Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 19.oktobrī

MK: Par Pārresoru koordinācijas centra izveidi, uzdevumiem un darbību

19.oktobrī Ministru kabinets izskatīja jautājumu par jaunas institūcijas – Pārresoru koordinācijas centra – izveidi, kura uzdevums būs plānot un uzraudzīt ilgtspējīgu Latvijas stratēģisko attīstību. Pārresoru koordinācijas centrs būs tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un nodrošinās ilgtermiņa plānošanas dokumentu izstrādi un to ieviešanas uzraudzību.

16.jūnijā, Saeimai veicot grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā, tika noteikts, ka vairāku šajā likumā noteikto funkci­ju īstenošanai, kas saistītas ar koordinētu valsts attīstības plānošanu, Ministru prezidenta pakļautībā ir izveidojams Pārresoru koordinācijas centrs.

Lai novērstu fragmentētu pieeju attīstības plānošanai un nodrošinātu, ka ar augsta līmeņa vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumentu koordināciju valstī nodarbojas viens centrs, Pārresoru koordinācijas centrs tiek izveidots ar 2011.gada 1.decembri.

Plānots, ka Pārresoru koordinācijas centrs no VARAM pārņems tādas funkcijas kā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi (t.sk. Saeimas rosinātu grozījumu izstrādi jau pieņemtajā “Latvija 2030”), stratēģijas īstenošanas uzraudzību un koordināciju, Nacionālā attīstības plāna izstrādi 2014.–2020.gadam, tā īstenošanas uzraudzību un koordināciju.

Papildus centra uzdevumos ietilps nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu, kas ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā, īstenošanas uzraudzība un koordinācija (“ES 2020” stratēģija), deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildes koordinācija, kā arī atzinumu sniegšana Ministru prezidentam par viņa dienaskārtībā nonākušo jautājumu saskaņotību ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, ietekmi uz valsts konkurētspēju.

Pārresoru koordinācijas centra vadītāja atlasīšanai līdz 2011.gada 28.oktobrim tiks izsludināts konkurss.

Pārresoru koordinācijas centra izveide nepieciešama, jo valstī izveidojusies sadrumstalota attīstības plānošanas prakse un savstarpēji nekoordinēta attīstības plānošanas dokumentu sistēma. Turklāt tajos nav vai ir ļoti vāja saikne ar budžeta plānošanu, tai skaitā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plānošanu. Šāda institūcija jāveido, jo valdības centrā līdz šim nav bijusi institūcija ar neapstrīdamu reformu mandātu, kura starpministriju līmenī koordinētu gan jaunu attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, gan veiktu uzraudzību pār jau pieņemto attīstības plānošanas dokumentu izstrādi.

Plānots, ka Pārresoru koordinācijas centrā darbosies 14 amatpersonas, vadītāja amata kandidāts tiks noteikts konkursa kārtībā. Šogad darbībai centrā tiks pārcelti četri darbinieki no VARAM, trīs no Valsts kancelejas un viens no Ekonomikas ministrijas, bet uz pieciem augsta līmeņa konsultatīvo personu amatiem izsludinās konkursu.

Institūcijas gada budžets plānots 260 000 latu apmērā, no kuriem 40% varēs nodrošināt, veicot finansējuma pārdali starp resoriem. Par finansējuma piešķiršanu lems, izstrādājot 2012.gada valsts budžetu.

Par institūcijas izveidi lemts Ministru kabineta sēdē 27.septembrī, izskatot Valsts kancelejas sagatavoto koncepciju par Pārresoru koordinācijas centra izveidi un darbību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

ĀM: Par 1984.gada ANO konvencijas pret spīdzināšanu izpildi Latvijā

19.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Latvijas Republikas kārtējais nacionālais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Nacionālais ziņojums ir sagatavots atbilstoši ANO Komitejas pret spīdzināšanu (Komiteja) jaunajai procedūrai, saskaņā ar kuru Latvija sniedz atbildes uz konkrētiem iepriekš sagatavotiem Komitejas jautājumiem. Ziņojumā ir ietverta detalizēta informācija par minētās ANO konvencijas izpildi Latvijā un sniegti plaši statistikas dati par situācijas attīstību 2008.–2010.gadā.

Ziņojumu ir sagatavojusi ar 2010.gada 21.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.219 “Par darba grupu kārtējā nacionālā ziņojuma sagatavošanai par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem izpildi Latvijas Republikā” apstiprinātā darba grupa, kuras sastāvā darbojās Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas un Specializētās vairāku nozaru prokuratūras pārstāvji. Komentārus par ziņojuma saturu sniedza arī nevalstiskās organizācijas un tiesībsargs.

Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā ziņojums tiks tulkots angļu valodā un iesniegts ANO.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

EM: Par būvkomersantu reģistrācijas kārtības vienkāršošanu

19.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā komersantu reģistrē būvkomersantu reģistrā, pārreģistrē un izslēdz no reģistra, reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību un valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par reģistrācijas darbībām reģistrā.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” turpmāk aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumus Nr.453 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” un Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumus Nr.137 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā”.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz:

• vienkāršāku komersantu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu, kā arī iesnieguma veidlapas, kuras līdz šim noteica Ekonomikas ministrija, nosakot Ministru kabineta noteikumu pielikumā;

• sekmēt principu, ka pēc iespējas būvkomersantu reģistra datu apstrādei nepieciešamo informāciju reģistra iestāde iegūst no citām institūcijām, nevis no komersanta;

• maksimāli strukturēt pieprasāmo informāciju, lai ar tās palīdzību būtu iespējams vieglāk analizēt situāciju būvniecības nozarē;

• attiekties no daudzo iesniegumam pielikumā pievienojamo dokumentu iesniegšanas (speciālista sertifikāts, darba līgums u.c.);

• precizēt reģistra iestādes veicamās darbības un noteikt vienotu termiņu – 10 darbadienas, kuru laikā reģistra iestāde veic ierakstus būvkomersantu reģistrā un pieņem lēmumus. Lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti, gadījumos, kad dokumenti tiek iesniegti elektroniski, reģistra iestāde veic ierakstus būvkomersantu reģistrā un pieņem lēmumus 5 darbadienu laikā;

• tiesības reģistra iestādei piemērot efektīvākas sankcijas komersantiem, kuri tai ir snieguši nepatiesu informāciju vai arī savlaicīgi nav informējuši par izmaiņām komersanta nodarbinātajos speciālistos;

• atsevišķu informāciju iesniegt tikai elektroniskā veidā bez droša elektroniskā paraksta;

• atsevišķa dokumenta veidā neizsniegt būvkomersanta reģistrācijas apliecību, jo par reģistrācijas faktu liecinās reģistra iestādes pieņemtais lēmums, kurš tiks nosūtīts komersantam, kā arī komersanta atrašanās būvkomersantu reģistra datu bāzē.

Komersantu reģistrāciju, pārreģistrāciju, izslēgšanu no reģistra un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu joprojām veiks par būvniecības nozari atbildīgā ministrija (šobrīd Ekonomikas ministrija), kura šos uzdevumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt atvasinātai publiskai personai, kā arī privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai.

Tāpat joprojām tiks nodrošināta reģistra publiska pieejamība bezmaksas elektroniskā veidā, ievērojot informācijas atklātību un datu aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Vienlaikus publiski pieejama būs tikai aktuālā informācija, t.i., informācija par šobrīd reģistrā esošajiem būvkomersantiem un to speciālistiem, kuri šobrīd ir nodarbināti.

Informācija par būvkomersantu vai tā speciālistu pēc to izslēgšanas no būvkomersantu reģistra vairs nebūs publiski pieejama, taču tiks saglabāta reģistra arhīva datubāzē, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams pārliecināties par iepriekšēju būvkomersanta vai tā speciālista darbību.

 

EM: Par kārtību, kādā Latvijas Garantiju aģentūra ieviesīs ieguldījumu fondu

19.oktobrī Ministru kabinets noteica kārtību, kādā no 2012.gada 1.janvāra SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” ieviesīs ieguldījumu fondu pēc tā pārņemšanas no Eiropas Investīciju fonda.

2008.gada 16.jūlijā Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījuma fonda ieviešanu, lai īstenotu ES fondu programmu “Ieguldījumu fonds ieguldījumiem garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un citu veidu finanšu instrumentos”. Saskaņā ar līgumā ar EIF un koncepcijā par ERAF ieguldījuma fonda turpmāku ieviešanu paredzēto trīs gadu laikā pēc līguma noslēgšanas ieguldījumu fonda ieviešana jānodod Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA).

Ieguldījumu fonda aktivitātes mērķis ir nodrošināt sīkiem, maziem un vidējiem komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības sākšanai un attīstībai ar šādiem finanšu instrumentiem: paaugstināta riska aizdevumi, riska kapitāla finansējums, citi finanšu instrumenti.

Ieguldījumu fonds ir daļa no ES fondu aktivitātēm, kas norādītās darbības īsteno ar tādu fondu starpniecību, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos riska kapitāla fondos, garantiju fondos, aizdevumu fondos u.c. Pašreiz aktivitātes ietvaros ir pieejami AS “SEB banka” un AS “Swedbank” aizdevumi, kā arī “BaltCap Management Latvia” riska kapitāls, “Imprimatur Capital Baltics” sēklas kapitāls un uzsākšanas kapitāls.

LGA pārņems no EIF ieguldījumu fonda aktīvus un saistības par ieguldījumiem “BalCap Latvia” riska kapitāla fondā, “Imprimatur Capital” sēklas kapitāla fondā un “Imprimatur Capital” uzsākšanas kapitāla fondā, kā arī EIF līgumu ar AS “SEB banka” un AS “Swedbank” par aizdevuma instrumenta ieviešanu.

 

EM: Par atbalsta programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” nosacījumiem

19.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par aktivitātes “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām, paredzot atbalstu komersantu ieguldījumiem pamatlīdzekļos esošās darbības jaudas palielināšanai vai jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Prognozējams, ka projektu pieņemšana šajā atbalsta programmā sāksies 2011.gada nogalē.

Aktivitātes mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm.

Lai arī Latvijas komersanti pašreiz ir sasnieguši augstus eksporta radītājus, kam ir bijusi būtiska ietekme uz tautsaimniecības kopējo izaugsmi, piedzīvotās recesijas dēļ no 2008. līdz 2010.gadam ir ļoti mazs tādu komersantu skaits, kas ir veikuši investīcijas savas turpmākās attīstības nodrošināšanai. Tādēļ šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts būs nozīmīgs mehānisms, lai piesaistītu ārvalstu tiešās investīcijas, kas nepieciešamas turpmākās izaugsmes nodrošināšanai.

Projekta iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts komersants. Aktivitātes ietvaros finansējumu piešķir ieguldījumiem pamatlīdzekļos – jaunu iekārtu (un aprīkojumu) iegādei un ēku un būvju būvniecībai un rekonstrukcijai.

Aktivitātes ietvaros pieejams 13 086 882 latu ERAF finansējums un papildus tiek uzņemtas 100% apmērā virssaistības, kas kopā veido 26 173 764 latu pieejamo finansējumu, kas ļaus atbalstīt 8–13 lielus projektus. Minimālā attiecināmo izmaksu summa ir noteikta 3 000 000 latu, maksimālais atbalsta apjoms vienam projekta iesniedzējam – 3 000 000 latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 35%.

Iesniegtie projekti tiks vērtēti, balstoties uz projekta ilgtspēju, projekta ietvaros ražotā produkta vai sniegtā pakalpojuma aizsardzības līmeni, projekta iesniedzēja zinātnisko kapacitāti un sadarbību ar vietējiem komersantiem un citām nozares institūcijām.

Atšķirībā no pirmās kārtas programmas otrajā kārtā kopā ar projektu komersantam būs jāiesniedz kredītiestādes garantijas vēstule 2% apjomā no pieprasītās atbalsta summas, t.i., no 3 miljoniem latu tie ir 60 000 latu. Līdz ar to, ja komersanta vainas dēļ projekts netiks īstenots, tad šī summa tiks ieskaitīta valsts budžetā. Šāds risinājums tiek piedāvāts, jo programmas 1.kārtā daudzi projekti netika īstenoti, kā rezultātā finansējums palika neizlietots.

Programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” otrās kārtas īstenošanai tika pārdalīts aktivitātes “Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti” finansējums 11 915 latu apmērā, kā arī pievienots pirmās atlases kārtas ietvaros neizlietotais finansējums vairāk nekā 13 miljoni latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā

19.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Ar grozījumiem ir paredzēts sakārtot aprites normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kuri satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, lai minētos produktus varētu tirgot aptiekās.

Tāpat grozījumi paredz, ka alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī alus mazumtirdzniecības speciālo atļauju (licenci) turpmāk izsniegs Valsts ieņēmumu dienests, nevis kā līdz šim – Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisija.

Likumprojekts stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par grozījumiem Operatīvās darbības likumā

19.oktobrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Likumprojekts ir sagatavots atbilstoši Satversmes tiesas 2011.gada 11.maija spriedumā lietā Nr.2010-55-0106 izdarītajiem secinājumiem un paredz precizēt Operatīvās darbības likumu.

Likumprojekts paredz papildināt Operatīvās darbības likumu, ieviešot jaunu operatīvās darbības pasākumu – operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana. Tāpat tiek precizēta Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtā daļa, nosakot, ka operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana veicama sevišķā veidā.

Likumprojekts arī noteiks, ka sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, saņemot prokurora piekrišanu, var uzsākt bez tiesneša akcepta.

Minētajos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties un sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums ir sākts bez tiesneša akcepta, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ir jāsaņem tiesneša akcepts, kas lems par tā uzsākšanas neatliekamības kārtībā pamatotību un turpināšanas nepieciešamību. Ja tiesnesis atzīs sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts pasākuma rezultātā iegūto informāciju nekavējoties iznīcinās.

 

IeM: Par grozījumiem Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā

19.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, kura mērķis ir optimizēt Valsts policijas (VP) un Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) funkcijas, paredzot, ka ieroču iznīcināšanu turpmāk veic NVA.

NVA kompetencē ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas padotības iestādes ar materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp nepieciešamo dienesta šaujamieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, auksto ieroču, sprāgstvielu un citu bruņojumam un ekipējumam piederīgu priekšmetu iegādes un realizācijas jomā.

Līdz šim likums paredzēja, ka VP var iznīcināt ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, kad beidzas to noteiktais glabāšanas termiņš, taču, ņemot vērā likumā “Par policiju” noteiktos uzdevumus, ieroču iznīcināšana VP nav raksturīga funkcija.

Līdz ar to bija jāoptimizē abu iestāžu funkcijas, nosakot, ka nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos šaujamieročus, to munīciju un sastāvdaļas, speciālos līdzekļus un gāzes pistoles iznīcina NVA, savukārt VP pieņem lēmumu par to iznīcināšanu.

Likumprojekts arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā iznīcina ieročus, munīciju un to sastāvdaļas.

 

IeM: Par nomāto autotransporta līdzekļu izpirkšanu Valsts policijas vajadzībām

19.oktobrī Ministru kabinetā (MK) izskatīts un pieņemts zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums par nomāto autotransporta līdzekļu izpirkšanu, lai saistībā ar auto iepirkuma procedūras pagarināšanos netiktu apdraudēta Valsts policijas pamatfunkciju izpilde un policija nepaliktu bez nepieciešamā autotransporta.

Jāatgādina, ka Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra 2011.gada 3.februārī izsludināja atklāto konkursu “Par transportlīdzekļu nomu uz pieciem gadiem Valsts policijas vajadzībām”. Iepirkuma daļā “Vieglie automobiļi 1” iepirkuma procedūra tika pārtraukta, jo pretendentu finansiālais piedāvājums būtiski pārsniedza Valsts policijai šim mērķim apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru. 2011.gada septembrī tika izsludināts jauns iepirkums par 210 autotransporta līdzekļu nomu. Provizoriski minēto autotransporta līdzekļu saņemšanas laiks tiek plānots 2012.gada 1.marts.

Lai nodrošinātu Valsts policiju ar autotransportu tajā periodā, kad no jauna nomātie autotransporta līdzekļi vēl nebūs saņemti, Valsts policija plāno iegādāties 94 līdz šim nomātos autotransporta līdzekļus par kopējo summu 205 334 lati.

Līdz ar iepriekš minēto Finanšu ministrijai likumprojekta “Par valsts budžetu 2012.gadam” sagatavošanas procesā lūgts precizēt Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumus 2012.gadam, samazinot izdevumus ilgtermiņa saistībām autotransporta līdzekļu nomai par 205 334 latiem un attiecīgi palielinot izdevumus pamatlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu ar minēto autotransporta līdzekļu iegādi saistīto izdevumu segšanu.

 

IeM: Par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu komercdarbībā ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm

19.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts MK noteikumu projekts “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu komercdarbībā ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm”.

MK noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā ietverto deleģējumu un nosaka kārtību, kādā komersants, kas veic komercdarbību ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm, apdrošina civiltiesisko atbildību, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu.

Noteikts, ka apdrošināšanas limits nedrīkst būt mazāks par 100 000 latu gadā, bet par vienu apdrošināšanas gadījumu nedrīkst būt mazāks par 20% no atbildības limita par apdrošināšanas periodu.

MK noteikumi attieksies uz Valsts policijas licencētajiem komersantiem, kas nodarbojas ar sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu realizāciju, importu, eksportu, tranzītu, izgatavošanu, kā arī spridzināšanas darbību veikšanu.

MK noteikumu projekta izstrādē notika konsultācijas ar komersantiem, kas nodarbojas ar komercdarbību sprāgstvielu aprites jomā, kā arī konsultācijas ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par grozījumiem Profesionālās izglītības likumā

Turpinot darbu pie profesionālās izglītības sistēmas pilnveides un nodrošinot arī atbilstošu normatīvo aktu izstrādi, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, kas 19.oktobrī atbalstīts Ministru kabineta (MK) sēdē un tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.

22.februārī valdībā tika apstiprināta kārtība, kādā profesionālo kvalifikāciju ir iespējams iegūt personām, kuras profesionālās kompetences, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei, apguvušas ārpus formālās izglītības sistēmas. Kārtība nosaka, ka profesionālo kompetenci novērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmenā. Ņemot vērā, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmena norise ir saistīta ar nozares ekspertu piesaisti un materiāli tehnisko resursu izmantošanu, personai, kura vēlas apliecināt profesionālo kompetenci, ir jāveic samaksa par profesionālo eksāmenu. Lai nodrošinātu, ka kompetences novērtēšanas institūcija neatkarīgi no dibinātāja un statusa savus pakalpojumus sniedz par objektīvi pamatotu un samērīgu cenu, likumprojekts paredz nepieciešamību noteikt vienotu maksas pakalpojumu cenrādi par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

Tāpat Profesionālās izglītības likumu paredzēts papildināt ar normu, kas atļauj profesionālās izglītības iestādēm būt ar juridisku biedrības statusu. Par profesionālās izglītības iestādēm ir uzskatāmas arī profesionālās ievirzes izglītības iestādes, un turpmāk paredzēts novērst tiesiskos šķēršļus biedrības reģistrācijai par profesionālās ievirzes izglītības iestādi. Tiek prognozēts, ka 2012.gadā kā profesionālās ievirzes izglītības iestādes varētu reģistrēties apmēram 10 biedrības.

Likumprojekts paredz, ka profesionālās izglītības iestādes nosaukumā turpmāk varēs lietot vārdu “tehnikums”, nosakot, ka tehnikums ir izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni. Vienlaikus tiks izstrādāti kritēriji, kādiem jāatbilst izglītības iestādei, lai pretendētu uz nosaukumu “tehnikums”, līdzīgi kā šobrīd vidusskolām tiek piešķirts ģimnāzijas statuss. Pašlaik atbilstoši Profesionālās izglītības likumam profesionālās izglītības iestādes nosaukumā iekļaujams viens no vārdiem – “skola”, “vidusskola” vai “koledža”. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijas izglītības sistēmā vārds “tehnikums” profesionālās izglītības iestādes nosaukumā tiek lietots ar izglītības un zinātnes ministra atļauju saskaņā ar izglītības iestādes vēsturiskajām tradīcijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā

No nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atsāks īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus – paredz viena no izmaiņām Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kuru 19.oktobrī apstiprināja valdība. Likums vēl jāpieņem Saeimā.

Ņemot vērā, ka 2011.gadā joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darbavietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, uzsver Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. Ja tas netiks darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.

Sabiedriskie darbi ir nodarbinātības iespējas sniegšana tiem, kas darba tirgū nevar atrast darbu. Tos ievieš, kad valsts ir nokļuvusi krīzes situācijā, piemēram, ekonomisko krīžu ietekmē, kad ir būtiski palielinājies bezdarbnieku skaits, taču nav brīvu darba vietu, kur cilvēkiem strādāt. Sabiedriskos darbus mēdz ieviest arī ilgstošo bezdarbnieku un sociālās palīdzības saņēmēju aktivizācijai, tuvinot tos normālajam darba tirgum.

Atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Tāpat pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.

Ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara (maiņu) skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā (attiecinot uz visām personām no 15 gadiem līdz pensijas vecumam) nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš kā līdz šim varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

Izmaiņas nepieciešamas, lai bezdarbnieku atbalsta sistēmu salāgotu ar iepriekš veiktajām izglītības sistēmas reformām, kuru rezultātā bērni skolas gaitas sāka 7 gadu vecumā, pabeidzot to 16, nevis 15 gadu vecumā. Līdz ar to varēja rasties situācija, ka jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, ir tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Ar likuma izmaiņām šī nepilnība tiks novērsta.

Likumprojektā pārņems Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām prasības.

 

LM: Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu

Sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb tā dēvētais sociālais nodoklis pilnā apmērā nomaksāts par 85,6% darbinieku, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām 2011.gada piecos mēnešos. Savukārt par 10,2% darbiniekiem iemaksas veiktas nepilnīgi, tas nozīmē, ka tās nav veiktas pilnā apmērā, piemēram, bija jāmaksā 100 lati, bet faktiski samaksāti tikai 80 lati.

Par 2,1% darbinieku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darbinieks minētajā periodā iespējams bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 2,1% darba ņēmējiem iemaksas vispār nav veiktas. Tāpat konstatēts, ka līdz 2011.gada 31.jūlijam tikai viens cilvēks ir pats veicis iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Kopumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 30,4% no iepriekšminētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā reģistrētajiem darbiniekiem.

Ar informatīvo ziņojumu “Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu” 19.oktobrī Labklājības ministrija iepazīstināja valdību.

No 2011.gada 1.janvāra likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, ja par viņu faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Ja darba devējs iemaksas nav veicis, tad cilvēkam, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pašam veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.oktobrim un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem jāizvērtē faktiski veikto obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz cilvēku sociālo nodrošinājumu un jāiesniedz Saeimai par to ziņojums.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas finansēšanu

Ministru kabinets 16.augustā, lemjot par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) peļņas daļu, nolēma atbalstīt līdzfinansējuma piešķiršanu no valsts budžeta LDz ES fondu projekta “Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija” realizācijai 6 855 781 eiro apmērā. Šogad paredzēts sākt minētā projekta realizāciju, jo atbilstoši Dzelzceļa likumam Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija atbilst publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. Paredzams, ka tādējādi 2011.gadā tiks nodrošināta ES fondu un valsts budžeta līdzekļu apguve 4 294 945 latu apmērā. Tādējādi valdība 19.oktobrī veica nepieciešamos grozījumus MK 2008.gada 14.oktobra noteikumos Nr.852 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.2.aktivitāti “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)”” un darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

19.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas iezīmē jaunu pieeju administratīvo pārkāpumu lietvedības efektivizēšanā.

Tas iezīmē pirmo posmu administratīvo sodu sistēmas reformā, kuras noslēgumā paredzēts pieņemt jaunu Administratīvo sodu procesa likumu.

Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir sistēmiski izvērtēta administratīvo pārkāpēju sodīšanas procedūra un veikti savstarpēji saskaņoti grozījumi, kas vērsti uz ilgi gaidītās reformas sākšanu administratīvo pārkāpumu jomā.

Administratīvo lietu piekritības pāreja uz vispārējās jurisdikcijas tiesām ir paredzēta nākamā gada 1.jūlijā. Reizē ar šo lietu piekritības pāreju, stāsies spēkā arī minētie grozījumi LAPK.

Grozījumu mērķis ir izstrādāt procesuālo regulējumu, kas nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai LAPK paredzēto regulējumu un ievērojot pieeju, kas vērsta uz “mazo krimināllietu” izskatīšanu.

Savukārt, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesā, apelācijas instances tiesvedības notiks tikai rakstveida procesā.

Grozījumi paredz novērst iespēju personām palikt nesodītām noilguma dēļ. Mainīsies noilguma aprēķināšanas principi, kas turpmāk liegs, piemēram, dzērājšoferiem, uzrādot ģimenes ārsta izsniegtas slimības lapas, neierasties uz tiesu un nesaņemt sodu.

Tāpat tiks palielinātas iespējas cietušajiem parastos gadījumos piedzīt no pārkāpēja nodarītos zaudējumus administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros, nevis atsevišķā tiesvedības procesā kā līdz šim. Pārkāpējiem uz lietas izskatīšanu gan iestādē, gan tiesā būs jāierodas personīgi, vairs nebūs iespējams pilnvarot advokātu un pašam tai pašā laikā doties atvaļinājuma braucienā.

Vairs nebūs iespējams uzlikt sodus nepilngadīgajiem, procesā neiesaistot vecākus, tādējādi būs izslēgta situācija, ka vecāki uzzina par savu bērnu sodīšanu tikai, kad atnāk piedziņas dokumenti no tiesu izpildītāja. Grozījumi paredz obligātu iestādes pienākumu uzaicināt nepilngadīgā likumisko pārstāvi uz lietas izskatīšanu.

 

TM: Par grozījumiem likumā “Par grāmatvedību” un Biedrību un nodibinājumu likumā

19.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un Biedrību un nodibinājumu likumā, kas atļaus kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām.

Šādu sistēmu varēs izmantot biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniegs 25 tūkstošus latu. Līdz ar to minētajām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām būs jāsastāda tikai divas pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu, ziedojumu un dāvinājumu.

Pašlaik visas biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Tas attiecas arī uz invalīdu biedrībām.

Līdz šim reliģiskās organizācijas, kuru saimnieciskie darījumi pārskata gadā nepārsniedza 25 tūkstošus latu, varēja kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

 

TM: Par otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu Latvijā

19.oktobrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Likumprojekti īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai.

Grozījumi skaidri pateiks kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem soda mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem – vidēji par 40 procentiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30 procentiem. Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabājas noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem. Tie ir pārkāpumi, kuri rada reālus draudus sabiedrībai.

Tāpat grozījumi paredz aizstāt kriminālsodu – arests – ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīga brīvības atņemšana, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem. Īslaicīgu brīvības atņemšanu ir paredzēts izpildīt esošās ieslodzījumu vietu infrastruktūras ietvaros, paredzot, ka ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sodu izcieš atsevišķi no pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

Vienlaikus grozījumi paredz mazināt KL noteiktās brīvības atņemšanas sodu robežas, atkarībā no kurām tiek noteikta noziedzīgu nodarījuma klasifikācija. Likumprojekta mērķis, mazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus, nebija panākt noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas maiņu, bet nodrošināt, lai sods atbilstu noziedzīga nodarījuma bīstamībai un kaitīgumam. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, bet tikai īpašos gadījumos – brīvības atņemšana.

Nodrošinot taisnīgu sodu politiku par smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem un sevišķi smagiem noziegumiem, turpmāk nav paredzēta brīvības atņemšanai alternatīvu sodu –piespiedu darbs vai naudas sods – piemērošana.

Tāpat grozījumi noteiks jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai, nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un apmēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam. Šim mērķim būtiski tiek paplašināts arī papildsoda – tiesību ierobežošana – saturs un piemērošanas iespējas. Tiek iezīmēta arī virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Tas nozīmē, ka personām, kuras tiks nosacīti notiesātas, būs iespējams piemērot arī piespiedu darbu.

Lai nodrošinātu katra noziedzīga nodarījuma novērtēšanu ar sodu, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības. Proti, turpmāk jebkurš konkrētas personas izdarīts noziedzīgs nodarījums tiks novērtēts atsevišķi, neatkarīgi no tā, ka šie nodarījumi ir vienādi. Personai, kura specializējas viena veida noziegumu izdarīšanā, situācija nebūs labvēlīgāka kā personai, kura izdarījusi vairākus dažādu veidu noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat grozījumi paredz atsevišķos gadījumos personu atbrīvot no kriminālatbildības par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, ja ar cietušo vai viņa pārstāvi noslēgts izlīgums, vienlaikus konkretizējot izlīguma noslēgšanas nosacījumus, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.

Papildus grozījumiem ir pārskatīti arī paši noziedzīgie nodarījumi, izvērtējot to bīstamību un kaitīgumu. Rezultātā no KL izslēgs vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm, piemēram, karavīra goda aizskaršana. Par atsevišķiem nodarījumiem turpmāk paredzēs administratīvo atbildību, piemēram, par vilciena patvarīgu apturēšanu vai nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Izslēgtas arī normas, kurās kriminālatbildību piemēro par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvu pārkāpumu. Šīs normas skaidri nošķirs, vai nodarījums ir administratīvs pārkāpums, par kuru paredzēta tikai administratīva atbildība neatkarīgi no tā, cik bieži šo nodarījumu izdara, vai arī nodarījums ir vērtējams kā noziedzīgs nodarījums, par kuru jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo tā izdarīšanas reizi.

1999.gadā pēc KL spēkā stāšanās, kad ar to aizstāja līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu, kriminālsodu sistēmā joprojām saglabājās padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma. Brīvības atņemšanas sodi ir ne tikai ievērojami garāki nekā citviet ES, bet Latvijā likumpārkāpēji ir ieslodzīti cietumos vai notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem – zagšanu, krāpšanu, par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai, ko citur pasaulē uzskata par patiešām nozīmīgiem. Vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi.

Salīdzinoši augsts rādītājs ir arī tas, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm esam otrajā, trešajā vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

SM: Par maksu par aviācijas drošības un glābšanas funkciju nodrošināšanu

Lai rastu risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, nenovirzot šiem mērķiem lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus, valdība 19.oktobrī lēma ieviest maksu par aviācijas drošības un glābšanas funkciju nodrošināšanu.

Aviācijas drošības un glābšanas prasību nodrošināšana lidostās ir viena no būtiskākajām prasībām lidlauku sertifikācijai un lidostu darbības nodrošināšanai. Vienlaikus jāņem vērā pieaugošais starptautiskā lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits, kā arī tas, ka 2015.gadā Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, kad prognozējams vēl ievērojamāks apkalpoto pasažieru skaits. Tādējādi ir nekavējoties jāveic esošā termināļa rekonstrukcijas darbi, izbūvējot gaisa kuģu piestātnes un stāvvietas. Vienlaikus tam jānodrošina drošības pasākumu veikšanai nepieciešamo infrastruktūras objektu izbūve, jāapmāca papildu personāls un jāveic vairāki citi pasākumi, kam nepieciešams finansējums.

Lidostā “Rīga” veiktā pasažieru drošības pārbaude, pasažieru reģistrētās un rokas bagāžas pārbaude, lidostas drošības un krīzes vadības (tajā skaitā glābšanas) nodrošināšana ietilps sniegtajos drošības maksas pakalpojumos. Vienlaikus arī VA “Civilās aviācijas aģentūra” veiktie gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanas pasākumi ietilpst drošības maksā.

Valdības noteikumi nosaka divus drošības maksas apmērus, kā arī maksas iekasēšanas kārtību. Ja pasažieri maksā drošības maksu lidostai “Rīga” ar gaisa pārvadātāju starpniecību, tad drošības maksa ir 6,50 eiro par katru izlidojošo pasažieri. Savukārt, ja pasažieri maksā drošības maksu lidostai “Rīga” bez gaisa pārvadātāju starpniecības, tad drošības maksa ir 7,00 eiro par katru izlidojošo pasažieri.

Noteikumi paredz, ka no noteiktās drošības maksas ir atbrīvoti tranzīta un transfēra pasažieri, kā arī pasažieri, kuri nav sasnieguši divu gadu vecumu.

Pasažieriem ir iespējami divi varianti drošības maksas veikšanai. To iekasēs, norēķinoties par aviobiļetēm ar gaisa pārvadātājiem vai samaksājot lidostai “Rīga” pirms pasažieru drošības kontroles veikšanas.

Valdības apstiprinātie noteikumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī, vienlaikus tajos noteikts, ka no drošības maksas ir atbrīvoti pasažieri, kuri iegādājušies aviobiļetes līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VM: Par jauniem dopinga kontroles kārtības noteikumiem

19.oktobrī Ministru kabinets pieņēma jaunus dopinga kontroles kārtības noteikumus, kas saskaņo Latvijas likumdošanu ar izmaiņām starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā, kuras noteikumi saistīti ar Pasaules antidopinga aģentūras kodeksu un starptautiskajiem standartiem – aizliegto dopinga vielu un dopinga metožu standartu un terapeitiskās zāļu lietošanas izņēmumu noteikšanas standartu.

Pieņemot jaunus noteikumus, tiks nodrošināta dopinga kontroles veikšana atbilstoši Pasaules antidopinga aģentūras kodeksam un starptautiskajiem standartiem, ieviešot pārbaudāmo sportistu reģistru, precizējot dopinga kontroles anketu, nosakot visus dopinga pārkāpumu veidus, precizējot dopinga parauga ņemšanas prasības, kā arī nosakot sportistu un sporta federāciju atbildību un pienākumus.

Konvencijas terapeitiskās zāļu lietošanas izņēmumu noteikšanas standarta jaunā redakcija dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju izsniegšanu sportistam, kas nozīmē, ka Terapeitiskās lietošanas komisija trīs sporta ārstu sastāvā drīkst atļaut sportistam lietot šo noteikumu 1.pielikumā minētās dopinga vielas vai dopinga metodes, ja to lietošana ir vienīgā terapeitiskā alternatīva un, tās nelietojot, sportistam iespējama dzīvībai bīstama stāvokļa iestāšanās.

Atbilstoši Pasaules antidopinga aģentūras noteiktajiem standartiem augstas klases sportistiem jāsniedz ziņas par savu atrašanās vietu, lai nodrošinātu dopinga kontroles veikšanu un nepieļautu iespēju slēpties vai izvairīties no dopinga kontroles. Pēc Sporta medicīnas valsts aģentūras sniegtās informācijas šādu Pasaules antidopinga aģentūras dopinga kontroles datubāzē iekļautu augstas klases sportistu Latvijā ir aptuveni 60. Jāuzsver, ka datu pieprasīšana par sportista atrašanās vietu nevar tikt uzskatīta par Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu, jo antidopinga cīņai nepieciešamo datu iegūšana ir samērojama ar draudiem, ko izraisa dopinga lietošana.

Latvija ir pievienojusies gan Eiropas Padomes, gan UNESCO antidopinga konvencijai, kuras nosaka, ka valstīm savās sporta organizācijās ir jāveicina efektīvas dopinga kontroles ieviešana, lai kontroles būtu vienlīdz taisnīgas pret visiem sportistiem un tiktu veiktas tad, kad tas ir lietderīgi, tajā skaitā treniņos un brīvdienās. Šāda sportistu kontrole nav pretrunā ar vispārējām cilvēktiesību normām, jo dopinga lietošanas nepieļaušana ir sportistu veselības aizsardzības interesēs.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VM: Par iespējām racionalizēt valsts budžeta izlietojumu un pacientu izdevumus zāļu iegādei

19.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējām racionalizēt valsts budžeta izlietojumu un pacientu izdevumus zāļu iegādei.

Ziņojumā ir uzsvērts, ka jautājumi par ģenērisko jeb patentbrīvo medikamentu plašāku izmantošanu ir aktuāli visās valstīs, jo to plašāka izmantošana veselības aprūpē un radītā konkurence oriģinālpreparātiem ļauj kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un pacientiem nodrošina iespēju ārstēties ar mazākiem personīgajiem tēriņiem.

Turklāt ģenērisko zāļu izmantošana ne tikai pacientiem sniedz iespēju saņemt līdzvērtīgu ārstēšanu par zemāku samaksu, bet arī ļauj valsts budžeta līdzekļus ieguldīt jaunu novatorisku zāļu apmaksāšanā slimniekiem.

Situācijas analīze liecina, ka Latvijā pacienti zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros katru gadu, iegādājoties oriģinālos medikamentus, pārmaksā vairākus miljonus latu (2010.gadā vairāk nekā 9 miljonus latu). Savukārt Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” veiktās aptaujas dati liecina, ka 16% aptaujāto bieži nevar iegādāties kompensējamās zāles naudas trūkuma dēļ.

VM secina, ka pacienti, neapzinoties iespējas iegādāties lētākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles un pārmaksājot par dārgākajām, rezultātā nevar iegādāties visus sev nepieciešamos medikamentus, tādēļ ir apdraudēta viņu veiksmīga ārstēšanās ambulatori. Tādēļ ministrija rosina noteikt likumdošanā, ka pirmo reizi, izrakstot zāles konkrētas diagnozes ārstēšanai kompensācijas sistēmas ietvaros, ārsts nozīmē un aptiekā pacientam izsniedz lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles.

VM norāda, ka Eiropas valstīs darbojas vairāki mehānismi patentbrīvo medikamentu lietošanas veicināšanai, piemēram, paātrināta reģistrācija un iekļaušanas procedūra kompensējamo zāļu sarakstā, samazināta reģistrācijas maksa, zāļu vispārīgā nosaukuma (INN) vai lētākās alternatīvas izrakstīšana, nosakot to par obligātu ārstiem (šāda prakse ir Francijā, Portugālē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Lietuvā un Igaunijā).

Tā kā citu valstu pieredze liecina, ka INN vai lētākās alternatīvas noteikšana kā obligāta prasība tikai izrakstīšanas līmenī nesniedz pietiekamu efektu, ja aptiekām nav pienākums izsniegt lētāko medikamentu, VM likumdošanā rosina noteikt abus šos principus. Tādējādi pacienti varēs saņemt sev vispiemērotākās zāles par iespējami zemāko cenu. Pienākums aptiekām izsniegt lētākās ģenēriskās zāles kā obligāta prasība šobrīd jau ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Itālijā un Kiprā.

Ziņojumā tiek norādīts, ka pret VM iniciatīvu likumdošanā paredzēt lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu nozīmēšanu un izsniegšanu aptiekās iebilst zāļu ražotāju pārstāvji, atsevišķas ārstu un pacientu sabiedriskās organizācijas, tomēr ministrija uzskata, ka to valstu pozitīvo pieredzi, kur līdzīgas normas jau darbojas, būtu vērts piemērot arī Latvijā. Tādēļ drīzumā apstiprināšanai valdībā tiks virzīts grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kompensējamo medikamentu izrakstīšanas un apmaksāšanas kārtību.

 

VM: Par grozījumiem kompensējamo medikamentu apmaksas noteikumos

19.oktobrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais grozījumu projekts kompensējamo medikamentu apmaksas noteikumos, kas paredz, ka ārstiem, izrakstot valsts kompensētās zāles vai medicīnas ierīces pacientam pirmo reizi, receptē būs jānorāda to starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN), savukārt aptiekā būs pienākums izsniegt lētākos attiecīgās zāļu grupas medikamentus vai medicīnas ierīces.

VM norāda, ka, neskatoties uz pacientu izglītojošiem pasākumiem, kā, piemēram, kampaņa “Ārstējies nepārmaksājot!”, joprojām ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās references zāles tiek izrakstītas, izsniegtas un lietotas atbilstošā apmērā salīdzinoši reti, kādēļ pacienti joprojām ir spiesti iegādāties dārgākus medikamentus nekā būtu nepieciešams. Tādēļ jaunā kārtībā, kurā ir paredzēts administratīvs regulējums, ir vērsta uz pacientu interešu aizstāvēšanu, ļaujot samazināt viņu izdevumus par ārstēšanu. Līdzīga kārtība par INN izrakstīšanu un lētāko zāļu izsniegšanu aptiekā veiksmīgi darbojas Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Itālijā un Kiprā.

VM uzsver, ka jaunā kārtība par INN izrakstīšanu attieksies tikai uz valsts kompensēto zāļu sistēmu un pirmo reizi, kad pacientam tiek nozīmētas savstarpēji aizvietojamas jeb līdzvērtīgas efektivitātes zāles. Turklāt medikamentu būs iespējams nomainīt uz dārgāku, ja esošais nesniegs vēlamo ārstēšanas rezultātu, par to veicot ierakstu pacienta medicīniskajā kartē.

Tāpat grozījumi precizē arī ieslodzīto iespējas saņemt kompensējamos medikamentus atbilstoši diagnozei ieslodzījuma vietās. Paredzēts, ka šo pacientu līdzmaksājumus segs Tieslietu ministrija.

Veselības norēķinu centra dati parāda, ka pagājušajā gadā pacienti būtu varējuši kopumā sev ietaupīt 9 miljonus latu, ja būtu iegādājušies lētākos līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus.

Pacientu organizāciju veiktās aptaujas liecina, ka tieši ārstēšanās dārdzība – pacientu līdzmaksājumi par ārstēšanos slimnīcā un līdzekļu apjoms, kas tiek izlietots medikamentu iegādei – ir galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji ar veselības aprūpi nav apmierināti.

VM preses sekretārs Oskars Šneiders

 

ZM: Par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku

19.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku”.

Noteikumi paredz, ka turpmāk Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) būs jāreģistrē visi uzņēmumi, kuri ražo, pārstrādā un izplata materiālus un izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Noteikumi nosaka, ka šo uzņēmu reģistrācija būs bezmaksas un to varēs izdarīt arī elektroniski.

To uzņēmumu reģistrācija, kuri jau ir iesaistīti minētajos procesos, ir paredzēta līdz 2012.gada 1.jūlijam.

Jaunie noteikumi paredz materiālu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumu reģistrācijas, darbības apturēšanas un atjaunošanas un reģistrācijas anulēšanas kārtību. Tāpat noteikumi paredz kārtību, kādā apturama materiālu un izstrādājumu izplatīšana un izmantošana, kā arī turpmākās materiālu un izstrādājumu izmantošanas un iznīcināšanas kārtību normatīvo aktu pārkāpumu gadījumā.

Līdz šim Latvijā netika reģistrēti uzņēmumi, kas nodarbojas ar tādu materiālu un izstrādājumu ražošanu, pārstrādi un izplatīšanu, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku. PVD kontrolē tikai tos materiālus un izstrādājumus, kas jau ir saskarē ar pārtiku. Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumos tika ietverta norma, kura nosaka pilnvarojumu PVD kontrolēt materiālus un izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, kā arī to ražotāju atbilstību labas ražošanas prakses nosacījumiem, kā tas noteikts Eiropas Savienības Regulās.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa