• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr. 130 "Dziesmu un deju svētku padomes nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2012., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/244719

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.134

Personu apliecinošu dokumentu noteikumi

Vēl šajā numurā

01.03.2012., Nr. 35

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 130

Pieņemts: 21.02.2012.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.130

Rīgā 2012.gada 21.februārī (prot. Nr.10 13.§)

Dziesmu un deju svētku padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta pirmās daļas 3.punktu un
7.panta pirmās daļas 6.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk – padome) darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus.

II. Padomes darbības mērķis, funkcija, uzdevumi un tiesības

2. Padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu.

3. Padomes funkcija ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu.

4. Padome veic Dziesmu un deju svētku likumā noteiktos uzdevumus.

5. Padomei ir šādas tiesības:

5.1. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ar ārvalstu institūcijām;

5.2. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no nevalstiskajām organizācijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo vispārpieejamo informāciju;

5.3. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ekspertus un speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

5.4. izveidot darba grupas ar padomdevēja tiesībām konkrētu jautājumu izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai;

5.5. patstāvīgi sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem un sniegt informāciju par padomes kompetencē esošiem jautājumiem.

III. Padomes izveidošana

6. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs nosūta uzaicinājuma vēstules:

6.1. kultūras ministram, izglītības un zinātnes ministram, finanšu ministram, Rīgas domes priekšsēdētājam un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim – ar lūgumu apstiprināt dalību padomē;

6.2. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts prezidenta Kancelejai un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālajai komisijai – ar lūgumu deleģēt pārstāvjus darbam padomē.

7. Nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentus darbam padomē izvirza:

7.1. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nozaru ekspertu padomes – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras nozarēs, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvjus;

7.2. Valsts izglītības satura centra nozaru ekspertu padomes – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas un tradicionālās kultūras nozarēs;

7.3. nevalstiskās organizācijas, kuru darbības mērķis ir saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, – pārstāvjus atbilstoši kompetencei koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras, profesionālās mūzikas nozarēs, kā arī kultūras centru pārstāvjus;

7.4. Latvijas Pašvaldību savienība – kultūras centru pārstāvi;

7.5. Latvijas Radošo savienību padome – profesionālās mūzikas nozares pārstāvi.

8. Darbam padomē izvirza nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

8.1. pieredze pārstāvētajā nozarē vismaz divu Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā;

8.2. iesaistīts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumu un norišu nodrošināšanā Dziesmu un deju svētku starplaikā;

8.3. pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām kultūras vai izglītības jomā;

8.4. nav iesaistīts kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā kā mākslinieciskais vadītājs vai projekta vadītājs.

9. Piesakot nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pretendentu, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā iesniedz šādus dokumentus:

9.1. pieteikumu, kurā pamatota pretendenta izvirzīšana pārstāvībai padomē attiecīgajā nozarē vai jomā;

9.2. lēmuma norakstu vai protokola izrakstu par pretendenta izvirzīšanu;

9.3. rakstisku apliecinājumu, ka pretendents piekrīt būt par padomes locekli;

9.4. pretendenta dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum vitae);

9.5. nevalstiskās organizācijas statūtu kopiju, ja pretendentu izvirza nevalstiskā organizācija.

10. Pretendentus, kas izvirzīti atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajiem kritērijiem, izvērtē Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra izveidota komisija. Minētajā komisijā iekļauj Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvi.

11. Komisija darbojas saskaņā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra izstrādāto nolikumu.

12. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms padomes darbības termiņa beigām nosūta šo noteikumu 6. un 7.punktā minētajām institūcijām uzaicinājuma vēstules un ievieto Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tīmekļa vietnē sludinājumu ar uzaicinājumu nevalstiskajām organizācijām divu nedēļu laikā izvirzīt pretendentus darbam padomē.

13. Komisija izvērtē izvirzītos pretendentus un mēneša laikā iesniedz pamatotu priekšlikumu kultūras ministram. Kultūras ministrs attiecīgo pretendentu sarakstu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

IV. Padomes darba organizācija

14. Pirmo padomes sēdi sasauc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Padomes locekļi pirmajā sēdē no sava vidus atklātā balsošanā ar balsu vairākumu ievēlē padomes priekšsēdētāju.

15. Padomes sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē padome pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

16. Padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

17. Papildus padomes sēdes var sasaukt, ja to ierosina vismaz puse no padomes locekļiem, iesniedzot pamatotu iesniegumu Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā.

18. Padomes sēdes darba kārtību apstiprina padomes priekšsēdētājs.

19. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes nosūta padomes locekļiem informāciju par padomes sēdes sasaukšanu, sēdes darba kārtības projektu un sēdē izskatāmo dokumentu projektus.

20. Padomes loceklis ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes var nosūtīt elektroniski Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram priekšlikumus par paredzēto padomes sēdes darba kārtību, kā arī ierosināt padomes kompetencei atbilstoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.

21. Padomes sēdes ir atklātas.

22. Padomes sēdēs piedalās:

22.1. padomes locekļi;

22.2. uzaicinātās personas. Uzaicinātās personas piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, uz kuru izskatīšanu tās ir uzaicinātas;

22.3. Dziesmu un deju svētku rīkotāji – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra un Valsts izglītības satura centra pārstāvji.

23. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

24. Katram padomes loceklim sēdē ir viena balss. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot.

25. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

26. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

27. Padomes lēmumi ir publiski pieejami Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tīmekļa vietnē.

28. Padomes sēdes protokolē. Sēžu protokolēšanu nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

29. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs triju darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem padomes sēdes protokola projektu. Protokols tiek uzskatīts par saskaņotu, ja piecu darbdienu laikā no padomes locekļiem nav saņemti rakstiski iebildumi.

30. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs.

31. Padomes sēdes protokola glabāšanu nodrošina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

32. Padomes locekļi par darbu padomē nesaņem atalgojumu.

V. Noslēguma jautājumi

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumus Nr.835 "Dziesmu un deju svētku padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 177.nr.).

34.  2012.gadā Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs šo noteikumu 13.punktā minēto uzaicinājumu nosūta un sludinājumu ievieto līdz 2012.gada 27.februārim.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!