Finanšu ministrija:Par budžeta konsolidāciju no 2008. līdz 2011.gadam

Uzsākot starptautisko aizņēmuma programmu, Latvija apņēmās veikt pasākumus pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai. Lai to nodrošinātu, tika nosprausti budžeta deficīta mērķi: 2009.gadā – 10% no IKP, 2010.gadā – 8,5% no IKP, 2011.gadā – 6% no IKP, 2012.gadā – 3% no IKP, 2013.gadā – 1,9% un 2014.gadā – 1,1%. Kopš 2008.gada ir veikta budžeta konsolidācija. Kopumā no 2008.gada līdz 2011.gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar fiskālo ietekmi 16,6% apmērā no IKP (2188 miljoni latu), no kuriem 868 miljonus latu jeb aptuveni 6,6% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā sastāda 1320 miljonus latu jeb aptuveni 10% no IKP.

Veiktā budžeta konsolidācija pa gadiem:

• 2008.gadā tika veikta budžeta konsolidācija, samazinot budžeta izdevumus 83 miljonu latu jeb 0,5% no IKP apmērā;

• 2009.gadā tika veikts budžeta samazinājums par 878 miljoniem latu (6,7% no IKP) izdevumu daļā un par 370 miljoniem latu (2,8% no IKP) tika palielināti budžeta ieņēmumi, kas kopā sastādīja 1248 miljonus latu jeb 9,5% no IKP;

• 2010.gadā tika veikts 245 miljonu latu (1,9% no IKP) budžeta samazinājums un par 263 miljoniem latu (2,1% no IKP) palielināti ieņēmumi, kas veidoja 508 miljonu latu jeb 4% no IKP konsolidāciju;

• 2011.gadā par 114 miljoniem latu (0,8% no IKP) tika samazināti valsts izdevumi un par 235 miljoniem latu (1,7% no IKP) palielināti ieņēmumi, kas kopā veidoja 349 miljonu latu jeb 2,6% no IKP konsolidāciju.

Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ne tikai ir tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā nosprausto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīga budžeta deficīta esamību un nodrošinātu sabalansētu budžetu. Kā apliecinājums tam ir fakts, ka 2009.gadā budžeta deficīts bija 9,7% (starptautiskajā aizņēmuma programmā – 10%), 2010.gadā – 8,3% (programmā 8,5%), 2011.gadā plānots 4,5% (programmā 6%), savukārt 2012.gadā budžetu plānots veidot ar 2,5% budžeta deficītu (programmā 3%).

Lai gan lēmumi par īstenotajiem konsolidācijas pasākumiem bijuši smagi un nepopulāri, tomēr to īstenošana ir bijusi absolūti nepieciešama, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta esamību un ilgtermiņā radītu nosacījumus stabilas fiskālās politikas ievērošanai, banku sistēmas stabilitātei, valsts ekonomikas izaugsmei, kā arī valsts uzticamības atjaunošanai starptautiskajā vidē.

Konsolidācijas pasākumi, milj. latu

Konsolidācijas pasākumi, % no IKP

Par inflāciju oktobrī un nākamā gada prognozēm

Inflācija šā gada oktobrī turpināja samazināties, un gada inflācija bija 4,4% līmenī. Šābrīža patēriņa cenu tendences labi raksturo attīstību, kāda ir gaidāma arī turpmākajos mēnešos – vietējie faktori nerada spiedienu uz cenu kāpumu, svārstības nosaka tikai sezonāli un ārējās vides faktori. Oktobrī cenas pieauga vidēji par 0,2%, kas ir nedaudz zemāk, nekā prognozēts. Pakalpojumu cenas, kas raksturo iekšējā tirgus pieprasījumu, palika nemainīgas, savukārt preču cenas pārsvarā sezonālo faktoru dēļ pieauga par 0,3%.

Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka norimst inflācijas gaidas, līdz ar to arī pati inflācija tuvākajos mēnešos ir gaidāma arvien mērenāka.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss oktobrī uzrādīja manāmu kritumu, kas norāda, ka svārstīgums nav mitējies un tirgū vēl arvien valda nenoteiktība par nākotni, kaut arī šābrīža tendences ir labvēlīgas. Savukārt naftas produktu cenas pasaules biržās oktobrī nedaudz pakāpās, tomēr paliekot būtiski zem šā gada aprīlī sasniegtā maksimuma.

Oktobrī sezonālu faktoru ietekmē pieauga apģērbu un apavu cenas attiecīgi par 1,4% un 2,1%. Dārzeņu cenas pēc sezonāla ražas novākšanas perioda krituma atgriežas normas robežās, mēneša laikā pieaugot par 14,2%, kas gan ir par 20,6% zemāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Savukārt kartupeļu cenas oktobrī samazinājās par 14,8%, kas ir par 13,4% zemāk nekā pagājušā gadā. Turpināja samazināties siltumenerģijas tarifu cenas – oktobrī par 1,3%. Noslēdzoties akcijām lielveikalos, samazinājās cenas alkoholiskajiem dzērieniem – vidēji par 1,3%.

Gada vidējā inflācija 2011.gada oktobrī bija 4,1%, savukārt Māstrihtas kritērija novērtējums bija 3%.

Patēriņa cenu dinamiku Latvijā 2012.gadā noteiks pasaules cenu ietekmes mazinājums, ko radīs globālā pieprasījuma aktivitātes kritums. Nemainīgā nodokļu politika nodrošinās strauju nodokļu ietekmes samazinājumu uz inflāciju 2012.gada pirmajā pusē, un prognozējams, ka šī ietekme pakāpeniski izzudīs līdz gada vidum. Savukārt iekšējā tirgū lēnais privātā pieprasījuma pieaugums neradīs papildu inflācijas spiedienu. Līdz ar to gada vidējā inflācija 2012.gada laikā samazināsies par 2% un gada beigās būs 2,4 procenti.

Par iekšzemes kopprodukta pieaugumu 3.ceturksnī

Šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika uzrādījusi straujāko pieaugumu pēdējo trīsarpus gadu laikā un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augusi par 5,7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem – par 1,3%. Labos rezultātus trešajā ceturksnī palīdzēja sasniegt pieaugums rūpniecībā un tirdzniecībā attiecīgi par 8% un 10%, kā arī transporta un būvniecības nozares labie rezultāti.

"Jāuzsver, ka straujais izaugsmes temps sasniegts laikā, kad ārējā ekonomiskā vide arvien turpina pasliktināties. Viennozīmīgi šis pieaugums priecē, jo tas norāda uz Latvijas ekonomikas stabilitāti, tas saistīts gan ar uzlabotu konkurētspēju, gan labvēlīgu situāciju mūsu tirdzniecības partnervalstīs. No otras puses – nav skaidrs, vai un cik ilgi Latvija būs pasargāta no satricinājumiem ārējā vidē un vai tuvākajos ceturkšņos Latvijā nebūs vērojama izaugsmes tempa bremzēšanās," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Šobrīd īstermiņa ekonomikas indikatori vēl neliecina, ka ārējās problēmas būtu sasniegušas Latviju. Oktobrī turpināja samazināties bezdarbs, savukārt nodokļu ieņēmumi pārsniedza gan plānoto, gan iepriekšējā gada apjomu. Pretēji patērētāju un uzņēmēju noskaņojumam Eiropā, kas jau vairākus mēnešus pasliktinās, oktobrī Latvijas uzņēmēju un patērētāju aptaujas joprojām neliecina par situācijas pasliktināšanos.

Tomēr ārējā vide oktobrī turpināja pasliktināties. "Ļoti uztraucoša ir notikumu attīstība eirozonā, kur valstu vadītājiem joprojām nav izdevies ierobežot parādu krīzes izplatību, kas šobrīd jau apdraud Itāliju. Par to liecina straujš valdības vērtspapīru procentu likmju pieaugums otrreizējā tirgū pēdējo divu nedēļu laikā. Parādu krīzes izplatības apturēšana ir svarīgs priekšnoteikums turpmākai ekonomikas izaugsmei visā eirozonā un tādējādi nozīmīgs faktors izaugsmei arī Latvijā," uzskata A.Vilks.

Trešā ceturkšņa IKP pieaugums liecina par to, ka šogad izaugsme varētu būt pat nedaudz augstāka, nekā šobrīd ir prognozēts, tomēr attiecībā uz 2012.gadu saglabājas ļoti liela nenoteiktība. Šādā situācijā svarīgi turpināt darbu pie budžeta konsolidācijas, lai Latvijas ekonomika un valsts finanses būtu mazāk atkarīgas no ārējās vides svārstībām. Finanšu ministrija prognozē, ka IKP 2012.gadā pieaugs par 2,5%.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa