Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 290 "Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem pieprasīšanas kritēriji". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2001., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26036

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.291

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumos Nr.312 "Zāļu un farmaceitisko produktu klīniskās izpētes kārtība"

Vēl šajā numurā

06.07.2001., Nr. 105

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 290

Pieņemts: 03.07.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 290

Rīgā 2001.gada 3.jūlijā (prot. Nr.31, 9.§)

Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem pieprasīšanas kritēriji

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"

11.panta otrās daļas 1.punktu

1. Noteikumi nosaka kritērijus, kuri jāievēro, pieprasot speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

2. Atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem var pieprasīt Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

3. Speciālo atļauju (licenci) darbībām, kas saistītas ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izmantošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu, var pieprasīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība).

4. Ārvalstīs reģistrētas ārvalstu juridiskās un fiziskās personas vai ārvalstīs reģistrētas starptautiskās organizācijas var pieprasīt:

4.1. atļauju jonizējošā starojuma avotu īslaicīgai ievešanai demonstrācijas, kalibrēšanas, testēšanas vai citos līdzīgos nolūkos, ja jonizējošā starojuma avotu atrašanās laiks Latvijā nepārsniedz 30 dienas un šādas atļaujas pieprasītājam jau ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbību veikšanai ar ievedamajiem jonizējošā starojuma avotiem attiecīgajā ārvalstī;

4.2. atļauju katrai atsevišķai jonizējošā starojuma avotu tranzīta partijai.

5. Ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgās pārstāvniecības (filiāles, nodaļas) var pieprasīt speciālo atļauju (licenci) darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tās ir reģistrētas kā patstāvīgas nodokļu maksātājas un reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

6. Speciālo atļauju (licenci) radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai līdz to apglabāšanai, ja plānotais uzglabāšanas laiks ir ilgāks par trim gadiem, kā arī radioaktīvo atkritumu apglabāšanai var pieprasīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru statūtos norādītās darbības ir radioaktīvo atkritumu apglabāšana un pārvaldība (radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, priekšapstrāde, apstrāde, sagatavošana ilgstošai glabāšanai vai apglabāšanai un glabāšana).

7. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, tās pieprasītājs:

7.1. nodrošina apstākļus jonizējošā starojuma avotu drošai ekspluatācijai un uzglabāšanai, kā arī izpilda ražotāja ekspluatācijas dokumentos norādītās tehniskās prasības;

7.2. nodrošina jonizējošā starojuma iekārtas ekspluatācijas tehnisko drošību;

7.3. līdz minimumam samazina ar jonizējošā starojuma avotu uzbūvi un lietošanu saistītos draudus darbinieku vai trešās personas veselībai un dzīvībai:

7.3.1. jonizējošo starojumu;

7.3.2. elektriskās strāvas triecienu;

7.3.3. mehānisko bīstamību, tai skaitā iekārtas nestabilitāti;

7.4. sagatavo atbilstošus mērinstrumentus radiācijas drošībai un kodoldrošībai;

7.5. ir gatavs radiācijas avārijām;

7.6. nodrošina darbinieku un darba vadītāja kvalifikācijas atbilstību veicamajiem pienākumiem;

7.7. nodrošina kvalitātes nodrošināšanas programmu un kvalitātes kontroles programmu izstrādi;

7.8. sagatavo atbilstošu jonizējošā starojuma avota glabātavu;

7.9. nodrošina atbilstošas vides monitoringa programmas izstrādi.

8. Darbu vadītāja minimālajai kvalifikācijai jāatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

8.1. augstākā tehniskā izglītība, kā arī:

8.1.1. apgūta akreditēta profesionālās augstākās vai vidējās tālākizglītības programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

8.1.2. vismaz trīs gadus ilga darba pieredze, ieskaitot arī to laiku, kad iegūta izglītība radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos;

8.1.3. atestāts par profesionālo zināšanu atbilstību veicamo darbu specifikai;

8.2. augstākā medicīniskā izglītība un sertifikāts diagnostikas radiologa specialitātē;

8.3. augstākā medicīniskā izglītība un sertifikāts zobārsta specialitātē.

9. Ja speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasītājs izmanto tikai tādus jonizējošā starojuma avotus, kuru apkalpošana neparedz tiešu darbinieku klātbūtni, un jonizējošā starojuma ekspozīcijas dozas jauda darba laikā metra attālumā ir mazāka par 1 µSv/h, darbu vadītāja minimālā kvalifikācija ir — vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība un apgūta akreditēta profesionālās vidējās tālākizglītības programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī vismaz piecus gadus ilga darba pieredze.

10. Darbiniekam ir obligāta vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība un apgūta akreditēta profesionālās vidējās tālākizglītības programma radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Darbinieka profesionālo atbilstību vērtē darbu vadītājs, zināšanu un iemaņu pārbaudē iesaistot attiecīgās nozares profesionālo apvienību pārstāvi vai, ja šādas apvienības nav, darbu vadītājus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros strādā ar līdzīgiem jonizējošā starojuma avotiem un veic līdzīgas darbības ar tiem.

11. Medicīnas diagnostiskajā un terapeitiskajā radioloģijā, kā arī zobārstniecībā prasības to darbinieku izglītībai un kvalifikācijai, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, nosaka Ārstniecības likums.

12. Akreditētās profesionālās vidējās un augstākās tālākizglītības programmas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā ietver:

12.1. teorētiskās mācības par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā un kodoldrošībā un darbinieku veselības aizsardzības nodrošināšanā;

12.2. teorētiskās mācības un praktisko apmācību par drošām darba metodēm, radiācijas drošību un kodoldrošību.

13. Darbu vadītājus atestē:

13.1. darbu vadītāju atestācijas komisija, kurā ir ne mazāk kā trīs personas:

13.1.1. tās izglītības iestādes pārstāvis, kura nodrošina profesionālo tālākizglītību, Radiācijas drošības centra pārstāvis, attiecīgās nozares profesionālās apvienības pārstāvis;

13.1.2. tās izglītības iestādes pārstāvis, kura nodrošina profesionālo tālākizglītību, iepriekš atestēts darbu vadītājs, Radiācijas drošības centra vai attiecīgās nozares profesionālās apvienības pārstāvis;

13.2. medicīnas diagnostikas un terapeitiskās radioloģijas, un zobārstniecības darbu vadītājus — attiecīgās profesionālās asociācijas sertifikācijas komisija.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 7.jūliju.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!