu šoreiz kolēģus neatdot šo likumprojektu un noraidīt pagaidām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 2, atturas — 53. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Ādamsona, Salkazanova, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alkohola aprites likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Jūsu balsojums, dabiski, būs atbalsts vai nu zemkopības attīstībai Latvijā, vai arī tās daļējai iznīcināšanai Latvijā. Neapšaubāmi, ka šie grozījumi Alkohola aprites likumā, kas nosaka, ka jēlspirtu un spirtu drīkst ražot tikai no Latvijā audzētiem graudiem, tas ir, no kviešiem, rudziem, tritikāles, kā arī nav izslēgts, no kartupeļiem, ir vērsti uz lielas tautsaimniecības nozares, tādas kā lauksaimniecība, atbalstu Latvijā. Tāpat tas ir atbalsts un ļoti liels atbalsts mums zināmajam, nozīmīgajam bioetanola ražošanas projektam, kas paver iespējas radīt daudzus tūkstošus jaunas darba vietas Latvijā. Šie grozījumi absolūti nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, kā arī nav pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem. Nevienā Eiropas Savienības valstī nav tāda spirta un alkohola aprite, kāda tā ir Latvijā. Eiropas valstīs importa alkohols tiek aplikts ar ļoti augstiem ievedmuitas tarifiem, nemaz nerunājot par jēlspirta un spirta importu. Dabiski, ka piecās minūtēs es nevaru šeit jums nolasīt visus par un pret, es gribētu atgādināt cienījamiem "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem: jums bija savulaik ļoti skanīgs sauklis ar trīs "d" kombināciju — deboļševizācija, dekolonizācija un deokupācija. Tad, redziet, cienījamie tēvzemes biedri, Krievija ar tankiem vairs neokupēs Latviju, tā ļoti vienkārši izpirks nekustamos īpašumus Latvijā un tādā veidā kolonizēs visu Latviju, kas jau arī notiek, un tūlīt tas notiks arī ar "Latvijas balzamu", kuru nopirks visai cienījams biznesmenis Mihačs jeb Mihailova kungs. Un nobeigumā es varu sacīt, ka Latvija pēc nedaudz gadiem varētu būt tādā stāvoklī, kādā tā jau bija savas vēstures pastāvēšanas gaitā. Tas ir vācu krustnešu, zviedru un poļu laiks. Vairāk nekā divsimt gadu latvieši bija dzimtcilvēki vācu baronu muižās, bet ar Krievijas impērijas virsvadību. Tikai tagad un turpmāk tas varētu notikt otrādi. Latviešu cilvēki Latvijā būs Krievijas jauno biznesmeņu dzimtļaudis, tikai Eiropas Savienības virsvadībā.

Un tāpēc es lūdzu vismaz šo likumprojektu novirzīt izskatīšanai vai nu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, vai Tautsaimniecības komisijā, tad absolūti jūs nepārkāptu savas vienošanās. Un premjeram es gribētu pateikt, ka, premjera kungs, velti jūs uztraucaties, ka nevarētu izkontrolēt, teiksim, graudus, no kā tiktu ražots spirts spirta pārstrādes rūpnīcā. Priekš tā jūs esat premjerministrs un priekš tā ir institūcijas, kas varētu kontrolēt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Runās pret.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, nupat atskanēja tribīnē jauna gudrība no sociāldemokrāta, beidzot savu vietu atradušā, Grīga mutes. Okupācija un spirts. Tātad tikai pēc okupācijas beigšanās mēs esam sapratuši, ka spirts ir jādzer un ka tas jāražo Latvijā. Nu tātad no Grīga kunga ierosinājuma ir skaidri un gaiši redzams — nodzirdīt ar Latvijā ražotu spirtu latviešu tautu. Tas ir acīmredzami.

Trešais. Kaut ar vidusskolas izglītību, kaut nedaudz tehniski izglītots cilvēks sapratīs, ka piedāvājums, ka ražošanai drīkst izmantot tikai kaut kādas ierobežotas izejvielas no vienas valsts, tas ir tumsonības kalngals. Kaut ko tik dumju es šeit no tribīnes neesmu dzirdējis. Ar to es jūs arī apsveicu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alkohola aprites likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret— 20, atturas — 40. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā " nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Lāces, Gaiļa, Baloža, Jurdža iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Īss komentārs par šo likumu — "Par dzīvojamo telpu īri". Kā zināms, pašlaik Saeimā notiek plašas diskusijas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar ļoti daudziem priekšlikumiem. Tomēr atgadījums

22. decembrī ar iebrukušo namu Pulkveža Brieža ielā parādīja to, ka kapitālo remontu uzsākšana šādos denacionalizētos un likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos tomēr bieži vien notiek nesaskaņoti, un ministrs Makarovs iesniedza valdībā priekšlikumu ar domu 81. panta kārtībā izdarīt vēl vienu grozījumu šajā likumā, ko, protams, objektīvi agrāk nevarēja paredzēt. Koalīcijas padomē notika diskusija, kurā diemžēl viens no koalīcijas partneriem — Tautas partija — iebilda. Tādējādi mūsu frakcija tomēr pievērš šim jautājumam uzmanību cerībā, ka Saeimas deputāti atbalstīs un Valsts pārvalde un pašvaldības komisija atradīs iespējas šādu grozījumu iestrādāt vēl uz trešo lasījumu, apvienojot vēl varbūt šo projektu, ja to nodos komisijā, ar to jautājumu, ko pašlaik izskata. Kā zināms, šajā gadā, 2001. gadā, vairumā gadījumu paiet 7 gadu termiņš, kopš denacionalizēti un likumīgajiem īpašniekiem atdoti nami, tātad šīs īpašumtiesības ir atjaunotas, līdz ar to vairāk nedarbosies norma, ka nama īpašniekam, īzīrētājam jāierāda cita dzīvojamā telpa gadījumos, ja īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šī paša likuma 29. panta 4. un 5. punktu, tajos gadījumos, kad dzīvojamajai telpai nepieciešams remonts vai dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam. Attiecībā uz 5. punktu ir aizsardzība, kas iestrādāta likumā. Tajā pašā laikā attiecībā uz kapitālajiem remontiem, mūsuprāt, ir nepieciešama stingrāka reglamentācija, lai nepieļautu īrnieku izlikšanu, aizbildinoties ar kapitālā remonta iecerēm, gadījumos, kad priekšnoteikumi šāda remonta veikšanai vispār nav vai arī it kā šī atļauja tiek saņemta, taču remonts faktiski 6 mēnešu laikā netiek uzsākts un īrnieki atrodas uz ielas.

Aicinām šādu projektu nodot komisijā un diskutēt par to tālāk jau saistībā ar to likumu, kuru pašlaik skata. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pret runās Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts. Es uzskatīju, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atbalsta gan uzņēmējdarbību, gan dzīvokļu uzlabošanu, gan tos principus, ka katrs cilvēks var dzīvot, teiksim, nevis vienstāva dzīvoklī, bet divstāvu dzīvoklī, kā, cik es sapratu, dzīvo Grīnblata kungs. Bet šeit es redzēju kaut ko pilnīgi pretēju. Ja komunistiem kādreiz bija teiciens — katram pēc vajadzības, tad tagad ir parādījies diezgan dīvains teiciens — kapitālā remonta nepieciešamība. Rīgas problēma ir tā, ka 50 gados Rīgas dzīvojamajās ēkās netika ielikti nekādi līdzekļi kā tādi. Ja māja kaut kādā veidā vēl var stāvēt un tā gluži nebrūk kopā, un jebkurš būveksperts var pateikt, ka šeit kapitālais remonts var būt pēc 10, 15 vai 20 gadiem, tad jautājums ir par to, vai šī nama īpašniekam vai tiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā ēkā, ir tiesības šo māju pārbūvēt. Vai šīs mājas īpašniekiem ir tiesības uzlabot šos dzīvokļus, vai viņam ir tiesības izbūvēt šajā ēkā, teiksim, divstāvu dzīvokļus, vai viņam ir tiesības no maziem — vienu un divistabu dzīvokļiem — izbūvēt 4 un 5 istabu dzīvokļus vai nav šīs tiesības. Vai ēkas īpašniekam ir tiesības tādās mājās, kas tiešām var samērā labi stāvēt, bet kur teiksim, ir ļoti neērta un slikti izplānota santehnika, kur ir ļoti slikta instalācija, kur varbūt nav verandas vai terases, vai viņam ir tiesības to visu darīt? Ja mēs skatāmies, kas ir noticis pēdējos 20–30 gados, un es "Tēvzemes" kolēģiem ieteiktu ļoti silti iepazīties ar to pieredzi, kas pašreiz notiek Austrumberlīnē un citās bijušajās sociālistiskajās valstīs, tad tur masveidīgi pārbūvē šo veco dzīvojamo fondu. Lai pārbūvētu šādu ēku, teiksim, 40–50 dzīvokļu ēku, lai pārbūvētu un izbūvētu šeit kādus 15–20 ļoti labi izplānotus dzīvokļus, ir vajadzīgs miljons, 2 miljoni, pat 3 miljoni latu. Tātad šinī gadījumā jautājums ir tāds: vai nama īpašnieks var pārbūvēt šo ēku un pēc tam šos dzīvokļus pārdot privātīpašumā jauniem īpašniekiem vai viņš to nevar darīt? Es saprotu pēc šī priekšlikuma, ka būs kaut kādi atļāvēji, aizliedzēji, kas vispirms noteiks tādu jēdzienu kā kapitālā remonta nepieciešamība. Turklāt noteiks nevis, teiksim, sociologi vai ārsti, vai tirgus prasības noteiks, bet noteiks būveksperti, tātad būveksperti katrā gadījumā aizrādīs, ko darīt.

Tikpat nepieņemams ir šī te iesnieguma, ja jūs skatījāties, teiksim, attiecīgais punkts par normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akceptēto būvprojektu, lai saņemtu būvatļauju. Ja jums ir ēka apgrūtināta, ja šajā ēkā ir īrnieki un nama īpašnieks grib šo ēku tiešām pārbūvēt pēc līguma termiņa beigām, pēc šiem 7 gadiem, viņš nevar dabūt šo būvatļauju.

Tieši tas pats ir attiecībā uz 4. punktu. Namīpašnieks nekādā gadījumā nespēs dabūt dokumentus, kas apliecinātu, ka viņš var saņemt kredītu bankā, jo apgrūtinātam īpašumam šo kredītu nav iespējams saņemt. Es saprotu, ka varētu būt problēma un cilvēki varbūt daži domā šeit Saeimā, ka masveidīgi sāksies dzīvokļu kaut kāda pārbūve un masveidīgi cilvēki tiks izlikti no dzīvokļiem. Nē, es domāju, ka šādu ēku nepieciešamību noteiks tirgus. Un varbūt būs ļoti nedaudzas ēkas. Bet arī šis priekšlikums pašreiz nav vajadzīgs tā iemesla dēļ, ka pašreiz tiesās strīdi, teiksim, par izlikšanu kapitālā remonta dēļ ir tikai daži procenti. Tas ir tik neliels procents pašreiz un tas ir tik nesvarīgi, ka nebūtu vērts kaut kādā veidā ierobežot cilvēku iniciatīvu. Es domāju, ka Rīgas problēma, kur ir daudz jūgendstila ēku un kur ir ļoti daudz ārkārtīgi vērtīgu ēku ar padomju laikā pat izbūvētiem komunālajiem dzīvokļiem, būtu daudz svarīgāk piesaistīt, varbūt katrā dzīvojamā rajonā, katrā kvartālā, katrā blokā vismaz vienu vai divas mājas pārbūvēt. Un to noteiktu tirgus.

Es domāju, ja citā attiecīgā vietā vienu vai divas mājas pārbūvētas, pieprasījums dotajā brīdī nebūtu lielāks, un vairāk jau šādas mājas nepārbūvētu, jo mākslīgi jau visu nevar izbūvēt vai uzlabot šo plānojumu, tas būtu atkarīgs no pirktspējas. Tātad pakāpeniski, pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, tiktu šīs ēkās pārbūvētas. Tāpēc man ir aicinājums šeit atturēties no nodošanas komisijai, jo komisija nevar šeit uzlabot pilnīgi neko šajā priekšlikumā. Tas ir faktiski tāds jauno komunistu priekšlikums, kas ir aplams visos punktos. Es domāju, ka vajadzētu atturēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 5, atturas — 19. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es jūs lūdzu neiebilst pret šo likumprojektu — nodot kā atbildīgajai un vienīgajai tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Kāpēc? Patiesību sakot, mēs neesam ar šo normu izdarījuši nekādus būtiskus grozījumus šajā likumā, pieņemtajā likumā. Eiropas komisija ir mainījusi kārtību jeb, pareizāk sakot, numerāciju tiem sertifikātiem, kurus izdod, kas apliecina labu ražošanas kvalitāti vai arī korektu ražošanas procesa vadību. Un tikai šo tehnisko grozījumu dēļ mēs bijām spiesti mainīt arī likumu. Vienlaikus es arī uzskatu, ka šis likumprojekts būtu jāizskata kā steidzams, bet par to mēs, protams, diskutēsim pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Leiškalns vēlas runāt pret?

K.Leiškalns. No zāles: "Par ko ir runa?"

Sēdes vadītājs. Par komisiju maiņu. Lūdzu, Kārlis Leiškalns!

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Tā kā likumā ir vairāki tehniskas dabas labojumi, es aicinu nodot tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Turklāt es aicinātu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju ne tikai noteikt steidzamību, bet izskatīt bez papildu laika priekšlikumu iesniegšanas noteikšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā vienīgajai komisijai? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Imanta Stirāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" un lēmuma projektu "Par deputāta Imanta Stirāna ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām deputāta Imanta Kalniņa iesniegumu ar lūgumu "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.janvārī" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmuma dienesta iesniegumu un administratīvo protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Oļegs Deņisovs. Jums ir pieejams administratīvā pārkāpuma protokols, kurā ir norādīti trīs punkti. Tātad trīs pārkāpumi, kā arī Oļega Deņisova sniegtie paskaidrojumi Valsts ieņēmumu dienestam. Savā sēdē komisija iepazinās gan ar dokumentiem, gan arī uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļas priekšnieces informāciju par šo pārkāpumu būtību un izvērtēšanu pēc deputāta paskaidrojuma saņemšanas.

Kā jūs redzat no dokumentiem pievienotā protokola, pārkāpuma raksturs ir tāds, ka deputāts Deņisovs nav uzrādījis amatu sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, kā arī nav norādījis parādu saistības savā ikgadējā deklarācijā.

Apspriežot šo jautājumu, deputāts cēla iebildumus par amata uzrādīšanu, bet apstiprināja, ka parādu saistības tik tiešām deklarācijā nav uzrādījis. Tās ir parādu saistības 5000 latu apmērā. Līdz ar to komisija, izvērtējot materiālu un uzklausot gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvi, gan pašu deputātu, vienbalsīgi nolēma atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu — piekrist 7.Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu Saeimu atbalstīt jums piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības par Administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 13. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 2666 — "Grozījumi likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" — trešajam lasījumam priekšlikumi nav ienākuši. Tādēļ ir priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šo likumprojektu pieņemt tādā variantā, kā tas tika pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Šī likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Arī pret šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma neviens nav iebildis, nav saņemti nekādi priekšlikumi vai labojumu pieteikumi. Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajam, galīgajam lasījumam. Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Līgums par starptautiskas organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH)" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Jā, arī šim likumprojektam kolēģi nav izrādījuši radošo interesi un nekādi papildinājumi nav tapuši. Tātad aicinu atbalstīt to esošajā redakcijā otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rūpīgi izskatīja Ministru kabineta virzīto likumprojektu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Lietas būtība ir sekojoša. Pašreiz politiski represētās personas statusu nosaka vietējās pašvaldības. Valsts institūcija bija saņēmusi iesniegumu no Latvijas pilsoņa, kas dzīvo Stokholmā, Rozes kunga par to, lai viņam dzēstu sertifikātus par represijā pavadītajiem gadiem. Katrā ziņā ārzemēs dzīvo zināms skaits politiski represētās personas, kurām nevar pašvaldības pēc esošā likuma noteikt šo statusu. Un tāpēc Ministru kabinets nāca ar priekšlikumu, lai šo politiski represētās personas statusu nosaka Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieprasīja no vairākām ministrijām slēdzienus, vai tas atstās iespaidu uz budžetu, jo anotācijā ir rakstīts, ka tas it kā neiespaido budžetu. Mēs saņēmām atbildi no Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra, kurš mums dod atbildi par to, ka pašreiz šī centra rīcībā ir dati, ka pieteikumus kompensācijas sertifikātu dzēšanai, izmaksājot kopsummā 167 000 latu, ir jau iesniegušas 42 ārvalstīs dzīvojošās politiski represētās personas. Tādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar rūpīgi izskatīja un vienbalsīgi pieņēma sekojošu lēmumu, ka Ministru kabineta iesniegto likumprojektu vajadzētu virzīt otrajam lasījumam, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izdarīs izmaiņas likumprojektā — nevis atzīt visas personas tādā veidā, kā viņi liek priekšā, bet tikai Latvijas Republikas pilsoņus.

Es aicinātu Saeimu pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets, un otrajam lasījumam pēc tam mēs izdarīsim savas izmaiņas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.G.Vidiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina līdz 1.februārim.

Sēdes vadītājs. 1.februāris. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Es gribu ierosināt 15.februāri, jo frakcijas deputāti saņēmuši ļoti daudzus priekšlikumus, lai tiktu precizēts politiski represēto personu statuss. Ir vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks, lai novērstu tās nesaskaņas, kas ir Ministru kabineta dažādos noteikumos un šajā likumā. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vispirms lemsim par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.februāri. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 15.februāris.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies, cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura nr. ir 2585 — "Grozījumi likumā "Par Latvijas Valsts karogu"". Grozījums ir iesniegts no Ministru kabineta, un faktiski redakcionāli grozījumi ir sagatavoti Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā. Šo jautājumu ir skatījusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, konceptuāli ir atbalstījusi šos grozījumus, un pavisam īsi centīšos ieskicēt šo piedāvāto grozījumu būtību.

Tātad neskatoties uz to, ka jau 1994.gada 24.novembrī Latvijas Republikas likuma "Par valsts karogu" 2.4.pantā ir ietverta norma, kura, stiprinot Baltijas valstu vienotību, paredz Igaunijas un Lietuvas karogu pacelšanu šo abu Baltijas valstu Neatkarības dienās kopā ar Latvijas valsts karogu, šajos gados šī norma diemžēl ir radījusi vairākus pārpratumus, ne vienmēr ir bijusi iespēja visām trijām Baltijas valstīm vienoti atzīmēt šo valstu neatkarības dienas. Līdzīgs likums ir spēkā arī Lietuvas Republikā, arī Igaunijas Republikā. Un faktiski šo grozījumu mērķis ir mēģināt maksimāli precīzi reglamentēt kārtību un konkrētās dienas, kurās Latvijas Republikā kopā ar Latvijas valsts karogu ir paceļami arī Lietuvas Republikas karogi, tātad tas būtu 16.februārī, un Igaunijas Republikas karogi — 24.februārī. Un noteiktas vietas, kur tas ir jādara noteikt, proti, pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas, Latvijas Republikas Ministru kabineta ēkas, kā arī Rīgas pils Svētā Gara tornī. Tātad tās ir vietas, kur Baltijas brāļu tautu neatkarības dienās blakus Latvijas karogam plīvo arī Lietuvas un Igaunijas karogi. Bez tam gan 16.februārī, gan 24.februārī pašvaldībās pie pašvaldību domju, padomju ēkām, pie dzīvojamajām ēkām ir jābūt paceltiem Latvijas Republikas karogiem. Tātad nav vairs šī duāli saprotamā prasība, ka bieži vien it kā būtu nepieciešams pacelt arī Lietuvas vai Igaunijas karogu. Tāda ir šo grozījumu pamatbūtība, un, izskatot iesniegtos grozījumus likumā "Par Latvijas valsts karogu", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu, pamatojoties uz to, ka tuvojas 16.februāris — Lietuvas Republikas neatkarības diena, kurā faktiski jau šim jaunajam likumam vajadzētu darboties pilnā spēkā.

Es aicinātu cienījamos kolēģus atbalstīt šī likuma izskatīšanu steidzamības kārtā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par pirmo lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Dambergs. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 30.janvārim, otrdienai.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums...

G.Dambergs. Un izskatīšanas datums, es domāju, nākamajā sēdē — 1.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja divus priekšlikumus, kas tika sagatavoti minētajam likumprojektam. Un, skatot to secībā, tātad pašas Juridiskās komisijas 1.priekšlikums, ko loģiski komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 2.pantā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Rasnačs. Savukārt 3.pantā arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt.

Dz.Rasnačs. Un komisija aicina balsot par minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30.janvāri.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.2328. Šis likumprojekts tika iesniegts Saeimā vēl pagājušā gada 5.oktobrī, un nu jau ir pagājuši vairāki mēneši viena iemesla dēļ — tāpēc, ka Juridiskā komisija apkopoja pilnīgi visu informāciju, lai varētu pieņemt lēmumu par šī projekta tālāku konceptuālu virzīšanu. Tātad ir saņemta informācija no nepieciešamajām valsts institūcijām, kā arī no Carnikavas pagasta padomes, un vienlaikus jāsaka, ka šis likumprojekts, protams, otrā lasījumā tiks nedaudz precizēts tā virsrakstā, jo te runa ir par nodošanu, nevis par atdošanu, un, kā zināms, līdz ar nodošanu ir uzlikts aizliegums atsavināt vai ieķīlāt minēto īpašumu. Tas būs neliels precizējums turpmākajā likumprojekta virzīšanas gaitā. Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt šo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam varētu būt 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Reģistrācijas nr.757. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", dokuments nr.2596 un likumprojekta reģistra nr.757, ko iesniedzis Ministru kabinets. Ministru kabinets ir sagatavojis divus papildinājumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas saistīts ar valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanu, un piedāvā noteikt administratīvu sodu atbildīgām amatpersonām, kuras nesagatavo un neiesniedz, kā arī neiesniedz attiecīgus grozījumus šajos sarakstos, kuru pienākums ir šādus sarakstus iesniegt, kas noteikts Korupcijas novēršanas likumā. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja tā virzīšanu pirmajā lasījumā, un šeit ir paredzēta šādu attiecīgu grozījumu izdarīšana, un arī tālākajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieciešami daži precizējumi. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 2.februāris.

Sēdes vadītājs. 2.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.2622, likumprojekta reģistra nr.772. Arī likumprojekts, ko sagatavojusi un iesniegusi Saeimā valdība, "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Šie grozījumi ir saistīti ar attiecīgas kārtības nodrošināšanu alkoholisko dzērienu un spirta tirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā ar benzīnu un dīzeļdegvielu. Attiecīgi ir paredzēts grozīt 155.3. un 155.6.pantus. Šeit novitāte ir tāda, ka šīs ir — benzīns un alkohols ir, un tabakas izstrādājumi ir — akcīzes preces, un loģiski, ka par šādu preču tirdzniecību valsts ir ieinteresēta saņemt likumā noteiktās nodevas un nodokļus, kā arī akcīzes nodokli. Un līdz ar to, protams, šeit ir liela nodokļu masa, kas, protams, dažādus likuma pārkāpējus ieinteresē tirgot šīs preces, apejot šo nodokļu maksāšanu vai citādā veidā izvairoties no likumā noteiktās kārtības un kontroles. Tādējādi arī valdība piedāvāja pastiprināt atbildību par šiem pārkāpumiem. Šeit parādās arī administratīvais arests — 15 diennaktis. Nu par šiem jautājumiem jau Iekšlietu ministrija un policija, man liekas, ir diskutējusi vismaz ja ne pēdējos septiņus gadus, tad pēdējā laikā noteikti. Nu, šis priekšlikums tagad ir valdības priekšlikumā iemiesojies, un šeit attiecīgi paralēli naudas sodam tiek piedāvāts šis administratīvais arests, jo bieži alkoholu vai tabaku tirgo personas, kuras, protams, nav spējīgas samaksāt nekādu sodu, un šis administratīvais arests attiecīgi būtu adekvāts. Komisija šos abus priekšlikumus atbalstīja.

Vēl ir piedāvāts papildināt šo kodeksu ar 202.1.pantu par notikumu vietā uzstādīto norobežojumu zīmju patvaļīgu šķērsošanu, pārvietošanu, bojāšanu, iznīcināšanu. Šeit mums bija diskusija par šo jautājumu. Ir nepieciešama dziļāka analīze, ko mēs varam izdarīt otrajā lasījumā, principiāli piekrītot, ka šādi labojumi ir jāveic, tomēr mēs saistām šos priekšlikumus kopā ar nepieciešamo valsts policijas vai pašvaldības policijas darbinieku rīkojumu izpildīšanu. Šeit pašvaldības policija, piemēram, nav minēta, tajā pašā laikā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem atkal vajadzētu būt attiecīgām tiesībām ne tikai uzstādīt barjeras un lentas, bet arī dot citus rīkojumus, kuri gan braucējiem, gan kājām gājējiem ir saistoši notikumu vietā. Šis jautājums ir daudz plašāks nekā iesniegtais, bet konceptuāli mēs piedāvājam šobrīd atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tad strādāt pie šī panta precizēšanas otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 2.februāris.

Sēdes vadītājs. 2. februāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu ", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī konvencija paredz, ka līgumslēdzējas puses, kas šo konvenciju parakstījušas, un šo konvenciju parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis, Eiropas Kopienas valstis un arī citas valstis, paredz aizsargāt katra cilvēka cieņu un identitāti un ikvienam bez kādas diskriminācijas garantē viņa integritāti, domāta ir viņa ķermeņa integritāte un tiesības, un citas tiesības, kas ir saistībā ar biomedicīnu, medicīnu un ar bioloģijas pielietošanu attiecībā pret cilvēku.

Ir paredzētas daudz un dažādas regulācijas, teiksim, par to, kā tiek nodrošināta cilvēka piekrišana un kā šī verifikācija par to, vai cilvēks brīvprātīgi to ir darījis vai ne, tiek kontrolēta, un privātās dzīves tiesības, informācijas aizklātība un tā tālāk. Tātad šis dokuments ir visai būtisks šajā te periodā, kad strauji attīstās biomedicīna, un atbildīgā komisija atbalstīja šī likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. Būtu 2. februāris.

Sēdes vadītājs. 2. februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Konvencijas par cilvēktiesībām un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šis papildprotokols aizliedz jebkuras darbības ar mērķi radīt cilvēku, kas ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga, dzīvam vai mirušam. Un ģenētiski identisks cilvēks šīs konvencijas izpratnē ir cilvēks, kuram ir līdzīgs gēnu komplekss kā citam cilvēkam.

Tātad faktiski šī konvencija paredz to, ka Latvija pievienosies tām valstīm, kuras aizliedz cilvēku klonēšanu.

Atbildīgā komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicina darīt to arī jūs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu tomēr pievērst uzmanību šim papildprotokolam. Kā jūs zināt, nesen Anglijā pieņēma likumu, kas atļauj cilvēka embriju klonēšanu līdz 14 dienām. Kamdēļ tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tamdēļ, lai medicīnā iegūtu cilvēku audus, kurus varētu ārstnieciski lietot slimniekiem. Tamdēļ es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šā protokola pieņemšanu, bet noteikt pietiekami ilgu termiņu otrajam lasījumam, un šī perioda laikā konsultēties ar mediķiem, zinātniekiem — varbūt mums tomēr iet līdzīgu ceļu kā Lielbritānijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Jā, protams, varētu noteikt arī ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Gan jāsaka, ka atbildīgā komisija konsultējās ar zinātniekiem, un jāsaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis šo konvenciju visas ir parakstījušas.

Labi, katrā ziņā es neiebilstu pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 20. februāris, ja tas apmierina Vidiņa kungu.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

G.Krasts. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 2, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20. februāris.

Sēdes vadītājs. 20. februāris. Iebildumu nav.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Imanta Stirāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Imanta Stirāna ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Gundaram Bojāram.

G.Bojārs (LSDSP). Cienījamie Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas delegāti, kas piedalīsies šī gada 5.— 6.—7. februāra sēdē Briselē, lūdzu ierasties pēc 5 minūtēm uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija! Lūdzu uz pavisam īsu sēdi apakškomisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt pēc sēdes noslēguma.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ļoti gara sēde pusstundu pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka pulksten 17 ir cerības uzklausīt ministra atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Kārlis Leiškalns, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 25.janvāra sēdes

Sēdi vada Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Pienācis laiks sniegt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam ir jāatbild uz deputātu Leona Bojāra, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Pētera Salkazanova un Andra Bērziņa jautājumu Par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā.

Ministru prezidents ir pilnvarojis labklājības ministru Andreju Požarnovu sniegt atbildi uz šo jautājumu. Atbilde ir sniegta rakstiski. Neviens no jautājuma uzdevējiem nav ieradies uz šo sēdi. Līdz ar to uzskatām, ka atbilde uz jautājumu ir sniegta. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Požarnovs

Uz jaut. Nr.86 — dok. Nr.2717

Par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā

 

Labklājības ministrija iepazinās ar 2000. gada 19. decembra deputātu jautājumiem Nr.86, un, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, sniedzam šādu informāciju:

1. Tuberkulozes izplatību veicinoši faktori ir sociāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās (plaušu tuberkulozei ir cieša saistība ar sabiedrības sociālo labklājību), nepilnvērtīgs un nepietiekams uzturs, alkoholisms, stress, slikti sadzīves apstākļi (pārapdzīvotība — īpaši cietumos). Ārstēšanas kursa neievērošanas rezultātā palielinās pret medikamentiem nejūtīgo tuberkulozes formu skaits. Visi minētie faktori veicina gan tuberkulozes aktivizāciju jau kādreiz inficētām personām, gan palielina no jauna inficēto cilvēku skaitu. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem tuberkulozes epidemioloģiskais stāvoklis pasaulē pasliktinās kopš 1990. gada. Eiropas valstīs saslimstība ar tuberkulozi svārstās no 4 līdz 80 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, un deviņdesmitajos gados novērota tendence saslimstības pieaugumam vairākās Eiropas valstīs.

2. Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka tuberkulozes apkarošanu un profilaksi nevar veikt un neveic viena organizācija. Sekmīgam tuberkulozes apkarošanas problēmu risinājumam valstī nepieciešama multidisciplināra pieeja visam tuberkulozes apkarošanas darbam kopumā, kurā atbildība jāuzņemas gan ārstiem, gan tuberkulozes slimniekiem, gan politiķiem.

Tuberkulozes un plaušu slimību pacientu augsti kvalificētu ārstniecību veic bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs", kurš nodrošina arī tuberkulozes un plaušu slimību ārstniecības iestāžu darba metodisko vadību un koordinē tuberkulozes un plaušu slimību speciālistu apmācību.

Ir izstrādāta "Nacionālā tuberkulozes apkarošanas programma" laika posmam no 1999. gada līdz 2003. gadam, kuras izstrādē un plānošanas procesā izmantotas Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas tuberkulozes apkarošanai valstī ar augstu tuberkulozes saslimstību un multirezistences līmeni.

3. Obligāto veselības pārbaužu apjomu personām, kuras strādā skolās, bērnudārzos, ēdināšanas un pārtikas uzņēmumos, nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 4. marta noteikumu Nr.86 "Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā" 11. punktu izdotais Labklājības ministrijas 1998. gada 12. janvāra rīkojums Nr.8 "Par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību", kas paredz, ka minētajiem darbiniekiem reizi gadā veicama plaušu fluorogrāfiskā izmeklēšana un terapeita vai ģimenes ārsta apskate. Minētā rīkojuma izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

Turklāt konstatējot saslimšanas gadījumu ar tuberkulozi, tuberkulozes dienesta darbinieki apseko un pārbauda gan saslimušā darbabiedrus, gan ģimenes locekļus un bērnus.

2001. gada 25. janvārī Labklājības ministrs A.Požarnovs

Kopsavilkums

2001. gada 25. janvāra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumu:

— "Grozījums likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"". (Reģ.nr.679) (dok.nr.2666) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

 

 

2.lasījumā pieņēma likumus:

— "Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm". (Reģ.nr.721) (dok.nr.2404; nr.2697) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu". (Reģ.nr.688) (dok.nr.2287; nr.2698) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Līgums par starptautiskas organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH)". (Reģ.nr.687) (dok.nr.2286; nr.2699) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai". (Reģ.nr.525) (dok.nr.1769; nr.2668) Balsojums: 84 par, 1 pret, 2 atturas.

 

 

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"". (Reģ.nr.750) (dok.nr.2585; nr.2660) Balsojums par steidzamību: 86 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". (Reģ.nr.715) (dok.nr.2376; nr.2493) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu virsnieku apvienībai". (Reģ.nr.707) (dok.nr.2328; nr.2669) Balsojums: 71 par, 0 pret, 13 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.757) (dok.nr.2596; nr.2688) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.772) (dok.nr.2622; nr.2693) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu". (Reģ.nr.654) (dok.nr.2185; nr.2695) Balsojums: 86 par, 1 pret, 0 atturas.

— "Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu". (Reģ.nr.653) (dok.nr.2184; nr.2696) Balsojums: 84 par, 2 pret, 1 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību". (Reģ.nr.791) (dok.nr.2670; nr.2670A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"". (Reģ.nr.794) (dok.nr.2678; nr.2678A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.795) (dok.nr.2679; nr.2679A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". (Reģ.nr.796) (dok.nr.2691; nr.2691A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.797) (dok.nr.2692; nr.2692A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs". (Reģ.nr.798) (dok.nr.2694; nr.2694A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Pieņēma lēmumus:

— "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības". (dok.nr.2662) Balsojums: 60 par, 0 pret, 13 atturas.

— "Par deputāta Imanta Stirāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". (dok.nr.2711) Balsojums: 91 par, 1 pret, 1 atturas.

— "Par deputāta Imanta Stirāna ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā". (dok.nr.2712) Balsojums: 87 par, 0 pret, 3 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". (Reģ.nr.790) (dok.nr.2665; nr.2665A) Balsojums: 36 par, 1 pret, 52 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.792) (dok.nr.2671; nr.2671A) Balsojums: 29 par, 2 pret, 53 atturas.

— "Grozījumi Alkohola aprites likumā". (Reģ.nr.793) (dok.nr.2674; nr.2674A) Balsojums: 19 par, 20 pret, 40 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu L.Bojāra, E.Baldzēna, J.Čevera, P.Salkazanova un A.Bērziņa jautājumu par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā. (dok.nr.2717)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 25. janvāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šoreiz man vairāk jārunā par to, ko Saeima šodien neizdarīja, nekā par to, ko izdarīja. Sadaļā "Prezidija ziņojumi" bija iesniegti deviņi likumprojekti, taču Saeima nodeva komisijām tikai sešus. Domāju, ka pareizi darīja, un paskaidrošu, kāpēc.

Pirmais iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Tajā bija vēlme atkal aktualizēt pirms dažiem mēnešiem kompromisa veidā jau izlemto jautājumu par to, vai reliģiskajām organizācijām, baznīcām maksāt vai nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tas bija viltīgs, bet samērā nodevīgs mēģinājums tagad — gada vidū — destabilizēt finansu un, iespējams, arī politisko situāciju valstī un atņemt pašvaldībām, kuras jau rēķinājušās ar to, ka varēs iztērēt dažādiem mērķiem, tajā skaitā arī cilvēku labā, apmēram 420 000 latu, kas, starp citu, ir liela nauda. Tātad atņemt pašvaldībām šo ieplānoto nodokli un gada vidū vēlreiz atklāt Saeimā diskusiju par to, maksāt vai nemaksāt nodokli par zemēm un ēkām, kuras, es atgādinu vēlreiz, izmanto tieši komerciāliem mērķiem un tieši peļņas gūšanai. Par to, kas netiek izmantots peļņas gūšanai, bet izglītībai, sociālām lietām, vēl jo vairāk — Dieva lūgšanai, nodokļi nav jāmaksā. No nodokļiem par komerciālu darbību pašvaldībām ir tiesības atbrīvot baznīcas pat līdz 100% apmēram. Motivācija bija tāda, ka pozīcijas partijas, tajā skaitā "Latvijas ceļš", nevarēja mainīt viedokli divu mēnešu intervālā, pat tad, ja opozīcijai to ļoti gribētos.

Par valsts pensijām runājot, tas ir ārkārtīgs populisms, lielāks nekā pirmajā likumprojektā. Kārtējo reizi tiek mēģināts rīdīt vienus pensionārus pret otriem, represētos pret citiem pensionāriem. Vēl citas lietas, kas acīmredzami atkal radītu milzīgu robu sociālajā budžetā un ar laiku apdraudētu pensiju izmaksu vispār. To var atļauties tikai opozīcija. Atbildīgas valdības partijas par to nebalsoja un nebalsos, ja vien neredzēs, ka finansiāli par to var balsot un ka tas neapdraud sistēmu kopumā. Šai sistēmai jāpastāv vēl ilgi pēc tam, kad esošās politiķu paaudzes būs nomainījušās un, ja tas tā nebūs, tas nozīmē — graut valsti.

Mēs neatbalstījām grozījumus Alkohola aprites likumā, jo tie, iespējams, labi domāti, tomēr vēlāk varētu radīt lielas problēmas pašiem alkohola ražotājiem, kurus cienījamie kungi, kas iesniedza šo likumprojektu, tik ļoti grib aizstāvēt.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es gribu uzsvērt, ka sociāldemokrātu priekšlikums, ka baznīcām nevajadzētu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, nav nekas jauns. Šāda norma ir daudzās Eiropas Savienības valstīs. Valdības partijas par to ir labi informētas. Pats Gundars Bērziņš ir publiski vairākkārt teicis, ka nauda, ko iekasēs, būs 200 000 latu. Jautājums ir vienkāršs, mēs esam atbalstījuši to, ka nebūs jāiekasē nauda par labdarību, par sociālo aprūpi, arī par personāla apmācību, bet esam uzlikuši nekustamā īpašuma nodokli visām kristīgajām skolām, svētdienas skolām un daudziem citiem jautājumiem. Mēs neesam uzdevuši jautājumu, ko uzdeva "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Imants Kalniņš sēdē, kad mēs izskatījām šo budžetu: no kurienes baznīca ņems šo naudu? Un cik valsts iegūs no baznīcas? Vai tas ir tā vērts? Konstatējot, ka valdības priekšlikums jau tobrīd bija nesagatavots, tas ar balsu vairākumu tika pieņemts. Tagad mēs redzam, ka šī situācija turpinās.

Mūsuprāt, ir jāsaprot, ka baznīca nevar naudu ņemt no saviem ziedotājiem — draudžu locekļiem, jo viņi ir trūcīgi. Tas ir valdības ilglaicīgas atbildības jautājums, kāpēc mūsu iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema.

Otrkārt, gribu teikt, ka baznīcai tiešām ir nepieciešams uzturēt baznīcu ēkas, kas ir ļoti lielas, ziemā jāapkurina milzu kubatūra. Neviens nevar apstrīdēt, ka remonti jāveic un ēkas ne tikai jāapsaimnieko, bet arī jāatjauno visas kultūras un mākslas vērtības, kas ir šajās baznīcās. Ka pieminekļu inspekcijai izdalītie līdzekļi ir katastrofāli zemi, to valdības aprindas pašas neapšaubāmi atzīst.

Es gribu uzsvērt, ka jāsaprot, ka visu nevar pakārtot tirgus principam. Mēs nevaram, kā saka kolēģis no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Dzintars Rasnačs, piespiest baznīcu ar varu komercializēties. Tāds ir šis virziens, ko pašreiz valdība kopumā, ne visi deputāti, tomēr dara.

Vēl es gribu uzsvērt par pensijām, ka sociāldemokrātiem ir ekonomiskais pamatojums, un to mēs esam paziņojuši preses konferencē. Mēs bijām gatavi to iesniegt, lai tas tiktu nodots komisijām, kā paredz Saeimas Kārtības rullis. Pēc kāda laika mēs šo piedāvājumu atkārtosim, jo valdības deklarācijā valdība apņēmusies jau no 2001.gada 1.janvāra dot iespēju strādājošajiem pensionāriem saņemt šo pensiju, jo šādi cilvēktiesību pārkāpumi nav pieņemami pat no Pasaules bankas viedokļa. Ja valdība grib pildīt kaut ko no savām saistībām, tad būtu laiks to apzināties un izdarīt atbilstoši valdības deklarācijai.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Diemžēl Saeimas darbā arvien vairāk iezogas tuvojošos pašvaldību vēlēšanu ietekme. Saeimas deputāti sāk kaismīgi iesaistīties lētos saukļos un propagandās. Viens pēc otra sāk parādīties aizvien vilinošāki priekšlikumi: dosim tiem šo, tiem to! Tikai neviens no to ierosinātājiem nevar skaidri pateikt, kas būs tad, ja mēs šādus priekšlikumus pieņemsim, un kurš būs atbildīgs par to, kas noticis. Kā no pārpilnības raga sāka birt solījumi gan šodien, gan pagājušajā sēdē, birs arī turpmākajās sēdēs līdz pat 11.martam. Pēc tam varbūt iestāsies neliels klusums un tad atkal atsāksies ar jaunu sparu.

Man gribētos aicināt, varbūt kaut nedaudz saliksim prātus kopā un pastudēsim iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, un paskatīsimies, cik skaisti solījumi biruši no visādām mutēm un ko darījuši solītāji tad, kad sākuši darboties. Domāju, ka viens no galvenajiem lēnās attīstības iemesliem mūsu valstī ir šī aklā pakļaušanās kārtējiem rozā vai kādā citā krāsā krāsotiem eņģeļiem.

Nosaukšu vienu raksturīgu piemēru no šodienas solītāju mutēm, kas savos priekšlikumos aizgāja pat tik tālu, ka gribēja aizliegt mūsu valstī ievest izejvielas. Cilvēkam, kas kaut ko saprot no saimniecības, ir skaidrs, ka tikai visneattīstītākās valstis nodarbojas ar izejvielu izvešanu un gatavās produkcijas ievešanu. Ja šāds priekšlikums šodien tiktu atbalstīts, tas veicinātu vietējā alkohola sadārdzināšanos Latvijā un dotu iespēju lēta kontrabandas spirta ievešanai. Es ceru, ka ierosinātāji to tā nedomāja, bet, ka viņi šajā reizē nesaprata, ko dara, tas nu gan ir pilnīgi skaidrs. Beigās sāka salīdzināt spirta ievešanu ar krievu tankiem 1940.gadā. Nu, tas jau bija pāri par visu. Jāsaliek viss kopā, jārēķinās ar stāvokli un jānāk ar priekšlikumiem, kas kaut ko valstī var uzlabot un sakārtot, nevis ar lētiem priekšvēlēšanu aicinājumiem. Tādā veidā jāaicina mūs visus kopīgi uz sadarbību.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Kolēģi aizmirsa vēl vienu svarīgu jautājumu, kurš atrisināsies 1.februārī, tas ir jautājums, vai Latvijas valsts trešo reizi spēs pārdot kuģniecību vai nespēs. Mūsu frakcijā izbrīnu izraisīja ažiotāža, kas izvērsās pagājušajā plenārsēdē sakarā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu skaita papildināšanu. Šonedēļ uz Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju tika uzaicināts pat A.Kalvīša kungs, arī premjerministra kungs, lai kārtējo reizi it kā mēģinātu izpētīt šo jautājumu. Saeima tiešām deleģējusi visu frakciju deputātiem tiesības ar izmeklēšanas komisijas palīdzību aktīvi piedalīties šī jautājuma izmeklēšanā. Valdošo frakciju histērija rada pamatotas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, sevišķi, ja vēl ņemam vērā valsts pilnvarnieku diezgan nopietnos paziņojumus sakarā ar iespējamo kukuļošanu.

Domāju, ka šis process ir svarīgs Latvijas sabiedrībai, jo tās ir milzu summas, kas var ienākt Latvijas budžetā aptuveni vienas desmitās daļas apjomā, un jāraugās, kā tā tiks izlietota. Vai tā tiks primitīvā veidā pirms vēlēšanām izšķērdēta, vai varētu tikt atbalstīti mazie, vidējie uzņēmēji, vai varētu tikt samaksātas dažas Latvijas valsts parādu saistības vai arī ierēdņu nemākulība, tas ir zviedru kuģa jautājums. Te būs nopietni jāskatās un jādomā, kā Latvijai labāk.

Mūsu frakcija turpina sekot Satversmes tiesas darbam, kur mēs kopā ar kolēģiem no sociāldemokrātu frakcijas esam iesnieguši jautājumu par Ministru kabineta noteikumiem, kas skar tirdzniecību tirgos. Tie ir nepārdomāti, jo Ministru kabinetam nav bijis ekonomiskās motivācijas. Tā vietā, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, sīktirgotājiem uzspiests strādāt "stikla būceņos". Tam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Vienīgi Finansu ministrija deklarē to, ka tādā veidā var vieglāk iekasēt nodokļus, ja cilvēks sēž "stikla būcenī". Cits jautājums — cik šie "stikla būceņi" tirgos maksā? Satversmes tiesa uzdeva Ministru kabinetam šo jautājumu un līdz 7.februārim gaidīs konkretizētu atbildi, kā pēc šāda Ministru kabineta lēmuma ir uzlabojusies nodokļu ieguve Latvijas valstī. Būs interesanti uzzināt, vai šāda darbība devusi pozitīvu rezultātu, bet pagaidām Finansu ministrijas pārstāvji spēj vienīgi paziņot, ka tādas uzskaites līdz šim nav.

Un vēl tuvojošās pašvaldību vēlēšanas. Arī šinī gadā mūsu saraksts "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" startēs ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Tukumā, Jūrmalā, Rēzeknē, Daugavpilī. Vēlētājiem nopietni jāpadomā, vai iet vai neiet atrast to partiju, kas labāk patīk, un balsot par to, kā dzīvot savā pašvaldībā tuvākajos četros gados.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Vakardienas Tautas partijas frakcijas sēdē mēs izskatījām trīs ļoti svarīgus jautājumus, kas skar plašus sabiedrības slāņus. Pirmkārt, Tautas partiju uztrauc tas, ka mēs valstī nevaram pabeigt privatizāciju, un nevaram pabeigt tādēļ, ka dažu politisko spēku vainas dēļ pēdējā laikā radīta nepamatota ažiotāža ap vairāku valsts uzņēmumu privatizāciju. Sabiedrībā tiek izplatīti nepamatoti, neizskaidroti apgalvojumi par visdažādākajiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģniecības privatizāciju. Tādēļ Tautas partija nāk ar iniciatīvu, ko ierosināsim koalīcijas partneriem un premjerministram, nopietni apspriest mūsu priekšlikumu, lai nodrošinātu to, ka netiktu pieļauta korupcija lielo valsts uzņēmumu privatizācijā un citu svarīgu un nozīmīgu saimniecisko reformu veikšanā. Mēs ierosināsim nodrošināt privatizācijas procesā sabiedrības, nevalstisko organizāciju pārstāvju klātbūtni, pilnīgu atklātumu un caurspīdīgumu, lai nevienam nerastos šaubas par to, ka šī vērtīgā valsts manta tiek privatizēta likumīgi.

Otrkārt, mēs Tautas partijas frakcijas sēdē izvērtējām situāciju, kāda radusies ar uzņēmumu "Tukuma piens" sakarā ar to, ka zemkopības ministrs bija spiests dot rīkojumu uz laiku slēgt šo lielo mūsu lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu. Uzskatām, ka mūsu ministra rīcība ir pareiza, jo mēs vērtējam cilvēku veselību un dzīvību daudz augstāk par ekonomiskām interesēm. Sakarā ar šo jautājumu radušās domstarpības valdībā, atsevišķu ministru starpā. Tautas partija uzskata, ka mūsu valstī jāveido vienota pārraudzība pār to, kā tiek ievērota pārtikas produktu, tātad veterinārā drošība, medicīniskā drošība.

Treškārt, Tautas partija izvērtēja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ministra V.Makarova priekšlikumus, kas saistīti ar īres maksas palielināšanu. Tautas partija neatbalsta ministra V.Makarova ierosinājumus par jauno grozījumu spēkā stāšanās dienu un dot tiesības pašvaldību un valsts dzīvojamajam fondam noteikt tādu īres maksu, kas pilnībā nosegtu uzturēšanas izdevumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka īres maksa tiktu palielināta trīskārt — līdz 50 santīmiem. Uzskatām, ka pašvaldībām joprojām jādotē savu dzīvojamo fondu uzturēšana, tādējādi nepieļaujot trūcīgu īrnieku masveida izlikšanu uz ielas.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Gribu runāt par dažiem likumprojektiem, par ko balsojām šodien Saeimā. Pirmais ir "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Gribētu atgādināt visiem, arī K.Lībanes kundzei, ka reliģiskās organizācijas ir bezpeļņas organizācijas un nekādu peļņu gūt nevar. Domāju, ka šī nodokļa reliģiskajām organizācijām atcelšana nekādā veidā neietekmēs valsti un nedestabilizēs stāvokli valstī. Protams, var melot sev un citiem un izlikties labākam, nekā tu esi, bet nevar izlikties Dievam. Tāpēc šajā gadījumā par balsojumiem, kuri cilvēki balsoja "pret", "atturoties" vai vienkārši izņēma savas kartes, būdami zālē, lai katrs vērtē pats sevi. Es zinu, ka pagājušajā gadā Raimonds Pauls sniedza labdarības koncertus, lai baznīca varētu šos līdzekļus izmantot atjaunošanai. Es zinu, ka pagājušajā reizē mēs balsojām tieši tāpat un tikai pēc tam pieņēmām citu lēmumu, ka mūsu balsojums netika atbalstīts, tādēļ arī šoreiz sociāldemokrātu priekšlikumu atbalstījām, neuzskatot to par iešanu sociāldemokrātu pavadā, bet vienkārši konsekventu sava lēmuma un solījuma izpildīšanu.

Runājot par likumu "Par valsts pensijām", domāju, ka tas ir ļoti sāpīgs jautājums, jo cilvēki, kas strādājuši 30 un 40 gadus, pašreiz saņem ļoti zemas pensijas, jo viņiem nebija iespējas uzkrāt pensiju fondu. Mēs esam uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentam, vēlreiz atgādinot, ka deklarācijā šāds solījums ir dots, ka šīs pensijas ir jāpārskata. Tāpēc ceram, ka tuvākajā laikā, kā jau minēja R.Jurdža kungs, šo likumu valdība pārskatīs.

Mēs atbalstījām likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijai. Uzņēmumi varēs samazināt savu apliekamo ienākumu, ja uzņēmums ir sertificēts pēc ISO 9001 standarta, ISO 14001 standarta vai atbilst likumos paredzētas labas ražošanas prakses prasībām. Domāju, ka tas būs pietiekami liels atvieglojums uzņēmējiem.

Vēl gribu minēt, ka šodien tika nodota izskatīšanai komisijās viena no Konvencijām — "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību", kuras 3.pants nosaka, ka saskaņā ar konvencijas 5.panta trešo daļu mēs informējam ANO ģenerālsekretāru par to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzēta atbildība, ja notikusi kāda darbība saskaņā ar vienošanos pēc Konvencijas 5.panta. Nosakot tikai pēc šī Konvencijas 5.panta 1(a) un (i) daļas nosacījumus, ka tikai tās ir noziedzīgas darbības, mēs piedāvājām neatzīt par noziedzīgām darbībām šādas darbības: organizētās noziedzīgās grupas noziedzīgajās darbībās; citās organizētās noziedzīgās grupas darbībās, apzinoties, ka tās dalība veicinās augšminētā noziedzīgā mērķa sasniegšanu. Es gribu uzdot jautājumu Ministru kabinetam: vai tad, kad pirms neilga laika mēs apstiprinājām pretkorupcijas konvenciju, un vairākas lietas, kā ietekmes pārdošanu un kukuļdošanu, kukuļņemšana augstām amatpersonām un starptautiskajām amatpersonām arī netika uzskatīta par noziedzīgu darbību. Vai tā ir valdības apzināta rīcība vai kļūda?

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!