• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1994. gada 18. oktobra rīkojums Nr. 457-r "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" dibināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.1994., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/240277

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.458-r

Par Īpašo uzdevumu ministra aparāta un Valdības informācijas aģentūras likvidāciju

Vēl šajā numurā

25.10.1994., Nr. 125

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 457-r

Pieņemts: 18.10.1994.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.457-r

 Rīgā 1994. gada 18. oktobrī (prot. nr. 51,4.§)

Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" dibināšanu

1. Nodibināt bezpeļņas organizāciju valsis akciju sabiedrību "Lauku attīstības fonds" (tālāk tekstā — "Fonds") ar reģistrēto pamatkapitālu — 25 tūkst. latu.

2. Apstiprināt pievienotos Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" statūtus.

3. Izveidot Fonda padomi šādā sastāvā:

G.Bērziņš —Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors

V.E.Bresis — Saeimas deputāts, kooperācijas valsts ministrs

B.Džeriņš — finansu ministra padomnieks

I.Feiferis — Zemkopības ministrijas Eksporta veicināšanas un ārējo sakaru departamentu direktors

G.U.Gavrilovs — Valsts meža dienesta Meža departamenta direktors

J.Iesalnieks — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

V.Kārkle — Cēsu rajona Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece, galvenā ekonomiste

J.Kļava — Talsu rajona Lauksaimniecības departamenta direktore

LPilvere — Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore

I.Skudra — Rēzeknes rajona Lauksaimniecības departamenta direktors

A.Ūdris — zemkopības ministrs

A.Ūķis — Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors

J.Zaščerinskis — Saeimas deputāts

4. Noteikt, ka Fonda padomes locekļi vienlaicīgi ir valsts pilnvarnieki un veic akcionāru pilnsapulces funkcijas.

5. Noteikt, ka Fonda akciju turētājs ir Zemkopības ministrija.

6. Atļaut Zemkopības ministrijai ieguldīt Fonda reģistrētajā pamatkapitālā 25 tūkst, latu, izmantojot 5im mērķim daļu no ministrijas pārvaldījumā esošs valsts kapitāla.

Ministru prezidents M.Gailis

Zemkopības ministrs A.Ūdris

Apstiprināti
ar Ministru kabineta
1994. gada 18. oktobra rīkojumu nr. 457-r

BEZPEĻŅAS ORGANIZĀCIJAS VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAS "LAUKU ATTĪSTĪBAS FONDS" STATŪTI

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" (tālāk tekstā — "Fonds") ir akciju sabiedrība, kuras pamatkapitālu veido visu akciju noteiktās nominālvērtības kopsumma, un tas dibinātājs ir valsts.

Fonda saīsinātais nosaukums — a/s "Lauku attīstības fonds".

2. Fonds tiek izveidots un darbojas saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993,24/25) un likumu "Par bezpeļņas organizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,6/7). Fonds savā darbībā ievēro Satversmi, Latvijas Republikas likumus. Saeimas lēmumus. Ministru kabineta lēmumus, šos statūtus un citus normatīvos aktus. Savus uzdevumus Fonds veic sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, kredītiestādēm un citām organizācijām, kas atbalsta Fonda darbības mērķis.

3. Fonds ir juridiska persona, tam ir savs zīmogs, norobežots īpašums un patstāvīga bilance. Fondam ir ārvalstu valūtas konts un citi norēķinu konti bankās. Fonds valda un lieto tam piederošo mantu un rīkojas ar to. Fonds var būt mantisku un nemantisku tiesību subjekts, veikt darījumus saskaņā ar savas darbības mērķiem un būt atbildētājs un prasītājs tiesā Latvijas Republikā un citās valstis.

Fonda juridiskā adrese: Latvija, Rīga, Republikas laukums 2.

II. FONDA DARBĪBAS PAMATMĒRĶIS

4. Fonda darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas lauku attīstību un lauksaimniecības ekonomikas attīstību, atbalstot lauksaimniecības ražošanas efektivitātes palielināšanu, jaunu darbavietu izveidošanu laukos, kā ari lauksaimniecības produkcijas kvalitātes paaugstināšanu un eksportu.

III. FONDA GARANTIJAS

5. Fonds ir atbildīgs par savām saistībām «r visu tam piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

Valsts nav atbildīga par Fonda saistībām, un Fonds nav atbildīgs par valsts saistībām, ja savstarpēja vienošanās neparedz citādi.

6. Fonds garantē klientu un korespondentu kontu un veikto operāciju konfidencialitāti.

7. Ziņas par klientu kontiem un veiklajām operācijām Fonds sniedz tikai klientiem. Ministru kabinetam. Valsts kontrolei. Zemkopības ministrijai un Finansu ministrijai, kā ari tiesai, prokuratūrai un citām likumdošanas aklos paredzētajām institūcijām.

8. Fondam piederošajiem naudas līdzekļiem, vērtspapīriem un citām vērtībām arestu var uzlikt tikai saskaņā ar tiesas un izmeklēšanas iestāžu lēmumiem atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

IV. FONDA FUNKCIJAS

9. Saskaņā ar savas darbības mērķiem Fonds ir tiesīgs:

9.1. veidot rezerves fondu, kurā tiek ieskaitīti:

— ziedojumi no uzņēmēju peļņas (noteikto atvieglojumu ietvaros);

— līdzekļi, kas iegūli, realizējot Fonda mērķu īstenošanai piešķirtos ārvalstu humānās palīdzības sūtījumus;

— atskaitījumi no dažādiem starptautiskiem fondiem un projektiem;

— fizisko un juridisko personu dāvinājumi, arī dāvinājumi zemnieku saimniecību attīstībai;

— Fonda ieņēmumi, kas pārsniedz tā izdevumus;

— citi līdzekļi, kurus Valdība nodod Fonda rīcībā;

9.2. ar banku, kredītiestāžu un citu specializēto organizāciju starpniecību izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa kredītus;

9.3. izvērtēt lauku attīstības un lauksaimniecības attīstības prioritāros virzienus, nozares un uzņēmumus un veicināt to attīstību;

9.4. veikt lauku attīstības un lauksaimniecības attīstības projektu ekonomisko un finansiālo analīzi, sniegt konsultācijas to izstrādāšanā, kā ari piedalīties šo projektu finansēšanā;

9.5. emitēt vērtspapīrus Fonda līdzekļu palielināšanai;

9.6. pirkt, pārdot vai iznomāt kustamo un nekustamo īpašumu, kas nodots Fonda rīcībā vai nepieciešams tā darbības nodrošināšanai;

9.7. dibināt filiāles, nodaļas un pārstāvniecības, kā ar! iestāties organizācijās, kuru darbība atbilst Fonda mērķiem.

Fonds var veikt ari citas darbības un operācijas, kas nepieciešamas tā mērķu īstenošanai.

V. FONDA KAPITĀLS UN AKCIJAS

10. Fonds veido pamatkapitālu (statūtu fondu) un rezerves kapitālu (rezerves fondu).

11. Fonda reģistrētais pamatkapitāls ir 25000 latu. Pamatkapitāls ir sadalīts 250 parastajās akcijās, un katras akcijas nominālvērtība ir 100 latu. Fonda dibināšanas pamatkapitāls ir 2000 latu.

12. Fonda rezerves kapitālā ieskaita visus Fonda rīcībā nodotos līdzekļus, kā ari ieņēmumus, kas pārsniedz Fonda izdevumus. Rezerves kapitālu neapliek ar peļņas nodokli, to nevar izņemt vai izmaksāt dalībniekiem. Rezerves kapitāls izmantojams Fonda darbības nodrošināšanai atbilstoši Fonda mērķiem.

13. Fonda pamatkapitāls var likt palielināts vai samazināts likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu. 14. Fonds veic operācijas ar akcijām, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus un citus normatīvos aklus. Akciju uzskaite tiek kārtota akcionāru reģistrā.

VI. FONDA PĀRVALDE

15. Fondu pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

VII. FONDA AKCIONĀRU PILNSAPULCE

16. Fonda pārvaldes augstākā institūcija ir akcionāru pilnsapulce. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic valsts pilnvarnieki, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 26) un tiek iecelti ar Ministru kabineta rīkojumu. Darba līgumu ar valsis pilnvarniekiem slēdz Zemkopības ministrija. Katram valsts pilnvarniekam balsošanā ir viena balss.

Vienīgi akcionāru pilnsapulce ir tiesīga:

16.1. pārbaudīt un apstiprināt Fonda darbības gada pārskatu;

16.2. apstiprināt Fonda kārtējā gada budžetu un darbības plānu, ievēlēt amatā un atcelt no amata Fonda padomes un valdes locekļus, direktoru, revīzijas komisijas locekļus, zvērinātus revidentus un likvidatorus, kā arī apstiprināt viņu darba samaksu;

16.3. apstiprināt un grozīt nolikumus un instrukcijas, kas reglamentē Fonda padomes, valdes, revīzijas komisijas un likvidatoru darbu;

16.4. lemt jautājumus par Fonda statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu, akciju izlaišanu, Fonda likvidācijas uzsākšanu, kā ari par Fonda darbības izbeigšanu, turpināšanu un apvienošanos ar cilām sabiedrībām. Šos jautājumus pēc savas iniciatīvas var lemt ari Ministru kabinets;

16.5. lemt jautājumus par vērtspapīru emisiju un konversiju.

Akcionāru pilnsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo valsts pilnvarnieku balsu vairākumu.

17. Kārtējo akcionāru pilnsapulci sasauc valde ne retāk kā reizi gadā un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc finansu gada beigām. Pēc viena vai vairāku valsts pilnvarnieku pieprasījuma, kā arī ja kārtējā akcionāru pilnsapulce nav sasaukta šajos statūtos paredzētajā laikā. Uzņēmumu reģistrs uzdod valdei sasaukt kārtējo akcionāru pilnsapulci ne vēlāk kā mēneša laikā.

18. Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa kāds no zvērinātiem revidentiem vai valsts pilnvarniekiem. Pieprasījumā jāuzrāda ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Valdei ārkārtas akcionāru pilnsapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Ja valde ārkārtas akcionāru pilnsapulci nesasauc laikā, sasaukšanas ierosinātāji var griezties Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu sasaukt pilnsapulci. Šajā gadījumā ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc un atklāj Uzņēmumu reģistra valsts notārs.

19. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana jāizsludina vismaz 30 dienas pirms pilnsapulces likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

20. Akcionāru pilnsapulce var apspriest tikai darba kārtībā iekļautos jautājumus. Ja akcionāru pilnsapulcē piedalās visi valsts pilnvarnieki, akcionāru pilnsapulce var apspriest ari darba kārtībā neiekļautos jautājumus.

21. Akcionāru pilnsapulce ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no valsts pilnvarnieku skaita.

Ja laikus izsludināta akcionāru pilnsapulce nav pilntiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā 15 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota akcionāru pilnsapulce ar to pašu darba kārtību, un lā ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo valsts pilnvarnieku skaita.

22. Akcionāru pilnsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz viens no valsts pilnvarniekiem.

Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata Fonda padomes un valdes locekļus, revīzijas komisijas locekļus, zvērinātus revidentus un likvidatorus, kā ari pieņemot lēmumu par prasību vai sūdzību celšanu.

VIII. FONDA PADOME

23. Fonda padomi izveido Ministru kabinets.

Padomes locekļiem jābūt personām ar pieredzi lauksaimniecībā, ekonomikā vai finansu un banku darbības jautājumos.

Padomē ir ne mazāk kā deviņi, bet ne -vairāk kā trīspadsmit locekļu. Padomes locekļi no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā arī ar padomes locekļu balsu vairākumu viņus atceļ.

24. Padome pastāvīgi kontrolē Fonda darbības atbilstību likumiem, kā ari Fonda statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem.

Padomes locekļi ir personiski atbildīgi akcionāru pilnsapulcei par savu pienākumu pildīšanu.

25. Padomes kompetencē ir visi tie jautājumi, kuri neietilpst akcionāru pilnsapulces un valdes kompetencē.

Padomes kompetencē ir:

25.1. noteikt Fonda kredītu un finansu politikas stratēģiju un darbības pamatvirzienus, ievērojot šos statūtus, akcionāru pilnsapulces lēmumus, likumus un citus normatīvos aklus;

25.2. noteikt likmju ierobežojumus Fonda operācijām ar aktīviem un pasīviem;

253. pastāvīgi kontrolēt valdes darbību; jebkura laikā pieprasīt no valdes pārskatu par Fonda darbību;

25.4. pārbaudīt valdes iesniegto budžeta projektu (atkāpes tajā pieļaujamas akcionāru pilnsapulces noteiktajos ietvaros) un kopā ar atzinumu iesniegt to akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai;

25.5. pārbaudīt un iesniegt akcionāru pilnsapulcei gada pārskatu un valdes priekšlikumus par rezerves kapitāla veidošanu un izmantošanu. Ja Fonda darbības revīziju izdarījuši zvērināti revidenti, padomei nav jāizskata ieraksti akcionāru reģistrācijas grāmatās un citi grāmatvedības dokumenti;

25.6. izskaut visus jautājumus, kuri ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai kuri pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma tiek ieteikti izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē;

25.7. iesniegt akcionāru pilnsapulcei priekšlikumus par grozījumiem statūtos un izmaiņām pamatkapitālā.

26. Padomes sēdes ne retāk kā reizi ceturksnī sasauc padomes priekšsēdētājs. Katram padomes loceklim ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

27. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no padomes locekļu skaita.

Padomes lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākuma. Vienāda balsu skaita gadījumi izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

IX. FONDA VALDE

28. Fonda darbību vada akcionāru pilnsapulces ievēlēta valde. Valdē ir ne mazāk kā trīs, bet ne vairāk kā pieci locekļi. Valde no valdes locekļu vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

29. Valde pārzina un vada visas Fonda lietas. Tā atbild par visu Fonda saimniecisko darbību, kā arī par likumiem atbilstošu grāmatvedību.

30. Valde pārstāv Fondu bez speciālas pilnvaras.

31. Valdes locekļi nevar vienlaikus būt padomes locekļi, revīzijas komisijas locekļi vai zvērināti revidenti.

32. Valdes locekli ievēlē amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.

33. Valdes locekļi saņem atalgojumu akcionāru pilnsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.

34. Valdes locekļi ir personiski atbildīgi akcionāru pilnsapulcei par savu pienākumu pildīšanu.

35. Valdes kompetencē ir:

35.1. lemt par uzdevumiem, kas veicami, lai īstenotu Fonda darbības mērķus, un uzdot to izpildi Fonda direktoram;

35.2. iesniegt padomei Fonda gada pārskatu, bilanci un budžetu;

35.3. reizi ceturksnī iesniegt padomei rakstisku ziņojumu par savu darbību, bet gada beigās šādu ziņojumu iesniegt arī padomei un akcionāru pilnsapulcei;

35.4. izskatīt un apstiprināt Fonda struktūrvienību nolikumus;

35.5. sagatavot un iesniegt priekšlikumus izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē;

35.6. apstiprināt Fonda pakalpojumu tarifus.

36. Valdes sēdes pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī sasauc valdes priekšsēdētājs.

Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no valdes locekļu skaita. Valdes lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

37. Pilnvaras, līgumus un citus svarīgus dokumentus paraksta ne mazāk kā divi valdes locekļi. Bankas dokumentus paraksta valdes pilnvarotas personas.

38. Valdes locekļi piedalās akcionāru pilnsapulcēs un padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

X. FONDA DIREKTORS

39. Fonda direktors vada visu Fonda operatīvo darbību, ievērojot likumus, Fonda statūtus, akcionāru pilnsapulces, padomes un valdes lēmumus.

Darba līgumu ar direktoru slēdz padomes priekšsēdētājs.

40. Fonda direktors:

40.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Fonda darbiniekus;

40.2. lemj par Fonda darbinieku darba samaksu akcionāru pilnsapulces apstiprinātā budžeta ietvaros;

40.3. lemj par uzdevumiem, kas veicami, lai īstenotu Fonda darbības mērķus, un uzdod to izpildi Fonda darbiniekiem;

40.4. sagatavo un iesniedz valdei izskatīšanai un nodošanai revīzijas komisijai un zvērinātiem revidentiem Fonda darbības gada pārskatu un grāmatvedības gada pārskatu.

41. Fonda direktoram ir tiesības piedalīties padomes un valdes sēdēs un akcionāru pilnsapulcēs.

XI. FONDA DARBINIEKI

42. Fonda darbinieki tiek pieņemti darbā uz darba līguma pamata. R darbinieku pienākums ir glabāt un neizpaust konfidenciālo informāciju, kuru viņi ir ieguvusi, strādājot Fondā.

43. Darba attiecības Fondā regulē likumi un darba līgumi.

XII. GADA PĀRSKATS

44. Fonds organizē lietvedību, grāmatvedības un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz pārskatus atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

45. Fonda darbības pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Fonda darbības pārskata gada beigām valde iesniedz zvērinātiem revidentiem pārbaudīšanai Fonda gada pārskatu, kurā ietverta bilance pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu (bilances dienu), pārskats par apgrozījumu un valdes ziņojums par pārskata gadu un Fonda finansiālo stāvokli.

46. Fonda bilance ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jāpublicē likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

47. Fonda zaudējumi tiek segti no rezerves kapitāla. Ja rezerves kapitāla līdzekļu zaudējumu segšanai nepietiek, zaudējumi saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu tiek segti no Fonda pamatkapitāla.

XIII. FONDA DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

48. Fonda darbības kontroli veic zvērināti revidenti, kas nestrādā Fondā un kurus apstiprina akcionāru pilnsapulce. Akcionāru pilnsapulce no valsts pilnvarnieku vidus var ievēlēt arī revīzijas komisiju vai revidentu.

49. Fonda gada pārskats pirms tā apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jānodod pārbaudei vienam vai vairākiem zvērinātiem revidentiem.

50. Ne vēlāk kā mēnesi pirms gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē valde paziņo revidentiem, ka gada pārskats ir sastādīts, grāmatas noslēgtas un dokumenti saņemami pārbaudei.

Ziņojumu par pārbaudes rezultātiem revidenti iesniedz padomei un valdei ne vēlāk kā septiņas dienas pirms gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē.

51. Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi savu darbību veic atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Zvērināti revidenti un revīzijas komisijas locekļi nav atbildīgi par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot tos gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem zinājuši, bet nav informējuši padomi vai akcionāru pilnsapulci.

XIV. FONDA DARBĪBAS IZBEIGŠANA

52. Fonds darbību izbeidz saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti likumos.

53. Fonda likvidāciju izdara valde vai Ministru kabineta iecelti likvidatori. Fonda likvidācijas uzsākšanu valde (likvidatori) izsludina likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Fonda kreditoriem par likvidācijas uzsākšanu jāpaziņo rakstiski. Kreditoru prasības un citas pretenzijas pret likvidējamo Fondu jāpiesaka trīs mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālā laikrakstā. Kreditori, kuri nav pieteikuši savas pretenzijas minētajā termiņā, nevar prasīt, lai tiktu grozīts pieņemtais Fonda īpašuma sadalījuma plāns. Likvidācijas komisijai, sastādot aprēķinu, jāņem vērā grāmatās fiksētās pretenzijas neatkarīgi no tā, vai kreditori tās pieteikuši.

54. Valde (likvidatori) iesniedz Uzņēmumu reģistram un finansu ministram lēmumu par Fonda likvidāciju.

55. Likvidatoriem jāapmierina kreditoru prasības un citas pretenzijas likumā "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42) un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un secībā.

56. Fonds izbeidz savu darbību brīdī, kad tas tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

Zemkopības ministrs Ā.Ūdris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!