Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrija: Par budžeta izpildi un deficītu 2011.gada desmit mēnešos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.12.2011., Nr. 200 (4598) https://www.vestnesis.lv/ta/id/241727

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iekšlietu ministrija: Par fiktīvo laulību problemātiku

Vēl šajā numurā

21.12.2011., Nr. 200 (4598)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu ministrija: Par budžeta izpildi un deficītu 2011.gada desmit mēnešos

Valsts kases oficiālā mēneša pārskata datu par janvāri–oktobri analīze liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, konsolidētā kopbudžeta deficīts ir būtiski samazinājies, kas ļauj izpildīt uzņemtās saistības attiecībā uz deficīta mērķi un sekmīgi noslēgt starptautisko aizņēmuma programmu.

Savukārt salīdzinājumā ar janvāra–septembra datiem kopbudžeta deficīts ir pieaudzis no 57,5 milj. latu līdz 81,3 milj. latu desmit mēnešos, izdevumiem (4303,2 milj. latu) pārsniedzot ieņēmumus (4221,8 milj. latu). Kopbudžeta deficīta pieaugumu ietekmēja arī deficīts pašvaldību budžetā oktobrī. Neskatoties uz to, ka nodokļu ieņēmumi turpina pārsniegt plānoto, kā arī iepriekšējā gada līmeni, Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka kopbudžeta deficītu 2011.gadā noteiks arī citi faktori: neizpilde citās ieņēmumu pozīcijās, tradicionāli lielāki izdevumi novembrī–decembrī. Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada desmit mēnešos pieauga gan salīdzinājumā ar 2010.gada desmit mēnešiem – par 11,9%, gan pārsniedzot plānoto apjomu par 4,3%.

Salīdzinot ar operatīvajiem datiem mēneša sākumā, ir precizēti dati par valsts budžeta izpildi, kas rāda, ka valsts budžetā, ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, šā gada desmit mēnešos bija 105,5 milj. latu deficīts, tai skaitā 14,8 milj. latu pārpalikums valsts pamatbudžetā un 127,0 milj. latu deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā. Valsts budžeta deficīts šā gada desmit mēnešos bija būtiski mazāks nekā deficīts 2010.gada atbilstošajā periodā (389,8 milj. latu).

Pašvaldību budžeta, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, pārpalikums samazinājās no 37,3 milj. latu šā gada deviņos mēnešos līdz 20,4 milj. latu desmit mēnešos. Pārpalikums ir samazinājies arī salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu (26,4 milj. latu). Rīgas pilsētas pamatbudžetā šā gada desmit mēnešos, ņemot vērā 3,3 milj. latu deficītu oktobrī, pārpalikums ir samazinājies līdz 25,4 milj. latu. Jāatzīmē, ka pašvaldībām no iepriekšējo gadu pārpalikumiem ir izveidojies naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums, kas šā gada oktobra beigās bija 314,5 milj. latu.

Nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā turpināja būtiski pārsniegt plānoto. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (valsts budžetā un pašvaldību budžetā) šā gada desmit mēnešos bija 647,3 milj. latu, un salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu tie pieauga par 2,1%. Ņemot vērā, ka gada sākumā tika mainīta nodokļa sadalījuma proporcija par labu pašvaldībām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā pieauga, savukārt valsts budžetā bija vērojams šā nodokļa ieņēmumu samazinājums. Sakarā ar nodokļu likmju palielināšanu un ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšanu šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu par 33,9% ir pieauguši nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kopumā veidojot 90,1 milj. latu.

Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar 2010.gada desmit mēnešiem izdevumi pašvaldību budžetā pieauga par 9,7%, un šis pieaugums bija straujāks nekā pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Izdevumu kāpums bija vērojams visās pašvaldību budžeta izdevumu pozīcijās, tai skaitā vienā no lielākajām – kapitālajos izdevumos. Kapitālo izdevumu pieaugums pašvaldību budžetā ir skaidrojams, līdzīgi kā valsts budžetā, ar aktīvu ES fondu projektu īstenošanu, tāpēc kapitālie ieguldījumi tika finansēti par 21,7% vairāk nekā 2010.gada desmit mēnešos. Izdevumi pieauga arī precēm un pakalpojumiem (+10,3%), kā arī atalgojumiem (+3,2%). Savukārt pašvaldību budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem salīdzinājumā ar 2010.gada desmit mēnešiem ir pieauguši par 9,9% un kopumā bija 76,0 milj. latu, tai skaitā dzīvokļa un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsti tika izmaksāti 35,2 milj. latu apmērā. Ņemot vērā sociālo pabalstu saņēmēju skaita izmaiņas, šīs pozīcijas izdevumiem, sākot ar šā gada augustu, salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu ir vērojama tendence samazināties.

FM prognozē, ka pašvaldību budžeta izdevumu pieauguma temps atsevišķās pozīcijās līdz gada beigām varētu palēnināties, tomēr būtiskas izmaiņas tendencē izdevumiem pieaugt novembrī–decembrī netiek sagaidītas.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!