Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 20. jūnija likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2001., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26021

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pirkumu, sevi un ģimeni

Vēl šajā numurā

06.07.2001., Nr. 105

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 20.06.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

A sadaļa

Reglamentētās profesijas

Latvijas Republikā

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  adaptācijas periods — ārvalstnieka darbība reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā; šis periods beidzas ar viņa darba vērtējumu;

2)  augstākās izglītības diploms — likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu studiju programmu, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi pilna laika studijās vai atbilst ekvivalentam ilgumam nepilna laika studijās, vai arī apliecina otras augstākās izglītības programmas apguvi;

3)  diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, kurā uzņem izglītojamos ar vidējo izglītību un kuras ilgums ir vismaz divi gadi pilna laika studijās vai atbilst ekvivalentam ilgumam nepilna laika studijās;

4)  kompetences apliecība — likumā noteiktajā kārtībā kompetentas institūcijas izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kurā norādīta:

a) personas izglītība, par kuru neizsniedz augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestātu šā likuma izpratnē, vai

b) to personas spēju, pieredzes un zināšanu pozitīvs novērtējums, kuras nepieciešamas, lai varētu veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā;

5)  kvalifikācijas atbilstības pārbaude — uz darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā pretendējoša ārvalstnieka (turpmāk — pretendents) profesionālo zināšanu pārbaude, kuru veic likumā un Ministru kabineta noteikumos minētās institūcijas un kuras mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

6)  mītnes valsts — valsts, no kuras ieradies pretendents, kas vēlas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

7)  pašnodarbināta persona — persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību;

8)  profesionālās izglītības atestāts (diploms)  — likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu profesionālās vidējās izglītības programmu vai pēc vidējās izglītības ieguves ir apguvis profesionālās izglītības programmu, kura atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

9)  profesionālās kvalifikācijas sertifikāts — likumā noteiktajā kārtībā pilnvarotas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju vai noteiktu profesionālās kvalifikācijas līmeni vai arī apliecina, ka tā īpašnieks ir sekmīgi izpildījis sertifikācijas prasības noteiktas profesijas vai profesionālās specializācijas iegūšanai (arī darbam ar jauniem materiāliem, tehniku un tehnoloģiju);

10)  profesionālā pieredze — iepriekšēja faktiska un likumīga darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai citā ārvalstī, ja to nosaka likums vai Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi;

11)  reglamentētā izglītība — jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;

12)  reglamentētā profesija — profesija, kuras veikšanai ir nepieciešami likumā paredzētie atbilstošu izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti;

13)  specialitāte — profesijai atbilstošās darbības joma, kurā konkrētā persona ieguvusi profesionālo kvalifikāciju. Attiecīgās specialitātes šaurāka joma veido apakšspecialitāti vai profesionālo specializāciju, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, — papildspecialitāti;

14)  universitātes izglītība — universitātes tipa augstskolā iegūta augstākā izglītība, kuras studiju programma salīdzinājumā ar citu tipu augstskolu īstenotajām studiju programmām nodrošina lielāku akadēmisko zināšanu īpatsvaru.

2.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;

2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības;

3) nodrošināt iespēju Latvijas Republikā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs.

(2) Likums nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās.

(3) Likuma noteikumi par izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzāmajām prasībām attiecas uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā pašnodarbinātas personas vai darbinieki.

(4) Uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs, attiecas šā likuma noteikumi par attiecīgajās ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(5) Uz bezvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm, un personām, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, attiecas tie paši šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kuri attiecas uz ārvalstniekiem.

(6) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās telpas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(7) Šā likuma noteikumi neattiecas:

1) uz gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās ir saistīta ar valsts pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi;

2) uz profesijām, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām, bet nav norādīti reglamentētajām profesijām nepieciešamie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.

3.pants. Vispārīgās prasības izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un darbībai reglamentētajās profesijās

(1) Minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītības programmām nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi.

(2) Reglamentētajā profesijā ir tiesības darboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vai ieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina likumā noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai citās valstīs izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas atzīti Latvijas Republikā saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

(3) Latvijas Republikā tiek atzīti bijušās PSRS izglītības iestāžu izdotie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, izņemot:

1) bijušo PSKP un VĻKJS izglītības iestāžu izdotos dokumentus;

2) dokumentus, kas neatbilst starptautiskajās konvencijās un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām.

(4) Atsevišķās reglamentētajās profesijās personai, kas pirmo reizi uzsāk darbu, tiesības uz darba uzsākšanu var ierobežot, nosakot ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem prasību darboties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Pēc šā termiņa izbeigšanās attiecīgā persona var pretendēt uz patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā likuma un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šie noteikumi neattiecas uz ārvalstnieku, kura izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments mītnes valstī dod tiesības uz patstāvīgu darbību bez minētajiem ierobežojumiem.

(5) Darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā likumā vai Ministru kabineta noteikumos atsevišķām reglamentētajām profesijām var izvirzīt šādas papildu prasības:

1) zvēresta vai svinīga solījuma nodošana;

2) profesionālās ētikas kodeksa ievērošana;

3) atbilstoša reputācija, iepriekšējās darbības laikā persona nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi;

4) atbilstoša veselība;

5) civiltiesiskās atbildības vai finansiālā riska apdrošināšana;

6) atbilstošs valsts valodas zināšanu līmenis;

7) regulāra atkārtota profesionālā sertifikācija (resertifikācija) vai atestācija, ko veic pēc noteikta laika;

8) papildu noteikumi darbībai pašnodarbinātas personas statusā, to skaitā speciālas licences nepieciešamība atsevišķiem darbības veidiem.

4.pants. Profesiju reglamentēšana profesionālajās organizācijās

Profesijās, kuras reglamentē likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotu profesionālo organizāciju noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības, attiecīgās profesionālās organizācijas:

1) izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus un piešķir tiesības izmantot profesijai un kvalifikācijai atbilstošu nosaukumu;

2) nodrošina augstu profesionālās kvalifikācijas kritēriju saglabāšanu un kvalifikācijas uzturēšanu un celšanu attiecīgajā darbības jomā;

3) izstrādā un apstiprina profesionālās ētikas normas attiecīgajā darbības jomā un nodrošina šo normu ievērošanu.

5.pants. Reglamentēto profesiju un profesionālās specializācijas nosaukumu aizsardzība

Šajā likumā noteikto reglamentēto profesiju un to specialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu nosaukumu izmantošana ir atļauta tikai gadījumos, kad attiecīgajai personai ir atbilstošs likumā noteikts izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Šis noteikums attiecas arī uz amatu nosaukumiem, ja tie ir identiski ar šajā pantā minētajiem nosaukumiem.

6.pants. Ministru kabineta kompetence reglamentēto profesiju un tām izvirzāmo prasību noteikšanā

Ministru kabinets:

1) apstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstus likumā norādītajām reglamentētajām profesijām, ja šo sarakstu apstiprināšanai likumā nav noteikta cita kārtība;

2) nosaka minimālās prasības izglītības programmām vai arī prasības attiecībā uz profesionālajām zināšanām un prasmēm tajās reglamentētajās profesijās un specialitātēs, kurās tas ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Minētās prasības iekļauj attiecīgo profesiju standartos un izglītības programmās.

II nodaļa

Prasības izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai reglamentētajās profesijās

arhitektūras un būvniecības jomā

7.pants. Reglamentētās profesijas arhitektūras un būvniecības jomā

(1) Arhitektūras jomā reglamentēta ir arhitekta profesija, kurā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.

(2) Būvniecības jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) būvinženieris — specialitātēs, kuras nosaka likumi būvniecības jomā;

2) būvtehniķis — specialitātēs, kuras nosaka likumi būvniecības jomā;

3) ģeotehniķis — specialitātēs, kuras nosaka likumi būvniecības jomā.

8.pants. Vispārīgās prasības arhitekta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

(1) Personas tiesības uzsākt darbību arhitekta profesijā apliecina universitātes tipa augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas arhitektūras studiju programmas apguvi.

(2) Arhitekta izglītība atbilst šādiem nosacījumiem:

1) minimālais kopējais izglītības iegūšanas ilgums universitātes tipa augstskolā ir pilna laika studiju četri gadi vai arī pilna un nepilna laika studiju seši gadi, no kuriem vismaz trīs gadi ir pilna laika studijas;

2) šīs daļas 1.punktā minētās studijas noslēdzas ar arhitekta diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, diploma izdošanu un profesijas nosaukuma piešķiršanu.

(3) Arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šā panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi sertificēta arhitekta uzraudzībā vai arhitektūras uzņēmumā. Pārbaudījumi atbilst šā panta otrās daļas 2.punktā minētajām prasībām, kuras tiek piemērotas pilna laika studiju izglītībai.

(4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam universitātes tipa augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams arī arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā ieguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Sertifikātu piešķir Ministru kabineta pilnvarota institūcija konkrētās arhitekta profesionālās darbības jomās.

(5) Likumā noteiktajā kārtībā arhitekta profesijas nosaukumu var piešķirt par izciliem sasniegumiem arhitektūras jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Šādos gadījumos izsniedz arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.

III nodaļa

Prasības izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai reglamentētajās profesijās

veselības aprūpes jomā

9.pants. Reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā

(1) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir šādas:

1) ārsts;

2) zobārsts;

3) farmaceits;

4) māsa (medicīnas māsa);

5) vecmāte.

(2) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) ārsta palīgs (feldšeris);

2) farmaceita asistents;

3) laborants;

4) zobu tehniķis;

5) zobu higiēnists;

6) fizioterapeits;

7) ergoterapeits;

8) optometrists;

9) fizioterapeita asistents;

10) ergoterapeita asistents;

11) reitterapeits;

12) reitterapeita asistents;

13) tehniskais ortopēds.

(3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu, arī rezidentūrā iegūstamo, šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras atbilst likumā ārstniecības jomai izvirzītajām prasībām un kuras ir ieguvušas attiecīgu likuma prasībām atbilstošu izglītību.

10.pants. Vispārīgās prasības ārsta izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt darbību kādā no ārsta profesijām apliecina augstākās medicīniskās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīnas studiju programmas apguvi.

(2) Medicīnas studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(3) Minimālais studiju programmas ilgums augstākās medicīniskās izglītības diploma iegūšanai ir seši gadi jeb 5500 kontaktstundas.

(4) Augstākā medicīniskā izglītība nodrošina ārsta profesijai atbilstošas zināšanas medicīnas pamatnozarēs, klīniskajās disciplīnās un praksē, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi.

(5) Lai veiktu patstāvīgu ārsta profesionālo darbību, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam diplomam nepieciešams arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē likums ārstniecības jomā.

11.pants. Vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai

Vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai, pēc kuras apguves izsniedz augstākās medicīniskās izglītības diplomu vai citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, ir šādas:

1) šajā programmā uzņem personas, kas apguvušas šā likuma 10.pantā minēto studiju programmu;

2) programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai un ir apgūstama universitātes tipa augstskolā, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē, kas atbilst šā likuma 9.panta trešajā daļā minētajām prasībām.

12.pants. Vispārīgās prasības zobārsta izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt darbību zobārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas zobārstnieciskās studiju programmas apguvi.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības zobārstniecībā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.

(3) Zobārstnieciskā izglītība ir pilna laika studijās apgūta akreditēta studiju programma, kuras minimālais ilgums ir pieci gadi.

(4) Zobārstnieciskajā studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(5) Zobārstnieciskā izglītība nodrošina zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas visu to darbību veikšanai, kas ietver zobu, alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.

13.pants. Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitāšu rezidentūras izglītības programmām

(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības attiecīgajā zobārstniecības apakšspecialitātē apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.

(2) Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmai, pēc kuras apguves izsniedz medicīniskās izglītības diplomu vai citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, ir šādas:

1) šajā programmā uzņem personas, kas apguvušas šā likuma 12.pantā minēto studiju programmu;

2) programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas, kuras iegūst pilna laika studijās atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai.

14.pants. Vispārīgās prasības māsas izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu māsu reģistrā.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē likums ārstniecības jomā.

(3) Minimālais māsas izglītības programmas ilgums ir:

1) māsu skolā vai medicīnas koledžā — pilna laika studiju trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības — vismaz pusi no kopējā mācību laika;

2) augstskolā pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves — četri gadi.

(4) Jebkurā māsas izglītības programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(5) Māsas izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota pacientu aprūpe, zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi.

(6) Māsu klīnisko izglītību organizē ārstniecības iestādēs (ieskaitot pacientu aprūpi mājās) kā izglītību darba procesā kvalificētu māsu vadībā un sadarbojoties ar citām ārstniecības personām.

(7) Māsas augstskolas studiju programmā katrs priekšmets (kurss) nodrošina pietiekamu teorētiskās izglītības īpatsvaru, kas atbilst universitātes izglītībai un nodrošina plašu zināšanu bāzi apakšspecialitāšu un jaunu tehnoloģiju apguvei turpmākajā profesionālajā darbībā.

15.pants. Vispārīgās prasības vecmātes izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu vecmāšu reģistrā.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.

(3) Vecmātes izglītības programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā, vai arī ar māsas izglītību.

(4) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta ar vidējo izglītību, tās minimālais ilgums ir pilna laika studiju trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības — vismaz pusi no kopējā mācību laika. Šī izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota vecmātes profesionālā darbība, zināšanas par profesionālo ētiku un normatīvajiem aktiem profesionālās darbības jomā, kā arī minētajām zināšanām atbilstošas praktiskās iemaņas un klīnisko pieredzi.

(5) Vecmātes klīnisko izglītību organizē ārstniecības iestādēs (ieskaitot pacientu aprūpi mājās) kā izglītību darba procesā kvalificētu vecmāšu vadībā un sadarbojoties ar citām ārstniecības personām.

(6) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta pēc māsas izglītības programmas apgūšanas atbilstoši šā likuma 14.pantā minētajām prasībām, tās minimālais ilgums ir 18 mēneši jeb 3000 kontaktstundas. Šo izglītības programmu apgūst pilna laika studijās, un tās minimums ir šā panta trešās un ceturtās daļas prasībām atbilstošie mācību priekšmeti un kursi, kuri neveido daļu no ekvivalentiem priekšmetiem un kursiem māsas izglītības programmā.

16.pants. Vispārīgās prasības farmaceita izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt farmaceita profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas profesionālās vai akadēmiskās farmaceita studiju programmas apguvi.

(2) Attiecībā uz atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomā, kuru veikšanai ir izvirzītas paaugstinātas prasības, Ministru kabinets var noteikt, ka farmaceita izglītība papildināma ar praktisko izglītību vai praksi attiecīgajā jomā kvalificēta farmaceita uzraudzībā.

(3) Farmaceita studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(4) Farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis vismaz piecus gadus ilgu studiju programmu, kas ietver:

1) vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību;

2) vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko izglītību farmaceitiskās darbības uzņēmumā.

(5) Farmaceita izglītības diploms apliecina, ka attiecīgā persona ir apguvusi atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas par zālēm un vielām, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā, par farmaceitisko tehnoloģiju un kontroli, zāļu lietošanu un par normatīvajiem aktiem farmācijas jomā.

17.pants. Vispārīgās prasības optometrista izglītībai

(1) Personas tiesības uzsākt darbību optometrista profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas optometrijas akadēmiskās studiju programmas apguvi.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības optometrijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas augstākās profesionālās optometrijas studiju programmas apguvi vai optometrista profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.

(3) Optometrijas studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(4) Optometrista akadēmiskās izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks pilna laika studijās apguvis akreditētu akadēmisko studiju programmu, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi. Optometrista augstākās profesionālās izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks pēc augstākās izglītības diploma iegūšanas akreditētā akadēmiskā optometrijas studiju programmā apguvis akreditētu augstāko profesionālo optometrijas studiju programmu, kuras ilgums ir vismaz viens gads.

(5) Optometriskā izglītība nodrošina teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras nepieciešamas redzes primārai aprūpei, redzes funkciju izmeklēšanai un korekcijai ar brillēm un kontaktlēcām.

IV nodaļa

Prasības izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai reglamentētajās profesijās transporta jomā

18.pants. Reglamentētās profesijas transporta jomā 

(1) Autotransporta jomā reglamentētās profesijas, kurās minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir šādas:

1) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs;

2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

3) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

5) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

6) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs;

7) autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzējs;

8) autoskolas praktiskās braukšanas instruktors;

9) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītāju apmācības pasniedzējs;

10) transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors.

(2) Dzelzceļa transporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) vilces līdzekļa vadītājs instruktors;

2) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists);

3) vilces līdzekļa vadītāja palīgs.

(3) Jūrniecības jomā reglamentētās profesijas ir šādas:

1) kuģa kapteinis;

2) kuģa virsnieks;

3) ierindas jūrnieks, kuģa apkalpes loceklis;

4) jūrnieku praktiskās apmācības pasniedzējs (instruktors);

5) jūrnieku kvalifikācijas vērtētājs;

6) kuģa locis;

7) matrozis tauvotājs;

8) atbilstības vērtētājs.

(4) Reglamentētā profesija ir kravu pārvadātājs pa iekšzemes ūdensceļiem, un tajā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.

(5) Reglamentētā profesija ir iekšzemes ūdensceļu kravu un pasažieru maztonnāžas kuģa (kravnesība nepārsniedz 200 tonnas) vadītājs, un tajā kvalifikācijas prasības nosaka akreditēta izglītības programma un profesionālās sertifikācijas noteikumi.

(6) Civilās aviācijas un lidostu darba jomā reglamentētās profesijas ir šādas:

1) lidmašīnas pilots amatieris;

2) lidmašīnas komercpilots;

3) aviolīniju transportlidmašīnas pilots;

4) lidmašīnas pilots instruktors;

5) helikoptera pilots amatieris;

6) helikoptera komercpilots;

7) aviolīniju transporthelikoptera pilots;

8) helikoptera pilots instruktors;

9) planiera pilots;

10) planiera pilots instruktors;

11) gaisa balona pilots;

12) gaisa balona pilots instruktors;

13) stūrmanis;

14) lidotājs inženieris;

15) gaisa satiksmes vadības dispečers;

16) starptautiskas lidostas aviodrošības dienesta darbinieks;

17) gaisakuģu tehniskās apkopes personāla profesijas.

(7) Bīstamo kravu pārvadājumu organizēšanā pa autoceļiem, dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem reglamentētās profesijas ir šādas:

1) drošības konsultanta (padomnieka) profesija, kurā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets;

2) bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) apmācības pasniedzēja profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētās izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi.

19.pants. Prasības reglamentētajām profesijām autotransporta jomā

(1) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās autotransporta darbinieku profesijās:

1) autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzējs;

2) autoskolas praktiskās braukšanas instruktors;

3) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītāju apmācības pasniedzējs;

4) transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors.

(2) Profesijai atbilstošas kompetences apliecība vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās autotransporta jomā:

1) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

3) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

5) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs;

6) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto profesiju iegūšanai nepieciešamajos mācību priekšmetos nosaka tādas prasības, lai tos varētu apgūt personas, kuras ieguvušas vispārējo pamatizglītību.

20.pants. Prasības reglamentētajām profesijām dzelzceļa transporta jomā

(1) Profesionālās izglītības atestāts ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās dzelzceļa transporta darbinieku profesijās:

1) vilces līdzekļa vadītājs instruktors;

2) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists);

3) vilces līdzekļa vadītāja palīgs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto profesiju specialitātes, kurām nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, sertifikācijas prasības un kārtību nosaka satiksmes ministrs.

21.pants. Profesionālās kvalifikācijas prasības kravu un pasažieru pārvadātājiem pa iekšējiem ūdensceļiem

(1) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts un profesijai atbilstošas kompetences apliecība ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt šādus iekšzemes ūdenstransporta pārvadājumus:

1) kravu pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem ar vietējo un starptautisko transportu, ja transportlīdzekļa kravnesība pārsniedz 200 tonnas;

2) kravu un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem ar kuģiem, kuru kravnesība nepārsniedz 200 tonnas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto profesiju iegūšanai nepieciešamajos mācību priekšmetos nosaka tādas prasības, lai tos varētu apgūt personas, kuru zināšanas atbilst vispārējai pamatizglītībai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas pagaidu atļaujas veikt iekšzemes ūdenstransporta pārvadājumus uz laiku līdz vienam gadam.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz fiziskajām personām, kuras strādā uz prāmjiem.

22.pants. Prasības reglamentētajām profesijām jūrniecības jomā

(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās jūrniecības jomā:

1) kuģa kapteinis;

2) kuģa virsnieks;

3) ierindas jūrnieks, kuģa apkalpes loceklis;

4) jūrnieku praktiskās apmācības pasniedzējs (instruktors);

5) jūrnieku kvalifikācijas vērtētājs.

(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai profesijai atbilstošas kompetences apliecība ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās jūrniecības jomā:

1) kuģa locis;

2) matrozis tauvotājs;

3) atbilstības vērtētājs.

23.pants. Prasības reglamentētajām profesijām civilās aviācijas jomā

(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju atbilstošajiem personāla licencēšanas standartiem un ieteicamo praksi un Apvienoto aviācijas institūciju (JAA) Lidojumu apkalpju kvalifikācijas prasībām (JAR—FCL), ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās civilās aviācijas jomā:

1) lidmašīnas pilots amatieris;

2) lidmašīnas komercpilots;

3) aviolīniju transportlidmašīnas pilots;

4) lidmašīnas pilots instruktors;

5) helikoptera pilots amatieris;

6) helikoptera komercpilots;

7) aviolīniju transporthelikoptera pilots;

8) helikoptera pilots instruktors;

9) planiera pilots;

10) planiera pilots instruktors;

11) gaisa balona pilots;

12) gaisa balona pilots instruktors;

13) stūrmanis;

14) lidotājs inženieris.

(2) Lai nodrošinātu iespēju Latvijas Republikā izsniegtos izglītības dokumentus un piešķirto profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs, atbilstošās izglītības programmas un profesionālās sertifikācijas un licencēšanas kārtība atbilst starptautiskajos līgumos noteiktajām prasībām.

24.pants. Prasības reglamentētajām profesijām lidostu darba jomā

(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju atbilstošajiem personāla licencēšanas standartiem un ieteicamo praksi, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību gaisa satiksmes vadības dispečera vai gaisakuģu tehniskās apkopes personāla profesijās.

(2) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajām prasībām, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību starptautiskas lidostas aviodrošības dienesta darbinieka profesijā.

25.pants. Prasības reglamentētajām profesijām bīstamo kravu pārvadājumu jomā

(1) Personas tiesības veikt drošības konsultanta (padomnieka) profesionālo darbību bīstamo kravu pārvadājumu organizēšanā pa autoceļiem, dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts par profesijai atbilstošas programmas apguvi.

(2) Personas tiesības veikt bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) apmācības pasniedzēja darbību apliecina likumā noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.

V nodaļa

Prasības izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai reglamentētajās profesijās

veterinārmedicīnas un ciltsdarba jomā

26.pants. Reglamentētās profesijas veterinārmedicīnas un ciltsdarba jomā

(1) Veterinārmedicīnas jomā reglamentēta ir veterinārārsta profesija, kurā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.

(2) Ciltsdarba jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas veterinārās vai zootehniskās studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, nosaka likums ciltsdarba jomā.

27.pants. Vispārīgās prasības veterinārārsta izglītībai

(1) Personas tiesības veikt darbību veterinārārsta profesijā apliecina augstākās veterinārmedicīniskās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi.

(2) Veterinārārsta izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks universitātes tipa augstskolā ir apguvis vismaz piecus gadus ilgu pilna laika studiju programmu, kura ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas.

(3) Veterināro studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(4) Veterināro studiju programma ietver profesijai atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota veterinārārsta darbība, zināšanas par dzīvnieku anatomiju un fizioloģiju, slimību cēloņiem, diagnostiku un ārstēšanu, par higiēnu un tehnoloģiju, kas attiecas uz cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, zināšanas par normatīvajiem dokumentiem profesionālās darbības jomā, kā arī atbilstošu klīnisko un cita veida praktisko pieredzi kvalificētu speciālistu uzraudzībā.

(5) Praktisko izglītību var apgūt pilna laika studijās Ministru kabineta noteikto institūciju tiešā kontrolē. Kopējā piecu gadu studiju periodā praktiskās izglītības apguve nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(6) Lai iegūtu veterinārmedicīniskās prakses tiesības, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam diplomam nepieciešams arī veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.

VI nodaļa

Prasības izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai pārējās

reglamentētajās profesijās

28.pants. Prasības reglamentētajām profesijām izglītības un zinātnes jomā

(1) Izglītības un zinātnes jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) pedagogi;

2) augstskolu akadēmiskā personāla profesijas;

3) zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijas.

(2) Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai pedagogu, kā arī augstskolu un zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijās nosaka likums izglītības un zinātnes jomā.

29.pants. Prasības reglamentētajām profesijām elektroenerģētikas jomā

(1) Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir Profesiju klasifikatorā noteiktās profesijas — elektroinženieris, elektrotehniķis un elektromontieris.

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību kādā no šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām apliecina:

1) dokuments par attiecīgu profesionālo izglītību;

2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām.

30.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām

(1) Reglamentētās juristu profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) zvērināts notārs;

2) zvērināta notāra kandidāts;

3) advokāts (advokāts, zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs).

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību kādā no šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām apliecina:

1) augstākās izglītības diploms par vismaz četrus gadus ilgas akreditētas juridisko studiju programmas apguvi;

2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka attiecīgi normatīvie akti.

31.pants. Prasības zvērināta revidenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

Prasības zvērināta revidenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi finansu un revīzijas darba jomā.

32.pants. Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā

Zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) zvērināts mērnieks;

2) nekustamā īpašuma vērtētājs.

B sadaļa

Ārvalstnieku profesionālās

kvalifikācijas atzīšana

VII nodaļa

Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas

atzīšanas vispārīgie noteikumi

33.pants. Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo atzīšanas sistēmu;

3) kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.

34.pants. Speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana

(1) Ārvalstnieku speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:

a) jūrnieku profesijām,

b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;

2) reglamentētajām profesijām, kurām ārvalstīs ir noteiktas vienotas prasības, tas ir, šādām profesijām:

a) arhitekts,

b) ārsts,

c) zobārsts,

d) farmaceits,

e) māsa (medicīnas māsa),

f) vecmāte,

g) veterinārārsts,

h) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs,

i) autopārvadājumu vadītājs (administrators),

j) kravu un pasažieru pārvadātājs pa iekšzemes ūdensceļiem,

k) bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks);

3) advokāta prakses tiesību atzīšanā.

(2) Ja ārvalstnieka mītnes valsts nav pievienojusies šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst tikai tad, ja viņa izglītība un profesionālā pieredze līmeņa, satura un ilguma ziņā būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajām profesijām speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tikai attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.

(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ārsts, zobārsts, māsa (medicīnas māsa), vecmāte, veterinārārsts vai arhitekts sniedz tikai īslaicīgus profesionālos pakalpojumus Latvijas Republikā, piemēro šā likuma 50.pantu.

35.pants. Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana un kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

(1) Ārvalstnieku vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kuru viņš ieguvis mītnes valstī. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, neattiecas uz profesijām, kuru veikšanai attiecīgajām personām ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms.

(3) Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro tikai attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.

36.pants. Ministru kabineta kompetence ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā

Ministru kabinets, ievērojot attiecīgo Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu normas, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas iespēju Latvijas Republikā un ārvalstīs:

1) nosaka papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst prasībām, kas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai;

2) nosaka profesionālās pieredzes ilgumu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;

3) nosaka informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;

4) apstiprina ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanu saistīto dokumentu paraugus.

37.pants. Ārvalstnieka izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Ja ārvalstnieks vēlas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā, viņa augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:

1) šā dokumenta īpašniekam ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā savā mītnes valstī un

2) šim dokumentam atbilstošā izglītība iegūta mītnes valstī (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim — jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī).

(2) Ja pretendenta mītnes valstī šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām atbilst vairāki izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātu vai kompetences apliecību ir uzskatāms to dokumentu kopums, kas apliecina attiecīgajiem izglītības dokumentiem atbilstošu izglītību.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir atzinusi, ka pretendentam izdotie trešās valsts izglītības pierādījumi kādā no profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ir ekvivalenti augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestātam, tad (ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kartība) šie pierādījumi tiek atzīti, ja:

1) pretendentam ir vismaz trīs gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms, vai

2) pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā nepieciešams profesionālās izglītības atestāts.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās kvalifikācijas atestātu ir uzskatāms arī tāds izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījums:

1) kuru par sekmīgu izglītības programmas apguvi Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija un

2) kuru pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas atzīst par atbilstošu attiecīgajai profesijai nepieciešamajam kvalifikācijas līmenim, un

3) kurš šajā valstī dod tādas pašas tiesības uzsākt vai veikt patstāvīgu darbību reglamentētajā profesijā kā augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts.

38.pants. Profesionālo nosaukumu un akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) izmantošanas noteikumi ārvalstniekiem

(1) Latvijas Republikā tiek atzītas ārvalstnieka tiesības izmantot Latvijas Republikā pieņemto atbilstošo profesionālo nosaukumu, ja viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ārvalstniekam ir tiesības izmantot arī viņa mītnes valstī likumīgi atzīto akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) un, ja nepieciešams, tā saīsinājumu mītnes valsts valodā.

(3) Latvijas Republikas institūcijas, kas izsniedz ārvalstniekam profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesīgas pieprasīt, lai papildus šā panta otrajā daļā minētajam akadēmiskajam vai zinātniskajam grādam (nosaukumam, titulam) tiek norādīts attiecīgās iestādes vai pārbaudi organizējušās un grādu (nosaukumu, titulu) piešķīrušās iestādes nosaukums un atrašanās vieta.

(4) Ja pretendenta mītnes valstī izmantotais attiecīgais akadēmiskais vai zinātniskais grāds (nosaukums, tituls) ir identisks Latvijas Republikā izmantojamajam grādam, kurš apliecina, ka attiecīgā persona ir ieguvusi papildu vai citādu izglītību, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesīgas pieprasīt, lai pretendenta mītnes valsts grāds (nosaukums, tituls) tiek papildināts ar nepieciešamajiem skaidrojošajiem vārdiem.

39.pants. Ārvalstnieki un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas

(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, tad attiecībā uz ārvalstnieku šīs prasības uzskatāmas par izpildītām, ja viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tā ir reglamentētā profesija, kuras veikšanai nepieciešami likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, tad ārvalstniekam, kas ieguvis profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību šajā profesijā, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja viņš ir uzņemts šajā organizācijā.

40.pants. Ārvalstnieka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Pretendents iesniedz šā likuma 57.pantā noteiktajām institūcijām:

1) iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga vai pastāvīga darbība);

2) dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;

3) papildu dokumentus, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pretendents uz darbību kādā no reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā tiek izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektās daļas prasībām, iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes valstī. Gadījumos, kad ir jāievēro šā likuma 3.panta piektās daļas 3.punkta prasības, minētajiem dokumentiem jāapliecina, ka pretendentam nav uz laiku atņemtas tiesības vai aizliegts strādāt attiecīgajā profesijā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to saņemšanas dienas.

(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus attiecībā uz šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasībām, šādu dokumentu vietā var pieprasīt notariāli apliecinātu deklarāciju.

(5) Ja persona, kas vēlas strādāt reglamentētajā profesijā, dod zvērestu vai solījumu atbilstoši šā likuma 3.panta piektās daļas 1.punktam, bet pretendentam tas nav pieņemams, institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, piedāvā pretendentam pieņemamu un līdzvērtīgu zvēresta vai solījuma formu.

41.pants. Dokumenti, kas apliecina ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām

(1) Ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām apliecina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība (turpmāk — kvalifikācijas atzīšanas apliecība) vai šā panta otrajā daļā minētie ekvivalentie dokumenti, kurus izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētās institūcijas.

(2) Profesijās, kurās tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu darbību Latvijas Republikā apliecina kompetentu institūciju izsniegti sertifikāti vai citi dokumenti, kvalifikācijas apliecību vietā var izsniegt arī šos sertifikātus vai citus dokumentus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ārvalstniekiem tiek izsniegti tādā pašā kārtībā un ievērojot tos pašus noteikumus, kādi šajā likumā paredzēti kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai.

(4) Profesijām, kurās Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi atļauj profesionālo kvalifikāciju atzīt bez profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes, to skaitā attiecīgajām mehānisko transportlīdzekļu vadītāju profesijām, kvalifikācijas atzīšanas apliecība nav nepieciešama.

42.pants. Ārvalstnieka īslaicīga un pastāvīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā

(1) Ārvalstnieka profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, ārvalstnieka uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un viņš kā komersants vai pašnodarbināta persona ir reģistrēts savā mītnes valstī.

(2) Ārvalstnieka profesionālā darbība uzskatāma par pastāvīgu, ja viņš ir ieguvis tiesības uzsākt un veikt patstāvīgu individuālu komercdarbību vai uzsākt pašnodarbinātas personas profesionālu darbību Latvijas Republikā un ir uzsācis šādu darbību.

(3) Ārvalstnieks, kas ir ieguvis tiesības uz īslaicīgu darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, nav tiesīgs iegūt pašnodarbinātas personas statusu.

(4) Ārvalstnieks, kas ir ieguvis tiesības uz īslaicīgu profesionālu darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, pakļaujas Latvijas Republikā noteiktajiem profesionālās darbības noteikumiem, valsts atzītu profesionālo organizāciju noteiktajām labas prakses un profesionālās ētikas prasībām arī tad, ja ārvalstnieka mītnes valstī profesionālās ētikas noteikumi ir atšķirīgi. Ja ārvalstnieks pārkāpj minētos noteikumus, viņš tiek saukts pie Latvijas Republikā noteiktās disciplinārās un administratīvās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām tiek nosūtīta informācija par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties šajā procedūrā, kā arī tās tiek informētas par pieņemtajiem lēmumiem.

43.pants. Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība

(1) Institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, un nosaka kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanas kārtību.

(2) Pretendenta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šā likuma 40.pantā minētos dokumentus šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja lēmums ir pozitīvs, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

(3) Iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās darboties konkrētajā reglamentētajā profesijā, izskata ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas — attiecībā uz pārējām profesijām. Lēmumu un tā pamatojumu dara zināmu pretendentam.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var pārsūdzēt tiesā.

(5) Ja institūcijām, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai arī to rīcībā ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas teritorijas, šīm institūcijām ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no attiecīgajām valstīm. Šādā gadījumā šā panta trešajā daļā noteiktais iesnieguma izskatīšanas termiņš tiek attiecīgi pagarināts.

(6) Ārvalstniekam, kura profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kurš ir saņēmis šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā Latvijas pilsonim.

VIII nodaļa

Profesionālās kvalifikācijas

atzīšanas noteikumi attiecībā uz profesijām, kurām piemēro vispārējo

profesionālās kvalifikācijas atzīšanas

sistēmu un kvalifikācijas atzīšanu,

pamatojoties uz pretendenta

profesionālo pieredzi

44.pants. Pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi

(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas salīdzināšanai ar attiecīgajai profesijai Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām ir noteikti šādi rādītāji un uz tiem pamatotie kritēriji:

1) izglītības līmeņi (pakāpes), kuru apguvi apliecina attiecīgi izglītības dokumenti, kuru secība ir šāda:

a) augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi,

b) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai ir nepieciešama vidējā izglītība, vai — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim — īpašās struktūras kursu (reglamentētās izglītības) programmas apguvi apliecinošs dokuments, kas Eiropas Kopienā atzīts par līdzvērtīgu diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību,

c) profesionālās izglītības atestāts,

d) kompetences apliecība,

e) vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments,

f) vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;

2) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts papildus izglītības dokumentiem;

3) izglītībai atbilstošās profesijas statuss:

a) reglamentētā profesija valstī, kur iegūta šī izglītība,

b) nereglamentētā profesija valstī, kur iegūta šī izglītība;

4) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums par to, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām;

5) izglītības saturs un ilgums, tās atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

6) izglītības raksturs:

a) reglamentētā izglītība,

b) nereglamentētā izglītība;

7) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums attiecīgajā profesijā mītnes valstī.

(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst bez papildu nosacījumiem, ja neviens no šā panta pirmajā daļā minētajiem rādītājiem nav zemāks par attiecīgajām prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Turklāt pretendenta iesniegtajiem kvalifikācijas pierādījumiem jāapliecina tādas pašas garantijas (it īpaši drošības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā), kādas attiecīgajai profesijai nosaka Latvijas Republikas likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto rādītāju dokumentāru apliecinājumu tiek atzīti arī Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Kopienā.

45.pants. Gadījumi, kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām

(1) Šā likuma 44.pantā minētos pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas rādītājus atzīst par daļēji atbilstošiem Latvijas Republikā konkrētajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja:

1) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentētā profesija, bet pārējie izglītības un profesionālās kvalifikācijas rādītāji atbilst Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām;

2) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valstī attiecīgā profesija ir reglamentētā profesija, bet izglītības rādītāji ir zemāki par attiecīgajām prasībām, kādas šai reglamentētajai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā;

3) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentētā profesija un izglītības līmenis neatbilst Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālās kvalifikācijas rādītāji būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nosaka papildu prasības, arī attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.

(3) Ja pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, ir tiesīgas noteiktos gadījumos izvirzīt pretendentam prasību iziet adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi:

1) dodot pretendentam tiesības izvēlēties vienu no šīm iespējām vai

2) nosakot par obligātu vienu no šiem noteikumiem un nedodot pretendentam izvēles tiesības (arī profesijās, kuru veikšanai Latvijas Republikā ir nepieciešamas noteiktas zināšanas nacionālajās tiesībās, kas ir būtiska un pastāvīga attiecīgās profesionālās darbības sastāvdaļa).

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības nepiemēro vienlaikus.

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi neatbilst šā likuma 44.panta otrajā daļā minētajām prasībām un:

1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu; 

2) nav piemērojami adaptācijas perioda vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nosacījumi.

46.pants. Pretendenta profesionālās adaptācijas un kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vispārīgie noteikumi

(1) Institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka pretendenta adaptācijas perioda ilgumu un, pēc iespējas ievērojot pretendenta vēlmes, apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā pretendents iziet adaptācijas periodu. Tā nobeigumā tiek dots darba vērtējums, kura kritērijus un kārtību nosaka minētā institūcija.

(2) Lai veiktu pretendenta kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka detalizētu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtību, izveido to mācību priekšmetu vai kursu sarakstu, par kuru apguvi salīdzinājumā ar Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto izglītības apjomu pretendentam nav attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta un kuru apguve ir būtiska, lai persona varētu darboties attiecīgajā profesijā. Minētie priekšmeti un kursi var ietvert gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā, kā arī profesionālo normu zināšanas attiecīgajā jomā.

(3) Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes satura noteikšanā ievēro faktu, ka pretendenta mītnes valstī viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā.

(4) Ne vēlāk kā mēnesi pirms kvalifikācijas atbilstības pārbaudes pretendentu iepazīstina ar tās saturu un kārtību.

47.pants. Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

(1) Šis pants attiecas uz reglamentētajām profesijām, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(2) Kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar pretendenta neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar attiecīgajām prasībām, kas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, šādu salīdzinājumu izdara un:

1) izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī attiecībā uz šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām);

2) nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas pietiekams apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izdots sertifikāts, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

IX nodaļa

Profesionālās kvalifikācijas

atzīšanas noteikumi attiecībā uz profesijām, kurām piemēro speciālo atzīšanas sistēmu

48.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu — arhitektu — profesionālās kvalifikācijas atzīšana

(1) Šis pants attiecas uz darbību arhitektūras jomā, ja tiek izmantots arhitekta profesijas nosaukums.

(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šā likuma 8.pantā minētajām prasībām, ir atzīti Eiropas Kopienā un dod tiesības attiecīgajās valstīs darboties, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.

(3) Arhitekta sertifikāts, kas Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi minēti šā likuma 8.panta piektajā daļā, ir uzskatāms par atbilstošu šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

(4) Šā likuma 40.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību arhitekta profesijā kā Latvijas pilsoņiem.

(5) Ja atzīšanas procedūras gaitā attiecīgajām Latvijas Republikas institūcijām rodas šaubas par to, vai konkrētais diploms vai sertifikāts atbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, tās var pieprasīt Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas atzinumu šajā jautājumā.

49.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Kopienā un atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, šādās profesijās:

1) ārsts;

2) zobārsts;

3) zobārstniecības apakšspecialitāšu profesijas;

4) māsa (medicīnas māsa);

5) vecmāte;

6) veterinārārsts;

7) farmaceits.

(2) Patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vecmātes profesijā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina, ka pretendents pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir veicis šai profesijai atbilstošus pienākumus slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē:

1) vismaz divus gadus, ja attiecīgā persona vecmātes diplomu ieguvusi pēc vismaz trīs gadus ilgas pilna laika vecmātes izglītības programmas apgūšanas un pirms uzņemšanas šajā programmā nav ieguvusi pilnu vispārējo vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā;

2) vismaz vienu gadu, ja attiecīgā persona vecmātes diplomu ieguvusi pēc vismaz 18 mēnešu vai 3000 stundu ilgas pilna laika studiju programmas apgūšanas, kurā persona ir uzņemta pēc vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas iegūšanas.

(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības atvērt jaunas vispārēja tipa aptiekas un darboties šajās aptiekās. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem.

(4) Šā likuma 40.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās kā Latvijas pilsoņiem.

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas, kā arī citas ārstniecības specialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kas netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Šajos gadījumos institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, saskaņā ar šā likuma 46.panta otrās daļas noteikumiem pārbauda pretendenta iegūtās izglītības saturu un ilgumu, salīdzina to ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un nosaka papildus nepieciešamās izglītības saturu un ilgumu.

50.pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā

(1) Ja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa (medicīnas māsa), vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikas teritorijā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta realizācijā Latvijas Republikas teritorijā, šī persona laikus iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:

1) deklarāciju par šo pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;

2) sertifikātu, kas apliecina, ka tā savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;

3) attiecīgi šā likuma 48. vai 49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina tās profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.

(2) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem to nosūta šā likuma 57.pantā noteiktajai institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo reģistrāciju tiek apliecinātas arī pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.

(3) Veterinārārstam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.

51.pants. Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšana autotransporta, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās

Autotransporta, jūrniecības, civilās aviācijas un lidostu darba jomas profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, ārvalstnieku profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šiem līgumiem.

52.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās transporta jomas profesijās

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Kopienā, šādās transporta jomas profesijās:

1) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

3) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

5) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs;

6) bīstamu kravu pārvadājumu (visās transporta jomās) drošības konsultants (padomnieks);

7) kravu pārvadātājs pa iekšzemes ūdensceļiem;

8) iekšzemes ūdensceļu kravu un pasažieru maztonnāžas kuģa (kravnesība nepārsniedz 200 tonnas) vadītājs.

(2) Šā likuma 40.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās kā Latvijas pilsoņiem.

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim izsniegtā mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir izmantojama, neveicot šā panta otrajā daļā minētās atzīšanas procedūras, bet ievērojot Ceļu satiksmes likumā noteiktās prasības.

53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju un profesijas nosaukumu, kas atzīts Eiropas Kopienā un apliecināts ar viņa mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajiem profesionālo tiesību pierādījumiem, nenosakot minētās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

(2) Advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana šā panta pirmās daļas izpratnē dod tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot mītnes valstī noteikto un mītnes valsts valodā izteikto profesijas nosaukumu, norādot institūciju, kas attiecīgajai personai piešķīrusi tiesības veikt profesionālo darbību, proti:

1) sniegt īslaicīgus pakalpojumus (ja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir iesniegti profesionālo tiesību pierādījumi);

2) pastāvīgi darboties profesijā (ja persona ir reģistrēta Latvijas Zvērinātu advokātu padomē).

(3) Advokāts, kura profesionālā kvalifikācija un tiesības atzītas šā panta pirmās un otrās daļas izpratnē, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

(4) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību advokāta profesijā Latvijas Republikā pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padome, ja:

1) pretendentam ir mītnes valstī atzīti advokāta profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumi un viņš ir sekmīgi izturējis kvalifikācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši šā likuma 46.panta otrajai daļai vai

2) pretendents vismaz trīs gadus ir nepārtraukti veicis profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot profesijas nosaukumu atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktā minētajiem noteikumiem, un apliecinājis nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas Republikas tiesību jomā.

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam, kura profesionālā kvalifikācija atzīta šā panta ceturtās daļas izpratnē, ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas Republikas advokātam.

(6) Šajā pantā minētās prasības Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālajai kvalifikācijai, zināšanu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī viņu profesionālās prakses noteikumus reglamentē Advokatūras likums.

54.pants. Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām

(1) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (struktūras, satura un specializācijas aspektā), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības valsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā viņš vismaz trīs gadus pēc kārtas ir darbojies attiecīgajā profesijā šajā valstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz darba pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts izdotu sertifikātu, kas apliecina, ka viņš tajā ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.

C sadaļa

Likuma izpildes nodrošināšana

55.pants. Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija

Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija notiek Izglītības likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

56.pants. Koordinācijas un informācijas funkcijas profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas jomā

(1) Ministru kabinets apstiprina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru.

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators:

1) koordinē to institūciju darbību, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;

2) uztur sakarus ar Eiropas Komisiju un attiecīgajām ārvalstu institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu par normatīvajiem aktiem un atbildīgajām institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.

(3) Informācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz tām reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā vai ārvalstīs ir nepieciešama augstākā izglītība, veic Akadēmiskās informācijas centrs.

(4) Informācijas institūcijas pārējām reglamentētajām profesijām nosaka Ministru kabinets, nodrošinot vienotu sistēmu šā likuma 55., 56., 57. un 58.pantā noteikto prasību izpildei.

(5) Informācijas institūcijas savas darbības jomā:

1) nodrošina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;

2) nodrošina ārvalstniekiem informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;

3) pieņem no pretendentiem šajā likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, lai viņi varētu darboties reglamentētajās profesijās;

4) sagatavo izziņas par pretendentu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

5) nodod šā likuma 57.pantā noteiktajām institūcijām šīs daļas 3.punktā minētos dokumentus un 4.punktā minētās izziņas;

6) uztur sakarus ar kompetentām ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā.

(6) Ja nepieciešams, informācijas institūcija sagatavo provizorisku izziņu un nosūta to institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, ekspertu komisijas izveidošanai. Ekspertu komisijas sastāvu nosaka institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, iekļaujot tajā arī informācijas institūcijas pārstāvjus. Ekspertu komisija savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.

57.pants. Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās

(1) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms, kuram papildus nav vajadzīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, minētā institūcija izveido ekspertu komisiju saskaņā ar šā likuma 56.panta sesto daļu.

(3) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešama kompetences apliecība, kuru izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, šī institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, šī institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā nepieciešami gan izglītības apliecinājumi (augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts), gan arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tad:

1) likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītās institūcijas, pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem, pārbauda attiecīgo dokumentu atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

2) savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus attiecīgajā reglamentētajā profesijā;

3) šīs daļas 2.punktā minētā institūcija pieņem lēmumu par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu un izsniedz minēto apliecību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz profesijām, kurām piemēro kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija saskaņā ar šā likuma 56.panta sesto daļu izveido ekspertu komisiju. Pamatojoties uz šā likuma 56.pantā minētajiem dokumentiem un ekspertu komisijas atzinumu, minētā institūcija izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šajā pantā minētās institūcijas sadarbojas ar šā likuma 56.pantā minētajām institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

(8) Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja balsstiesībām šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto institūciju darbā ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos.

58.pants. Vispārīgie noteikumi par ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecībām

(1) Šajā likumā noteiktās institūcijas, kas izsniedz ārvalstniekiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā, var pieņemt šādus lēmumus:

1) atzīt profesionālo kvalifikāciju un izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību profesionālajai darbībai Latvijas Republikā;

2) pieprasīt papildu dokumentus atbilstoši šim likumam;

3) noteikt adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi;

4) atteikt kvalifikācijas atzīšanu.

(2) Ja tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir saistītas ar obligātu attiecīgās personas reģistrāciju profesionālās organizācijas reģistrā vai citos reģistros, šā panta pirmajā daļā minētā kvalifikācijas atzīšanas apliecība vienlaikus dod tiesības uz šādu reģistrāciju.

(3) Lēmumos par profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, par atteikumu izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai par šādas apliecības anulēšanu, reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos lēmumus pretendents var pārsūdzēt tiesā.

(5) Ar personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu saistītos izdevumus sedz pretendents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

59.pants. Likuma ievērošanas uzraudzība

Likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītās institūcijas ir tiesīgas anulēt vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta vai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.

Pārejas noteikumi

1. Likuma B sadaļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 6.panta 2.punktā minētās prasības.

3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir ieguvušas tiesības veikt darbību kādā no reglamentētajām profesijām, saglabā šīs tiesības arī tad, ja šo personu profesionālā kvalifikācija neatbilst šā likuma prasībām. Šīs tiesības saglabājas uz laiku, kas atbilst periodam starp sertifikāciju un atkārtotu sertifikāciju (resertifikāciju), ja tāda attiecīgajā profesijā ir paredzēta. Turpmākās tiesības uz darbību šajā profesijā nosaka atkārtotās sertifikācijas (resertifikācijas) noteikumi un rezultāti.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 6.jūlijā

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 20.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!