Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 3.janvārī

FM: Par algas nodokļu grāmatiņu izsniegšanas kārtību

3.janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz jaunu kārtību, kādā izsniedzamas algas nodokļu grāmatiņas.

Turpmāk nodokļu maksātājam, kuram ir piešķirta izdienas pensija, grāmatiņā atzīmi par pensiju piešķiršanu izdarīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija vai Satversmes aizsardzības birojs.

Ja persona ir zaudējusi tiesības uz pensiju un grāmatiņa atrodas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Aizsardzības ministrijā (gadījumos, kad izdienas pensija piešķirta atbilstoši Militārpersonu izdienas pensiju likumam) vai Satversmes aizsardzības birojā (atbilstoši Satversmes Aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumam), tad viena no minētajām institūcijām grāmatiņā norādīs datumu, ar kuru persona ir zaudējusi tiesības uz konkrēto pensiju, un grāmatiņu ar attiecīgu atzīmi pēc nodokļa maksātāja pieprasījuma izsniegs nodokļa maksātājam.

Ja ir notikušas izmaiņas nodokļa maksātāja tiesībās uz neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumiem, nodokļa maksātājam par minētajām izmaiņām jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) attiecīgs paziņojums.

Ja paziņojums tiek iesniegts elektroniski, tam jābūt apliecinātam ar drošu elektronisko parakstu vai, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņojumam jāpievieno apliecinošo dokumentu elektroniskās kopijas.

Noteikumu projekts paredz, ka, pirmo reizi saņemot grāmatiņu, persona VID uzrāda invaliditāti apliecinošu dokumentu, politiski represētās personas apliecību vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību. Valsts ieņēmumu dienests, izsniedzot grāmatiņu pirmoreiz, izdara attiecīgu ierakstu grāmatiņā. Savukārt, ja invaliditāti apliecinošs dokuments izdots agrāk nekā 45 kalendāra dienas pirms grāmatiņas saņemšanas, tad VID tas nav jāuzrāda. Ja grāmatiņa atrodas pie darba devēja un nodokļa maksātājam rodas tiesības uz papildu atvieglojumu saistībā ar invaliditātes piešķiršanu vai invaliditātes termiņa pagarināšanu, tad pēc invaliditāti apliecinoša dokumenta uzrādīšanas darba devējs izdara attiecīgo ierakstu grāmatiņā.

Jaunajā kārtībā paredzēts, ka turpmāk nodokļa maksātājam, kurš veic saimniecisko darbību un nav darba attiecībās ar darba devēju, grāmatiņa nebūs jāiesniedz VID, jo Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās, ka nodokļa maksātājam netiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums saimnieciskās darbības ienākumam un algota darba ienākumam vienlaikus.

Savukārt, ja mikrouzņēmuma darbinieks ir darba attiecībās ar vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, grāmatiņu iesniedz vienā no mikrouzņēmumiem un rakstveidā informē pārējos mikrouzņēmumus par grāmatiņas iesniegšanu konkrētajā mikrouzņēmumā.

MK aicināja FM izvērtēt iespēju pāriet uz elektronisko nodokļu grāmatiņu sistēmu un par to diskutēt valdībā.

FM: Par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanu

3.janvārī Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanu. Tas sagatavots, lai uzņēmumiem, kas atrodas industriālajos parkos, radītu vienādus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem, kas ir dabasgāzes galalietotāji un noteikto mērķu izmantošanai saņem dabasgāzi, piemērojot tai akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Šobrīd akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei piemēro, ja dabasgāzes patērētājs ir dabasgāzes galalietotājs. Taču uzņēmumi, kas atrodas industriālajos parkos, nav dabasgāzes galalietotāji. Dabasgāzes galalietotājs industriālajos parkos ir uzņēmums, kas ir industriālā parka pārvaldnieks.

Izstrādātais noteikumu projekts ir attiecināms uz personām, kas veic darbības ar dabasgāzi, t.i., dabasgāzi ieved un piegādā citiem galalietotājiem vai izmanto paši kā galalietotāji. Noteikumu projekts ir attiecināms arī uz ķīmiskās rūpniecības un farmācijas uzņēmumiem, kas dabasgāzi izmanto rūpnieciskās ražošanas telpās, kā arī citās ar rūpniecisko ražošanu saistītās telpās.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu arī dabasgāzei, ko noteiktiem mērķiem izmanto uzņēmumos, kas atrodas industriālajos parkos.

Ar noteikumiem paredzēts precizēt normu, kas definē telpas, kuras tiek uzskatītas kā rūpnieciskās ražošanas telpas atsevišķiem ķīmiskās rūpniecības un farmācijas uzņēmumiem un kurās ir jāievēro attiecīgs tehnoloģiskais klimats atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem vai saskaņā ar tehnoloģiskā procesa reglamentējošo dokumentāciju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par spridzināšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību, kā arī šo darbu veikšanas ierobežojumiem

3.janvārī Ministru kabinets (MK) izdeva noteikumus "Noteikumi par spridzināšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību, kā arī šo darbu veikšanas ierobežojumiem", kas nosaka spridzināšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību, kā arī šo darbu veikšanas ierobežojumus komersantiem, kas saņēmuši Iekšlietu ministrijas (IeM) reģistrācijas apliecību spridzināšanas pakalpojumu sniegšanai un saņems Valsts policijas speciālo atļauju (licenci) spridzināšanas darbu veikšanai.

Šobrīd spridzināšanas darbu kārtību nosaka MK 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.538, saskaņā ar kuriem, lai veiktu spridzināšanas darbus, ir jāinformē par spridzināšanas darbu veikšanu vietējā pašvaldība, jāsaskaņo tie ar uzņēmumiem vai zemes īpašniekiem, valsts iestādēm, kuru teritorijās un to tiešā tuvumā paredzēti spridzināšanas darbi, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja spridzināšanas darbi veicami īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijās, ūdens akvatorijā, kā arī zemūdens un ūdens aizsardzības joslā.

Lai nodrošinātu spridzināšanas darbu saskaņošanu arī ar citām atbildīgajām iestādēm un pilnvērtīgu iesniedzamās informācijas apjomu, kas ļautu atbildīgajām institūcijām izvērtēt plānojamos spridzināšanas darbus un detalizēti atrunātu pašu spridzināšanas darbu veikšanas kārtību, jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz ieviest spridzināšanas darbu uzraudzības sistēmu.

Ministru kabineta noteikumi paredz komersantam saņemt atbildīgo institūciju saskaņojumu spridzināšanas darbu projektam, ievērojot visus iespējamos spridzināšanas darbu veikšanas veidus, kā arī nosaka Valsts policijas saskaņojuma nepieciešamību spridzināšanas darbu laikā veicamo drošības pasākumu ievērošanā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta saskaņojuma nepieciešamību ugunsdrošības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanā.

Ministru kabineta noteikumi nosaka spridzināšanas darbu projekta saturu, kas ļauj atbildīgajai institūcijai pilnvērtīgi izvērtēt plānojamos spridzināšanas darbus, lai novērstu valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu.

MK noteikumi detalizēti atrunā arī spridzināšanas darbu veikšanas kārtību un to veikšanas ierobežojumus.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par eksāmenu vērtējumu izteikšanas kārtības maiņu

Centralizētajos eksāmenos vērtējumu turpmāk plānots izteikt procentuāli, atsakoties no vērtējuma izteikšanas līmeņos. Centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās joprojām papildus tiks norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Savukārt svešvalodu centralizētajos eksāmenos papildus tiks norādīts valodas prasmes līmenis B1, B2 vai C2, kas nodrošinās atbilstību vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām par valodas prasmes līmeņiem un Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei.

Esošā vērtējuma izteikšanas metodoloģija centralizētajos eksāmenos nenodrošina vērtējumu salīdzināmību obligāto un izvēles eksāmenu starpā, kā arī eksaminējamo starpā, kuru sniegums ir ar nebūtiskām atšķirībām, bet vērtējums līmeņos ir dažāds (piemēram, eksāmena darba rezultāts ar 84% atbilst B līmenim, savukārt 85% – A līmenim).

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" un MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem", kas nodrošinās precīzāku mācību sasniegumu analīzi, veicinās caurspīdīgāku reflektantu atlases aprēķinu Latvijas augstākajās izglītības iestādēs un ļaus vispārējās vidējās izglītības programmu absolventiem precīzāk un skaidrāk identificēt savus rezultātus centralizētajos eksāmenos.

Ņemot vērā, ka novērtējumi tiks izteikti procentuāli, izstrādāti arī grozījumi MK 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti", kas paredz veikt grozījumus ierakstos sertifikātu veidlapās. Tāpat izstrādāti grozījumi MK 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji", kas ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa noteikšanas kritērijos centralizēto eksāmenu novērtējumu līmeņus paredz nomainīt ar centralizēto eksāmenu procentuālā novērtējuma kritēriju.

Atbilstoši veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi". Grozījumi nosaka, kā atbilstoši kopējam procentuālajam novērtējumam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā 9.klasei mazākumtautību izglītības programmās tiks noteikts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe.

Grozījumus minētajos MK noteikumos valdībā apstiprināti 3.janvārī.

IZM: Par pedagogu profesiju un amatu saraksta papildināšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par pedagogu profesiju un amatu sarakstu, kas paredz papildināt pedagogu profesiju un amatu sarakstu ar pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta amatu, saskaņojot to ar Profesiju klasifikatoru.

Ministru kabinets 2011.gada 26.jūlijā pieņēma noteikumus Nr.579 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"". Tas nozīmē, ka ir jāveic pedagogu profesiju un amatu saraksta aktualizēšana un saraksts jāsaskaņo ar jaunu Profesiju klasifikatoru, iekļaujot tajā pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta amatu. Pēc jauno amatu aktualizēšanas pedagogu profesiju un amatu sarakstā un saskaņošanas ar Profesiju klasifikatoru, IZM plāno sagatavot grozījumus arī Pedagogu darba samaksas noteikumos, nosakot pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta zemākās mēneša darba algas likmes un pedagogu darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei. Līdz ar to skolām būs iespēja izveidot šādas amata vietas un tās tarificēt.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumos Nr.354 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu"" 3.janvārī apstiprināts valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu

Ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā, Labklājības ministrija (LM) veikusi attiecīgus grozījumus tajā.

Saskaņā ar biedrību un privāto uzņēmumu ierosinājumiem paredzēts precizēt dažu profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumus un terminoloģiju, iekļaut un aizstāt Profesiju klasifikatorā profesijas dažādās jomās, piemēram, informātikas, kvalitātes vadības, sistēmu vadības, transporta, būvniecības, komercdarbības un enerģētikas jomā. Tāpat sakarā ar Valsts meža dienesta optimizācijas pasākumiem plānotas izmaiņas attiecībā uz profesijām mežsaimniecības jomas darbības regulēšanā.

Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar deviņiem profesiju standartiem – Elektronikas tehniķis, Procesu kvalitātes vadības inženieris, Komercdarbības speciālists lauksaimniecībā, Kultūras tūrisma organizators, Ārsta palīgs (feldšeris), Darba aizsardzības vecākais speciālists, Uzņēmuma vadītājs, Attīstības plānošanas inženieris un Sistēmu vadības inženieris.

To paredz 3.janvārī valdībā apstiprinātās izmaiņas "Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību".

Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.

LM atgādina, ja darba devēji ir konstatējuši, ka no jaunā Profesiju klasifikatora ir izslēgtas uzņēmumam vajadzīgās profesijas vai arī tajā jāiekļauj jaunas profesijas, priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā darba devējiem jāiesniedz LM. Tie jāsūta uz oficiālo mājaslapas adresi lm@lm.gov.lv.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par aeronavigācijas un lidlauka pakalpojumu maksām

Lai izpildītu starptautiskās saistības, ir nodalīts tiesiskais regulējums maksām par aeronavigācijas un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem.

Tādējādi tiek nodrošināts neatkarīgs maksu par sniegtajiem pakalpojumiem regulējums diviem uzņēmumiem – lidostai "Rīga" un "Latvijas gaisa satiksmei".

Līdz ar to spēku zaudējuši Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra noteikumi Nr.1662 "Aeronavigācijas pakalpojumu un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas kārtība" – tos aizstāj noteikumi "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas kārtība" un noteikumi "Valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" sniegto pakalpojumu maksas", kas 3.janvārī tika pieņemti valdībā.

Ar minētajiem noteikumiem sistēmiski saistīti un līdz ar to arī valdībā izskatīti tika MK noteikumi "Aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtība" – pēc būtības šī kārtība paliek pilnībā nemainīta. Jaunie noteikumi neparedz arī pakalpojumu maksu apmēra maiņu.

Pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot trīs atsevišķus noteikumus paredz 2011.gada 9.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par aviāciju".

Tā kā Latvija 2010.gadā ir pievienojusies Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijai (Eurocontrol), kas 2011.gada maijā pieņēma noteikumus "Maršruta nodevu sistēmas izmantošanas noteikumi un apmaksas noteikumi", kurā ir ietverti vispārīgi nosacījumi maksas par aeronavigāijas pakalpojumiem maršrutā noteikšanai un iekasēšanai, tās dalībvalstīm ir jānodrošina šo noteikumu publicēšana un minēto maksu noteikšana atbilstoši Eurocontrol prasībām.

Līdz 2012.gada 30.jūnijam Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par kārtību, kādā no aeronavigācijas pakalpojumu maksām tiek atbrīvoti militārie gaisa kuģi.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" individuālajiem aizsardzības noteikumiem

3.janvārī valdība akceptēja dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" aizsardzības un izmantošanas kārtību, lai arī turpmāk saglabātu bioloģisko daudzveidību šajā teritorijā.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Tāpat tas nosaka dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes, to izveidošanas un lietošanas kārtību, kā arī dabas pieminekļu – aizsargājamo koku, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu, tai skaitā dižakmeņu, – aizsardzības prasības. Noteikumu projekts definē arī dabas lieguma funkcionālās zonas – dabas lieguma un neitrālo zonu.

Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Ventas un Šķerveļa dabas un kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu un nodrošinātu īpaši aizsargājamo nogāžu un gravu mežu, nogulumiežu atsegumu, upju straujteču, pļavu, sugu un biotopu aizsardzību.

Savukārt neitrālā zona ietver blīvi apbūvēto dabas lieguma ziemeļu daļu (Lēnu ciema apbūve – padomju periodā būvētas fermas – un Lēnu muižas komplekss ar padomju laika piebūvēm), līdzšinējās saimnieciskās darbības rezultātā degradētu teritoriju ar zemu bioloģisko vērtību.

Dabas lieguma zona aizņem 99% no dabas lieguma teritorijas, bet neitrālā zona – 1%.

Dabas liegums "Ventas un Šķerveļa ieleja" ir izveidots 1957.gadā. Tas atrodas Saldus novada un Skrundas novada teritorijā, un tā platība ir 1459 ha.

Dabas parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

VARAM: Par Kohēzijas fonda atbalstu dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai

Lai veicinātu dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību Latvijā, 3.janvārī valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto priekšlikumu īstenot papildus trīs projektu iesniegumu atlases kārtas Kohēzijas fonda (KF) finansējuma saņemšanai, atbalstot atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, otrreizēju izmantošanu.

To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1487 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.2.3.apakšaktivitāti "Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība""".

Katrai jaunai projektu iesniegumu atlases kārtai tiks precizēts pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kā arī projektu iesniegumu iesniegšanas izsludināšanas termiņi un projektu īstenošanas laiki.

Kopumā pieejamais KF līdzfinansējums ir 28,985 miljoni latu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par Burtnieku ezera nodošanu Burtnieku novada pašvaldības valdījumā

3.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu "Par Burtnieku ezera un zem tā esošās zemes nodošanu Burtnieku novada pašvaldības valdījumā".

Rīkojums paredz nodot Burtnieku ezeru un zem tā esošo zemi pašvaldības valdījumā, paredzot pašvaldībai tiesības izmantot zem Burtnieku ezera esošo zemi atļautajiem mērķiem, izmantot zemes dzīles, kā arī citas zemes derīgās īpašības, nodrošinot Burtnieku ezera dabas resursu lietderīgu un saimniecisku izmantošanu un tam piegulošo teritoriju infrastruktūras attīstību saskaņā ar konkrētās darbības jomas regulējošiem tiesību aktiem, kā arī ievērojot visus tiesību aktos noteiktos uz Burtnieku ezeru un zem tā esošo zemi attiecināmos vides aizsardzības, saimnieciskās darbības, pārvaldības un citus ierobežojumus.

Tā kā līdz šim ezers nebija Burtnieku novada pašvaldības valdījumā, tas pašvaldībai būtiski kavēja ezera apsaimniekošanas plānošanu, kā arī vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu. Tāpat pašvaldībai līdz šim nebija iespēju Burtnieku ezerā īstenojamiem projektiem efektīvi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Ņemot vērā, ka Burtnieku ezers pieder pie stipri eitrofa ezeru tipa ar ļoti strauju aizaugšanas tendenci, kas īpaši paātrinājusies pēc Silzemnieku poldera izbūves 1984.gadā, pēdējo 20 gadu laikā ap ezeru ir izveidojusies krūmu josla, kas traucē ezera dabīgo pašattīrīšanos, turklāt ir ievērojami samazinājušās līdaku dabīgā nārsta vietas. Tā kā šie krūmāji un niedrāji daļēji atrodas uz zemes zem ezera, pašvaldībai, ja ezers nav tās valdījumā, būtu nepieciešams nomas līgums ar publiskā ezera zemes īpašnieku, lai, īstenojot ES projektus, varētu veikt pasākumus, kas kavētu ezera aizaugšanu.

Burtnieku ezera ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšana ir saistīta arī ar ezera krastos esošo Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) – dabas liegumu "Vidusburtnieks", "Burtnieku ezera pļavas" un "Rūjas paliene" – aizsardzības un izmantošanas prasību ievērošanu, kā arī ezera izmantošanu rekreācijai un dabas tūrismam.

Saskaņā ar MK rīkojuma nosacījumiem, lai juridiski nostiprinātu pašvaldībai dotās tiesības un izvirzāmās prasības, starp ZM un Burtnieku novada pašvaldību tiks noslēgts līgums par Burtnieku ezera un zem tā esošās zemes nodošanu pašvaldības valdījumā, kā arī par to tiks sastādīts attiecīgs nodošanas un pieņemšanas akts.

Burtnieku ezers atrodas Burtnieku novada Burtnieku pagasta, Vecates pagasta un Matīšu pagasta teritorijā. Burtnieks ir ceturtais lielākais Latvijas ezers ar kopējo platību 3966,25 hektāri, bagātīgiem zivju krājumiem un ir ļoti iecienīta zvejas, makšķerēšanas, aktīvās atpūtas un ūdenssporta vieta. Burtnieku ezers saskaņā ar Civillikumu ir publiskais ezers un pieder valstij.

ZM: Par slieku un no tām iegūto produktu aprites kārtību

3.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.1204 "Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību", kuru mērķis ir noteikt slieku un no tām iegūto produktu aprites kārtību, briežu dzimtas dzīvnieku un muflonu maksimālo skaitu uz hektāru, kā arī precizēt bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas nosaukumu.

Pēdējā laikā Latvijā ir kļuvusi aktuāla slieku un vermikomposta ražošana atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, jo bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jāizmanto augsnes mēslošanas līdzekļi un barība, kas ražota atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Tādēļ bija jāveic grozījumi noteikumos Nr.1204, nosakot arī slieku un no tām iegūto produktu aprites kārtību un radot iespēju sertificēt un realizēt sliekas un no tām iegūtos produktus. Pilnveidotie noteikumi paredz, ka kontroles institūcijas izsniegs sertifikātus arī slieku un no tām iegūto produktu ražotājiem.

Šie MK noteikumu grozījumi attiecas uz vairāk nekā 3500 bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļauto juridisko un fizisko personu.

Tāpat MK noteikumu grozījumi precizē briežu dzimtas dzīvnieku un muflonu maksimālo skaitu uz hektāru, jo dambriedis un muflons augumā ir ievērojami mazāks nekā staltbriedis, bet līdz šim bija noteikts vienāds muflonu un visu briežu dzimtas dzīvnieku skaits uz hektāru neatkarīgi no sugas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa