• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1941.gada 14.jūnija deportācijas tiešās un netiešās demogrāfiskās sekas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2001., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25557

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1941. gada 14.jūnija deportācijā arestētās un izsūtītās sievietes

Vēl šajā numurā

21.06.2001., Nr. 96

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēteris Zvidriņš, Edvīns Vītoliņš LU Demogrāfijas centrs, Latvija

1941.gada 14.jūnija deportācijas tiešās un netiešās demogrāfiskās sekas

Dažādu zinātnes nozaru speciālisti, it īpaši vēsturnieki (E.Andersons, J.Riekstiņš, H.Strods u.c.), izdibinājuši 1941. gada 14. jūnijā deportēto skaitu. Tomēr mūsu rīcībā nav izsmeļošu datu par deportētajiem. Analizējot izvešanas demogrāfiskos zaudējumus, jāņem vērā tas, ka deportāciju vilnī tika izvesti arī vairāki tūkstoši ebreju, kuri parasti netika uzskaitīti deportēto skaitā. Zināmi arī gadījumi par cilvēku pazušanu pirms lielās deportācijas. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka, sākoties vācu uzbrukumam, uz PSRS tika evakuēti vai no Latvijas deportēti apmēram 40 000 personu.

A.Plukšs speciālā publikācijā “Deportētie 1941. gadā” (rakstu krājuma “Archīvs” 23. sējumā) uzrāda datus par deportēto dzimuma un vecuma struktūru. No tiem izriet, ka ap 70% deportēto bija vīrieši, liela daļa ģeneratīvajā vecumā (maksimums 35-39 gadu vecumā). Protams, tas izsauca laulību un ģimeņu izjukšanu un ietekmēja to tālāko attīstību, tajā skaitā pēc kara. Speciāli aprēķini liecina, ka deportāciju un karadarbības izsaukto vīriešu zaudējumu dēļ tūlīt pēc kara prāva daļa laulībspējīgo sieviešu pat teorētiski nevarēja stāties laulībā. Tas bija viens no cēloņiem relatīvi zemas kompensācijas dzimstības pastāvēšanai tūlīt pēc kara.

Spriežot pēc publikācijām par deportēto dzimuma un vecuma sastāvu, trešdaļa no tiem bija sievietes. Līdz ar to mēs varam aptuveni novērtēt nedzimušo bērnu skaitu, kas pēc mūsu aplēsēm ir tuvs 5 tūkstošiem.

Deportācijas sekas spilgti atspoguļojas iedzīvotāju veselības un dzīvotspējas pasliktināšanās jomā. Dabiskās mirstības raksturojumi būtiski pieauga 1941. gada otrajā pusē. Statistiski noteikt deportāciju lomu šajā pieaugumā un atšķirt to no kara izraisītām sekām ir visai grūti, tomēr nav šaubu, ka tā bija būtiska. Izmantojot tā sauktās potenciālās demogrāfijas analīzes metodi, mēs aprēķinājām, ka Latvijas iedzīvotāju summārais dzīvīguma potenciāls 1941. gada 14. jūnija deportācijas dēļ samazinājās gandrīz par vienu miljonu cilvēkgadu.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!