• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 2. novembra rīkojums Nr. 574 "Grozījumi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.2011., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/238960

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.575

Par vienreizējā sociālā pabalsta piešķiršanu Z.Rasai sakarā ar trīnīšu piedzimšanu

Vēl šajā numurā

04.11.2011., Nr. 175

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 574

Pieņemts: 02.11.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.574

Rīgā 2011.gada 2.novembrī (prot. Nr.62 34.§)

Grozījumi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumā

 

1. Izdarīt darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.197 "Par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apstiprināšanu") šādus grozījumus:

1.1. izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

"14. Projekta minimālās un maksimālās attiecināmās izmaksas: pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai no EUR 200 000 līdz EUR 2 000 000, nākamajai projektu iesniegumu atlases kārtai no EUR 150 000 līdz EUR 300 000."

1.2. izteikt 1.1.1.pasākuma "Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība" tabulas "Ieviešana" otro rindu "1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" šādā redakcijā:

"1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei

Atklāta projektu atlase

IZM

1. ES fondu plānošanas dokumentu izstrāde

2. MK noteikumu par aktivitātes ieviešanu (t.sk. vērtēšanas kritēriju) izstrāde

3. ES fondu projektu iesniegumu atlase un lēmuma pieņemšana (otrā un nākamās projektu iesniegumu atlases kārtas)

4. ES fondu ieviešanas uzraudzība aktivitāšu un pasākumu līmenī

5. Publicitātes un informācijas pasākumu īstenošana (paredzēto funkciju ietvaros)

VIAA

1. ES fondu projektu iesniegumu atlase un lēmuma pieņemšana (pirmā projektu iesniegumu atlases kārta)

2. Līguma slēgšana par ES fondu projekta īstenošanu

3. Finanšu plānošana

4. ES fondu ieviešanas uzraudzība un kontrole projektu līmenī

5. Maksājuma pieprasījumu pārbaude un apstiprināšana, izdevumu deklarāciju

sagatavošana

6. Publicitātes un informācijas pasākumu īstenošana (paredzēto funkciju ietvaros)"

1.3. izteikt 1.1.1.pasākuma "Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.1.1. Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība

63 542 340  

63 504 840    

54 958 807   

8 546 033        

37 500

1.1.1.1. Zinātnes un inovāciju politikas veidošanas un administratīvās kapacitātes stiprināšana

0

0

0

0

0

1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei

63 542 340

63 504 840

54 958 807

8 546 033

37 500

1.1.1.3. Motivācijas veicināšana zinātniskajai darbībai

0

0

0

0

0"

1.4. izteikt 1.1.1.pasākuma "Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Kvanti-fikācija 2004.gadā

Kvanti-fikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītājs

Papildus zinātnei piesaistīto un atbalstīto pilna darba laika ekvivalentu (PLE) strādājošo zinātnisko darbinieku skaits, t.sk. darba vietas nodrošinājums

0

1000

Nepieciešamība veicināt zinātnes attīstību, palielinot zinātnieku un zinātnes pētījumu skaitu, ceļot Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskajā vidē (1.1.1.2.)

1 pilna darba laika ekvivalentu (PLE) strādājošam zinātniskajam darbiniekam plānotais atbalsts 50 000 EUR (vidēji 10 000–15 000 EUR gadā) x 1000 darbinieki

(avots – IZM dati)


Rezultāta rādītājs

Pilna darba laika nodarbināto pētnieku, kuri saņēmuši ESF atbalstu, īpatsvars pret kopējo zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaitu

0%

10%

Nepieciešamība veicināt zinātnes attīstību, stiprinot zinātnes administratīvo kapacitāti, ceļot Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskajā vidē (1.1.1.2.)

Plānots atbalstīt 1000 pilna laika nodarbināto pētnieku, kas 2007.–2013.gada plānošanas periodā sastāda 10% no kopējā zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaita. Plānots, ka līdz 2013.gadam zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits pieaugs līdz 10100 (avots – CSP un Eurostat dati)

Ietekmes rādītājs

Pieaudzis zinātnē un pētniecībā strādājošo īpatsvars % no darbspējīgo iedzīvotāju skaita valstī

0,58%

0,8%

Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība, augstākās izglītības attīstība (1.1.1.2.)

2004.gadā zinātnē un pētniecībā strādājošo skaitu (ieskaitot pilna un nepilna darba laiku strādājošos darbiniekus, zinātnē un pētniecībā nodarbināto vadības un tehnisko atbalsta personālu) sastādīja 8273 personas (0,73% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita valstī). Plānots, ka līdz 2013.gadam zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits pieaugs līdz 10100 (1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita valstī) (avots – CSP un Eurostat dati). 1.1.1.pasākuma aktivitātes veido 80% no ietekmes rādītāja vērtības."

1.5. izteikt 1.1.1.pasākuma "Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītājs

Papildus zinātnei piesaistīto un atbalstīto pilna darba laika ekvivalentu (PLE) strādājošo zinātnisko darbinieku skaits, t.sk. darba vietas nodrošinājums

Rīga

0

710

Vidzeme

0

40

Kurzeme

0

70

Zemgale

0

100

Latgale

0

80

Rezultāta rādītājs

Pilna darba laika nodarbināto pētnieku, kuri saņēmuši ESF atbalstu, īpatsvars pret kopējo zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaitu

Rīga

0%

7%

Vidzeme

0%

0,5%

Kurzeme

0%

0,7%

Zemgale

0%

1%

Latgale

0%

0,8%"

1.6. izteikt 1.1.2.pasākuma "Augstākās izglītības attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.1.2. Augstākās izglītības attīstība

66 713 829

66 713 829

61 896 746

4 817 083

0

1.1.2.1. Atbalsts doktora un maģistra studiju īstenošanai

65 288 830

65 288 830

60 471 747

4 817 083

0

1.1.2.1.1. Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai

12 403 217

12 403 217

11 104 951

1 298 266

0

1.1.2.1.2. Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai

52 885 613

52 885 613

49 366 796

3 518 817

0

1.1.2.2. Atbalsts augstākās izglītības studiju uzlabošanai

1 424 999

1 424 999

1 424 999

0

0

1.1.2.2.1. Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana

1 424 999

1 424 999

1 424 999

0

0

1.1.2.2.2. Boloņas procesa principu ieviešana augstākajā izglītībā

0

0

0

0

0"

1.7. izteikt 1.1.2.pasākuma "Augstākās izglītības attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Kvantifi-kācija 2004.gadā

Kvantifi-kācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Maģistrantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu studijām

0

2500

Nepieciešamība nodrošināt augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu un iesaisti zinātnē un pētniecībā (1.1.2.1.1.)

Atbalsts viena maģistra sagatavošanai (2600 EUR gadā x 2 gadi) x 2500 maģistri

(avots – IZM dati)

Doktorantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu studijām

0

1600

Nepieciešamība nodrošināt augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu un iesaisti zinātnē un pētniecībā (1.1.2.1.2.)

Viena doktora sagatavošanas izmaksas (vidēji 9000 EUR gadā x 4 gadi) x 1600 doktori

(avots – IZM dati)

Izvērtēto studiju programmu skaits augstākajā  izglītībā

0

651

Augstākās izglītības attīstība (1.1.2.2.1.)

Lai nodrošinātu nepieciešamās reformas augstākajā izglītībā, pirmās atlases kārtas ietvaros paredzēts veikt visu valstī esošo studiju programmu izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus to turpmākai īstenošanai, konsolidācijai, resursu koncentrācijai.

Vienas studiju programmas izvērtēšanas izmaksas (vidēji 1 834 EUR x 651 = 1 194 421 EUR).

Rezultāta rādītāji

Doktorantu, kas pirms iestāšanās doktorantūrā saņēmuši ESF atbalstu studijām maģistrantūrā, īpatsvars pret kopējo doktorantūras studentu skaitu

0%

50%

Nepieciešamība nodrošināt augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu un iesaisti zinātnē un pētniecībā (1.1.2.1.1.)

Tiek plānots, ka daļa maģistrantu, kas saņēmuši ESF atbalstu studijām, turpinās studijas doktorantūrā, veidojot 50% no kopējā doktorantūras studentu skaita (avots – IZM dati, apkopoti no augstskolu datiem)

Doktorantu, kuri saņēmuši ESF atbalstu studijām doktorantūrā, īpatsvars pret kopējo doktorantūras studentu skaitu

0%

80%

Nepieciešamība nodrošināt augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu un iesaisti zinātnē un pētniecībā  (1.1.2.1.2.)

Tiek plānots, ka 80% doktorantu no kopējā 2007.–2013.gada periodā doktorantūrā studējošo skaita būs saņēmuši ESF atbalstu studijām (avots – IZM dati, apkopoti no augstskolu datiem)

Ietekmes rādītāji

Pieaudzis zinātnē un pētniecībā strādājošo īpatsvars % no darbspējīgo iedzīvotāju skaita valstī

0,15%

0,2%

Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība, augstākās izglītības attīstība (1.1.2.1.2.)

2004.gadā zinātnē un pētniecībā strādājošo skaitu (ieskaitot pilna un nepilna darba laiku strādājošos darbiniekus, zinātnē un pētniecībā nodarbināto vadības un tehnisko atbalsta personālu) sastādīja 8273 personas (0,73% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita valstī). Plānots, ka līdz 2013.gadam zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits pieaugs līdz 10100 (1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita valstī (avots – CSP un Eurostat dati). 1.1.2.pasākuma aktivitātes veido 20% no ietekmes rādītāja vērtības

Pieaudzis gadā sagatavoto doktoru skaits

85

425

Augstākās izglītības attīstība (1.1.2.1.2.)

Gadā sagatavoto doktoru skaita pieaugums aprēķināts, ņemot vērā gan ESF, gan valsts sniegto atbalstu doktoru sagatavošanai (2004.gads – IZM dati)

Pieaudzis studējošo īpatsvars inženierzinātņu, tehnoloģiju, dabaszinātņu izglītības tematiskajās grupās (% no kopējā studējošo skaita)

14,6%

18,6%

Augstākās izglītības attīstība (1.1.2.1.1.)

2004.gadā studējošo skaits inženierzinātņu un dabaszinātņu izglītības tematiskajās grupās (dabaszinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) sastādīja 14,6 % no studējošo kopskaita (IZM dati). Plānots, ka 2013.gadā minēto studentu procentuālais īpatsvars palielināsies par 4%, ņemot vērā arī ERAF sniegto ieguldījumu studiju procesa uzlabošanā"

1.8. izteikt 1.1.2.pasākuma "Augstākās izglītības attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Maģistrantu skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu studijām

Rīga

0

2100

Vidzeme

0

20

Kurzeme

0

40

Zemgale

0

170

Latgale

0

170

Doktorantu skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu studijām

Rīga

0

1300

Vidzeme

0

10

Kurzeme

0

30

Zemgale

0

160

Latgale

0

100

Izvērtēto studiju programmu skaits augstākajā  izglītībā

Rīga

0

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Rezultāta rādītāji

Doktorantu, kuri pirms iestāšanās doktorantūrā saņēmuši ESF atbalstu studijām maģistrantūrā, īpatsvars pret kopējo doktorantūras studentu skaitu

Rīga

0%

40,7%

Vidzeme

0%

0,3%

Kurzeme

0%

0,9%

Zemgale

0%

5,0%

Latgale

0%

3,1%

Doktorantu, kuri saņēmuši ESF atbalstu studijām doktorantūrā, īpatsvars pret kopējo doktorantūras studentu skaitu

Rīga

0%

65%

Vidzeme

0%

0,5%

Kurzeme

0%

1,5%

Zemgale

0%

8%

Latgale

0%

5%"

1.9. izteikt 1.2.1.pasākuma "Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība" tabulas "Ieviešana" ceturto rindu "1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai (2.projektu iesniegumu atlases kārta)" šādā redakcijā:

 

"1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai (2.projektu iesniegumu atlases kārta)

Ierobežota projektu atlase

IZM

1. ES fondu plānošanas dokumentu izstrāde

2. MK noteikumu par aktivitātes ieviešanu (t.sk. vērtēšanas kritēriju) izstrāde

3. ES fondu projektu iesniegumu atlase un lēmuma pieņemšana

4. Finanšu plānošana

5. ES fondu ieviešanas uzraudzība aktivitāšu un pasākumu līmenī

6. Publicitātes un informācijas pasākumu īstenošana (paredzēto funkciju ietvaros)

VIAA

1. Līguma slēgšana par ES fondu projekta īstenošanu

2. ES fondu ieviešanas uzraudzība un kontrole projektu līmenī

3. Maksājuma pieprasījumu pārbaude un apstiprināšana, izdevumu deklarāciju sagatavošana

4. Publicitātes un informācijas pasākumu īstenošana (paredzēto funkciju ietvaros)"

1.10. izteikt 1.2.1.pasākuma "Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.2.1. Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība

94 029 690

94 012 872

80 884 890

13 127 982

16 818

1.2.1.1. Profesionālās izglītības sistēmas attīstība, kvalitātes un atbilstības uzlabošana

64 480 336

64 463 518

55 767 940

8 695 578

16 818

1.2.1.1.1. Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija

3 628 323

3 628 323

3 628 323

0

0

1.2.1.1.2. Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana

10 588 235

10 588 235

9 000 000

1 588 235

0

1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai

13 481 519

13 464 701

11 874 696

1 590 005

16 818

1.2.1.1.4. Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana

36 782 259

36 782 259

31 264 921

5 517 338

0

1.2.1.2. Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana

29 549 354

29 549 354

25 116 950

4 432 404

0

1.2.1.2.1. Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana

7 054 363

7 054 363

5 996 208

1 058 155

0

1.2.1.2.2. Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos

16 000 000

16 000 000

13 600 000

2 400 000

0

1.2.1.2.3. Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana

6 494 991

6 494 991

5 520 742

974 249

0"

1.11. izteikt 1.2.1.pasākuma "Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Uzlaboto profesionālās izglītības programmu skaits

0

 55

Uzlabots profesionālās izglītības saturs atbilstoši darba tirgus prasībām (1.2.1.1.1.)

Veikta 12 Latvijas tautsaim­niecībai svarīgo nozaru izpēte, tajās izstrādāti vai aktualizēti 80 pamatprofesiju standarti vai specializāciju kvalifi­kācijas pamatprasības. Vienas vienības izmaksas: 5000 EUR x 80 = 400 000 EUR.

Uzlabotas 20 sākotnējās profesionālās izglītības programmas un 35 profesionālās tālākizglītības programmas. Vienas vienības izmaksas: 8400 EUR x 55 programmas = 462 000 EUR.

Izstrādāta profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura bāze atbilstoši programmām. Vienas vienības izmaksas: 7000 EUR x 30 kvalifikācijas eksāmeni = 210 000 EUR
(avots – projekta dati)

Uzlaboto vispārējās izglītības programmu skaits

0

 4

Uzlabots izglītības saturs, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma vispārējās izglītības posmā (1.2.1.2.1.)

Uzlaboto mācību priekšmetu programmu (tajā skaitā mācību satura, mācību priekšmetu standartu, mācību komplektu, sasniegumu vērtēšanas formu un metodikas) skaits vidējās izglītības un pamatizglītības 2.posmā (7.–9. klase), attiecīgi nodrošinot pedagogu sagatavošanu uzlaboto programmu ieviešanai mācību procesā. Vienas vienības izmaksas 400 000 EUR

(avots – IZM dati)

Profesionālās izglītības pedagogu skaits, kas pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju

0

5 000

Uzlabotas profesionālās izglītības pedagogu profesionālās un pedagoģiskās zināšanas un prasmes (1.2.1.1.2.)

Plānots, ka 5000 profesionālās izglītības pedagogu būs pilnveidojuši savu kvalifikāciju. Izmaksas uz 1 personu sastāda 2400 EUR, ieskaitot kursu izstrādes, īstenošanas, stažēšanās, studiju izmaksas

(avots – IZM dati)

Vispārējās izglītības pedagogi, kas pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju

0

20 000

Uzlabotas vispārējās izglītības pedagogu profesionālās un pedagoģiskās zināšanas un prasmes (1.2.1.2.3.)

Atbalsts 20 000 pedagogu kvalifikācijas pilnveidošanai – vienai personai vidēji 300 EUR x pedagogu skaits

(avots – IZM dati)

Vispārējās izglītības pedagogu skaits, kas saņēmuši atbalstu mērķstipendiju veidā

0

4 000

Vispārējās izglītības pedagogu nepieciešamā skaita nodrošinājums prioritārajos mācību priekšmetos (1.2.1.2.2.)

Atbalsts (mērķstipendija) 4000 pedagogiem prioritārajos mācību priekšmetos – vienai personai vidēji 3900 EUR (130 EUR x 30 mēn.)

(avots – projekta dati)

Profesionālajā izglītībā izglītojamo skaits, kas saņēmuši tiešu ESF atbalstu mērķstipendiju veidā

0

40 000

Veicināta profesionālās izglītības pievilcība (1.2.1.1.4.)

40 000 audzēkņu, kas saņēmuši mērķstipendijas (mērķstipendija vidēji 50 EUR/mēn. x vidēji 15 mēn.) par uzrādītajām sekmēm mācību procesā

(avots – IZM dati)

Personas, kas ieguvušas darba tirgum nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju

0

2000

Sniegts atbalsts sākotnējai profesionālai izglītībai (1.2.1.1.3.)

2000 audzēkņu, kas ieguvuši profesionālo kvalifikāciju (2000 audzēkņu x vidēji 2134 EUR gadā profesionālās kvalifikācijas ieguvei 1 līdz 1,5 gadu laikā )

(avots – IZM dati)


Rezultāta rādītāji

Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu, kuras īsteno uzlabotās programmas, īpatsvars pret kopējo vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaitu

0%

70%

Uzlabots profesionālās izglītības saturs atbilstoši darba tirgus prasībām un uzlabots izglītības saturs, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma vispārējās izglītības posmā (1.2.1.1.1. un 1.2.1.2.1.)

Plānots, ka 70% vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību procesā ieviesīs uzlabotās izglītības programmas

(avots – IZM dati)

Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu, kas pilnveidojuši savu kompetenci profesionālajā un vispārējā izglītībā, īpatsvars pret kopējo pedagogu skaitu

0%

50%

Uzlabotas profesionālās izglītības pedagogu un vispārējās izglītības pedagogu profesionālās un pedagoģiskās zināšanas un prasmes (1.2.1.1.2. un 1.2.1.2.3.)

Plānots, ka 50% vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu 2007.–2013.gada plānošanas periodā būs pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci

(avots – IZM dati)

Izglītojamo, kas apgūst uzlabotās profesionālās izglītības programmas, īpatsvars pret izglītojamo skaitu profesionālajā izglītībā

0%

50%

Uzlabotas absolventu prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām (1.2.1.1.1. un 1.2.1.1.3.)

Plānots, ka 50% izglītojamo profesionālās izglītības iestādēs 2007.–2013.gada plānošanas periodā mācīsies uzlabotās profesionālās izglītības programmās.

(avots – IZM dati)

Profesionālajā izglītībā izglītojamo, kuri saņēmuši tiešu ESF atbalstu, īpatsvars pret kopējo profesionālajā izglītībā izglītojamo skaitu

0%

67%

Veicināta profesionālās izglītības pievilcība (1.2.1.1.4.)

Plānots, ka 67% izglītojamo profesionālās izglītības iestādēs 2007.–2013.gada plānošanas periodā būs saņēmuši tiešu ESF atbalstu mērķstipendiju veidā. Rādītāja prognoze 2013.gadam (67%) ir balstīta uz rādītāja dinamiku laika periodā no 2010.gada.

(avots – IZM dati)

Izglītojamo (7.–12.kl. audzēkņi), kas apgūst uzlabotās vispārējās izglītības programmas, īpatsvars pret kopējo izglītojamo skaitu
7.–12.klasē

0%

60%

Uzlabots izglītības saturs, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma vispārējās izglītības posmā (1.2.1.2.1.)

Plānots, ka uzlabotās vispārējās izglītības programmas 2013.gadā apgūs 60%
7.–12.klašu audzēkņu no kopējā audzēkņu skaita 7.–12.klasē

(avots – IZM dati)

Ietekmes rādītāji

Samazinājies vidējās izglītības absolventu skaits ar zemām vai ļoti zemām prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un svešvalodās (% no vidusskolas absolventu kopskaita)

27%

21%

Uzlabojies vidējās izglītības absolventu vispārējo prasmju un zināšanu līmenis izglītības turpināšanai un kvalifikācijas ieguvei (1.2.1.2.1. un 1.2.1.2.2.)

2004.gadā vidējās izglītības absolventu skaits, kas pabeidza skolu ar zemu vai ļoti zemu sasniegumu līmeni dabaszinātnēs, matemātikā un svešvalodās, sastādīja 27%. Plānots, ka līdz 2013.gadam rādītājs uzlabosies par 6% (2004.gads – IZM dati no centralizēto eksāmenu rezultātiem). 

Pieaudzis jauniešu īpatsvars, kuriem ir vismaz vidējā izglītība (% no jauniešiem
20–24 gadu vecumā)

79.5%

80%

Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība; mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana (1.2.1.2.1.)

Plānots, ka līdz 2013.gadam jauniešu (vecumā no 20 līdz 24 gadiem) īpatsvars, kuri būs ieguvuši vismaz vidējo vispārējo vai vidējo profesionālo izglītību, sastādīs ne mazāk kā 80% no jauniešu skaita attiecīgajā vecumā

(2004.gads – IZM un Eurostat dati). 1.2.1.pasākuma aktivitātes veido 40% no ietekmes rādītāja vērtības.

Samazinājies jauniešu skaits, kas pēc pamatskolas neturpina izglītību (% no skolēnu skaita)

 4.9%

 2%

Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība; mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana (1.2.1.2.1.)

Plānots, ka līdz 2013.gadam pamatskolas beidzēju īpatsvars, kas saņem apliecību un turpina izglītību, sastādīs 98% no visa beidzēju skaita (2004.gads – CSP dati). 1.2.1.pasākuma aktivitātes veido 30% no ietekmes rādītāja vērtības. 70% no ietekmes rādītāja vērtības veidotu 1.2.2.pasākuma aktivitātes, bet tā kā 1.2.2.2.aktivitāte, kuras ietvaros bija plānoti karjeras izglītības un profesionālās orientācijas atbalsta pasākumi, netiek īstenota, iespējams, ka rādītājs netiks sasniegts plānotajā apmērā."

1.12. izteikt 1.2.1.pasākuma "Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Uzlaboto profesionālās izglītības programmu skaits

Rīga

0

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Uzlaboto vispārējās izglītības programmu skaits

Rīga

0

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Profesionālās izglītības pedagogu skaits, kas pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju

Rīga

0

2400

Vidzeme

0

500

Kurzeme

0

700

Zemgale

0

500

Latgale

0

900

Vispārējās izglītības pedagogi, kas pilnveidojuši savu kompetenci un kvalifikāciju

Rīga

0

8200

Vidzeme

0

2700

Kurzeme

0

3200

Zemgale

0

2700

Latgale

0

3200

Vispārējās izglītības pedagogu skaits, kas saņēmuši atbalstu mērķstipendiju veidā

Rīga

0

 1800

Vidzeme

0

 600

Kurzeme

0

 500

Zemgale

0

 500

Latgale

0

 600

Profesionālajā izglītībā izglītojamo skaits, kas saņēmuši tiešu ESF atbalstu mērķstipendiju veidā

Rīga

0

17200

Vidzeme

0

4800

Kurzeme

0

 6000

Zemgale

0

 5600

Latgale

0

 6400

Personas, kas ieguvušas darba tirgum nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju

Rīga

0

1000

Vidzeme

0

200

Kurzeme

0

300

Zemgale

0

150

Latgale

0

350

Rezultāta rādītāji

Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu, kuras īsteno uzlabotās programmas, īpatsvars pret kopējo vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaitu reģionā

Rīga

0%

70%

Vidzeme

0%

70%

Kurzeme

0%

70%

Zemgale

0%

70%

Latgale

0%

70%

Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu, kas pilnveidojuši savu kompetenci profesionālajā un vispārējā izglītībā, īpatsvars pret kopējo pedagogu skaitu reģionā

Rīga

0%

50%

Vidzeme

0%

50%

Kurzeme

0%

50%

Zemgale

0%

50%

Latgale

0%

50%

Izglītojamo, kas apgūst uzlabotās profesionālās izglītības programmas, īpatsvars pret kopējo izglītojamo skaitu profesionālajā izglītībā reģionā

Rīga

0%

50%

Vidzeme

0%

50%

Kurzeme

0%

50%

Zemgale

0%

50%

Latgale

0%

50%

Profesionālajā izglītībā izglītojamo, kuri saņēmuši tiešu ESF atbalstu, īpatsvars pret kopējo profesionālajā izglītībā izglītojamo skaitu reģionā

Rīga

0%

67 %

Vidzeme

0%

67%

Kurzeme

0%

67%

Zemgale

0%

67%

Latgale

0%

67%

Izglītojamo (7.–12.kl. audzēkņi), kas apgūst uzlabotās vispārējās izglītības programmas, īpatsvars pret kopējo izglītojamo skaitu
7.–12.klasē attiecīgajā reģionā

Rīga

0%

60%

Vidzeme

0%

60%

Kurzeme

0%

60%

Zemgale

0%

60%

Latgale

0%

60%"

1.13. izteikt 134.6 punktu šādā redakcijā:

"134.6 Projekta minimālās un maksimālās attiecināmās izmaksas: Projekts par visu apakšaktivitātei pieejamo finansējumu EUR 28 383 896 apmērā.";

1.14. izteikt 1.2.2.pasākuma "Mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīciju joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.2.2. Mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana

52 061 272

52 061 272

46 903 687

5 157 585

0

1.2.2.1. Mūžizglītības attīstība

36 126 311

36 126 311

31 868 726

4 257 585

0

1.2.2.1.1. Mūžizglītības pārvaldes struktūras izveide nacionālā līmenī un inovatīvu mūžizglītības politikas instrumentu izstrāde

0

0

0

0

0

1.2.2.1.2. Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai

7 742 415

7 742 415

7 742 415

0

0

1.2.2.1.3. Īpašu mūžizglītības politikas jomu atbalsts

0

0

0

0

0

1.2.2.1.4. Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos

28 383 896

28 383 896

24 126 311

4 257 585

0

1.2.2.2. Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība, profesionāli orientētās izglītības attīstība

0

0

0

0

0

1.2.2.2.1. Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā

0

0

0

0

0

1.2.2.2.2. Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība

0

0

0

0

0

1.2.2.3. Par izglītības un mūžizglītības politiku atbildīgo institūciju rīcībspējas un sadarbības stiprināšana

1 384 961

1 384 961

1 384 961

0

0

1.2.2.3.1. Par izglītības un mūžizglītības politiku atbildīgo institūciju rīcībspējas un sadarbības stiprināšana

0

0

0

0

0

1.2.2.3.2. Atbalsts izglītības pētījumiem

1 384 961

1 384 961

1 384 961

0

0

1.2.2.4. Izglītības pieejamības nodrošināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un iekļaujošas izglītības attīstība

14 550 000

14 550 000

13 650 000

900 000

0

1.2.2.4.1. Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana

6 000 000

6 000 000

5 100 000

900 000

0

1.2.2.4.2. Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā

8 550 000

8 550 000

8 550 000

0

0"

1.15. izteikt 1.2.2.pasākuma "Mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Kvanti-fikācija 2004.gadā

Kvanti-fikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Personu skaits, kas saņem ESF atbalstu (izglītībā un apmācībās) mūžizglītības aktivitātes ietvaros

0

20 200

Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai (1.2.2.1.2.)

Mūžizglītības  un tālākizglītības nodrošināšanai paredzētais atbalsts vienai personai sastāda vidēji 500–1000 EUR (atkarībā no nepieciešamības un izglītības vajadzības)

(avots – IZM dati)

Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogi, kas saņēmuši atbalstu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un profesionālās un sektorālās mobilitātes paaugstināšanai izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos

0

28 000

Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos (1.2.2.1.5.)

Vienam pedagogam pārkvalifikācijai, papildus kompetenču ieguvei plānotais atbalsts, ieskaitot apmācību stipendiju vai novērtēšanas sistēmas ieviešanas projektā plānoto mērķstipendiju, sastāda vidēji 640 EUR. (avots – projekta dati).

Starptautisko pētījumu virzienu izglītības politikas izstrādei, rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai skaits

0

3

Atbalsts izglītības pētījumiem (1.2.2.3.2.)

Nodrošināta Latvijas dalība pētījumos 3 starptautisko izglītības pētījumu virzienos OECD PISA, OECD TALIS un ASEM LLL HUB ietvaros, tādējādi sekmējot Latvijas izglītības politikas izstrādi, rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanu. Vidēji viena pētījuma virziena izmaksas: 400 000 x 3 = 1 200 000EUR.

Izveidoti pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri

0

8

Atbalsta pasākumi jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai (1.2.2.4.1)

Izveidoti 8 pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri Latvijas pilsētās. Vienas vienības izmaksas: vidēji 630 000 x 8 = 5 040 000 EUR. Viena centra izveide ir pasākumu komplekss iekļaujošās izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei un ieviešanai, tai skaitā mācību un metodisko materiālu nodrošinājums, iesaistītā personāla sagatavošana un profesionālās kompetences pilnveidošana, e-vides nodrošināšana izglītības pieejamības veicināšanai.

Sociālās atstumtības riska grupu izglītojamo skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu mācībām

0

10 000

Atbalsta pasākumi jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai (1.2.2.4.2.)

Atbalsts vienai personai vidēji 1300 EUR, tajā skaitā nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla izmaksas

(avots – IZM dati)

Rezultāta rādītāji

Palielinājies vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits (% no izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita)

17%

27%

Atbalsta pasākumi jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai (1.2.2.4.2.)

Latvijā no bērniem un jauniešiem ar invaliditāti tikai 17% iegūst izglītību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Plānots, ka līdz 2013.gadam izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits, kas būs integrēti vispārizglītojošās skolās un profesionālās izglītības iestādēs, pieaugs līdz 27%"

1.16. izteikt 1.2.2.pasākuma "Mūžizglītības attīstība un izglītībā un mūžizglītībā iesaistīto institūciju rīcībspējas un sadarbības uzlabošana" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Personu skaits, kas saņem ESF atbalstu (izglītībā un apmācībās) mūžizglītības aktivitātes ietvaros

Rīga

0

9600

Vidzeme

0

2200

Kurzeme

0

2600

Zemgale

0

2500

Latgale

0

3300

Pedagogi, kas saņēmuši atbalstu konkurētspējas un profesionālās un sektorālās mobilitātes paaugstināšanai

Rīga

0

12000

Vidzeme

0

3500

Kurzeme

0

4500

Zemgale

0

3500

Latgale

0

4500

Starptautisko pētījumu izglītības politikas izstrādei, rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai skaits

Rīga

0

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Izveidoti pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri

Rīga

0

2

Vidzeme

0

1

Kurzeme

0

1

Zemgale

0

2

Latgale

0

2

Sociālās atstumtības riska grupu izglītojamo skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu mācībām

Rīga

0

4400

Vidzeme

0

1200

Kurzeme

0

1400

Zemgale

0

1400

Latgale

0

1600

Rezultāta rādītāji

Palielinājies vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits (% no izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita reģionā)

Rīga

17%

27%

Vidzeme

17%

27%

Kurzeme

17%

27%

Zemgale

17%

27%

Latgale

17%

27%"

1.17. izteikt 202.punktu šādā redakcijā:

"202. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma 1.kārtas projektam ir EUR 16 377 029, 2.kārtas projektam – EUR 90 766 469 un 3.kārtas projektam – EUR 583 391, un kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs organizē pasākumus atbilstoši apakšaktivitātes mērķim.";

1.18. izteikt 208.6 punktu šādā redakcijā:

"208.6 Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir EUR 5 702 533.";

1.19. izteikt 228.punktu šādā redakcijā:

"228. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir EUR 870 026.";

1.20. izteikt 240.punktu šādā redakcijā:

"240. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma EUR 3 298 709 projektam, kura ietvaros finansējuma saņēmējs organizē pasākumus atbilstoši apakšaktivitātes mērķim.";

1.21. izteikt 244.punktu šādā redakcijā:

"244. Mērķa grupa: Aktivitātes 1.kārtā – reģistrēts bezdarbnieks, kurš nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju priekšlaicīgi, aktivitātes 2.kārtā – reģistrēts bezdarbnieks (vismaz 6 mēnešus), kurš nesaņem bezdarbnieka pabalstu.";

1.22. izteikt 246.punktu šādā redakcijā:

"246. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma 1.kārtas projektam ir EUR 66 038 364, 2.kārtas projektam – EUR 20 050 768.";

1.23. izteikt 271.punkta otro rindkopu šādā redakcijā:

"1.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros valsts atbalsts pieļaujams atbilstoši Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulai (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula);";

1.24. izteikt 1.3.1.pasākuma "Nodarbinātība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums, EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums, EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.3.1. Nodarbinātība

301 145 525

268 754 746

236 865 098

31 889 648

32 390 779

1.3.1.1. Darbspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, t.sk. nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi

166 652 538

146 894 640

137 146 423

9 748 217

19 757 898

1.3.1.1.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām

39 756 669

25 783 638

25 783 638

0

13 973 031

1.3.1.1.3. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība

107 726 889

107 726 889

99 311 925

8 414 964

0

1.3.1.1.4. Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām

4 929 215

3 412 964

3 412 964

0

1 516 251

1.3.1.1.5. Atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai

5 702 533

5 702 533

4 369 280

1 333 253

0

1.3.1.1.6. Atbalsts darba vietu radīšanai

8 537 232

4 268 616

4 268 616

0

4 268 616

1.3.1.2. Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai

32 804 650

20 368 750

17 313 438

3 055 312

12 435 900

1.3.1.3. Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana un uzraudzības pilnveidošana

10 529 402

10 529 402

8 949 990

1 579 412

0

1.3.1.3.1. Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana

870 026

870 026

739 521

130 505

0

1.3.1.3.2. Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos

9 659 376

9 659 376

8 210 469

1 448 907

0

1.3.1.4. Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām

3 298 709

3 298 709

2 803 902

494 807

0

1.3.1.5. Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts

86 089 132

86 089 132

69 290 663

16 798 469

0

1.3.1.6. Atbalsts dzimumu līdztiesības veicināšanai darba tirgū

0

0

0

0

0

1.3.1.7. Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība

1 422 872

1 422 872

1 209 441

213 431

0

1.3.1.8. Atbalsts labāko inovatīvo risinājumu meklējumiem un labas prakses piemēru integrēšanai darba tirgus politikās un ieviešanas instrumentārijos

0

0

0

0

0

1.3.1.9. Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste

348 222

151 241

151 241

0

196 981"

1.25. izteikt 1.3.1.pasākuma "Nodarbinātība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Bāzes vērtība 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Apmācībās iesaistīto nodarbināto personu skaits

4744 (2006.g.)

28 400

1.3.1.1.aktivitāte

Vidējās vienas personas apmācības izmaksas plānotas 2000 EUR.

Modulārās apmācībās, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumos atbalstu saņēmušo bezdarbnieku un darba meklētāju skaits

17897 (2006.g.)

118 560

1.3.1.1.3.apakšaktivitāte

Vidējās vienas personas apmācības izmaksas plānotas 863 EUR (t.sk. stipendija, mācību izmaksas vai kupona izmaksas, darba vadītāja izmaksas praktiskajā apmācībā)

Atbalstīto bezdarba riskam pakļauto personu skaits

0

5 887

1.3.1.1.5.apakšaktivitāte

1) apmācību laikā tiek nodrošināta stipendija 70 LVL apmērā par kalendāra mēnesi;

2) apmācībām profesionālās tālākizglītības programmās kupona vērtība līdz 500 LVL;

3) profesionālās pilnveides programmās kupona vērtība līdz 300 LVL.

Apmācības par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem saņēmušo personu skaits

0

5 000

1.3.1.1.1.apakšaktivitāte

Apmācībās tiks iesaistītas
5 000 personas (vidēji 142,28 EUR uz vienu personu)

Jaunradītās darba vietas

0

250

1.3.1.1.6.apakšaktivitāte

Vienas darba vietas izveidei maksimāli pieļaujamais finansējums 24 mēnešos ir 17 074,46 EUR

Apmācības uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai saņēmušo personu skaits

527 (2006.g.)

2 000

1.3.1.2.aktivitāte

Vidējās vienas personas apmācību izmaksas ir 350 EUR, kas ir saskaņā ar Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un Zemes banka" iesniegto biznesa plānu par 1.3.1.2.aktivitātes īstenošanu, kur minēts, ka, balstoties uz 2004.–2006.gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda pieredzi ar 3.1.3.aktivitāti, nacionālajā programmā "Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem" vidējās apmācību izmaksas ir bijušas 220 latu, kas veido 315 EUR.

Apmācībās un kvalifikācijas celšanas pasākumos iesaistīto darba tirgus institūciju, kuras īsteno valsts politiku darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, darbinieku un amatpersonu skaits

Dati netika apkopoti

280

1.3.1.3.1.apakšaktivitāte

1 amatpersonas apmācības izmaksas vidēji 2000 EUR,

1 inspektora apmācības izmaksas vidēji 800 EUR,

1 jaunpieņemtas amatpersonas vai darbinieka pamatapmācības vidējās izmaksas 500 EUR,

1 pieredzējušas amatpersonas vai darbinieka kvalifikācijas paaugstināšanas izmaksas 500 EUR

Darba vietu skaits, kam veikts darba vides risku novērtējums

Bāzes vērtību veido kopējais darba vietu skaits bīstamajās nozarēs 2006.g. – ap 80 tūkst., kas palielinā­sies pēc izmaiņām normatī­vajos aktos

100 000

1.3.1.3.2.apakšaktivitāte

Vidēji 20 EUR vienas darba vietas novērtēšanai

Darba tirgus institūciju, kas īsteno valsts politiku bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas jomā, apmācīto darbinieku skaits gadā

Dati netika apkopoti

200

1.3.1.4.aktivitāte

Katru gadu tiek apmācīti 200 esošie un jaunpieņemtie darbinieki. Vidējās viena darbinieka apmācības izmaksas 1900 EUR

Sabiedrībai derīgos darbos iesaistīto bezdarbnieku skaits

9 622

(2006.g.) (algotos pagaidu darbos ie­saistīto bezdarb­nieku skaits pēc Nodarbi­nātības valsts aģentūras 2006.gada publiskā pārskata datiem)

135 441

1.3.1.5.aktivitāte

1.kārtas ietvaros vidējās viena bezdarbnieka iesaistes izmaksas 593 EUR (vienu bezdarbnieku plānots nodarbināt vidēji 4,5 mēnešus).

2.kārtas ietvaros vidējās viena bezdarbnieka izmaksas 641 EUR (viena bezdarbnieka iesaistes ilgums pasākumā ir 4 mēneši).

Darba tirgus pētījumu, aptauju un sagatavoto darba tirgus prognožu skaits

0

50

1.3.1.7.aktivitāte

Vienas aptaujas vidējās izmaksas 35 300 EUR; ilgtermiņa prognozes sagatavošanas vidējās izmaksas 200 000 EUR

Rezultāta rādītāji

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars procentos, kuri apmācījuši darbiniekus ar ESF atbalstu

0,3%

0,4%

1.3.1.1.1., 1.3.1.1.4.apakšaktivitāte

Bāzes vērtību 0,3% veido 2004.–2006.gada plānošanas periodā noslēgto ~ 180 līgumu par nodarbināto apmācību īpatsvars no kopējā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita Latvijā (~ 53 tūkst.). Plānots, ka 2007.–2013.g. plānošanas periodā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pieaugs (līdz ~ 65 tūkst.) un ka atbalstu saņems vismaz 260 uzņēmumi (260 no 65000 ir 0,4%)

Atbalstu saņēmušo bezdarbnieku un darba meklētāju īpatsvars, kas iekārtojas darbā 6 mēnešu laikā pēc apmācībām

36% (2005.g.)

 30%

1.3.1.1.3.apakšaktivitāte

Sasniedzamā rādītāja kvantifikācija noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.jūlija rīkojumu "Grozījumi Latvijas stratēģiskajā attīstības plānā 2012.–2013.gadam".

Pašnodarbinātību un komercdarbību uzsākušo personu īpatsvars no konsultācijas un apmācības saņēmušajām personām

0

25%

1.3.1.2.aktivitāte

Sasniedzamā rādītāja kvantifikācija noteikta, izmantojot informāciju par citu ES dalībvalstu pieredzi līdzīgu pasākumu īstenošanā

Atklāto darba attiecību un darba tirgus normatīvo aktu pārkāpumu skaita samazinājums Valsts darba inspekcijas apsekotajos uzņēmumos

3,67 pārkāpumi vienā apsekojumā (2004.g.)

samazinā­jums par 15%

1.3.1.3.aktivitāte

Projekta gaitā sniedzot konsultatīvo atbalstu darba attiecību un darba drošības likumdošanas piemērošanā līdz 15% strādājošo un darba devēju, izvirzīts rezultāta rādītājs par proporcionālu konstatēto darba attiecību un darba tirgus likumdošanas pārkāpumu skaita samazināšanos"

1.26. izteikt 1.3.1.pasākuma "Nodarbinātība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Iznākuma rādītāji

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Apmācībās iesaistīto nodarbināto personu skaits

Rīga

4744

16811

Vidzeme

2357

Kurzeme

3301

Zemgale

2506

Latgale

3425

Modulārās apmācības, pārkvalifikācijas un tālākizglītības un tālākizglītības pasākumos atbalstu saņēmušo bezdarbnieku un darba meklētāju skaits

Rīga

17897

37940

Vidzeme

12686

Kurzeme

15768

Zemgale

14227

Latgale

37939

Atbalstīto bezdarba riskam pakļauto personu skaits

Rīga

0

2161

Vidzeme

774

Kurzeme

950

Zemgale

733

Latgale

1269

Apmācības par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem saņēmušo personu skaits

Rīga

0

2960

Vidzeme

415

Kurzeme

581

Zemgale

444

Latgale

600

Jaunradīto darba vietu skaits

Rīga

0

50

Vidzeme

50

Kurzeme

50

Zemgale

50

Latgale

50

Apmācības uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai saņēmušo personu skaits

Rīga

527

 960

Vidzeme

 200

Kurzeme

 260

Zemgale

 260

Latgale

 320

Apmācībās un kvalifikācijas celšanas pasākumos iesaistīto darba tirgus institūciju, kuras īsteno valsts politiku darba tiesisko attiecību un  darba aizsardzības jomā, darbinieku un amatpersonu skaits

Rīga

Dati netika apkopoti

92

Vidzeme

47

Kurzeme

47

Zemgale

47

Latgale

47

Darba vietu skaits, kam veikts darba vides risku novērtējums

Rīga

Bāzes vērtību veido kopējais darba vietu skaits bīstamajās nozarēs 2006.gadā – ap 80 tūkst., kas palielināsies pēc izmaiņām normatīvajos aktos

71000

Vidzeme

7000

Kurzeme

9000

Zemgale

6000

Latgale

7000

Darba tirgus institūciju, kas īsteno valsts politiku bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas jomā, apmācīto darbinieku skaits gadā

Rīga

Dati netika apkopoti

68

Vidzeme

33

Kurzeme

33

Zemgale

33

Latgale

33

Sabiedrībai derīgos darbos iesaistīto bezdarbnieku skaits

Rīga

9 622
(2006.g.)
(algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku skaits pēc Nodarbinātības valsts aģentūras 2006.gada publiskā pārskata datiem)

29 199

Vidzeme

19 267

Kurzeme

22 822

Zemgale

19 609

Latgale

44 544

Darba tirgus pētījumu, aptauju un sagatavoto darba tirgus prognožu skaits

Rīga

-

50 nacionālas nozīmes darba tirgus pētījumi, aptaujas un darba tirgus prognozes

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Rezultāta rādītāji

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars procentos, kuri apmācījuši darbiniekus ar ESF atbalstu

Rīga

 

0.4%

Vidzeme

 

0.4%

Kurzeme

 

0.4%

Zemgale

 

0.4%

Latgale

 

0.4%

Atbalstu saņēmušo bezdarbnieku un darba meklētāju īpatsvars, kas iekārtojas darbā 6 mēnešu laikā pēc apmācībām

Rīga

36%

 30%

Vidzeme

 30%

Kurzeme

 30%

Zemgale

 30%

Latgale

 30%

Pašnodarbinātību un komercdarbību uzsākušo personu īpatsvars no konsultācijas un apmācības saņēmušajām personām

Rīga

 

25%

Vidzeme

 

25%

Kurzeme

 

25%

Zemgale

 

25%

Latgale

 

25%

Atklāto darba attiecību un darba tirgus likumdošanas pārkāpumu skaita samazinājums Valsts darba inspekcijas apsekotajos uzņēmumos

Rīga

 

samazinājums par 15%

Vidzeme

 

samazinājums par 15%

Kurzeme

 

samazinājums par 15%

Zemgale

 

samazinājums par 15%

Latgale

 

samazinājums par 15%"

1.27. izteikt 1.3.2.pasākuma "Veselība darbā" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

 

"Rādītājs

Kvant. 2004.gadā

Kvant. 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītājs

ESF atbalstīto veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļu skaits

0

32 880

1.3.2.3.aktivitātes ietvaros paredzēts nodrošināt veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla apmācību un piesaistīšanu darba tirgum, atbalstot veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļus, tiks nodrošināta mērķa sasniegšana.

Ņemot vērā, ka ESF atbalsts veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļu atbalstam iepriekš nebija pieejams, 2004.gadā atbalstīto veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļu skaits ir 0. Veselības aprūpes un veselības veicināšanas viena profesionāļa atbalstīšanas vidējās izmaksas ir 700 EUR, līdz ar to iespējams atbalstīt 32 880 veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļus.

Rezultāta rādītājs

Atbilstoši (sekmīgi nokārtota resertifikācija) apmācītā veselības aprūpes personāla īpatsvars

65 %

95 %

1.3.2.3.aktivitātes ietvaros paredzēts nodrošināt veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla apmācību, tādējādi atbilstoši apmācītā personāla īpatsvars atspoguļo aktivitātes mērķa sasniegšanu.

Rādītājs noteikts, ņemot vērā esošo situāciju, kā arī 1.3.2.3.aktivitātes ietvaros plānoto atbalstāmo veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļu skaitu, nodrošinot plānošanas dokumentos noteiktā sasniegšanu."

1.28. izteikt 1.3.2.pasākuma "Veselība darbā" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvant. 2004.gadā

Kvant. 2013.gadā

Iznākuma rādītājs

ESF atbalstīto veselības aprūpes un veselības veicināšanas profesionāļu skaits

Rīga

0

15 492

Vidzeme

0

3 549

Kurzeme

0

4 450

Zemgale

0

4 108

Latgale

0

5 281

Rezultāta rādītājs

Atbilstoši (sekmīgi nokārtota resertifikācija) apmācītā veselības aprūpes personāla īpatsvars

Rīga

65 %

95 %

Vidzeme

65 %

95 %

Kurzeme

65 %

95 %

Zemgale

65 %

95 %

Latgale

65 %

95 %"

1.29. izteikt 311.punktu šādā redakcijā:

"311. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma projektam nav ierobežota. Maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir EUR 16 995 654.";

1.30. izteikt 317.punktu šādā redakcijā:

"317. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma projektam nav ierobežota. Maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma projektam ir EUR 13 275 177.";

1.31. izteikt 324.punktu šādā redakcijā:

"324. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Aktivitātes ietvaros tiks īstenots viens projekts, tam piešķirot visu aktivitātes īstenošanai plānoto finansējumu – EUR 2 112 691.";

1.32. izteikt 1.4.1.pasākuma "Sociālā iekļaušana" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā, EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums, EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.4.1. Sociālā iekļaušana

51 591 383

51 591 383

48 014 823

3 576 560

0

1.4.1.1. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes stimulēšana

30 270 831

30 270 831

27 952 439

2 318 392

0

1.4.1.1.1. Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai sabiedrībā un darba tirgū

16 995 654

16 995 654

15 566 319

1 429 335

0

1.4.1.1.2. Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem

13 275 177

13 275 177

12 386 120

889 057

0

1.4.1.2. Darbspēju vērtēšanas sistēmas un sociālo pakalpojumu ieviešanas sistēmas pilnveidošana

21 320 552

21 320 552

20 062 384

1 258 168

0

1.4.1.2.1. Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana

2 112 691

2 112 691

1 795 787

316 904

0

1.4.1.2.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem

5 382 038

5 382 038

4 574 733

807 305

0

1.4.1.2.4. Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos

13 825 823

13 825 823

13 691 864

133 959

0"

1.33. izteikt 1.4.1.pasākuma "Sociālā iekļaušana" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Bāzes vērtība

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Kompleksos atbalsta projektos iesaistīto personu skaits

38281 (2006.g.)

29633

1.4.1.1.1.apakšaktivitāte

Kompleksie atbalsta pasākumi ietver vairākas savstarpēji papildinošas aktivitātes:

1) individuālās un grupu konsultācijas,

2) karjeras plānošanas konsultācijas,

3) jauniešu darba praksi, darba vietu jaunietim,

4) pabalstu par asistenta izmantošanu.

Plānots, ka projekta ietvaros viena persona iesaistās vidēji trīs aktivitātēs (kopumā plānotas 71 250 aktivitātes).

Atbalstītās nodarbinātības pasākumus pabeigušo mērķgrupu bezdarbnieku skaits

166 (2006.g.)

2101

1.4.1.1.2.apakšaktivitāte

Atbalstītās nodarbinātības pasākumos tiek iesaistīti:

1) nelabvēlīgākā un īpaši nelabvēlīgā situācijā esoši bezdarbnieki (ikmēneša darba algas dotācija 50% no algu izmaksām, bet nepārsniedzot minimālās mēneša darba algas apmēru);

2) bezdarbnieki ar invaliditāti (100% ikmēneša darba algas dotācija, nepārsniedzot minimālās mēneša darba algas divkāršu apmēru, ikmēneša darba algas dotācija darba vadītājam 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas apmēra, dotācija invalīda darba vietas pielāgošanai – līdz 500 LVL un citi ar bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanu saistītie papildu izdevumi – surdotulka, asistenta, ergoterapeita un citu speciālistu pakalpojumu izmaksas)

Izveidota uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstīta invaliditātes noteikšanas sistēma

1

1.4.1.2.1.apakšaktivitāte

Sistēmas izveide (aptuvenās izmaksas 2 milj. EUR) ietver izpēti, izstrādi, informēšanu un speciālistu apmācības

Pilnveidotos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu ar redzes un dzirdes traucējumiem skaits

0

1470

1.4.1.2.2. apakšaktivitāte

Vidējās izmaksas uz 1 personu ar redzes traucējumiem – 1792 EUR (t.sk. sociālā rehabilitācija, specializēto darbnīcu uzturēšana, tiflotehnikas nodrošināšana); vidējās izmaksas uz 1 personu ar dzirdes traucējumiem – 4790 EUR (pavisam 468 personām – sociālās rehabilitācijas programmu attīstība un īstenošana, nedzirdīgo zīmju valodas un tulku apmācība)

Izstrādāto reģionālo sociālo pakalpojumu vidēja termiņa attīstības programmu skaits

0

5

1.4.1.2.4.apakšaktivitāte

Vidējās vienas reģionālās stratēģijas izstrādes izmaksas 241 888 EUR

Pilnveidotos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu (personas ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļi, bezpajumtnieki un citas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas) skaits ESF programmās

1657 (2006.g.)

3030

1.4.1.2.4.apakšaktivitāte

Aprēķins veikts pieņemot, ka tiks izstrādātas un ieviestas 202 sociālās rehabilitācijas un motivācijas programmas (vienas programmas izstrādes un ieviešanas vidējās izmaksas ir 70 000 EUR). Vienas programmas ietvaros atbalstu saņems vidēji 15 personas

Rezultāta rādītāji

Atbalstīto personu īpatsvars, kas kļūst ekonomiski aktīvi sešu mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas

33% (2005.g.)

35%

1.4.1.1.aktivitāte

Sasniedzamā rādītāja kvantifikācija noteikta, izmantojot empīriskos datus par līdzīgu projektu īstenošanas rezultātiem. Pie tam augstāks darbā iekārtošanās rādītājs sagaidāms atbalstītās nodarbinātības pasākumos iesaistīto mērķgrupu bezdarbnieku vidū (50%), savukārt zemāks – kompleksajos atbalsta projektos iesaistīto personu vidū (25%)

ESF līdzfinansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits, kas iesaistās izglītības apguvē, profesionālajā rehabilitācijā vai nodarbinātībā sešu mēnešu laikā pēc projekta noslēguma

Bāzes vērtību veido potenciālais pilnveidoto  sociālās rehabilitā­cijas pakalpoju­mus saņēmušo personu skaits ESF programmās – 4500

900

1.4.1.2.aktivitāte

Sasniedzamā rādītāja kvantifikācija noteikta, balstoties uz nevalstisko organizāciju, kas darbojas personu ar redzes un dzirdes traucējumiem atbalsta jomā, pieredzi un ekspertu vērtējumu"

1.34. izteikt 1.4.1.pasākuma "Sociālā iekļaušana" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Kompleksos atbalsta projektos iesaistīto personu skaits

Rīga

3828

5304

Vidzeme

6697

Kurzeme

5067

Zemgale

4445

Latgale

8120

Atbalstītās nodarbinātības pasākumus pabeigušo mērķgrupu bezdarbnieku skaits

Rīga

166

198

Vidzeme

209

Kurzeme

228

Zemgale

228

Latgale

1238

Izveidota uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstīta invaliditātes noteikšanas sistēma

Rīga

1 nacionāla mēroga invaliditātes noteikšanas sistēma

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Pilnveidotos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu ar redzes vai dzirdes traucējumiem skaits

Rīga

0

620

Vidzeme

140

Kurzeme

240

Zemgale

225

Latgale

245

Izstrādāto reģionālo sociālo pakalpojumu vidēja termiņa attīstības programmu skaits

Rīga

0

1

Vidzeme

1

Kurzeme

1

Zemgale

1

Latgale

1

Pilnveidotos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits ESF programmās

Rīga

1657

915

Vidzeme

420

Kurzeme

570

Zemgale

525

Latgale

600

Rezultāta rādītāji

Atbalstīto personu īpatsvars, kas kļūst ekonomiski aktīvi 6 mēnešu laikā pēc atbalsta saņemšanas

Rīga

33%

35%

Vidzeme

35%

Kurzeme

35%

Zemgale

35%

Latgale

35%

ESF līdzfinansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo skaits, kas iesaistās izglītības apguvē, profesionālajā rehabilitācijā vai nodarbinātībā sešu mēnešu laikā pēc projekta noslēguma

Rīga

Bāzes vērtību veido potenciālais pilnveidoto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits ESF programmās – 4500

307

Vidzeme

112

Kurzeme

162

Zemgale

150

Latgale

169"

1.35. izteikt 360.punktu šādā redakcijā:

"360. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: 1 280 585 EUR un 2 009 855 EUR (LVL 900 000 un LVL 1 412 534).";

1.36. izteikt 1.5.1.pasākuma "Labāka regulējuma politika" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.5.1. Labāka regulējuma politika

8 223 705

8 223 705

7 582 879

640 826

0

1.5.1.1. Politikas ietekmes novērtēšana un politikas pētījumu veikšana

3 957 681

3 957 681

3 957 681

0

0

1.5.1.1.1. Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē

3 957 681

3 957 681

3 957 681

0

0

1.5.1.1.2. Politikas pētījumu veikšana

0

0

0

0

0

1.5.1.2. Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

2 939 682

2 939 682

2 498 730

440 952

0

1.5.1.3. Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana

1 326 342

1 326 342

1 126 468

199 874

0

1.5.1.3.1. Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana

582 266     

582 266     

494 926         

87 340         

0

1.5.1.3.2. Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī

744 076     

744 076      

631 542          

112 534     

0"

1.37. izteikt 1.5.1.pasākuma "Labāka regulējuma politika" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Apmācīto personu skaits

0

6000

1.5.1.1.1.
apakšaktivitāte

Rādītājs noteikts, balstoties uz Valsts administrācijas skolas (VAS) informāciju par valsts pārvaldes iestāžu definētajām ikgadējām mācību vajadzībām un VAS nodrošinātajiem mācību kursiem attiecīgajā gadā institūciju definētajās jomās.

Īstenots pasākumu plāns uzņēmējdarbības administratīvo šķēršļu mazināšanai

1

4

1.5.1.2. aktivitāte

Vidējās izmaksas viena pasākumu plāna īstenošanai ir 285 000 LVL (ieskaitot izdevumus pētījuma veikšanai, pasākumu plāna izstrādei un ieviešanai, rezultātu izplatīšanai, informēšanas pasākumiem).

Īstenots pasākumu plāns administratīvo šķēršļu mazināšanai iedzīvotājiem un NVO

0

3

1.5.1.2. aktivitāte

Vidējās izmaksas viena pasākumu plāna īstenošanai ir 285 000 LVL (ieskaitot izdevumus pētījuma veikšanai, pasākumu plāna izstrādei un ieviešanai, rezultātu izplatīšanai, informēšanas pasākumiem).

Institūciju skaits, kas ESF ietvaros atbalstītas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā

3

 26

1.5.1.3.1. apakšaktivitāte

Izvērtējot vidējās tirgus cenas, kas saistītas ar KVS ieviešanas procesiem, kā arī ņemot vērā aktivitātes ietvaros plānoto atbalsta veidu (apmācība par KVS, metodikas izstrāde, pieredzes apmaiņa u.tml.), ar KVS ieviešanu saistītas projekta vidējās izmaksas ir 15000 LVL. Projekta ietvaros plānots atbalstīt vismaz 1 institūciju.

Atbalstīto publisko varu realizējošo institūciju skaits

0

19

1.5.1.3.2.
apakšaktivitāte

Izvērtējot aktivitātes ietvaros plānoto atbalsta veidu (apmācības, metodikas izstrāde, pieredzes apmaiņa u.tml.), projekta vidējās izmaksas ir 7000 LVL–10000 LVL. Projekta ietvaros plānots atbalstīt vismaz 1 institūciju.

Nodrošināta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem un gatavība Eiropas vienotās valūtas ieviešana

 0

 100%

1.5.1.1.1. apakšaktivitāte

Rādītāja vērtība ir noteikta 100% atbilstoši Latvijas mērķim par 100% izpildīt Māstrihtas kritēriju. 

Pozitīvā vērtējuma pieaugums par administratīvo šķēršļu samazināšanos uzņēmējiem

0,1

0,3

1.5.1.2. aktivitāte

Rezultāta rādītājs tiek noteikts, veicot regulāru uzņēmēju aptauju par pakalpojumu novērtējumu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām (tiek vērtēti šādi pakalpojumi – uzņēmumu reģistrēšana, licenču, sertifikātu un atļauju iegūšana, administratīvās procedūras pirms galveno telpu ekspluatācijas) un pakalpojumu novērtējumu uzņēmējdarbības veikšanas procedūrām (nodokļu administrācija, inspekcijas, preču muitošana). Tiek aprēķinātas katras procedūras pozitīvās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Bāzes dati 2003.gadā liecina, ka vidējais pozitīvais uzlabojums, veicot aptauju ik pēc diviem gadiem, ir 0,1 vienība 6 punktu skalā.

Pozitīvā vērtējuma pieaugums par administratīvo šķēršļu samazināšanos iedzīvotājiem un NVO

0,3

1.5.1.2. aktivitāte

Pašnovērtējuma pētījums par dažādu administratīvo procedūru ietekmi uz iedzīvotājiem, biedrībām un nodibinājumiem sniegtajiem pakalpojumiem. Tiek aprēķinātas katras procedūras pozitīvās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Vērtēšana notiek 6 punktu skalā.

Publisko varu realizējošo institūciju, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, skaita pieaugums par 12%

732

 82

1.5.1.3. aktivitāte

Pieņem, ka 25–30% no finansējuma saņēmējiem būs institūcijas, kurās vēl nav ieviesta KVS."

1.38. papildināt 1.5.1.pasākumu "Labāka regulējuma politika" aiz tabulas "Uzraudzības rādītāji" ar tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Apmācīto personu skaits

Rīga

0

Apakšaktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Īstenots pasākumu plāns uzņēmējdarbības administratīvo šķēršļu mazināšanai

Rīga

1

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Īstenots pasākumu plāns administratīvo šķēršļu mazināšanai iedzīvotājiem un NVO

Rīga

0

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Institūciju skaits, kas ESF ietvaros atbalstītas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā

Rīga

3

Apakšaktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Atbalstīto publisko varu realizējošo institūciju skaits

Rīga

0

Apakšaktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Nodrošināta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem un gatavība Eiropas vienotās valūtas ieviešanai

Rīga

0

Apakšaktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Pozitīvā vērtējuma pieaugums par administratīvo šķēršļu samazināšanos uzņēmējiem

Rīga

0.1

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Pozitīvā vērtējuma pieaugums par administratīvo šķēršļu samazināšanos iedzīvotājiem un NVO

Rīga

0

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Publisko varu realizējošo institūciju, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, skaita pieaugums par 12%

Rīga

733

Aktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā"

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

1.39. izteikt 405.punktu šādā redakcijā:

"405. Minimālais un maksimālais projekta finansējuma apjoms: Aktivitātes ietvaros paredzēts īstenot vienu projektu, tam piešķirot visu aktivitātes īstenošanai plānoto finansējumu EUR 101 827 (LVL 71 564).";

1.40. izteikt 1.5.2.pasākuma "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Gads/Investīcijas joma

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF,
EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansē­jums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.5.2. Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana

8 895 016

8 650 016

8 155 763

494 253

245 000

1.5.2.1. Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības IT sistēmas izstrāde un ieviešana

101 827

101 827

86 553

15 274

0

1.5.2.2. Sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību kapacitātes stiprināšana

8 793 189

8 548 189

8 069 210

478 979

245 000

1.5.2.2.1. Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana

3 193 188

3 193 188

2 714 209

478 979

0

1.5.2.2.2. NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana

3 220 000

2 975 000

2 975 000

0

245 000

1.5.2.2.3. Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai

2 380 001

2 380 001

2 380 001

0

0"

1.41. izteikt 1.5.2.pasākuma "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"

Kvantifikā­cija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Izveidotas LDDK un LBAS reģionālās struktūras

0
(2006.g.)

10

1.5.2.2.1.
apakšaktivitāte

Katrā no 5 reģioniem (Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, Rīga) plānota viena reģionālā centra izveide. Vidējās izmaksas, ņemot vērā drukāto materiālu izdošanas izmaksas, semināru organizēšanas izmaksas, konsultantu darba atalgojuma un komunikācijas pasākumu izmaksas, veido 35 565 LVL uz vienu reģionālo centru 2007.–2009.gadam un vidēji 47 765 LVL uz vienu reģionālo centru 2010.–2013.gadam 

Atbalstīto nevalstisko organizāciju skaits

434

200

1.5.2.2.2. apakšaktivitāte

Sadarbībā ar NVO pārstāvjiem izvērtējot iespējamos atbalsta veidus šīs aktivitātes ietvaros, kā arī NVO pieredzi projektu īstenošanā, ir noteikts projekta finansējuma minimālais un maksimālais apjoms, pieņemot, ka vidējās izmaksas ir 15000 LVL. Rādītājs iegūts, apakšaktivitātei plānoto finansējumu dalot ar vidējo projekta finansējuma apjomu – 15000 LVL un pieņemot, ka katrā projektā ir vai nu vismaz viens sadarbības partneris vai tā īstenošanā ir iesaistīta vēl viena NVO.

Atbalstīto NVO un pašvaldību skaits

805

108

1.5.2.2.2., 1.5.2.2.3. apakšaktivitāte

Izvērtējot 2004.–2006. gada programmēšanas perioda grantu shēmas "Tehniskā palīdzība nevalstisko organizāciju un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā ESF pasākumu ieviešanai" īstenošanu, var secināt, ka viena projekta vidējās izmaksas svārstās ap 15000 LVL.

Rādītājs iegūts, apakšaktivitātei plānoto finansējumu dalot ar vidējo projekta apjomu – 15000 LVL un pieņemot, ka 20% projektu tiek iesaistītas vismaz 2 NVO vai pašvaldības.

Rezultāta rādītāji

Darbinieku īpatsvars, ar kuriem ir noslēgts darba koplīgums

18%

21%

1.5.2.2.1.
apakšaktivitāte

Īpatsvaru nosaka no kopējā nodarbināto kopskaita, balstoties uz projekta ieviešanas rezultātiem.

Palielinājies nevalstisko organizāciju skaits, kas ir parakstījušas NVO un MK sadarbības memorandu

0

140

1.5.2.2.2. apakšaktivitāte

2007.gada sākumā NVO skaits, kas ir parakstījušas sadarbības memorandu, bija 90.

NVO īpatsvars, kas piedalās ES struktūrfondu finansēto pasākumu īstenošanā

1.8% 6

2%

1.5.2.2.2., 1.5.2.2.3. apakšaktivitāte

Rādītāja vērtība noteikta, balstoties uz VIS datiem."

1.42. papildināt 1.5.2.pasākumu "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana" aiz tabulas "Uzraudzības rādītāji" ar tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Izveidotas LDDK un LBAS reģionālās struktūras

Rīga

0
(2006.g.)

2

Vidzeme

2

Kurzeme

2

Zemgale

2

Latgale

2

Atbalstīto nevalstisko organizāciju skaits

Rīga

437

Apakšaktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Atbalstīto NVO un pašvaldību skaits

Rīga

808

Apakšaktivitātes iznākums piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Rezultāta rādītāji

Darbinieku īpatsvars, ar kuriem ir noslēgts darba koplīgums

Rīga

18%

Apakšaktivitātes rezultāts piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

Palielinājies nevalstisko organizāciju skaits, kas ir parakstījušas NVO un MK sadarbības memorandu

Rīga

0

Apakšaktivitātes rezultāts piemērojams nacionālā mērogā

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

NVO īpatsvars, kas piedalās ES struktūrfondu finansēto pasākumu īstenošanā

Rīga

1.8% 9

Apakšaktivitātes rezultāts piemērojams nacionālā mērogā"

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

1.43. izteikt 1.5.3.pasākuma "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:

"Nosaukums

Kopā,
EUR

Publiskais finansējums,
EUR

ESF, EUR

Nacionālais publiskais finansējums,
EUR

Privātais finansējums,
EUR

 

1=2+5

2=3+4

3

4

5

1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana

7 152 373

7 152 373

7 152 373

0

0

1.5.3.1. Speciā­listu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem

3 618 565

3 618 565

3 618 565

0

0

1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana

3 533 808

3 533 808

3 533 808

0

0"

1.44. izteikt 1.5.3.pasākuma "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Piesaistīto jauno speciālistu skaits plānošanas reģionos, pilsētās un novados

0

240

Nodrošināta jauno speciālistu piesaiste plānošanas reģionos un pašvaldībās, lai spētu kvalitatīvāk veikt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.

(1.5.3.1.aktivitāte)

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.523 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.1.aktivitāti "Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem"" dalījums kārtās tika svītrots un speciālistu piesaiste notika aktivitātei pieejamajā finansējuma robežās un saskaņā ar pašvaldību un plānošanas reģionu aktuālo nepieciešamību.

Vērtība 2013.gadā noteikta atbilstoši aktivitātei pieejamajam finansējumam un apstiprinātajos projektos fiksētajiem sasniedzamajiem rezultātiem un ņemot vērā iespējamos grozījumus projektos, ko ietekmē pašreizējā situācija darba tirgū.

Atbalstīto plānošanas reģionu un novadu pašvaldību skaits, kuros nodrošināta attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana (%)

2

 57

Uzlabota plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu kvalitāte, stiprināta attīstības plānošanas kapacitāte un veicināta integrēta pieeja attīstības plānošanas procesā.

(1.5.3.2.aktivitāte)

Aktivitātes ietvaros ir plānots sniegt atbalstu plānošanas reģioniem, republikas pilsētu un novadu pašvaldībām, kurām nepieciešams izstrādāt vai aktualizēt attīstības plānošanas dokumentus. Plānots, ka atbalsts projektu ietvaros tiks sniegts 57% no plānošanas reģionu un novadu pašvaldību kopējā skaita.

Rezultāta rādītāji

Plānošanas reģionu un pašvaldību īpatsvars, kuros nodrošināta administratīvās kapacitātes stiprināšana (%)

0

 100

Nodrošināta administratīvās kapacitātes stiprināšana plānošanas reģionos un pašvaldībās, piesaistot jaunus speciālistus plānošanas reģionu un pašvaldību noteiktajās prioritārajās jomās.

(1.5.3.1.aktivitāte)

Aktivitātes ietvaros atbalstu saņems visi plānošanas reģioni, republikas pilsētas un novadi.

Izstrādātie/aktualizētie attīstības plānošanas dokumenti plānošanas reģionos un vietējās pašvaldībās (skaits)

11

 110

Palielinās izstrādāto un apstiprināto attīstības plānošanas dokumentu skaits un to kvalitāte.

(1.5.3.2.aktivitāte)

Izstrādātie vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumenti un izveidotie sadarbības tīkli paaugstinās vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu spēju pieņemt uz attīstību vērstus lēmumus un plānot savu attīstību saskaņā ar integrēto pieeju." 

1.45. izteikt 1.5.3.pasākuma "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:

"Rādītājs

Plānošanas reģions

Kvantifikācija 2004.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Iznākuma rādītāji

Piesaistīto speciālistu skaits plānošanas reģionos, pilsētās un novados

Rīgas

0

53

Vidzemes

0

49

Kurzemes

0

47

Zemgales

0

42

Latgales

0

49

Atbalstīto plānošanas reģionu un novadu pašvaldību skaits, kuros nodrošināta attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana (%)

Rīgas

0

58

Vidzemes

0

59

Kurzemes

2

47

Zemgales

0

52

Latgales

2

73

Rezultāta rādītāji

Plānošanas reģionu un pašvaldību īpatsvars, kuros nodrošināta administratīvās kapacitātes stiprināšana (%)

Rīgas

0

100

Vidzemes

0

100

Kurzemes

0

100

Zemgales

0

100

Latgales

0

100

Izstrādātie/aktualizētie attīstības plānošanas dokumenti plānošanas reģionos un vietējās pašvaldībās (skaits)

Rīgas

2

26

Vidzemes

2

25

Kurzemes

2

18

Zemgales

2

18

Latgales

3

23"

1.46. izteikt 1.6.1.pasākuma "Atbalsts darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vadībai" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:

"Iznākuma rādītāji

Kvantifikācija 2006.gadā

Kvantifikācija 2013.gadā

Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums

Aprēķina skaidrojums

Iznākuma rādītāji

Atbalstīto institūciju skaits

0

22

 

Kopējais aktivitātes īstenošanā iesaistīto iestāžu skaits

Rezultāta rādītāji

ES fondu līdzekļu sekmīgas apguves vērtējums Latvijas iedzīvotāju vidū

38%

42%

 

"

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumu Valsts kancelejā.

 

1 3828 personas 2006.gadā piedalījās motivācijas programmās līdzdalībai apmācībās

2 Par bāzes vērtību ņemti 2006.gada pētījuma dati par KVS ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Oficiāli dati par KVS ieviešanu pašvaldībās un pašvaldību iestādes nav pieejami.

3 Par bāzes vērtību ņemti 2006.gada pētījuma dati par KVS ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Oficiāli dati par KVS ieviešanu pašvaldībās un pašvaldību iestādes nav pieejami.

4 Bāzes vērtība 2006.gadā.

5 Bāzes vērtība 2006.gadā.

6 Bāzes vērtība 2006.gadā.

7 Bāzes vērtība 2006.gadā.

8 Bāzes vērtība 2006.gadā.

9 Bāzes vērtība 2006.gadā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs  A.Vilks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!