• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.1999., Nr. 159/160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24446

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

18.05.1999., Nr. 159/160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim 13. maija Saeimas plenārsēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā . Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atlikt līdz šī gada 27. maijam 13. maija sēdē iekļautā likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 136. pantu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no 13. maija sēdes darba kārtības 11. punktu — likumprojektu " Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" un atlikt tā izskatīšanu uz diviem mēnešiem.

Par šo pašu jautājumu ir saņemts arī Ministru prezidenta, Ministru kabineta iesniegums — atbilstīgi Ministru kabineta sēdes šī gada 4. maija protokolam, līdz laikam, kad tiks atrisināts jautājums par Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas un Bērnu klīniskās slimnīcas juridisko statusu, ierosina apturēt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu Saeimā.

Šos iesniegumus izskatīsim ienākšanas secībā. Tātad pret Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu vēlas runāt deputāts Jānis Vētra. Lūdzu!

J.Vētra

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Kāda ir motivācija atlikt Rīgas Stradiņa universitātes Satvermes apstiprināšanu un izslēgt to šodien no dienas kārtības? Būtībā ir tikai viens jautājums— kāpēc šis priekšlikums ir nācis un izskatīts Sociālo un darba lietu komisijas sēdē? Tā ir labklājības ministra Vladimira Makarova kategoriskā un nepamatotā prasība izslēgt no Latvijas Medicīnas akadēmijas vai pēc Satversmes apstiprināšanas — Rīgas Stradiņa universitātes — divas slimnīcas, tas ir, Paula Stradiņa klīnisko slimnīcu un Bērnu klīnisko slimnīcu, tās pārveidojot par akciju sabiedrībām.

Un šinī sakarībā ir priekšlikums, ko ierosinājusi Sociālo un darba lietu komisijas, par to, ka šī Satversmes izskatīšana ir jāatliek uz diviem mēnešiem. Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz jautājumu, ka šāds priekšlikums nekādā veidā neatrisinās to problēmu, kas pašreiz ir izvirzīta, jo Satversmi apstiprina Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce. Un, ja Saeima noraida un šobrīd izslēdz no dienas kārtības šo jautājumu, tad Satversmes sapulcei nav dots nekāds norādījums, nekāda virzība, ko tad darīt, ko tad mainīt Satversmē, jo Satversmes sapulce vairākkārt ir sanākusi un šo Satversmi izskatījusi, un visus labojumus un grozījumus un saskaņojumus apstiprinājusi.

Un šinī sakarībā veidojas situācija, ka iznāk, ka Satversmes sapulcei, tas ir, institūcijai, kur strādā kopā praktiski visi, kas šobrīd nosaka medicīniskās izglītības kvalitāti un tieši specializētās aprūpes līmeni, viņiem tiek ieteikts atteikties no slimnīcām par labu ārstu grupai, kura vēlas par valsts naudu būvētajā un aprīkotajā slimnīcā uz slimnieku rēķina nopelnīt, un es gribētu teikt, kārtīgi nopelnīt, ignorējot, kas notiks ar veselības aprūpes kvalitāti, izglītību, speciālistu sagatavošanu nākotnē un pētniecību. Un jautājums ir par to, vai tāda būtu Saeimas ceļamaize tālāk Latvijā vienai no vecākajām un lielākajām augstskolām, kura glabā un sargā un turpina astoņdesmit gadu ilgās medicīniskās izglītības, zinātnes un prakses tradīcijas Latvijā.

Un šinī sakarībā mums vajadzētu rēķināties ar to, ka Latvijā jau ir pieredze, kas notiek, kad lielu akadēmisku centru pārveido par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un Traumatoloģijas institūts, kas dažus gadus atpakaļ bija ne tikai Latvijā plaši pazīstams, bet pasaulē pazīstams un liels akadēmisks savas nozares centrs, šobrīd ir SIA, kurā strādā labi ārsti, kuri, protams, labi pelna, bet šī pelnīšana notiek, strādājot ar to, ko Rietumi piedāvā, ko izdevīgāk var nopirkt no slimnīcas viedokļa, no ārstu viedokļa, bet vairs nav institūcijas, kas rūpējas par savas nozares kvalitāti Latvijā. Un tātad šādu likteni lai mēs sagaidītu arī divām lielākajām un nozīmīgākajām slimnīcām Latvijā? Tam nav itin nekāda pamata — mums šinī sakarībā šobrīd šo Satversmes jautājumu atlikt un gaidīt, ka divu mēnešu laikā varētu tikt pieņemti absurdi lēmumi.

Arī attiecībā par Ministru kabineta sēdi, kurā ir pieņemts šis konceptuālais lēmums, man jāsaka, ka šinī Ministru kabineta sēdē neviens no augstskolas nebija uzaicināts piedalīties, Ministru kabinets vēlu pusnaktī šo jautājumu garāmejot ir izskatījis, debatēs ir redzams, ka ir piedalījies tikai pats Vladimirs Makarovs, Jānis Gaigals un Vilis Krištopans, un tātad Latvijas sabiedrībai un valstij tik nozīmīgo jautājumu ir ieteikts, it kā garāmejot, atrisināt, absolūti neiedzļinoties šīs problēmas būtībā.

Un tāpēc es aicinu noraidīt Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu— izslēgt no darba kārtības, bet ierosinu atstāt darba kārtībā un lemt par šo Satversmes apstiprināšanu balsojot. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Par runās deputāte Aija Barča.

A.Barča

(LSDA). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Man tiešām šorīt ir tāds prieks klausīties Vētras kungu, ka viņš, šodien runājot pret Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu, kaut nedaudz ir sācis domāt un pāris vārdos runāja par cilvēkiem, kuri ārstējas Stradiņa slimnīcā. Vakardien komisijas sēdē tiktāl mēs netikām.

Otrs jautājums, kas mani šodien pavisam izbrīnīja, ir tas, ka ne jau tikai Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi šo lūgumu Prezidijam saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136. pantu, bet to ir darījis arī Ministru prezidents. Un es kaut kā te nevaru saprast, lūk, ka arī Ministru prezidenta teiktais vienam otram no mūsu kolēģiem "Latvijas ceļā" nav saistoši. Es nesaprotu, kolēģi.

Nākamais jautājums. Nav jau runa tikai par to, ka tur dakteri pelnīs lielas naudas. Viss tas notiks. Kolēģi, mums ir jāzina, ka mēs nevaram ietekmēt un nevaram labot šīs Satversmes tekstu, un šajā Satversmes tekstā, kamēr tas nav izlabots, vakardien runājām, vēlu vakara pusē izanalizējām, ir vismaz pieci, seši jautājumi, kuri ir ļoti neskaidri vai arī pat neatbilst spēkā esošajai likumdošanai Latvijā. Nu tad ņemsim vienreiz kaut vai — lūgšu Prezidiju uzticēt šo jautājumu izskatīt arī Sociālo un darba lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, es ceru, vēlreiz var pārlūkot un kaut vai rakstiski rakstīt, lūk, mūsu cienītajai šai universitātei un lūgt viņiem un norādīt, viņi varbūt nesaprot tās lietas, kas nav saistītas un kas nav saistošas ar spēkā esošo likumdošanu. Es ļoti ceru, kolēģi, uz jūsu veselo saprātu, ne tik vien "Latvijas ceļa", bet arī pārējās frakcijās... Mēs neko nenokavēsim, ja arī pēc diviem mēnešiem šos jautājumus izskatīsim. Galu galā mums ir jāprasa arī viedoklis cilvēkiem, kuri tur ārstēsies. Ne mēs visi ar jums varēsim aizbraukt uz ārzemēm un savus tuviniekus tur sūtīt. Šī slimnīca ir Latvijā, uz kuru brauc cilvēki no visas Latvijas teritorijas, arī tie, par kuriem mēs solījām, ka gādāsim un rūpēsimies priekšvēlēšanu laikā. Es pateicos jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu — izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu", atliekot tā izskatīšanu uz diviem mēnešiem. Lūdzu, balsosim! Lūdzu, rezultātu! Par — 42, pret — 31, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, saistīts ar šo pašu jautājumu. Vai kāds vēlas izteikties par vai pret? Lūdzu, Ministru kabineta vārdā — Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir tas gods pārstāvēt šeit valdību. Ņemot vērā to, ka dokuments ir parakstīts ar premjera parakstu, tad es lūgtu atbalstīt premjera viedokli šeit un tomēr šā jautājuma apspriešanu atlikt.

Ja runājam par manām personiskajām domām šajā jautājumā, tad atļaujiet minēt šādus aspektus. Pirmkārt. Šis konflikts draud ar vairākām sekām. Ja neņem vērā Labklājības ministrijas līdzdalību vai Labklājības ministrijas daļēju iespēju ietekmēt procedūru, kas ir saistīta ar abu šo slimnīcu un augstskolu likteni, un, ja šīs abas augstskolas pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, nav problēmu par speciālā budžeta sadali, ko faktiski nosaka līgumi ar slimo kasēm. Problēma ir ar speciālajiem kredītlīdzekļiem, ar investīcijām, ar Pasaules bankas projektu, kas ir domāts veselības aprūpei, kur ar Labklājības ministriju jau ir noslēgts līgums, ar Pasaules banku. Mani uztrauc konkrēti kā finansu ministru, cik efektīvi šie līdzekļi tiks novirzīti investīcijās arī tām valsts programmām, kas ir abās šajās slimnīcās. Pastāvot konfrontācijai starp Labklājības ministriju un augstskolām, domāju, ka šis process tiks nobremzēts, no kā cietīs arī visi tie, kas ir Satversmes radītāji un Satversmes tēvi šajās abās universitātēs. Tā ir viena no galvenajām problēmām.

Ir jautājums par to, kas varētu būt šo slimnīcu īpašnieki, ja veido tās kā uzņēmējsabiedrības, vai tur piedalās Labklājības ministrija daļēji, daļēji augstskola un daļēji Rīgas pilsēta? Tas arī ir diskutējams jautājums, starp citu.

Neapšaubāmi, ka šeit, protams, ir šķērssubsīdijas. Absolūti ir skaidrs, ka speciālais budžets, kas domāts veselības aizsardzībai, daļēji neapšaubāmi tiek novirzīts izglītības mērķiem, tajā skaitā acīmredzot visām lietām, kas ir saistītas ar medicīnas izglītības nodrošināšanu konkrēti šajās divās augstskolās.

Es dziļi saprotu to, ko teica Vētras kungs. Konflikts ir izveidojies pietiekami ilgstošs. Problēma ir tāda: vai ir iespējams tomēr atgriezties pie šī jautājuma, senātā izskatīt, tomēr veidot normālākas attiecības ar to valsts institūciju, kas ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu, tajā skaitā kredītu, resursu novirzīšanu šai sfērai. Es baidos, ka pretējā gadījumā, vienkārši pieņemot šo augstskolas Satversmi, tajā skaitā abas slimnīcas, principā nonāks situācijā, ka būs problemātiski viņiem cīnīties par vismaz proporcionāliem budžeta līdzekļiem, kurus sastāda nevis tiešais budžets, bet aizdevumi no starptautiskajām organizācijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Jānis Vētra.

J.Vētra

(LC). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie Saeimas deputāti! Vēlos tikai tieši tos pašus punktus minēt, ko šobrīd minēja Godmaņa kungs, attiecībā par to, kāpēc tomēr šī Satversme ir jāiekļauj dienas kārtībā. Par to, kādā veidā šī Satversme, šis projekts, kuru ir parakstījis Krištopana kungs, tapa Ministru kabinetā, es jau minēju. Jautājums ir par Labklājības ministrijas iespējām ietekmēt abu slimnīcu darbību gan likumiski, gan finansiāli. Jo atbilstīgi Ārstniecības likumam visas ārstniecības iestādes, tajā skaitā arī augstskolu klīnikas, ir Labklājības ministrijas pārraudzībā. Un līdz ar to vēl un vēlreiz tiražē absurdo ideju par to, ka slimnīcas varētu nonākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, tam nav nekāda pamata, tam nav ne juridiska pamata, ne loģiska pamata. Un šo ideju atklāti un skaidri daudzkārt noraidījusi pati Izglītības un zinātnes ministrija, un to uztur spēkā tikai Vladimirs Makarovs ar domu, lai radītu it kā šķietamu konfliktu, kas varētu rasties, ja šo Satversmi apstiprinās. Bet es vēlreiz atgādinu, ka Satversme apraksta situāciju, kas pastāv jau četrus gadus, — no 1995.gada. Tas nav kaut kāds jauns projekts, lēciens nezināmajā. Tā ir situācija, kad šīs abas lielākās slimnīcas strādā vienotā sistēmā ar vienīgo lielo un tradīcijām bagāto medicīnas augstskolu Latvijā, un šī kopdarbība ir saistīta ar to, un rezultējusies ar to, ka slimnīca četru gadu laikā strādā bez parādiem, lai arī valsts slimokases nav norēķinājušās, katru gadu ir palikušas parādā par padarīto darbu, un tanī pašā laikā propagandētās uzņēmējsabiedrības, kur jau 80% Latvijā slimnīcas pārveidotas par uzņēmējsabiedrībām, ir kopumā pāri par 3 miljoniem latu parādā par komunālajiem maksājumiem. Un tātad propagandēt, ka arī divām galvenajām slimnīcām ir jānonāk šajā parādnieku grupā, nav nekāda pamata.

Investīcijas. Investīcijas ir varējušas saņemt un ir saņemtas visus pēdējos gadus abās slimnīcās, tieši pamatojoties uz to, ka slimnīcas kopā akadēmiskajiem un slimnīcas visiem pārējiem darbiniekiem ir varējušas radīt ilgtspējīgus, darboties spējīgus projektus savai perspektīvajai attīstībai un Labklājības ministrijai ir bijusi iespēja ieguldīt šs līdzekļus šajos projektos, rēķinoties ar to, ka tie būs efektīvi ieguldīti līdzekļi, nevis izmesti īslaicīgiem projektiem. Konfrontācija starp labklājības ministru un universitāti pastāv, un šī konfrontācija, kas ir veidota jau trīs gadus, un ne jau no mūsu augstskolas puses, bet no labklājības ministra puses galvenokārt, mums nebūtu pamata domāt, ka divu mēnešu laikā šī konfrontācija pēkšņi izbeigsies. Šeit ir jāmainās pašai labklājības ministra attieksmei pret veselības aprūpi, pret izglītību, pret tiem, kas ārstē šobrīd, ārstēs tālāk un rūpēsies par tautas veselību. Slimnīcas īpašnieks ir valsts. Tas ir noteikts Ministru kabineta lēmumā. Un nav nekāda pamata runāt, ka šīs slimnīcas būtu jāpārveido — jāpieliek pašvaldība kā īpašniece, augstskola kā īpašnieks. Īpašnieks ir valsts. Tā ir vienīgā garantija, lai šīs slimnīcas paliktu par visas tautas slimnīcām. Nauda slimnīcām nāk no veselības aprūpes speciālā budžeta par konkrētu padarīto darbu. Slimnīcas nesaņem tāmes finansējumu, kad būtu iedoti daži miljoni latu, kurus slimnīcām vienkārši jānotērē. Par katru pacientu, kas ir izārstēts slimnīcā, tiek samaksāts. Un tikai ar savu darbu, darba kvalitāti un izpildi noteiktos termiņos šīs slimnīcas saņem finansējumu. Un tas, ka slimnīcu pelnītā nauda daļēji tiek it kā ieguldīta arī studentu izglītībai, tas ir abpusējs process, jo profesors ķirurģijā saņem algu no izglītības budžeta, bet operē pacientus, par kuru ārstēšanu slimnīca saņem naudu no veselības aprūpes budžeta. Un tieši šinī kompleksā ir šīs sistēmas efektivitāte.

Līdz ar to es tikai vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas ir nepamatots, un aicinu atstāt dienas kārtībā Satversmes apstiprināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru prezidenta ierosinājumu — apturēt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu Saeimā līdz laikam, kad tiks atrisināts jautājums par Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas un bērnu klīniskās slimnīcas juridisko statusu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 31, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut 13.maija sēdes darba kārtībā ziņojumu par steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 125.panta otro daļu lūdzam vārdu motivācijai. Vārds Aigaram Kalvītim, Tautas partijas frakcijas deputātam. Jūsu rīcībā trīs minūtes motivācijai.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs visus balsot par šī pieprasījuma steidzamību, jo situācija lauksaimniecībā ar katru dienu kļūst kritiska. Zemnieki ir novesti pat līdz pašnāvībām. Ar katru dienu samazinās iespējas pārdot lauksaimniecības saražoto produkciju par kaut cik ekonomiski pamatotām cenām. Ja kopš novembra mēs nespējam atrisināt problēmas ar cūkgaļas ražošanu, ar cūkgaļas importu. Katru dienu Latvijā tiek ievestas aptuveni 250 cūkām ekvivalents daudzums importētas gaļas. Kas maksās par šo cūku barošanu un segs zemniekiem radušos zaudējumus, ko Zemkopības ministrija ir aprēķinājusi jau 2,9 miljonu latu apmērā? Piena iepirkuma cenas ar katru dienu krīt. Nav skaidrības par nākamā gada graudu iepirkumu, nākamās ražas graudu iepirkumu.

Tādēļ es aicinu balsot par steidzamību, jo mēs zinām, ka nākamnedēļ vairākos Latvijas reģionos zemnieki tiek aicināti uz nemieriem. Viņi taisās bloķēt ceļus. Mums ir jādod skaidrojums, ko viņiem darīt šinī situācijā, uz ko viņiem cerēt un kādas ir viņu nākotnes perspektīvas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

"Pret" vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDA). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ierosinu tomēr noņemt steidzamības raksturu šādu iemeslu pēc. Pagājušajā ceturtdienā, tieši nedēļu atpakaļ, bija Lauku konsultatīvās padomes sēde, kur arī strādāju pats un, protams, visu zemnieku pašpārvaldes organizāciju vadītāji, tika pieņemta darbības shēma, kas valdībai būtu jāizdara, lai normalizētu stāvokli lauksaimniecībā. Un mēs gaidījām otrdienas Ministru kabineta sēdi, un var teikt, ka Ministru kabinets lielāko daļu no šiem Lauku konsultatīvās padomes ierosinājumiem ir pieņēmis, bet viena norma, kas attiecas uz cūkgaļas ievedmuitas tarifu paaugstināšanu, netika vēl pieņemta. Der atgādināt, ka vakar no rīta Lauksaimniecības apakškomisijā noklausījās Lauku konsultatīvās padomes priekšsēdētāja informāciju, ko Ministru kabinets otrdien ir pieņēmis, un arī otrā sēdē Tautsaimniecības komisijā tika uzklausīts zemkopības ministrs Salkazanova kungs.

Es domāju, ka no vakardienas sēdes Tautsaimniecības komisijā tiem, kas tur piedalījās, ir apmēram skaidri tie ārkārtas soļi, kas šajās dienās tiek sperti šīs situācijas normalizēšanai. Un es, protams, esmu par to, lai šāda atbilde būtu no ministra puses un no Ministru prezidenta puses, jo mums, Saeimas deputātiem, nāksies acīmredzot pieņemt lēmumu par ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importētai cūkgaļai. Atšķirībā no tā, ko mēs janvārī neizdarījām, tajā skaitā arī šī iesnieguma iesniedzēji janvārī bija inerti un neatbalstīja priekšlikumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Tāpēc mans priekšlikums — noņemt steidzamības raksturu, jo otrdien Tautsaimniecības komisija veic nākamo soli, lai izskatītu lēmuma projektu, ko iesniegt Saeimā izskatīšanai un pieņemšanai par ievedmuitu tarifu paaugstināšanu. Lietderīgi, protams, arī mums visiem, deputātiem, šajā jautājumā arvien vairāk iedziļināties, lai mēs pieņemtu šajā ziņā saprātīgu lēmumu vienā no nākamajām plenārsēdēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mums vispirms ir jālemj par šī pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai atzītu par steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums par steidzamību noraidīts. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt plenārsēdes darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija. Par vai pret? Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Es aicinātu šo likumprojektu nodot komisijām, jo tas skar ļoti būtisku normu. Bet es aicinātu noteikt kā atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Kādēļ tā? Tādēļ, ka šobrīd par dzīvokļu likumdošanu atbild divas komisijas — Juridiskā komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidota īpaša dzīvokļu jautājumu apakškomisija. Mēs esam sagatavojuši visaptverošus grozījumus dzīvokļu likumdošanā, tajā skaitā arī Īres likumā, un būtu, kolēģi, lietderīgi no tādas likumdošanas kvalitātes viedokļa nodot visus dzīvokļu likumus vienai atbildīgajai komisijai. Es aicinātu noteikt kā atbildīgo komisiju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atbalstu projekta nodošanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīs jebkuru atbildīgo komisiju, bet mēs ļoti lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs saņemam ārkārtīgi daudz, argumentētu, pamatotu vēstuļu, un mēs, pieslēdzoties šī jautājuma juridiskajai izlemšanai, ceram palīdzēt atbildīgajai komisijai to korekti izlemt. Ļoti lūdzu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai arī kā vienai no komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret to, ka trešā komisija ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi par to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija un par to tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā par likumprojekta izskatīšanu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Bojāra, Čevera, Staša, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt sekojošo, ka sociāldemokrāti šo jautājumu ir ierosinājuši viena iemesla dēļ, mēs uzskatām, ka pašreiz likumdošanā ir neapšaubāma pretruna un it īpaši likumam, ko mēs esam vēlreiz šajā sesijā apstiprinājuši, likumam "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu", kas nosaka, kas ir vietējā pašvaldība. Vietējās pašvaldības jēdzienā, tas ir, 3.pantā, tiek paredzēts , ka tā tātad ir vietējā pašvaldība, tās tiesības realizē padomes, domes, kuras locekļus brīvi ievēlē pilsoņi, protams, aizklāti balsojot uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata, nevis pašvaldību domnieki. Un tām var būt pakļautas izpildinstitūcijas, tātad izpildvara.

Pašreiz, mūsuprāt, Rīgas domē ir izveidojusies nenopietna situācija, ka nevienam Eiropas Savienības kolēģim vai arī citai demokrātiskai valstij, kura ir ārpus Eiropas, nevar paskaidrot, kāpēc lēmējvara, kura ir ievēlēta tiešās un aizklātās vēlēšanās veido vēl vienu lēmējvaru, kurā netiek saglabātas proporcijas — proporcijas jautājumā par vēlētāju interešu pārstāvniecību, nu, piemēram, Zemnieku savienībai pašreiz ir trīs domnieki un divi valdes locekļi Rīgas domē. Tautas partijai ir trīs domnieki un neviena valdes locekļa. Sociāldemokrātiem vienpadsmit domnieki un neviena valdes locekļa. Tautas saskaņas partijai, sociālistiskās partijas "Līdztiesības" blokam deviņi domnieki un neviena valdes locekļa. Mēs uzskatām, ka demokrātijas pamatprincipi paredz to, ka, veidojot lēmējvaru, zināmā mērā ir jāievēro proporcionalitātes princips, un Pašvaldības likumā pašreiz ir šis jautājums pārkāpts, deleģējot veselu virkni ekskluzīvās tiesības, kas pieder tikai pilsētas domei, tieši Rīgas domes valdei, kuru veido nevis vēlētāji, bet domnieku vairākums. Un šīs tiesības ir ļoti nopietnas un tādas tiesības ir paredzētas tikai Rīgas domei. Es varbūt uzskaitīšu, jo šeit ir ļoti daudz pieredzējušu pašvaldību darbinieku, kas sapratīs, ka tas nav korekti. Iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos.

Tātad par šiem jautājumiem var nelemt visa dome , un to var izskatīt tikai domes vairākuma deleģēti pārstāvji. Lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgi administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu, kā arī apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus, kā arī ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības un valsts komitejās, komisijās, valdēs un darbu grupās. Un pavisam interesants ir Pašvaldības likuma 21.panta 27.apakšpunkts, kas paredz pavisam plašas pilnvaras, kad arī šāda deleģēta institūcija varētu pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos, kas paver ļoti plašas interpretācijas iespējas.

Sociāldemokrāti uzskata, kad lēmējvaru veido pilsoņi, un atbilstoši tam ir iespējams varbūt arī Eiropas tradīcijām veidot vēl kādu koleģiālu lēmējvaru, bet tādā gadījumā, saglabājot šīs proporcijas, tā, kā tas notiek Stokholmā vai Hamburgā, vai kādā citā Eiropas valstī, saglabājot aptuveni šīs proporcijas. Pašreiz šī situācija absolūti netiek ievērota un mēs uzskatām, ka tādā mērā ir aizskartas vēlētāju intereses un vēlētāju pārstāvniecības intereses Rīgas domē un tāpēc mēs aicinātu atbalstīt nodot pirmajā lasījumā šo mūsu grozījumu projektu, tas atbilst visiem Eiropas Savienības likumiem un likvidētu pretrunas likumā "Par pašvaldībām" un arī pretrunas ar likumu "Par Eiropas vietējo pašvaldību hartu". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Stirāna, Sproģa, Ābiķa, Grīga un Deņisova iesniegto likumprojektu "Rīgas brīvostas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kopš 1996.gada novembra Latvijas likumdošanā ir likums "Par Rīgas tirdzniecības brīvostu", un faktiski rezultāta šobrīd nav. Ražotājs nav nācis iekšā brīvostā veidot jaunas darba vietas, kopējā kravu plūsma uz Rīgas ostu nav palielinājusies. Nelielais pieaugums kravu plūsmā notiek faktiski uz tās ostas daļas rēķina, kura nav brīvosta. Un kāpēc tas tā notiek? Atbilde ir vienkārša. Mākslīga viena uzņēmuma nostādīšana atvieglotas konkurences cīņas apstākļos salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem tajā pašā ostā faktiski ir šķērslis attīstīties visai ostai, kā tas ir nepieciešams pēc loģikas. Faktiski ir likvidētas Rīgas pašvaldības intereses — veidot infrastruktūras attīstību visam uzņēmumam, kurš vairs nestrādā pašvaldības vajadzībām. Tāpēc faktiski šeit var būt tikai viens loģisks risinājums — visai ostai, visiem uzņēmumiem, strādājošiem ostā ir jāstrādā pēc vieniem noteikumiem. Un šobrīd tā ir Saeimas izšķiršanās, vai likumam ir jāstrādā viena uzņēmuma labā, kā tas ir šobrīd, vai arī ir jāveido tāda likumdošana, kas dod iespēju attīstīties visai nozarei, tāpēc es lūdzu jūs novirzīt šo likumprojektu nosauktajām komisijām, dot savus labojumus un tālāk pieņemt to jau kā likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas, vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneses Ausmas Kalvānes atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi dokumentus no Latvijas Republikas Augstākās tiesas, no tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja Gunāra Aigara kunga ar materiāliem, kuros ir Ausmas Kalvānes iesniegums ar lūgumu atbrīvot no darba sakarā ar aiziešanu pensijā. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt šo lūgumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — atbrīvot Ausmu Kalvāni no Augstākās tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Prokurora izdienas pensijas likums" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija liek jūsu priekšā likumprojektu "Prokuroru izdienas pensijas likums". Šis ir dokuments nr. 608 — izskatīšanai galīgajā trešajā lasījumā.

Par priekšlikumiem. 1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Ražuks.

Finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums nr.2 ir noraidīts, precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Ražuks.

3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Ražuks.

4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 2. panta 5. daļā izslēgt vārdus "saskaņā ar likumu". Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Depuāti atbalsta.

R.Ražuks.

5. priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Ražuks.

6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Ražuks.

7. — finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks.

8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Ražuks.

9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts. Ir precizēta redakcija, un tas ir iekļauts 6. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Ražuks.

10. — deputāta Ādamsona priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Ražuks.

Un 11. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Ražuks.

12. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir guvis deputātu atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Ražuks.

13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijā arī ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Ražuks.

14. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts, iestrādājot šo priekšlikumu 2. punktā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

R.Ražuks.

Un 15. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir noraidīts, liekot priekšā likuma spēkā stāšanās datumu no Sociālo un darba lietu komisijas puses 2000. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija aicina arī kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu par to, ka "Prokuroru izdienas pensijas likums" stājas spēkā šī gada 1. oktobrī. Es gribu jums tomēr, cienījamie kolēģi, atgādināt, ka šī likuma stāšanās spēkā jo ātrāk, jo labāk mums visiem viena iemesla dēļ. Tas ir visu mūsu kopējais parāds tieši prokuroriem. 1994. gadā tika pieņemts Likums par prokuratūru, kurā bija ierakstīts, ka ir jāpieņem speciāls likums par prokuroru izdienas pensijām. Diemžēl piecu gadu laikā tas netika izdarīts. Lielākā daļa politiķu, kuri atrodas šajā zālē, kuri bija 5., 6. Saeimā, ir faktiski līdzatbildīgi par to, ka šis likums vēl nav pieņemts. Naudas līdzekļi, ko šī ātrākā stāšanās spēkā prasa, ir pietiekami minimāli. Mums priekšā stāv grozījumi Latvijas valsts budžetā, kurus mēs pieņemsim šī gada jūnijā, jūlijā, augustā, un 50 000 latu, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu šī likuma stāšanos spēkā ar 1. oktobri, cienījamie kolēģi, mēs vienmēr varam atrast mūsu valsts budžetā. Tā nebūtu tā lielākā problēma. Bet mēs arī tad dodam iespēju Ģenerālprokuratūrai atbrīvot no amata tos cilvēkus, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, lai viņu vietā nāktu jauni, talantīgi cilvēki. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi, jautājums principā nav diskutējams. Tiek pārkāpts Satversmes 66. pants. Bet, godātie kolēģi, mums ir jābalso tā, kā ir ieteikts. 1. janvāris — nākošais gads — jau tā šis likumprojekts ir zināmā mērā apšaubāms, bet es ļoti lūdzu visus, aicinu jūs visus balsot par nākamā gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(LSDA). Godājamais Apiņa kungs, es gribētu jums atgādināt, ka šis likums jau atrodas parlamentā vairāk nekā divus gadus, un arī šīs te paredzētās izmaiņas bija nepieciešams iekļaut šī gada budžetā. Un 50 000 latu ja mēs nevaram atrast, lai nodrošinātu prokurorus ar pensijām šajā gadā, tad es nezinu, kāpēc mēs vispār šeit esam?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt tās priekšlikumu par likuma stāšanos spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Prokuroru izdienas pensijas likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Dokuments nr. 612. 1.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dobelis.

2.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 21, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Dobelis.

3.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dobelis.

4.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dobelis.

5.priekšlikums — iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija to pieņēmusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6. priekšlikumu.

J.Dobelis.

7.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina otrajā, galīgajā lasījumā redakcionālu precizējumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim precizējumam.

G.Krasts.

Atbildīgā komisija tāpat ierosina redakcionāli precizēt 4.pantu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairāku gadu garumā notika īpašumu atjaunošanas process fiziskajām personām, arī atsevišķām juridisko personu kategorijām, piemēram, reliģiskajām organizācijām. Taču jautājums par sabiedriskajām organizācijām netika noregulēts, tāpēc arī 6.Saeimas laikā tika uzsākta prakse, ka nevis ar vienu unificētu likumu tiek atjaunoti visām sabiedriskajām organizācijām īpašumi, bet gan katrā konkrētajā gadījumā piemērojot konkrētu likumu. Šajā gadījumā Juridiskā komisija izskatīja iesniegto likumprojektu, konceptuāli to atbalsta, un uz otro lasījumu acīmredzot tomēr būs precizējumi pēc saskaņošanas ar vairākām iestādēm, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Arī otra komisija atbalstīja minēto likumprojektu konceptuāli. Lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts pēc būtības neatbilst patiesībai, sākot jau ar pašu likumprojekta nosaukumu. Pašreizējā Latvijas Kara invalīdu savienība nav tā Latvijas Kara invalīdu savienība, kas eksistēja Latvijā, sākot no 1970.gada. Vadoties no Augstākās tiesas Senāta 1998.gada 7.oktobra lēmuma, nav arī šīs organizācijas pārmantotāja. Ja valsts Saeimas personā uzskata par iespējamu uzdāvināt valsts īpašumu kādai sabiedriskajai organizācijai, tās, protams, ir Saeimas tiesības. Bet mēs nevaram motivēt šo lietu ar mutisku īpašuma tiesību atjaunošanu, mistisku īpašumtiesību atjaunošanu. Nav nopietni runāt par pārmantotību organizācijai, kurā nevar būt neviena dzīva dibinātāja. Latvija nav tik bagāta valsts, lai rīkotos ar namīpašumiem. Cik es redzu, kā rakstīts anotācijā, šī organizācija iesniegusi apelācijas prasību Latvijas Republikas Augstākajai tiesai. Varbūt mums ir vērts sagaidīt Augstākās tiesas lēmumu un pēc tam lemt par to, vai ir vērts atdot šo īpašumu sabiedriskai organizācijai vai nav vērts. Tāpēc es piedāvāju neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs centās jūs maldināt. Latvijas Kara invalīdu savienība, kāda tā ir šodien, pilnībā pārmanto visu, kas piederēja kādreiz Latvijas Kara invalīdu savienībai. Zināmas nesaskaņas citos likumos ir devušas iespēju juridiskām iestādēm nevajadzīgi iejaukties šinī procesā. Tieši konsultējoties ar ģenerālprokuroru un konsultējoties ar tiesnešiem, tapa šis lēmuma projekts, jo tiešām taisnība, ka ir par katru šādu īpašumtiesību atjaunošanu jāpieņem atsevišķs likums.

Kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kas ir Latvijas Kara invalīdu savienībā, tie lielākoties ir tie karavīri, jā, to es nenoliedzu, kas cīnījās pret boļševismu, un es domāju, ka vismaz kaut kas mūsu valstij ir viņiem jādod, kaut kādas iespējas, kaut cik just valsts atbalstu šajos jautājumos.

Kas attiecas uz juridisko precizitāti, tiešām uz otro lasījumu ir pieprasīti vairāki atsevišķi dokumenti, bet tas ir pavisam cits jautājums. Pirmais lasījums ir konceptuāls, un balsojums arī ir konceptuāls. Es aicinu atbalstīt Latvijas Kara invalīdu savienības vēlmes!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs.

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka jūs no tribīnes tikāt maldināti. Komisijā klātesošo pārstāvju iebildumu pret projektu nebija, tātad arī no Prezidijā sēdošā Bartaševiča kunga partijas biedru puses, tā kā es nezinu, no kurienes ir ņemta minētā informācija, un aicinu Bartaševiča kungu piedalīties nākamajā Juridiskās komisijas sēdē, lai savus argumentus varētu pamatot. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 17, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Rasnača kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Rasnačs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 25.maijs.

Sēdes vadītājs.

25.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"", otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, lūdzu referentu par otro lasījumu — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 603 "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". 1.priekšlikums otrajam lasījumam ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Ābiķis vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlos, lai stenogrammā fiksē to, ka nepieciešams redakcionāls labojums likumā. Šeit iekavās ir "AIDS", bet mediķi uzskata, ka tas ir absolūti aplam, ka jāraksta "HIV" vīruss. Tātad es lūdzu stenogrammā to fiksēt ,un es ceru, ka Saeimai nevarētu būt iebildumu, jo ja mediķi uzskata, ka tā ir nepareizi...

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bet mēs pašlaik apspriežam 1. priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". (Zālē troksnis.) Tātad iebildumu pret 1.priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš.

(TP). 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izmainīt tikai vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Tas faktiski sakārto militārās policijas un tās uzdevumus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

4. 5., 6. un 7.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums, kurā tiek precizēti formulējumi. Vārds "nozieguma" aizstāts ar vārdiem "noziedzīgi nodarījumi". Atbildīgā komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4.,5.,6. un 7.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

8.priekšlikums — aizsardzības ministra priekšlikums. Piedāvāts izteikt 15.panta septīto daļu attiecīgā redakcijā: "Aizsardzības spēkos nevar iestāties personas, kuras sodītas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu." Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Dalbiņš.

9.priekšlikums — papildināt jau izteikto 35.panta pirmās daļas "a"apakšpunktu šādā redakcijā: "Sakarā ar tiesas spriedumu". Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Dalbiņš.

10.priekšlikums 35.pantā. Aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Dalbiņš.

11.priekšlikums — aizsardzības ministra priekšlikums — 50.pantā izslēgt pirmās daļas "f" apakšpunktu. Ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

12. — aizsardzības ministra priekšlikums — papildināt 50.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ vai sakarā ar notiesājušo tiesas spriedumu, viņam izmaksā tikai atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai." Uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

Aizsardzības ministra Kristovska priekšlikums nr.13. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

Tie ir visi priekšlikumi otrajam lasījumam. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš.

Tātad priekšlikumus iesniegt vienas nedēļas laikā — 20.maijs.

Sēdes vadītājs.

20.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts prezidents Guntis Ulmanis iesniedzis grozījumu likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni". Grozījums ir sekojošs, proti, Valsts prezidents ierosina, ka, Valsts prezidentam stājoties amatā, viņš iegūst tiesības uz pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ordeņa ķēdi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi un vispusīgi vairākās komisijas sēdēs izskatīja šo likumdošanas iniciatīvu, uzaicināja uz komisijas sēdi iesniedzēju pārstāvjus, ekspertus, iepazinās ar citu valstu pieredzi, kaimiņvalstu pieredzi, iepazinās ar reālo situāciju, kāda ir ordeņu piešķiršanā, un konstatēja sekojošo, ka šāda kārtība, kādu ierosina Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un proti, ka Valsts prezidentam automātiski, stājoties amatā, tiek piešķirts augstākais valsts apbalvojums, ir Grieķijā, Krievijā, Francijā, Somijā, Polijā, Vācijā. Savukārt mūsu kaimiņvalstī Lietuvā šī problēma tiek diskutēta. Igaunijā šādas problēmas valsts prezidentam nepastāv.

Mēs iepazināmies arī ar vēsturi un konstatējām, ka 1938.gada jūlijā tolaik Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pats pieņēma un izsludināja likumu, ar kuru viņš noteica analogu normu, kā to ierosina Guntis Ulmanis. Ar nelielu balsu pārsvaru, izvērtējot visus šos faktus, atbildīgā komisija ierosina Saeimai atbalstīt minēto Gunta Ulmaņa likumdošanas iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lagzdiņa kungs jau nosauca, kurās valstīs eksistē ordeņa piešķiršanas mehānisms, stājoties prezidentam amatā. Un, ja mēs ievērojam, tad tas ir lielākoties tajās valstīs, kur ir tomēr prezidentāla rakstura valsts pārvaldes modelis. Un es gribētu jums visiem uzdot nākamo jautājumu. Tā kā mēs prezidentu paši arī ievēlam, es ceru, protams, ka mums nebūs nelaimes, ka mūs būs kādā brīdī parlamentam jāatceļ prezidents. Bet kas notiktu tanī gadījumā, ja parlamentam būtu jāpieņem lēmums par Latvijas prezidenta atcelšanu? Tad vajadzētu pierakstīt, ka, stājoties amatā, piešķir ordeni un, atceļot prezidentu, atņem ordeni, jo tad būtu vismaz šis mehānisms loģisks, jo var iznākt tā, ka parlaments prezidentu atcels, bet paliks tas ordenis viņam, kas viņam, iestājoties amatā, būs uzdāvināts. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu neatbalstīt šo iniciatīvu, jo, ja prezidents patiešām, tas cilvēks, kas kļūst par prezidentu, ir tik ļoti nopelnījis, tad tas neliedz nevienam Latvijas iedzīvotājam uzrakstīt iesniegumu uz šo domi, un tas tiks izskatīts Ordeņa domē, un cilvēks tiks apbalvots. To pašu var arī darīt parlamenta deputāti, ja nolems, ka vajag jauno prezidentu apbalvot ar šādu ordeni. Bet nevajadzētu ielikt šinī likumā šo principu kā obligāto normu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Godātie kolēģi! Līdz šim šo ordeni piešķīra par nopelniem Latvijas labā, un, dzirdot šos vārdus, katram cilvēkam, saņemot šo ordeni, ietrīsas sirds, lai kāds arī viņš būtu. Bet, ja reiz mums ir šī kārtība jāmaina, tad es piedāvātu kompromisu, ko vakar man privātā sarunā pastāstīja viens no kolēģiem, izteica tādu, manuprāt, kolosālu priekšlikumu: prezidentam, stājoties amatā, automātiski piešķir ķēdi, un, atstājot amatu, pie šīs ķēdes piekar ordeni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! Paldies par interesantajiem priekšlikumiem! Tiks noteikts, ja pieņems gadījumā pirmajā lasījumā, pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jūs varēsiet iesniegt izteiktos priekšlikumus, arī vēl citus, vēl interesantākus priekšlikumus, es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas vārdā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 29, atturas — 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.maiju.

Sēdes vadītājs.

23.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Astrīda Mūrniece.

A.Mūrniece

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Piedāvātais grozījums paredz, ka kaitējuma izmaksāšanas kārtība atbildīs starptautisko konvenciju prasību izpildei par atlīdzību strādājošajiem nelaimes gadījumos ražošanā, par atlīdzību strādniekiem nelaimes gadījumos lauksaimniecības darbos un par atlīdzību profesionālo slimību gadījumos. Šis priekšlikums sakārtos sociālo likumdošanu darba devēju un darbinieku civiltiesiskajās attiecībās. Bez tam, pieņemot šos te grozījumus, ir jāsaprot, ka profesionālās slimības rodas, ilgstoši iedarbojoties kaitīgajiem darba apstākļiem, un tās var izpausties pat pēc pārtraukšanas strādāt šajos te kaitīgajos darba apstākļos. Līdz ar to par kaitējuma atlīdzību personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta profesionālā vai arodslimība, kā arī personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā, ieviesīs kārtību, kādā ir paredzēta kaitējuma atlīdzība.

Ceru, ka šis likuma grozījums pievērsīs arī darba devēju uzmanību tam, lai nodrošinātu cilvēka veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Aicinu balsot par šo humāno grozījumu likumā! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens deputāts pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Astrīdai Mūrniecei. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Mūrniece.

Līdz 20.maijam.

Sēdes vadītājs.

20.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatījusi minēto likumprojektu un atbalstījusi to un lūdz atbalstīt arī Saeimu to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts.

Piedāvāju priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.maiju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Atbildīgās komisijas vārdā es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā šo projektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.maiju.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.maijs. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus. Pirmais — deputātu jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam un Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Ventam Balodim par Liepājas pilsētas domes nelikumīgu rīcību, pārveidojot pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanu ar maršruta taksometriem Liepājā . Jautājumu nododam satiksmes ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Otrs. Piecu deputātu jautājums Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par bezdarba pieaugumu valstī . Jautājumu nododam Ministru prezidentam un labklājības ministram.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu atvainot, bet, balsojot par darba kārtības 12.punktu, es nobalsoju pret, bet faktiski balsoju par.

Sēdes vadītājs.

Piedodam.

Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Jāni Čeveru 50 gadu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs, Leons Bojārs, Astrīda Mūrniece, Jānis Vētra, Jēkabs Sproģis, Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Vineta Muižniece, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

13.maija Saeimas plenārsēde ir slēgta. Pēc īsa brīža uzklausīsim izglītības un zinātnes ministra Gaigala atbildi uz deputātu jautājumu.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Vai izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs ir ieradies? Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs informē, ka Gaigala kungs tūlīt ieradīsies.

Pēc konsultācijām ar jautājuma iesniedzējiem tiek secināts, ka rakstiskā atbilde pamatā apmierina un neskaidrības tiks noskaidrotas darba gaitā. Paldies! Sēdi beidzam.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!