Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu

Lai attīstītu radošās industrijas, inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku, būtiski ir nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) aizsardzību Latvijā un aizsargāt uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. IPR efektīva aizsardzība ir svarīga visām tautsaimniecības nozarēm, t.sk. pārtikas, zivrūpniecības un stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, bet jo īpaši nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijas nozarē.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai. Nolīguma mērķis ir nodrošināt pēc iespējas līdzvērtīgāku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī, ņemot vērā, ka šie pārkāpumi ievērojami izplatītāki ir ārpus ES. Nolīgumu plānots parakstīt starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un ASV.

Latvijas valdība atbalsta Latvijas pievienošanos ACTA, lai aizsargātu Latvijas ražotājus un maksimāli nodrošinātu efektīvu viņu preču intelektuālā īpašuma aizsardzību. Viltotu un pirātisku preču starptautiskā izplatība un ar to tirdzniecību saistīti pakalpojumi rada ievērojamus zaudējumus IPR īpašniekiem, maldina sabiedrību par preču patieso izcelsmi un noteiktos gadījumos (viltoti medikamenti, ražošanā izmantotas kaitīgās vielas u.tml.) pat apdraud cilvēku veselību un dzīvību.

Eiropā, kuras tautsaimniecības pamatā ir augsti kvalitatīvu izstrādājumu ražošana, IPR aizsardzība vienmēr ir bijusi svarīga un tāpēc tā iesaistās iniciatīvās, kas papildus Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas starptautiskiem nolīgumiem varētu pastiprināt IPR aizsardzību.

ACTA pēc būtības neparedz neko vairāk, kā jau šobrīd ir noteikts ES tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību īstenošanu. Viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs, arī ACTA ietvaros ir likumīgs. ACTA pievienotā vērtība ir ciešāka sadarbība starp valstu tiesībsargājošajām institūcijām.

Attiecībā uz robežu pasākumu īstenošanu ACTA paredz komerciāla rakstura preču (arī nelielos sūtījumos) kontroli uz robežas, lai ierobežotu viltotu preču starptautisko tirdzniecību, piemēram, no Ķīnas, kas ir lielākais preču viltojuma avots. Vienlaikus ACTA paredz, ka šādas kontroles var neattiecināt uz ceļotāju personīgo bagāžu.

ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūs jāizspiego. Cilvēki joprojām brīvi varēs izmantot interneta sniegtās iespējas, kā arī tāpat kā līdz šim izmantot sociālos tīklus, piemēram, Draugiem.lv, Facebook vai Twitter. ACTA neparedz arī iPadu, iPhonu vai datoru pārbaudi.

Tāpat ACTA nodrošinās, ka cilvēki visā pasaulē joprojām internetā varēs apmainīties ar visu informāciju, kas iegūta legāli, nepārkāpjot autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības. Vienlaikus ACTA paredz, ka tiesībsargājoša iestāde pēc tiesību īpašnieka pamatota pieprasījuma (iesnieguma) var saņemt informāciju par pārkāpuma veicēju un pārkāpuma apjomu, tai skaitā arī no interneta pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt sniegt informāciju par lietotāja kontu, kas izmantots pārkāpuma veikšanai. Savukārt tikai pēc attiecīga tiesas lēmuma var pieprasīt nekavējoties veikt pārkāpuma novēršanu, t.i., informācijas izņemšanu (likvidēšanu). Šādas prasības Latvijā ir spēkā jau šobrīd, līdz ar to jaunas normas nebūs jāizstrādā. ACTA neapdraud cilvēka privātuma tiesības un uzņēmumu likumīgās komercintereses, tāpat kā neparedz cilvēku izspiegošanu un informācijas cenzūru digitālajā vidē, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.

ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas Parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Savukārt pēc tā pieņemšanas tiks informēts ACTA depozitārijs – Japāna, ka ES ir veikusi visas nepieciešamās procedūras. Ja vēl vismaz piecas citas līgumslēdzējas puses to būs veikušas, 30 dienu laikā ACTA kļūs saistoša ES. Viss šis process var prasīt vairākus gadus.

Ekonomikas ministrija, izstrādājot nacionālo pozīciju par nolīgumu, jau 2010.gada jūlijā nosūtīja to saskaņošanai ekspertu grupai intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) jomā, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomei, Tautsaimniecības padomei, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Ekonomikas ministrijas mājaslapā līguma teksta gala versija latvieši valodā ir bijusi pieejama kopš 2011.gada 20.oktobra.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa