• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Esat laipni gaidīta Latvijā, prezidentes kundze ! Esate mielai laukta Latvijoje, ponia prezidentė !. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.06.2012., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/249158

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

14.06.2012., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lietuvas prezidentes valstsvizīte

Esat laipni gaidīta Latvijā, prezidentes kundze ! Esate mielai laukta Latvijoje, ponia prezidentė !

Vakar, 13.jūnijā, Parlamenta namā Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tiekoties ar Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti (attēlā), kura 12.–13.jūnijā uzturējās valstsvizītē Latvijā, uzdāvināja augstajai viešņai vakar Saeimas namā jaunatvērto LR Satversmes 90 gadu jubilejai veltīto izdevumu “Latvijas Republikas Satversme”, kurā mūsu konstitūcija nu iznākusi deviņās valodās, tostarp arī lietuviešu valodā Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja
Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite valstsvizītes Latvijā pirmajā dienā, 12.jūnijā: pie Valdības nama ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (attēlā pa kreisi) un valstsvakariņās Melngalvju namā kopā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Andri Bērziņu kopējā tostā par abu tautu tālāku draudzību un attīstību (attēlā pa labi)

Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja; Toms Kalniņš, Valsts prezidenta kanceleja

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Eiropas Savienībā (ES) aizvien lielāka nozīme ir reģionālajai sadarbībai, un labs piemērs tam ir sekmīgā trīs Baltijas valstu sadarbība visos līmeņos, tostarp parlamentāro kontaktu veidošanā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra 13.jūnijā, tiekoties ar Lietuvas Republikas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

S.Āboltiņa sarunā akcentēja reģionālās sadarbības aizvien pieaugošo nozīmi ES darba kārtības aktuālo jautājumu risināšanā. “Paplašinoties Eiropas Savienībai, reģionālā sadarbība iegūst aizvien lielāku nozīmi. Dalībvalstu regulāro reģionālo konsultāciju kontekstā nozīmīga loma ir arī nacionālajiem parlamentiem. Būtiski, lai reģiona parlamenti Eiropas Savienības jautājumos būtu uz vienota ceļa un Eiropas Savienībai sniegtu vienotu pozīciju,” pauda S.Āboltiņa.

Savukārt D.Grībauskaite uzsvēra, ka īpaši cieša informācijas apmaiņa un koordinācija starp Baltijas valstīm nepieciešama, aizstāvot reģiona kopīgās intereses sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu – Kohēzijas politikas finansējumu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.

Pārrunājot ES darba kārtībā esošos eirozonas stabilizācijas pasākumus, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka atbildīga fiskālā politika ir Latvijas ilgtermiņa politika, ko apliecina ES Fiskālās disciplīnas līguma ratifikācija Saeimā 31.maijā. Vienlaikus mūsu valsts uzsver izaugsmi veicinošu pasākumu būtisko nozīmi ekonomikas atveseļošanas procesā, norādīja S.Āboltiņa.

Lietuvas prezidente sarunā augstu novērtēja, ka Saeima ir ratificējusi ES fiskālās disciplīnas līgumu un ir ceļā uz eiro ieviešanu. S.Āboltiņa norādīja, ka Latvijas ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanai izvēlētā konsolidācijas stratēģija ir sevi attaisnojusi – tā ļāvusi panākt ekonomisko izaugsmi un nostāties uz ilgstspējīgas attīstības ceļa. To apliecina arī fakts, ka Latvija ir radusi iespēju samazināt atsevišķus nodokļus.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā nesen Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē augstu novērtēja arī Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda, atzīstot, ka Latvija ir pat pārsniegusi uz to liktās cerības. Vienlaikus S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvijas panākumu pamatā ir visas sabiedrības ieguldījums, spējot vienoties budžeta konsolidācijas pasākumu veikšanai.

Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, S.Āboltiņa tās raksturoja kā lieliskas – kā labām kaimiņvalstīm un nozīmīgām tirdzniecības partnerēm abām valstīm ir plaši attīstīta sadarbība ekonomikā, izglītībā un kultūrā, kā arī NATO un ES.

“Arī parlamentārajā līmenī Latvijas un Lietuvas sadarbība ir ļoti aktīva. Abu valstu parlamentāriešiem ir regulāri kontakti dažādos sadarbības formātos – tiekoties parlamentu priekšsēdētājām, komisijām un deputātu sadarbības grupām, kā arī trīspusēji tiekoties Baltijas asamblejas ietvaros vai tā dēvētajā NB8 formātā, kur tiekas trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentārieši,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Tikšanās noslēgumā S.Āboltiņa Lietuvas prezidentei uzdāvināja Satversmes jubilejas izdevumu “Latvijas Republikas Satversme”, kurā iekļauts mūsu valsts pamatlikuma tulkojums arī lietuviešu valodā.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

12.jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, lai kopīgi risinātu svarīgākos abu valstu sadarbības jautājumus, tostarp Latvijas virzību uz eiro ieviešanu. D.Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva atbalstīs Latvijas lēmumu pievienoties eirozonai ar 2014.gada 1.janvāri un šis lēmums radīs arī pozitīvu motivāciju Lietuvai pievienoties pārējām Baltijas valstīm dalībā eiro.

Premjers uzsvēra, ka pievienošanās eirozonai ir galamērķis Latvijas krīzes pārvarēšanas stratēģijai, kas sniegs būtiskus ieguvumus Latvijai gan investīciju piesaistes un jaunu darba vietu izveides jomā, gan ļoti praktiskos jautājumos, piemēram, veicinot iedzīvotāju drošību par savu uzkrājumu un saistību vērtību, kā arī samazinot iedzīvotāju un uzņēmēju izmaksas par valūtas konvertācijām.

V.Dombrovskis un D.Grībauskaite atzinīgi novērtēja konstruktīvo sadarbību, kas Latvijai un Lietuvai izveidojusies Eiropadomē un citās ES institūcijās, kur abu valstu pozīcijas ļoti bieži sakrīt. Amatpersonas bija vienisprātis, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir vienotiem spēkiem aizstāvēt Baltijas valstu intereses nākamā ES daudzgadu budžeta veidošanas procesā. V.Dombrovskis norādīja, ka no citām dalībvalstīm tiek saņemti pozitīvi signāli gan par Baltijas valstu nostāju kohēzijas politikas kontekstā, gan saistībā ar lauksaimniecības tiešmaksājumiem, taču pirms gala lēmuma pieņemšanas vēl gaidāmas smagas diskusijas.

Lietuvas prezidente piekrita premjera nostājai, norādot, ka jau pašlaik daudz ir paveikts, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pozīciju skaidrošanu partneriem, un sarunu procesā ir būtiski saglabāt trīs valstu vienotību un nepieļaut mēģinājumus to sašķelt. D.Grībauskaite norādīja, ka kopējā ES daudzgadu budžeta kontekstā Baltijas valstu prasību apjoms nav būtisks un to ir iespējams izpildīt.

V.Dombrovskis un Lietuvas prezidente pārrunāja arī abu valstu sadarbību enerģētikas sektorā. D.Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva izlēmusi būvēt atsevišķu sašķidrinātās gāzes termināli un nepretendēt uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu Baltijas reģionālajam terminālim. Lietuvas steigu prezidente pamatoja ar nepieciešamību pēc iespējas ātrāk iegūt neatkarību no pašreizējiem dabasgāzes piegādātājiem “Gazprom”. Premjers savukārt norādīja, ka saskaņā ar 2011.gada nogalē panākto Baltijas valstu premjeru vienošanos Latvija sagaidīs Eiropas Komisijas veiktā pētījuma rezultātus, kas atspoguļos Baltijas reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa ekonomisko pamatotību un saturēs rekomendācijas tā būvniecības vietas izvēlei.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

Valsts prezidenta Andra Bērziņa tosts valstsvakariņās 12.jūnijā:

Ļoti cienījamā prezidentes kundze [Daļa Grībauskaite]! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods sveikt Jūs Rīgā! Būdamas kaimiņvalstis, Latvija un Lietuva ir saistītas noturīgām saitēm.

Mūsu īpašās jūtas pret Lietuvu stiprina ne vien kopīgās saknes, kopīgais vēstures un kultūras mantojums, bet arī iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti. Šodien pārrobežu attiecības ir attīstījušās tik plaši, ka ir pat grūti nosaukt jomu, kurā tās neizpaustos.

Tāpēc man ir patiess prieks uzņemt Jūs pirmo reizi valstsvizītē Latvijā! Esmu pārliecināts, ka šī vizīte dos papildu impulsu mūsu savstarpējai sadarbībai, apliecinot tās nozīmi un noturību.

Prezidentes kundze!

Latviju un Lietuvu vieno dinamiska ekonomiskā sadarbība, intensīvi un arvien pieaugoši ir abu valstu tirdzniecības sakari. Lietuvas tirgū veiksmīgi darbojas Latvijas uzņēmumi “BTA apdrošināšana”, “Latvijas Finieris”, “Latvenergo”, “Sakret”, “Grindeks”, “Grifs AG” un vairāki citi. Lieliska tradīcija ir labāko Lietuvas tirgū strādājošo Latvijas uzņēmumu un to sadarbības partneru ikgadējā godināšanas ceremonija. “Nameja balva” izcilākajiem uzņēmumiem šogad Lietuvā tika pasniegta jau sesto gadu pēc kārtas.

Mūsu tuvums mūs nereti padara par konkurentiem, kas mēdz būt izaugsmes un attīstības dzinējspēks. Tomēr aicinu apvienot mūsu centienus un sakopot resursus, lai izvairītos no nevajadzīgas sāncensības mūsu valstīm tik nozīmīgo reģionālas nozīmes transporta un enerģētikas projektu īstenošanā. Esmu pārliecināts, ka tikai vienotā un solidārā rīcībā varēsim īstenot kopīgos mērķus reģionā, par kuriem gandarījums būs vēl nākamajām paaudzēm.

Tieši atjautīga un tālredzīga Latvijas un Lietuvas sadarbības politika būs pamats mūsu valstu attīstībai ilgtermiņā. Šodien īpaši aktuāla ir koordinēta un vienota interešu aizstāvība Eiropas Savienības dienas kārtības jautājumos. Sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu nākamajam periodam nav vieglas, mūs vēl sagaida smagi sarunu raundi un kompromisi. Tas, vai mums izdosies noturēt mūsu pašreizējās pozīcijas, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu spējas pārliecinoši iestāties par taisnīgu finansējuma sadali kohēzijas politikai un tiešmaksājumiem nākamajiem septiņiem gadiem.

Prezidentes kundze!

Latvijas un Lietuvas attiecību skaistums un dziļums slēpjas tautu draudzībā un gadsimtos sakņotajā brālības sajūtā. Varam būt patiesi gandarīti par plašo sadarbību kultūras jomā un tautas mākslas tuvību. Cieši sadarbojas Latvijas Nacionālā bibliotēka un Martina Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka, abu valstu nacionālās operas, mākslas un vēstures muzeji, atsevišķi mūzikas un mākslas kolektīvi. Neatkarības gados latviski izdotas vairāk nekā 40 lietuviešu autoru grāmatas, un esmu pārliecināts, ka latviešu un lietuviešu autoru darbu tulkošana un izdošana abās valstīs ir jāturpina.

Mums kā vienīgajiem baltu tautu pārstāvjiem ir cieši jāsadarbojas, lai savas skaistās zemes un Baltijas jūru atstātu nākamajām paaudzēm sakoptas un bagātas. Es patiesi vēlos, lai Latvija un Lietuva, apvienojot savus spēkus globalizētajā pasaulē, atbalsta un bagātina viena otru. Lai mūsu ciešā kopdarbība dod spēcīgu ieguldījumu reģiona attīstībā un uzplaukumā!

Atļaujiet man novēlēt Jums, prezidentes kundze, spēku un enerģiju Jūsu atbildīgajā darbā! Es uzsaucu šo tostu par Lietuvas un Latvijas valstu vienotību, labklājību un izaugsmi!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!