Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē vakar, 26.aprīlī

Labdien godātie kolēģi!

Vispirms par ārlietām. Vakardien es pārlasīju savu uzstāšanos Saeimas 26. novembra sēdē, kad tika nobalsots par manis vadīto valdību. Es toreiz uzsvēru, ka Eiropas Savienība, NATO un labas attiecības ar Krieviju būs valdības prioritātes. Tobrīd attiecību ar Krieviju tikpat kā nebija, tāpat nebija nekādas skaidrības par situāciju ceļā uz Eiropas Savienību, nemaz nerunājot par NATO. Tagad, pēc pieciem valdības loģiska un precīza darba mēnešiem, Latvija ir viena no vispārliecinošākajām kandidātēm sarunu uzsākšanai ar Eiropas Savienību, par ko es pārliecinājos, būdams Briselē. Vašingtonā trīs Baltijas valstis tika nosauktas kā potenciālās NATO kandidātvalstis. Tas ir ļoti labs mūsu valdības un ārpolitikas panākums. Atcerēsimies, kad tika apspriests budžets, es tiku kritizēts, ka mēs neatvēlējām vienu procentu, bet gan 0,99 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām, un tas arī traucēšot nosaukt Latviju kā potenciālo kandidātvalsti. Mana pārliecība toreiz bija norādīt precīzu mūsu valsts virzienu, tādējādi gūstot arī novērtējumu. Kā redzat, novērtējums ir gūts. Valdība arī ir atjaunojusi reālu dialogu ar Krieviju. Jūnijā Krievijas pārstāvji būs Latvijā. Pēdējo piecu mēnešu laikā Latvija ir darījusi no savas puses visu, lai ar Krieviju būtu precīzs un konstruktīvs dialogs. Īpaši es gribētu uzsvērt, ka visi šie procesi norit vienlaikus. Eiropas Savienība ir mūsu labklājības garants, NATO — mūsu drošība, labas attiecības ar Krieviju — loģisks kaimiņattiecību risinājums.

Par valodas likumu. Man ir mazliet skumji par dažu opozīcijas deputātu pārmetumiem valdībai. Es cerēju, ka šajā Latvijai tik svarīgajā jautājumā mēs varēsim saprasties arī ar Tautas partiju, atrodot vislabāko risinājumu, kas atbilstu arī starptautiskajām prasībām. Man šobrīd rodas sajūta, ka daži Tautas partijas deputāti gribētu pārvērst Latviju par mazu, izolētu valstiņu Krievijas paspārnē. Es esmu ierosinājis, ka visām afišām, reklāmām un citai publiskai informācijai vajadzētu būt latviešu valodā. Taču mani interesē, kā mēs varētu lietot tikai un vienīgi valsts valodu, kad Latvijā viesojas, piemēram, "The Rollingstones", "Queen" vai vīru koris no Igaunijas "Estonia", vai arī kā mēs tagad sauksim radio SWH. Mani priekšlikumi latviešu valodas likuma izstrādātājiem ir ļoti loģiski un nekādā gadījumā nediskriminē latviešu valodu. Šajā jautājumā mana pozīcija, tāpat kā "Latvijas ceļa" nostāja, ir stingra un nelokāma. Ja Ābiķis saka, ka es esmu apmaldījies trijās priedēs, tad es uzskatu, ka viņš ir apmaldījies divās.

 

Tad Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kad varētu tikt nosaukti valsts ministri?

V.Krištopans:

— Es ar saviem kandidātiem 1. maijā iepazīstināšu koalīcijas padomi. Mans uzdevums nav viegls, jo man ir jāapvieno koalīcijas intereses ar profesionālajām.

— Vai visi koalīcijas partneri atbalsta jūsu viedokli jautājumā par valodas likumu?

V.Krištopans:

— Diskusija vēl ir priekšā, es pagaidām uz šo jautājumu nevaru atbildēt.

— Kāds ir jūsu viedoklis par sociāldemokrātu iesaistīšanu valdībā?

V.Krištopans:

— Par to spriedīsim, kad sociāldemokrāti iesniegs valdībā tādu priekšlikumu. Vispirms vajadzētu sagaidīt sociāldemokrātu kongresu.

— Kā varētu uzlabot attiecības ar Krieviju, ņemot vērā tur valdošo noskaņojumu pret NATO, jo Latvija, kā zināms, arī vēlas iestāties NATO?

V.Krištopans:

— Es nedomāju, ka Krievijas un Vācijas vai Krievijas un Norvēģijas attiecības strauji pasliktināsies, lai gan Vācija un Norvēģija ir NATO dalībvalstis.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā pēc jūsu vizītes Briselē?

V.Krištopans:

— Mēs gatavojām progresa ziņojumu un nacionālo plānu. Kā sarunās tika uzsvērts, ja Latvija turpinās savu attīstību tādā pašā tempā un virzienā kā līdz šim, tad faktiski nevarētu būt nekādu argumentu, lai neuzsāktu šīs sarunas.

— Vai pēc Gorbunova kunga vizītes Maskavā kaut kas varētu mainīties dzelzceļa pārvadājumu jomā?

V.Krištopans:

— Vakar man bija saruna ar dzelzceļa vadību. Atvieglojumi varētu būt dažām kravu grupām, bet vislabāk par to pastāstītu pats Gorbunova kungs.

— Jūs "Tēvzemei un Brīvībai" ieteicāt sagatavot kompensācijas projektu Jaunajai partijai. Vai tāds jau ir iesniegts?

V.Krištopans:

— Pagaidām tāds projekts vēl nav sagatavots. Taču es vienmēr esmu uzskatījis, ka amati nav galvenais, galvenais ir valdības darbs valsts un sabiedrības labā. Pietiks vienreiz šajā valstī nodarboties ar mazohismu un meklēt jaunus valdības modeļus. Kamēr es būšu valdības vadītājs, es bloķēšu visus mēģinājumus vieglprātīgi sašūpot valdību. No šīs valdības jūs tik viegli vaļā netiksiet.

— Kādas ir "Latvijas ceļa" izredzes, ka tiks ievēlēts tieši viņu izraudzītais valsts prezidenta amata kandidāts?

Turpinājums — 2.lpp.

— telefonsarunā ar Igaunijas premjerministru

Pagājušajā nedēļā, 23.aprīlī, pēc Latvijas puses iniciatīvas notika Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana un Igaunijas premjerministra Marta Lāra telefonsaruna.

Ministru prezidents V.Krištopans apsveica Igaunijas premjerministru viņa 39. dzimšanas dienā, kā arī ar stāšanos valdības vadītāja postenī. V.Krištopans ielūdza M.Lāru apmeklēt Latviju. Valstu valdību vadītāji vienojās, ka vizīte varētu notikt maija sākumā Rīgā.

V.Krištopans informēja par savu vizīti Briselē, kur Latvija saņēmusi pozitīvus signālus par sarunu uzsākšanu saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

M.Lārs apliecināja, ka visi politiskie spēki Igaunijā atbalsta sarunu uzsākšanu ar Latviju par iestāšanos ES. Igaunija sagaida, ka Latvija šogad saņems ES uzaicinājumu uz iestāšanās sarunām, un arī turpmāk, tiekoties ar ES dalībvalstu pārstāvjiem, atbalstīs Latvijas pozīciju.

Valdības preses departaments