Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 8.martā

IZM: Par informācijas apmaiņas vienkāršošanu ar citu dalībvalstu iestādēm profesionālās kvalifikācijas atzīšanā

Iestādēm, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, tiks atvieglota informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu iestādēm – to paredz 8.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos Nr.848 “Noteikumi par informācijas apmaiņu iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un informācijas apmaiņas uzraudzību pakalpojumu jomā”.

Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgo iestāžu savstarpējā sadarbība profesionālās kvalifikācijas atzīšanā reglamentētajās profesijās tiek īstenota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) starpniecību.

Latvijā ir trīsdesmit viena iestāde, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās un kuras pakāpeniski tiek iekļautas IMI sistēmā. Taču šobrīd Latvijā nav noteikta kārtība, kādā IMI sistēmas ietvaros notiek informācijas apmaiņa reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā starp Latvijas atbildīgajām iestādēm un citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, tāpēc IZM sagatavojusi grozījumus MK noteikumos, lai atbildīgās iestādes skaidri izprastu informācijas apriti, tiesības un pienākumus, ikdienas darbā izmantojot IMI sistēmu.

Kvalifikācijas atzīšanas apliecība reglamentētajās profesijās ir nepieciešama cilvēkiem, kuri dodas strādāt uz citām dalībvalstīm (gadā tiek reģistrēts apmēram 100 cilvēku), kā arī speciālistiem, kuru profesija ir reglamentēta un kuri ierodas Latvijā strādāt no citām valstīm. Šādos gadījumos cilvēkam jāvēršas attiecīgās valsts kompetentajā institūcijā, lūdzot izdot kvalifikācijas atzīšanas apliecību. Gadījumos, kad nepieciešama papildu informācija un apliecinājumi, valstis sazinās, izmantojot IMI sistēmu, kas ļauj informāciju iegūt ātri un droši, ievērojot pilnīgu datu aizsardzību.

IMI sistēma reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā kā pilotprojekts sāka darbību 2008.gada februārī ar četrām profesijām. Pilotprojektā piedalījās visas ES dalībvalstis. Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas IMI sistēmai pakāpeniski tiek pievienotas jaunas reglamentētās profesijas. Īstenojot dalībvalstu administratīvo sadarbību reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, šobrīd Iekšējā tirgus informācijas sistēmā reģistrētas 10 Latvijas atbildīgās iestādes, kas savā ikdienas darbā piedalās savstarpējā informācijas apmaiņā.

Noteikumu projekts paredz, ka deleģētais IMI sistēmas koordinators reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā ir IZM.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par droša elektroniskā paraksta lietošanas iespēju paplašināšanu

Satiksmes ministrija (SM) rosina paplašināt droša elektroniskā paraksta lietošanas iespējas, paredzot tā izmantošanu arī darījumos ar nekustamo īpašumu, galvojuma līgumiem, kā arī ģimenes un īpašuma tiesību jomās.

Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja visu, piemēram, ar nekustāmo īpašumu saistītu, procesu veikt elektroniski, ar zvērināta notāra starpniecību, neierodoties zemesgrāmatas nodaļā personīgi. Izņēmumi būs darījumi, kad nepieciešama personas fiziska klātbūtne un dokumentu, piemēram, pases uzrādīšana.

Parakstot elektroniskos dokumentus, drošs e-paraksts vienmēr jālieto kopā ar laika zīmogu, lai apliecinātu, ka elektroniskais dokuments noteiktā laikā un vietā ir iezīmēts pie uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja. Tāpat paredzēts atvieglot atkārtotu pieteikšanos drošam elektroniskajam parakstam – to varēs izdarīt, pieteikumu parakstot ar drošu e-parakstu.

Šīs un citas izmaiņas paredzētas SM izstrādātajos grozījumos “Elektronisko dokumentu likumā”, ko 8.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai tie stātos spēkā, tie jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Minētie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2011.gada 20.decembrī valdības sēdē izskatīto SM Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Maksātnespējas un Civilprocesa likumā

8.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi Maksātnespējas (MNL) un Civilprocesa (CPL) likumā. TM ir izvērtējusi likumu piemērošanu praksē, tāpēc grozījumi risinās tajā atklātās problēmas.

Grozījumi CPL paredz, ka tiesnesim būs jāinformē parādnieks arī par tiesībām līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai sniegt pierādījumus par spēju segt parādsaistības. Līdz šim tiesnesis nosūtīja parādniekam tikai kreditora pieteikumu, lēmumu par lietas ierosināšanu un informēja parādnieku un kreditoru par lietas izskatīšanas dienu.

“Grozījumi skaidri pateiks, ka tiesnesim ne tikai jāmeklē maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jāskatās, vai ir strīds par tiesībām un vai parādnieks ir spējīgs samaksāt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības. Ja ir strīds par tiesībām vai parādnieks spēj segt parādsaistības, tiesnesis nepasludinās maksātnespējas procesu un izbeigs lietu,” skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Izmaiņas MNL nosaka pabeigt ātrāk (1–2 gadu laikā) pirms 2010.gada 1.novembra sāktos maksātnespējas procesus vai piemērot spēkā esošā MNL normas. Šie grozījumi novērsīs pašreizējo situāciju, ka dažādos laika periodos pasludinātos maksātnespējas procesus skata pēc dažādiem likumiem.

“Ja administrators neievēros termiņus, Maksātnespējas administrācijai (MNA) būs jāpārbauda viņa rīcība konkrētajā procesā. Nekonstatējot objektīvus attaisnojumus, MNA turpmāk varēs sniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa,” norāda tieslietu ministrs.

Grozījumi paredz kārtību, kādā administratora atlīdzībai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis. Pašlaik skaidra kārtība pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai ir noteikta tikai zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju atlīdzībai.

Izmaiņas noteic, ka administrators varēs pagarināt vienkāršotākā kārtībā parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas termiņu, par to informējot kreditorus. Ja kreditori iebildīs, tikai tad par to būs jālemj kreditoru sapulcē.

Grozījumi papildina likumā norādītos saistību dzēšanas ierobežojumus. Turpmāk fiziskām personām saistību dzēšanu nepiemēros vai izbeigs, ja parādnieks arī sistemātiski nepildīs likumā norādītos pienākumus un tas būtiski ietekmēs maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi.

Izmaiņas precizēs juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmi. Parādnieka saistību neizpildes termiņš būs divi mēneši. Tas nozīmē, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nespēj nokārtot parādsaistības, juridiskajai personai ir jāiesniedz parādnieka maksātnespējas pieteikums.

2010.gada 1.novembrī stājās spēkā jauns MNL, bet kopš pagājušā gada jūnija Tieslietu ministrija vērtē tā piemērošanu. Kopumā notikušas 14 sanāksmes, kurās skatīti 70 priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem maksātnespējas procesa regulējumā.

Sanāksmēs piedalījās TM, Komercbanku asociācijas, Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Kredītņēmēju apvienības, Brīvo arodbiedrību savienības, Pagaidu darba aģentūru asociācijas, Bankrota tiesību speciālistu arodbiedrības un Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji.

Jaunākais Pasaules Bankas pētījums Doing Business liecina, ka veiktie uzlabojumi maksātnespējas normatīvajā regulējumā procesa atvieglošanas ziņā Latvijai ļāvuši pakāpties par 54 vietām.

Pēc Maksātnespējas reģistra datiem, vidēji mēnesī pasludina 70 maksātnespējas procesus un piecus tiesiskās aizsardzības procesus.

Grozījumi likumos vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par līdzekļu piešķiršanu applūšanas un nokrišņu izraisītu hidrotehnisko būvju avāriju seku novēršanai

Zemkopības ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, ko 8.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādātais rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Zemkopības ministrijai 305 157 latus, lai segtu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdevumus, kas saistīti ar Ogres un Ikšķiles pilsētas applūšanas novēršanu – 183 733 latus un intensīvu nokrišņu izraisītu hidrotehnisko būvju avāriju seku novēršanu – 121 424 latus.

Finansējums nepieciešams, lai varētu turpināt pilnvērtīgu valsts meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, novēršot dabas stihiju radītās sekas un avārijas draudus, un nodrošinātu saimniecisko darbību lauksaimniecības un meža zemē, kā arī lai novērstu Ogres un Ikšķiles applūšanu, Daugavas krastu eroziju, augsnes noslīdēšanu, dabiski izveidojušās reljefa izmaiņas, ievērojot Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju valstiski īpaši svarīgo nozīmi.

Rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa