Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 4.oktobrī

AM: Par pulkveža Leonīda Kalniņa iecelšanu Zemessardzes komandiera amatā

4.oktobrī Ministru kabinets apstiprinājis pulkveža Leonīda Kalniņa iecelšanu Zemessardzes komandiera amatā.

Pulkvedis L.Kalniņš līdz apstiprināšanai Zemessardzes komandiera amatā bija Zemessardzes štāba priekšnieks, Operatīvās pārvaldes priekšnieks.

Karjeru Zemessardzē viņš sācis 1997.gadā, ir bijis Izlūku mācību centra komandieris, Sauszemes spēku un Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieks, piedalījies starptautiskajā operācijā Irākā.

Līdzšinējais Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Juris Zeibārts dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) turpinās, pildot NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka operacionālajos jautājumos amata pienākumus.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par prasībām publisko elektroapgādes tīklu sprieguma kvalitātei

Ministru kabinets 4.oktobrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu, ar kuru tiek noteiktas prasības publisko elektroapgādes tīklu sprieguma kvalitātei.

Noteikumu projekts nosaka obligāti piemērojamo standartu, kas attiecināms uz publisko elektroapgādes tīklu spriegumu kvalitāti.

Lai nodrošinātu elektroenerģijas sprieguma kvalitāti publiskajos elektroapgādes tīklos, sistēmas operatori (arī AS “Sadales tīkls”) piemēro standartu LVS EN 50160:2010 “Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi” (standarts), kas līdz šim nebija noteikts kā obligāti piemērojams standarts.

Vienlaikus, kamēr sprieguma kvalitātes standarts nebija noteikts kā obligāts, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nevarēja īstenot sprieguma kvalitātes uzraudzību un kontroli, kas sekmētu sprieguma kvalitātes uzlabošanas pasākumus vidēja sprieguma tīklos.

Sprieguma kvalitātes atbilstību noteikumu prasībām uzraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Standartu noteikšana par obligāti piemērojamiem ļaus SPRK veikt pārbaudes un izvērtēt, vai sprieguma kvalitāte atbilst noteiktajiem standartiem, kas rezultātā uzlabos vispārējos sprieguma kvalitātes rādītājus. Tāpat, saņemot lietotāja sūdzību par sprieguma kvalitāti, SPRK būs iespējams izvērtēt sūdzības pamatotību, pamatojoties uz noteiktām prasībām, kas attiecināmas uz sprieguma raksturlielumiem.

Jautājums par sprieguma kvalitāti un iespējām mazināt sprieguma iekritumu tika apspriests arī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē, ņemot vērā uzņēmēju un potenciālo investoru neapmierinātību ar sprieguma kvalitāti. Lai risinātu sprieguma iekritumu jautājumu, tika izveidota sprieguma kvalitātes darba grupa, kuras darbā aktīvi piedalījās EM, AS “Sadales tīkls”, SPRK, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Kā vienu no risinājumiem darba grupā tika nolemts noteikt sprieguma kvalitātes standartu par obligātu, tādējādi sekmējot sprieguma kvalitātes uzlabošanu vidēja sprieguma tīklos. Vienlaikus, analizējot situāciju citās Eiropas Savienības valstīs, darba grupa atzina, ka sprieguma iekritumu problēmu no elektrotīklu viedokļa pilnībā atrisināt ir sarežģīti. Tomēr, veicot mērķtiecīgus pasākumus un būtiskas investīcijas, var samazināt sprieguma iekritumu skaitu.

Ministru kabineta noteikumi “Par publisko elektroapgādes tīklu sprieguma prasībām” stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par visu Eiropas Savienības fondu projektu informācijas pieejamību vienuviet

Turpmāk informācija par visiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem ērti un vienuviet būs pieejama Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv. To paredz 4.oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātais noteikumu projekts par kārtību, kādā nodrošina ES fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasības un publisko informāciju par šo fondu projektiem.

Apstiprinātais noteikumu projekts paredz atbrīvot atbildīgās iestādes (ministrijas) un sadarbības iestādes (aģentūras) no līdz šim spēkā esošā pienākuma savās interneta mājaslapās publicēt informāciju par projektiem.

Ņemot vērā tehniskos uzlabojumus, savienojot interneta mājaslapā www.esfondi.lv esošo ES fondu aktivitāšu meklētāju ar ES fonda vadības informācijas sistēmu, kurā uzkrāta informācija par ikkatru ES fonda projektu, turpmāk vispārpieejamo informāciju par visiem projektiem ES fondu mājaslapā nodrošinās Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par zemes ciparu apraides ieviešanā gūto pieredzi un priekšlikumiem situācijas tūlītējai uzlabošanai

Ja vietējās televīzijas izteiks vēlēšanos to veidoto saturu iekļaut kabeļtelevīziju programmās, kabeļtelevīzijas tīklu operatori to nodrošinās par samaksu, kas pietuvināta pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

Tā lēmusi valdība 4.oktobrī, sēdē izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par zemes ciparu apraides ieviešanā gūto pieredzi un priekšlikumiem situācijas tūlītējai uzlabošanai.

Līdz ar to kabeļtelevīzijas operatoriem būs pienākums ietvert programmu piedāvājumā arī attiecīgajā teritorijā strādājošo vietējo televīziju radīto saturu, ja no televīzijas puses tiks izteikta tāda vēlēšanās. Lai nodrošinātu šīs prasības juridisko bāzi, būs jāveic grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti Latvijas Televīzijas (LTV) LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

Informatīvais ziņojums izstrādāts, izpildot Ministru prezidenta izveidotai darba grupai ciparu apraides uzlabošanai doto uzdevumu – apkopot zemes ciparu apraides ieviešanā gūto pieredzi un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Darba grupai būs jāturpina strādāt arī pie citiem uzdevumiem: jauna trešā kanāla izveides lietderības izvērtējuma LTV, reklāmas izvietošanas nosacījumu maiņas sabiedriskajā televīzijā, kā arī sabiedriskā pasūtījuma nodošanas nacionālajām komerctelevīzijām, piemēram, TV3 vai LNT, kuras skatītājiem ir pieejamas bez maksas.

2010.gada 1.jūnijā Latvijā tika pilnībā pabeigta pāreja uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) pārtraucot visu televīzijas programmu raidīšanu analogajā sistēmā. Izmantojot LVRTC izbūvēto ciparu apraides raidošo tīklu, no tā brīža 99,9% Latvijas iedzīvotāju ir iespēja skatīties bez maksas pieejamās televīzijas programmas – LTV1, LTV7, LNT un TV3.

Neskatoties uz to, ka pāreja no analogās uz ciparu televīziju Latvijā tika organizēta ievērojami vēlāk nekā lielā daļā Eiropas valstu – tā sākta tikai 2009.gadā, atzīstams, ka šis process noticis veiksmīgi un ātri – Latvija pāreju pabeigusi pirmā no Baltijas valstīm. Turklāt no skatītājiem saņemto sūdzību skaits par attēla vai skaņas kvalitāti, pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sniegtās informācijas, ir minimāls, bet LTV vispār nav saņēmusi sūdzības. Analogās televīzijas laikā šādas sūdzības tika iesniegtas regulāri.

Ciparu apraides ieviešana ir ne tikai veicinājusi jauno tehnoloģiju pieejamības un to lietotprasmes izplatību, bet arī kopumā radījusi pozitīvu dinamiku televīzijas pakalpojumu jomā, raisot pakalpojumu cenu samazināšanos, izvēles iespēju paplašināšanos, kā arī pakalpojumu un servisa kvalitātes uzlabošanos.

SM: Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda papildu līdzekļiem tranzītielu sakārtošanai

Aktivitātes “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” trešās kārtas uzsākšanai pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda 9 miljonu latu līdzfinansējums.

Līdzfinansējums savstarpēji pārdalīts no citām darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātēm, kurās tas netika izlietots.

Vienlaikus tiek samazināts maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums vienam tranzītielu sakārtošanas projektam pilsētās, lai atbalstu varētu saņemt pēc iespējas vairāk projektu iesniedzēju.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma minimālais apmērs būs 0,5 miljoni latu, kā līdz šim, bet maksimālais – 2,5 miljoni latu līdzšinējo 5,6 miljonu latu vietā. ERAF līdzfinansējums veido 50% līdz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo 3.2.1.2. aktivitātē “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” pieejamais ERAF līdzfinansējums nav pietiekams, lai atbalstītu iespējami lielāku projektu skaitu un vienlaikus arī finansiāli apjomīgus projektus.

Kopējais aktivitātē pieejamais finansējums ir 65,4 miljoni latu, no kuriem 56,4 ir ERAF līdzfinansējums, savukārt 9 miljoni latu – nacionālais publiskais finansējums.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2.aktivitātes “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”” un Ministru kabineta rīkojumā par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu, ko 4.oktobrī atbalstīja valdība.

Satiksmes ministrija (SM) tuvākā mēneša laikā izsludinās pieteikšanos aktivitātes trešajai atlases kārtai. Informācija būs pieejama SM mājaslapas sadaļā “Investīcijas”, kā arī oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

TM: Par valsts robežas šķērsošanas kārtību bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas gadījumos

4.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu”. Grozījumi būs piemērojami civiltiesiskās nolaupīšanas gadījumos, proti, situācijās, kad bērnu kāds no vecākiem vai cits tuvinieks ir prettiesiski aizvedis uz citu valsti. Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad Latvijas tiesa vai ārvalsts tiesa, vai kompetentā iestāde būs pieņēmusi nolēmumu par bērna atgriešanos viņa dzīvesvietas valstī, un vecāks, kas pieprasa bērna atgriešanos, minētā nolēmuma piespiedu izpildē pats nepiedalīsies, bērna nogādāšanu atpakaļ veiks bāriņtiesas pārstāvis.

Līdz ar to minētajos gadījumos bērns Latvijas valsts robežu šķērsos bāriņtiesas pārstāvja pavadībā un attiecīgā vecāka notariāli apliecināta pilnvara nebūs nepieciešama, jo šajos gadījumos to būtu problemātiski iegūt un tas nevajadzīgi aizkavētu nolēmuma par bērna atgriešanos viņa dzīvesvietas valstī piespiedu izpildi.

Tāpat nebūs jāuzrāda otra vecāka pilnvara bērna izceļošanai no valsts gadījumos, ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, saskaņā ar Latvijas tiesas vai ārvalsts tiesas, vai kompetentās iestādes nolēmumu par bērna atgriešanos viņa dzīvesvietas valstī, izceļo no valsts tā vecāka pavadībā, kurš nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis, vai Eiropas Savienības dalībvalsts piederīgais, ja nolēmums par bērna atgriešanos viņa dzīvesvietas valstī ir pieņemts par labu šim vecākam.

Lai uzlabotu tiesas nolēmumu par bērna atgriešanos viņa dzīvesvietas valstī labprātīgas un piespiedu izpildes mehānismu, 4.augustā tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā, kas stājās spēkā 1.oktobrī. Līdz ar to ir nepieciešami arī minētie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu”.

Ksenija Novikova,
Tieslietu ministrijas preses sekretāre

ZM: Par lauksaimnieciskās attīstības veicināšanu Latgales reģionā

4.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos jaunos Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””.

Jaunie noteikumi izstrādāti, lai precizētu un papildinātu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, paredzot, ka pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) aptvertā Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000.

Jaunās atbalsta piešķiršanas kārtības arī paredz, ka projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto tāda no Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma apmaksāta konsultanta pakalpojumi, ko sniedz konsultāciju sabiedrība, kas nodrošina Valsts lauku tīkla (VLT) darbību, lai sagatavotu un pārbaudītu projekta iesniegumu, saistību periodā sekotu attīstības plāna ieviešanas gaitai, kā arī lai sagatavotu un saskaņotu nepieciešamās izmaiņas saimniecības attīstības plānā. Pirms projekta sagatavošanas atbalsta pretendentam ar konsultantu būs jānoslēdz līgums, paredzot tajā konsultanta atbildību par projekta atbilstību saimniecības attīstības plānam.

Lai nodrošinātu lauksaimniekiem iespēju iegādāties kvalitatīvu vaislas materiālu saimniecības ganāmpulka izveidei un atjaunošanai, noteikumu projekti paredz, ka viens no saimniecībā veicamo ieguldījumu veidiem ir arī vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā jaunajiem lauksaimniekiem nosaka, ja atbalsta pretendents dibina jaunu saimniecību, saimniecības apgrozījums gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nepārsniedz 20 000 latus, savukārt, ja pārņem saimniecību, – 50 000 latus.

Tāpat noteikumos, pamatojoties uz pasākumu īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās un ņemot vērā lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju izteiktos priekšlikumus, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie aizstās šobrīd spēkā esošās kārtības, kādā piešķir valsts un ES atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa