Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties darba vizītē Lietuvā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2012., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/245751

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

23.03.2012., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties darba vizītē Lietuvā

Lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar gaidāmo NATO samitu Čikāgā, enerģētikas un transporta jautājumus, kā arī abu valstu divpusējās attiecības, vakar, 22.martā, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzturējās darba vizītē Lietuvā, kur Panevēžas rajonā, Bistrampoles muižas pilī tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti

Foto: VPK

22.martā Valsts prezidents Andris Bērziņš devās darba vizītē uz Lietuvu. Pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti abi prezidenti apliecināja, ka galvenais sarunu temats bijis saistīts ar enerģētikas politikas un enerģijas piegāžu diversifikācijas jautājumiem Baltijas valstīs.

Runājot par Visaginas AES būvniecības projektu, A.Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd Latvenergo rīcībā esošā informācija un pieejamie noteikumi, uz kādiem paredzēta daudzpusējā sadarbība AES būvniecībā, liecina, ka Latvijai šis projekts ir izdevīgs. Tomēr vairāku valstu iesaiste šā projekta realizācijā prasīs arī daudz pūļu, lai nonāktu līdz līguma noslēgšanai. Lietuvas prezidente uzsvēra, ka koncesijas līgums AES projektam varētu tikt parakstīts jau šā gada jūnijā, pārnesot projekta attīstību nākamajā fāzē. Šobrīd sarunas par dalību projektā ar partneriem notiek energokompāniju līmenī, ko apliecināja Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa rīcībā ir tieši Latvenergo sniegtā informācija par šo projektu – Latvija Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vienīgi uz ekonomiskā un komerciālā izdevīguma principiem.

Prezidenti apliecināja, ka sarunās ir skarts arī reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības jautājums Baltijas reģionā. Latvijas puse jau iepriekš ir apliecinājusi un arī šobrīd uzsver, ka Baltijas reģionā ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā būvniecības vieta ir Latvija (šobrīd tiek izstrādāta reģionāla priekšizpēte, ko ir iniciējusi Eiropas Komisija, lai izpētītu dažādus sašķidrinātās gāzes termināļa risinājumus reģionam, lai izraudzītos ekonomiski izdevīgāko vietu reģionālā projekta īstenošanai; zināms, ka pirmie pētījuma rezultāti gaidāmi jau jūlijā). Vienlaikus Lietuvas prezidente sacīja, ka turpina virzīt savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas iecerēts Klaipēdā. D.Grībauskaite atzīmēja, ka Lietuva ir ieinteresēta nākotnē izmantot Latvijas gāzes krātuvi Inčukalnā. Tomēr abu valstu prezidenti apliecināja, ka Eiropas Komisijas veiktās priekšizpētes rezultāti tiks ņemti vērā neatkarīgi no valstu nacionālajiem projektiem.

Runājot par Eiropas Savienības valstu gaidāmo lēmumu par sankcijām pret Baltkrieviju, Valsts prezidents uzsvēra, ka šādu sankciju pieņemšana var ietekmēt Latvijas un Baltkrievijas attiecības ne tikai ekonomiski, bet arī savstarpējo pārrobežu kontaktu līmenī, kas ir īpaši būtiski Latgales reģionam, kur šī sadarbība ir jau izveidojusies un nostiprinājusies un kur tai ir būtiska nozīme arī Latvijas un ES pierobežā. Līdz ar to šādas sankcijas varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas ekonomisko attīstību.

Sarunās no Latvijas puses tika iniciēts arī jautājums par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu posmā Mažeiķi–Reņģe, proti, A.Bērziņš aicināja Lietuvu pēc iespējas ātrāk atjaunot Lietuvas pusē demontēto dzelzceļa posmu starp Mažeiķiem un Reņģi. Šis jautājums jau vairakkārt ir pārrunāts abu valstu augstāko amatpersonu vidū, un par šo faktu sūdzības vairakkārt izteikuši arī Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji, kam tiek liegta iespēja izmantot ekonomiski izdevīgāku pārvadājumu maršrutu. Tika uzsvērts arī, ka "Latvijas Dzelzceļš" ir spiests nest zaudējumus, jo Latvijas pusē ir spiests uzturēt 70 kilometru sliežu posmu Glūda–Reņģe, kur faktiski nevar vest tranzītkravas, jo Lietuvas pusē posms ir demontēts. Līdz ar to kravas tiek vestas pa 120 kilometru garāku ceļu caur Šauļiem un Višķiem. Lietuvas prezidente solīja šo jautājumu risināt.

Preses konferences noslēgumā D.Grībauskaite apliecināja, ka ir pieņēmusi A.Bērziņa uzaicinājumu apmeklēt Latviju valstsvizītē. Plānots, ka vizīte notiks jūnijā.

 

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!