Lai esam stipri pret ūdeni un uguni

Vakar, 13.maijā, notika iekšlietu ministra Roberta Jurdža preses konference

Vakar, 13.maijā, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments bija aicinājis plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar iekšlietu ministra Roberta Jurdža vadībā dienas pirmajā pusē notikušo Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas sēdi. Tajā izvērtēta valsts institūciju darbība neseno pavasara plūdu periodā. Sēdē uzklausīja pašvaldību pārstāvju ziņojumus par plūdu norisi un postījumiem savās teritorijās. Turpmākais solis ir — izskatīt un apstiprināt pašvaldību un valsts institūciju finansu pieprasījumus preventīvo pasākumu un plūdu seku likvidēšanas darbiem.

Kā izteicās iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs, joprojām vislielākās ūdensnelaimes pavasaros piemeklē Jēkabpils rajonu, un par iespējamiem variantiem domā ne tikai valdība, bet arī zinātnieki, kuru priekšlikumi ir gana radikāli — uzbūvēt Jēkabpils, Līvānu, Jersikas un Daugavpils HES, taču ir jāapzinās, ka šo projektu īstenošanai nepieciešami miljoni un atkal miljoni latu un ka tuvākajā laikā par tādiem varam tikai domāt. Jā, jēkabpilieši plūdu postu piedzīvo regulāri, viņiem ir vislielākā pieredze, kā tos pārdzīvot. Šogad Jēkabpilī pilsētai izraisīto postījumu novēršanai nepieciešami aptuveni 29 tūkstoši latu, Dunavas pagastam — vairāk nekā tūkstotis, Salas pagastam — ap 250 latu, turklāt pašvaldību ceļu un tiltu atjaunošanai — vairāk nekā 57 tūkstoši latu.

Aizvadītajā pavasarī ūdensposts pastiprināti piemeklējis Mežotnes pagastu Bauskas rajonā, un zudumi pēc pašreizējām aplēsēm pārsniedz 11 000 latu, un itin kā pavisam negaidīti — Ādažu pagastu Rīgas pievārtē, kur koku sanesumu dēļ izskalots tilts un nevar pārvietoties pat gājēji, kuriem jāmēro gandrīz 15 kilometru apkārtceļi, lai nokļūtu pagasta centrā. Daži gan tiecas vainas galveno daļu novelt uz daudzu mīlēto bebru nedarbiem, tomēr tas ir vājš mierinājums, ja izskalotā tilta balstu atjaunošanai vien vajadzīgi 50 tūkstoši latu, aizsargdambja atjaunošanai — pusotrs tūkstotis, nedaudz mazāk — jaunas caurtekas ierīkošanai.

Savas problēmas šopavasar bijušas arī Aizkraukles, Preiļu un Ogres rajonam, tāpat rūpju lokā nonākusi Daugavpils un tamlīdz Daugavpils rajons, jo ir vitāli nepieciešams atjaunināt 1841.gadā uzbūvēto un tomēr vēl joprojām reāli izmantojamo dambi, kam, nedod Dievs, kādā nejaukā dienā var rasties sūce un tad jau būs par vēlu ko domāt un darīt.

Cita starpā, ministrs aicināja aplūkot zaudējumu skaitļu ailes, kas sasniedz respektējamas summas — 356 213 latus un 84 santīmus. Zaudējumus par izslīkušajiem sējumiem acīmredzot varēs izlīdzināt no Zemkopības ministrijas rezerves summām, tomēr tās ir tik ievērojamas (Daugavpils rajonā — 72 000 latu, Jēkabpils rajonā — 41 000 latu, Preiļu rajonā — 4900 latu, Ādažu pagastā — 1200 latu), ka vajadzēs Finansu ministrijas īpašu labvēlību.

Diemžēl Latvijas novados joprojām aktuāla problēma ir arī mežu ugunsgrēki. Kaut gan meteorologi šogad neprognozē sausu un karstu vasaru, pērnā gada statistika ir pietiekami dramatiska un liek būt vairāk nekā piesardzīgiem, jo sarkanais gailis 1998.gadā ir pasaudzējis tikai dažas virsmežniecības. Daugavpils virsmežniecību ugunsnelaime pērn piemeklējusi 54 (!) reizes, izdeguši 5470 hektāri, Inčukalna virsmežniecībā vajadzējis cīnīties ar 19 ugunsgrēkiem (attiecīgi — 3910 hektāri), Jūrmalā — ar deviņiem (6103 hektāri), arī Krāslavā — ar deviņiem (4776 hektāri), bieži dedzis Ludzas (4460 hektāri) un Rēzeknes pusē (14 100 hektāri), arī Koknesē (8700 hektāri) un Strenčos (6300 hektāri). Varam tikai iztēloties, kas aizgājis nebūtībā, diemžēl arī apkārtējo ļaužu nevērības un nepiesardzības dēļ.

Par to vakar īpaši runāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume. IeM Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, akcentēdams Latvijas policijas visnotaļ sekmīgo darbību, pievērsās liktenīgajiem astoņiem šāvieniem nupat, 10.maijā, Balvu rajona Barkānos Dreimanovas sādžas Vidussalu māju sakarā. Izmeklēšana vēl nav pabeigta, nevajadzētu censties jau tagad uzlikt punktus uz visiem "i". Pats traģiskākais ir tas, ka veltīgi bojā gājuši cilvēki, kuriem vajadzēja dzīvot un cīnīties pret noziedzību, lai arī tā būtu pat tik banāla kā nelegāla tirdzniecība ar alkoholu. Ja būs jaunumi par notikumiem Lazdukalna pagastā, tie kļūs zināmi.

Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs pakavējās pie vairākiem projektiem, kas saistīti ar papildu finansējumu Latvijas policijai, tostarp lai veidotu īpašu dienestu cīņai pret diemžēl neapvaldītajiem automobiļu zagļiem. Lai veiktos, nepieciešams arī daudz lielāks sabiedrības atbalsts.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors