No kongresa starta...

Aizvadītonedēļ, no 24. līdz 27.oktobrim, Rīgā, Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes namos, kā arī Jelgavā, Rundālē un citviet strādāja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku 3.kongress un Letonikas 4.kongress. (Šā notikuma sakarā “Latvijas Vēstnesī” vēl: 11.10.2011., Nr.161, 55.lpp.; 20.10.2011., Nr.166, 63.lpp.; 21.10.2011., Nr.167, 60.lpp.; 25.10.2011., Nr.168, 65.–67.lpp.; 26.10.2011., Nr.169, 58.–60.lpp.)

Kā stāstīts, forumu uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kongresa goda patronese, akadēmiķe prof. Vaira Vīķe-Freiberga, Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis prof. Juris Ekmanis, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidents prof. Fēlikss Ungers, Latvijas Universitātes rektors, akadēmiķis prof. Mārcis Auziņš, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, akadēmiķis prof. Leonīds Ribickis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Savu gandarījumu izteica daudzi, to vidū arī Pasaules latviešu zinātnieku I kongresa līdzpriekšsēdētājs,
LZA Lielās medaļas laureāts, LZA ārzemju loceklis Andris Padegs (skat. šeit).

Pasaules latviešu zinātnieku I kongresa līdzpriekšsēdētājs, LZA Lielās medaļas laureāts, LZA ārzemju loceklis ANDRIS PADEGS:

Godātie kolēgas!

Man ir prieks, ka ideja par Pasaules latviešu zinātnieku kongresu tagad ir kļuvusi par tradīciju un ka šāds kongress tiek rīkots ik desmit gadus. Man bija iespēja uzņemties pirmā kongresa rīkošanu no ārzemju puses, un vēlos pāris vārdos salīdzināt pirmo un trešo kongresu.

Mēs trimdā rīkojām latviešu inženieru kongresus, uz kuriem pēdējos gados atbrauca arī kāds dalībnieks no padomju Latvijas. Pēdējā inženieru kongresā 20.gadsimta 80.gadu beigās izskanēja gandrīz vai nereāla ideja – kā būtu, ja mēs nākamo inženieru kongresu rīkotu Rīgā? Apjoms drīz izauga, iekļaujot visus, arī citu specialitāšu zinātniekus. Bet rīkošana toreiz bija daudz savādāka. Kā apzināt pa pasauli izkaisītos latviešu zinātniekus, kuri nepieder kādām latviešu organizācijām? Arī latviešu organizāciju iesaistīšana bija kontraversāla, jo ne visas atzina sakarus ar Padomju Latviju un dažas tos noteikti noraidīja. Turklāt bija jārēķinās ar to, ka padomju iestādes var katrā laikā šādu kongresu aizliegt, jo vēl pusgadu pirms kongresa notika apšaude ar Omon vienībām pie Bastejkalna. Debates bija arī par valodu – lai nolasītajiem zinātniskajiem referātiem būtu lielāka starptautiska nozīme, bija nopietni izteikts priekšlikums, ka tiem jābūt angļu valodā. Bet šādu apsvērumu neņēma vērā pirmā un tāpat sekojošo kongresu rīkotāji, uzsverot īsto mērķi – mūs saveda kopā mūsu nacionālā apziņa, zinātniskās intereses bija otrajā vietā. Kongresa temati bija zinātniska rakstura, bet mūs vienoja tas, ka esam latvieši. Ārzemēs izaugušajiem jaunajiem zinātniekiem bieži bija grūti savu darbu latviski aprakstīt, bet tā bija svarīga daļa no piedalīšanās kongresā. Mēs toreiz neuzdrošinājāmies organizēt sesijas par latvisko identitāti, kaut gan tā bija tas īstais temats, kas mūs saveda kopā. Šodien mēs varam runāt par latvisko identitāti, un man ir prieks, ka šī ir viena no 3.kongresa galvenajām tēmām.

Es ceru, ka Pasaules latviešu zinātnieku kongresu tradīcija turpināsies, liekot uzsvaru uz tematiem, kas ir kopīgi latviešiem visā pasaulē un kas tur mūs kopā.