Uzturoties darba vizītē Polijas Republikā

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš no 16. līdz 18.februārim uzturējās darba vizītē Polijas Republikā, kur tikās ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski (attēlā), premjerministru Donaldu Tusku, apmeklēja Varšavas universitāti, kā arī Krakovā atklāja Latvijas Republikas goda konsulātu. Vizītes laikā Polijas kultūras un nacionālā mantojuma ministrs Bogdans Zdrojevskis Valsts prezidentam nodeva kultūras vērtības, kas Otrā pasaules kara rezultātā nonāca Polijas teritorijā Foto: VPK

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītes laikā Polijas Republikā: noliekot ziedus Nobela prēmijas laureātes poļu dzejnieces Vislavas Šimborskas atdusas vietā (attēlā pa kreisi) un no Polijas kultūras un nacionālā mantojuma ministra Bogdana Zdrojevska saņemot kultūras vērtības, kas Otrā pasaules kara rezultātā no Latvijas nonāca Polijas teritorijā (attēlā pa labi) Foto: VPK

16.februārī Valsts prezidents Andris Bērziņš devās darba vizītē uz Poliju. Vispirms viņš apmeklēja Varšavas universitāti, kur tikās ar tās rektori profesori Katažinu Čalasinsku-Macukovu, kā arī Baltu filoloģijas katedras pasniedzējiem un studentiem. Valsts prezidents pateicās Varšavas universitātes vadībai un klātesošajiem Poznaņas universitātes Baltoloģijas nodaļas pārstāvjiem par piedāvāto iespēju šajās augstskolās studēt latviešu valodu: “Man ir prieks, ka šodien Varšavas un Poznaņas universitātes ir starp tām nedaudzajām augstākās izglītības mācību iestādēm, kur ārvalstīs iespējams apgūt latviešu valodu akadēmiskā līmenī.”

Uzrunājot Varšavas universitātes mācībspēkus un studentus, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: “Es patiesi augstu vērtēju katras šādas programmas ieguldījumu latviešu valodas stiprināšanā un popularizēšanā. Esmu lepns, ka arī Latvijā Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā akadēmisko bakalaura studiju apakšprogrammu “Starpkultūru sakari. Latvija–Polija””.

Vienlaikus viņš pateicās visiem Varšavas universitātes darbiniekiem un studentiem par nenovērtējamo ieguldījumu līdz šim lielākās “Latviešu–poļu vārdnīcas” tapšanā, kura tika svinīgi prezentēta Baltistikas zāles atklāšanas ceremonijas laikā 2011.gada nogalē.

A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas un Polijas likteņi gadsimtiem ilgi ir bijuši cieši saistīti, mūsu valstis ir piedzīvojušas un pārdzīvojušas līdzīgus vēstures izaicinājumus, tāpēc tagad mūs vieno īpašas saites un kopīgi mērķi. “Mūsu valstu attiecības raksturo konstruktīva un intensīva sadarbība politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un izglītības jomā. Latvija uzskata Poliju par svarīgu reģionālo spēlētāju un ļoti nozīmīgu stratēģisko partneri starptautiskajā līmenī, ar kuru vēlamies turpināt padziļināt sadarbību,” teica Valsts prezidents.

Universitātes apmeklējuma laikā A.Bērziņš abu augstskolu mācībspēkiem pasniedza grāmatu dāvinājumu, kā arī apsveica Varšavas universitāti ar iegūto atzinību kā 2010./2011.mācību gada labākajai Polijas universitātei.

Kopumā Polijā latviešu valodu šobrīd studē vairāk nekā simts studentu. Varšavas universitātē apgūstot baltisktiku, studenti apgūst arī Baltijas vēsturi, kultūru un literatūru. Savukārt Poznaņas universitātē studenti savos pētnieciskajos darbos koncentrējas uz valodas zinātnes studijām.

16.februārī Varšavas karaļa pilī A.Bērziņš tikās ar Polijas kultūras un nacionālā mantojuma ministru Bogdanu Zdrojevski, kurš Valsts prezidentam svinīgā ceremonijā nodeva kultūras vērtības, kas Otrā pasaules kara rezultātā nonāca Polijas teritorijā.

Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, kurš savā uzrunā pateicās Latvijai par to kultūras mantojumu, kas pēc Otrā pasaules kara atgriezts Polijai, uzsverot, ka kultūras mantojuma nodošana tām valstīm, kurām tas reiz piederējis, ir zināma kārtības ieviešana ne tikai kultūrā, bet arī valstu attiecībās, kas ir apsveicams un uzteicams solis.

Latvijai tika nodots Hansa Meiera 1596.gadā darinātais vēlīnās renesanses septiņu žuburu bronzas svečturis, kas paredzēts Svētā Pētera luterāņu baznīcai Rīgā, un Tobiasa Heintzes, Kurzemes hercogistes galma galdnieka, 1617.gadā darinātā inkrustētā ozolkoka lasāmpults no Jelgavas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīcas (skat. attēlā pa labi).

“Man ir patiess gods šodien piedalīties šajā vēsturiskajā notikumā, kad Polija Latvijai atgriež divus izcilus mākslas priekšmetus, kas kopš Otrā pasaules kara bija zuduši Latvijai. Šīs dienas pasākums ir izcils apliecinājums Latvijas un Polijas draudzīgajām attiecībām. Tās var raksturot kā konstruktīvas un dinamiskas visās jomās, bet šodien jo īpaši vēlos izcelt veiksmīgo kultūras dialogu,” svinīgajā ceremonijā uzsvēra Valsts prezidents.

A.Bērziņš apliecināja augstu novērtējumu to cilvēku, institūciju un organizāciju darbam un rūpēm, kas šo ilgo gadu laikā neļāva šīm unikālajām vēsturiskajām mākslas vērtībām aiziet bojā.

Valsts prezidenta darba vizītes Polijā pirmajā dienā Belvederes pilī notika divpusēja saruna ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski, kuras laikā tika apspriesti nozīmīgākie reģionālie projekti enerģētikas jomā un abu valstu sadarbības iespējas konkrētos projektos, ES aktualitātes – nākamais finanšu plānošanas periods, Kohēzijas politika un lauksaimniecības platību maksājumu jautājums, kā arī iespējamie risinājumi sakarā ar krīzi eirozonā un gaidāmā NATO Čikāgas samita nozīmīgākie reģionālās drošības aspekti.

A.Bērziņš sarunas gaitā uzsvēra, ka Latvija vēlas paplašināt jau labi izveidoto abu valstu sadarbību un savstarpējo atbalstu un saredz Poliju kā vienu no nozīmīgākajiem partneriem Latvijai būtiskos reģiona, ES un drošības politikas jautājumos. Šajā kontekstā abas puses kā īpaši zīmīgu izcēla faktu, ka 2011.gada desmit mēnešos ir sasniegts visaugstākais tirdzniecības apjoms Latvijas un Polijas ekonomisko attiecību vēsturē, kas ir pārsniedzis miljardu eiro.

B.Komorovskis izteica gandarījumu par abu valstu patiesi draudzīgajām un labajām attiecībām, piebilstot, ka līdzšinējās sadarbības rādītāji sniedz pietiekami daudz argumentu, lai ekonomisko sadarbību paplašinātu vēl vairāk. Vienlaikus Polijas prezidents pateicās Latvijai par ieguldījumu un atbalstu Latvijā gadsimtu garumā dzīvojošās poļu minoritātes izglītības un kultūras veicināšanā, piebilstot, ka Polija ir ieinteresēta arī biznesa paplašināšanā Latvijā.

A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai attiecības ar Poliju ir ļoti nozīmīgas. Atskatoties uz pirmo vizītes dienu Polijā, Valsts prezidents pateicās B.Komorovskim par iespēju vizīti uzsākt, tiekoties ar Varšavas universitātes baltu valodu studentiem un mācībspēkiem, kā arī piebilda, ka Varšavas universitātē sastaptie studenti, kas nākuši no Latgales novadā esošajām poļu mācību valodas skolām, ir izcils apliecinājums abu valstu diplomātijas nākotnei gan tautas, gan profesionālā līmenī.

Sarunas gaitā abas puses pieskārās Latgales reģiona attīstības jautājumiem, un A.Bērziņš apliecināja savu ieinteresētību šā reģiona problēmu risināšanā, par ko liecina arī Latgales pārstāvju iekļaušana prezidenta vizītes darba plānos, konkrēti, Krakovā iecerētajā biznesa programmā. Vienlaikus A.Bērziņš rosināja Polijas pusi īpaši rūpīgi apsvērt iespējas sadarboties un arī investēt Latgales reģionā, kur vēsturiski dzīvojusi Latvijas poļu minoritātes lielākā diaspora Latvijā. “Latvijai pierobeža ar NVS valstīm vienmēr būs ļoti nozīmīgs reģions, jo tā ir Eiropas Savienības robeža un tai ir lielas attīstības perspektīvas, kam Latvija pievērsīs īpašu uzmanību, cenšoties iesaistīt arī Poliju,” piebilda Valsts prezidents.

Skarot jautājumu par Eiropas Savienības nākamo finanšu perspektīvu (2014–2020), abas puses apliecināja apņemšanos vienoti iestāties par lauksaimniecības platību maksājumu politikai būtiskākajiem jautājumiem, kā arī citiem fiskālās disciplīnas un finanšu sektora jautājumiem, saskaņojot savus viedokļus pirms nozīmīgām sarunām ES mērogā.

Runājot par enerģētikas politikas projektiem reģionālā līmenī, abu valstu prezidenti bija vienisprātis, ka to pamatotība primāri jāvērtē, no biznesa ieinteresētības viedokļa raugoties, jo politika šajos jautājumos ir sekundārs arguments. Latvijas prezidents apliecināja mūsu valsts ieinteresētību gāzes vada būvē no Polijas uz Lietuvu un Latviju, izceļot Latvijas gāzes krātuvju priekšrocības un iespējamo iekļaušanu šā projekta nākotnē.

Noslēgumā abu valstu prezidenti vienojās, ka pirms maijā gaidāmā NATO samita Čikāgā (ASV) Baltijas valstīm un Polijai ir būtiski saskaņot vienotu pozīciju jautājumā par gaisa patrulēšanu reģionā, kas visām valstīm ir ļoti nozīmīgs drošības aspekts.

Valsts prezidents A.Bērziņš 17.februārī Varšavā tikās ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku. Sarunas gaitā abas amatpersonas apmainījās viedokļiem par Latvijas un Polijas ekonomisko situāciju un tās nākotnes prognozēm, reģionālajiem projektiem enerģētikā, fokusējoties uz gāzes piegāžu diversifikāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī par eirozonai un ES nozīmīgiem jautājumiem, kas skar abas valstis un kuros nepieciešama kopīga, cieša sadarbība.

Sarunas sākumā D.Tusks uzsvēra Latvijas un Polijas labo attiecību vēsturi, kas šobrīd atainojas arī abu valstu ciešā sadarbībā ES ietvaros, risinot ES nākamās finanšu perspektīvas būtiskākos jautājumus: “Man vienmēr ir bijis liels prieks strādāt kopā ar Latvijas kolēģiem, mēs rodam kopīgu valodu un strādājam solidāri visdažādākajos jautājumos, kas Eiropā ir nozīmīgi mūsu valstīm.”

A.Bērziņš pateicās Polijas premjerministram par sirsnīgo uzņemšanu Polijā, atzinīgi novērtējot Polijas patieso cieņu pret Latvijas valsts kultūras vērtībām, latviešu valodu un Latvijas tradīcijām. Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā politiskajā kontekstā, ko šobrīd ietekmē valodas referendums, Polijas attieksme un Varšavas universitātē redzētais Latvijai ir īpaši nozīmīgi.

Raksturojot ekonomiskās prognozes Latvijā šim gadam, A.Bērziņš informēja, ka šogad tiek prognozēts 2,5% IKP pieaugums un budžeta deficīts zem 2% ar mērķi Latvijai izpildīt visus priekšnosacījumus, lai 2014.gadā varētu pievienoties eirozonai. Valsts prezidents piebilda, ka pēc smagās ekonomiskās krīzes un iekšējās devalvācijas, vienlaikus pastāvot ļoti lielām mājsaimniecību parādsaistībām, Latvijas lielākā un neatliekami risināmā problēma šobrīd ir bezdarbs, kas oficiālajos rādītājos ir 11,6%, bet faktiski ir pat lielāks. “Šī situācija, ņemot vērā Eiropas Savienībā pasludināto mobilitātes politiku bezdarba mazināšanai, palielina emigrācijas draudus, jo īpaši no Latvijas depresīvākajiem rajoniem. Tas ir ļoti būtiski arī Latgalē. Tādēļ mana interese un fokuss gan Latvijā, gan šajā vizītē ir palīdzēt šim reģionam atgūties, piesaistīt investīcijas, tai skaitā no Polijas,” uzsvēra A.Bērziņš.

Polijas premjerministrs atzina, ka Polijas attieksme pret Latvijas pievienošanos eirozonai būs pozitīva un atbalstoša, piebilstot, ka Polijai šis process varētu prasīt vēl vismaz piecus līdz septiņus gadus. Vienlaikus šābrīža valūtas attiecības starp eiro un Polijas zlotu pozitīvi ietekmē Polijas eksportu, kas uzrāda pieaugošas tendences. Polija šogad plāno 3% IKP pieaugumu un 3% budžeta deficīta līmeni.

Valsts prezidents akcentēja izglītības, it īpaši augstākās izglītības, reformu nepieciešamību Latvijā un iespējamo sadarbību ar Polijas augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm Polijā tieši tehnisko zinību un praktiskās pieredzes apguvē un izmantošanā. A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai varētu lieti noderēt Polijas materiāli tehniskās bāzes un studentu praktisko iemaņu apgūšanas iespējas šajā valstī, kur rūpnieciskai ražošanai ir vēsturiski senas tradīcijas un spēcīga bāze.

Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu sadarbībā enerģētikas projektos saredz lielu nākotni un Latvija ir ļoti ieinteresēta piedalīties Polijas gāzes projekta perspektīvā paplašināšanā virzienā uz Baltijas valstīm, kur Latvijas puses priekšrocība ir lielās gāzes krātuves Inčukalnā. “Latvija elektrības un gāzes jaudu palielināšanā jau ir ieguldījusi lielus resursus, kas šobrīd ir atstājis iespaidu uz elektrības patēriņa gala cenu. Tādēļ ikviens jaunais projekts vai ikviena papildu investīcija ir ļoti nopietni jāpārdomā no pozīcijām, lai patērētājam vairs nebūtu papildus jāmaksā par elektrību,” paskaidroja A.Bērziņš

“Mums abiem ir pamats būt apmierinātiem ar abu valstu sadarbību. Diemžēl Latvijai neizdevās izvairīties no smagas ekonomiskās krīzes, tomēr jūsu valsts pierādīja, ka ar godīgiem un drosmīgiem lēmumiem spējāt pārvarēt smagāko un kļūt par piemēru citām Eiropas valstīm. Es varu apliecināt, ka Eiropā Latvija tiek ļoti augsti vērtēta šai sakarā,” uzsvēra Polijas premjerministrs.

Polijas premjerministrs rosināja apsvērt abu valstu sadarbību mežu resursu aizsardzībā Latvijā, kā arī ES līmenī iestāties par mežu resursu aizsardzības programmu, uzņemoties atbildību par to atjaunošanu un stimulējot to ar finanšu svirām, lai mežu īpašniekiem tiktu vairāk maksāts par mežu saglabāšanu nekā par izciršanu.

Sarunas noslēgumā abas amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību attīstīt gāzesvada būves projektu, piesaistot tam arī Eiropas fondu līdzekļus līdz pat 85% no nepieciešamā finansējuma. A.Bērziņš uzsvēra: “Polijas plāni un rīcība šajā projektā ir ļoti pamatota un loģiska. Mēs to atbalstām un no Latvijas puses jau faktiski esam veikuši nepieciešamos tehniskos darbus, lai šis gāzesvada projekts būtu iespējams.”

Noslēdzot darba vizīti Polijā, 17.februārī Valsts prezidents piedalījās Latvijas goda konsulāta atvēršanā Krakovā, kā arī kopā ar Latgales delegācijas pārstāvjiem pārrunāja Latgales un Polijas reģionālās sadarbības iespējas, kam Valsts prezidenta vizītes laikā tika pievērsta pastiprināta uzmanība visos līmeņos.

“Esmu patiesi priecīgs šovakar atklāt Latvijas goda konsulātu Krakovā, kas ir jau ceturtais goda konsulāts Polijā un pārklās Piekarpatu un Mazpolijas vojevodistes. Es patiesi ticu, ka jauna goda konsulāta atvēršana Polijā dos iespēju Polijas iedzīvotājiem vieglāk iegūt informāciju par Latviju, palīdzēs veidot sadarbības kontaktus, stiprinās ekonomiskās saites, kā arī paplašinās tirdzniecības attiecības un sekmēs tūrismu,” svinīgā atklāšanas pasākuma uzrunā teica A.Bērziņš.

Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt reģionālo sadarbību, jo īpaši starp Mazpolijas un Apakškarpatu vojevodistēm un Latgali, kuras ar Poliju vieno ciešas vēsturiskās saites. Viņš izteica gandarījumu, ka vizītes delegācijas sastāvā iekļauti arī Latgales pašvaldību, plānošanas reģiona un uzņēmēju pārstāvji, kam izdevies pārrunāt praktisko sadarbību tuvākajā nākotnē un konkrētus projektus.

“Esmu ļoti pacilāts un gandarīts, noslēdzot vizīti Polijā. Es pateicos manam kolēģim Polijas prezidentam Komorovska kungam par īpašo draudzību un viesmīlību. Tas ir patiess apliecinājums mūsu tautu ciešajai sadarbībai. Latvijas un Polijas attiecības šobrīd raksturo intensīva sadarbība, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un mērķiem un ko raksturo savstarpējs atbalsts un solidaritāte. Latvija ir definējusi Poliju par vienu no stratēģiskajiem partneriem reģionā, ar kuru būtu nepieciešams padziļināt sadarbību politiskajos, ekonomiskajos, izglītības un kultūras jautājumos,” noslēdzot svinīgo uzrunu, teica Valsts prezidents, paužot gandarījumu, ka pieredzējušais poļu uzņēmējs Rafals Bžoska ir piekritis kļūt par Latvijas goda konsulu Krakovā: “Bžoskas kungs, es jums novēlu sekmes, pildot jūsu pienākumus goda konsula amatā. Esmu pārliecināts, ka paplašinātais goda konsulātu tīkls Polijā sniegs turpmāku stimulu Latvijas un Polijas divpusējo attiecību attīstībai.”

Latgales delegāciju Krakovā pārstāvēja Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, Latgales reģiona plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un SIA “Krāslava D” priekšsēdētāja Viktorija Vingreviča.

Valsts prezidenta preses dienests