Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2011., Nr. 140 https://www.vestnesis.lv/ta/id/235421

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.419

Par būvju saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā

Vēl šajā numurā

06.09.2011., Nr. 140

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 685

Pieņemts: 30.08.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.685

Rīgā 2011.gada 30.augustā (prot. Nr.50 52.§)

Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 57.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.

2. Rezidentu apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus administrē Veselības ministrija.

II. Rezidentu sadale

3. Veselības ministrija aprēķina no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu, pamatojoties uz šādiem datiem:

3.1. ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par nepieciešamo ārstu skaitu;

3.2. pamatdarbā nestrādājošo ārstu skaits;

3.3. ārstu bezdarbnieku skaits;

3.4. prognozējamais ārstu skaits, kuri sasniegs pensijas vecumu turpmāko piecu gadu laikā;

3.5. Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze;

3.6. demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes.

4. Veselības ministrija katru gadu līdz 1.aprīlim apstiprina rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm.

5. Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta grāda iegūšanai (turpmāk – augstskola), katru gadu līdz 1.jūlijam organizē rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu apstiprinātajās specialitātēs un iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras pretendentu sarakstu.

6. Rezidentūras studiju programmas pretendents personīgi vai tā pilnvarotā persona ierodas šo noteikumu 5.punktā minētajā augstskolā un ar dokumentiem apliecina savu personību un studiju uzsākšanai nepieciešamo iepriekšējo izglītību. Ja kādā no iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) nekā personas pasē, jāuzrāda arī dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) maiņu.

7. Ja rezidentūras studiju programmu piedāvā visas augstskolas, rezidentūras pretendents saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu var pieteikties katrā augstskolā. Šādā gadījumā rezidentūras pretendents katrai augstskolai nosaka savu izvēles prioritāti. Rezidentūras pretendents zaudē tiesības pretendēt uz rezidentūras studiju programmu, ja tas ir noteicis vienādu izvēles prioritāti vismaz divu augstskolu rezidentūras studiju programmām.

8. Veselības ministrija katru gadu līdz 15.jūlijam apstiprina rezidentu vietu sadalījumu starp augstskolām. Specialitātēs, kurās rezidentūras pretendenti ir pieteikušies vairākās augstskolās, Veselības ministrija rezidentu vietas sadala starp augstskolām proporcionāli rezidentūras pretendentu skaitam specialitātē attiecīgajā augstskolā, ņemot vērā tikai rezidentūras pretendentus, kuri ir izvēlējušies augstskolas rezidentūras studiju programmu kā pirmo prioritāti.

9. Veselības ministrija katru gadu slēdz līgumus ar augstskolām par rezidentu apmācību un apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu piešķiršanu.

10. Ārstniecības iestādes, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes, saņem finansējumu rezidentu apmācībai no valsts budžeta saskaņā ar Veselības ministrijas apstiprināto finansēšanas plānu.

11. Lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas:

11.1. organizē rezidentu izglītību (tai skaitā mācību ciklu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu;

11.2. uzņem rezidentus noteiktās ārsta un zobārsta specialitāšu rezidentūras programmās;

11.3. slēdz līgumus ar rezidentūrā uzņemtajām personām;

11.4. slēdz sadarbības līgumus ar šo noteikumu 10.punktā minētajām iestādēm;

11.5. vienojoties ar ārstniecības iestādēm, slēdz līgumus par rezidentu apmācību, nosakot:

11.5.1. ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē (ņemot vērā rezidentu viedokli par šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minēto ārstu noteikšanu);

11.5.2. ārstus, kuru vadībā strādā rezidenti;

11.5.3. kārtību, kādā rezidenti un šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētie ārsti elektroniski iesniedz augstskolai rezidentūras studiju novērtēšanas anketas (turpmāk – novērtēšanas anketas), un kārtību, kādā augstskola nodrošina novērtējumu apkopojumu pieejamību ārstniecības iestādei. Augstskola nodrošina, ka:

11.5.3.1. rezidentu iesniegtās novērtēšanas anketas par ārstiem, kuru vadībā strādā rezidenti, ir anonīmas līdz rezidentūras studiju programmas beigām vai rezidentūras studiju programmas pārtraukšanai;

11.5.3.2. ar rezidentūras studiju novērtēšanas rezultātiem iepazīstina ārstu, kura vadībā strādā rezidenti, ja par ārstu ir aizpildītas četras novērtēšanas anketas vai vairāk;

11.5.3.3. ar  ārsta, kura vadībā strādā rezidents, aizpildīto novērtēšanas anketu rezidents var iepazīties pēc tam, kad ir iesniedzis savu novērtēšanas anketu par attiecīgo ārstu;

11.5.4. novērtēšanas anketu paraugus.

12. Augstskolas vismaz ķirurga, internista, pediatra, ginekologa, dzemdību speciālista un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta rezidentūras studiju programmās piedāvā iespēju rezidentiem daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas.

13. Daudzprofilu slimnīca slēdz līgumus ar universitātes slimnīcām un specializētajām slimnīcām, nodrošinot nepieciešamo sadarbību rezidenta apmācībā attiecīgajā studiju programmā.

14. Ja rezidentūras studiju programmas apgūšana notiek valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", augstskola atkarībā no studiju programmas veida nodrošina ne mazāk kā 20 % no rezidentūras programmas apmācības laika citā universitātes slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē attiecīgajā specialitātē.

15. Pamatspecialitāšu rezidentūras studiju programmās sešus mēnešus triju gadu laikā rezidents strādā intensīvās terapijas vai neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļā.

16. Augstskola nodrošina, ka katras specialitātes rezidentūras studiju programmas vadītājs:

16.1. ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos kopā ar rezidentu izvērtē rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un iespējamās izmaiņas rezidentūras studiju programmas procesā. Šādu izvērtējumu rezidentūras studiju programmas vadītājs dokumentē protokolā;

16.2. ne retāk kā reizi kalendāra gadā tiekas ar personu, kas augstskolā ir atbildīga par rezidentūras studiju programmu norisi kopumā, un izvērtē attiecīgās rezidentūras studiju programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus, kā arī vienojas par turpmāko rīcību, ja nepieciešami rezidentūras studiju procesa uzlabojumi.

17. Šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētais ārsts, saskaņojot ar augstskolas rezidentūras studiju programmas vadītāju un par rezidentūras organizāciju ārstniecības iestādē atbildīgo ārstu katrā specialitātē, vienlaikus var vadīt ne vairāk kā trīs rezidentus.

III. Rezidentūras finansēšana

18. Valsts pasūtījumu rezidentu apmācībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

19. Veselības ministrijas un augstskolu līgumos, kā arī augstskolu un ārstniecības iestāžu līgumos iekļauj šādus nosacījumus:

19.1. rezidentu apmācībai paredzētais finanšu līdzekļu apmērs un finanšu līdzekļu saņemšanas kārtība;

19.2. viena rezidenta plānotās izmaksas;

19.3. rezidenta darba samaksa, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām;

19.4. šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm piešķiramo finanšu līdzekļu apmērs rezidentu apmācībai ir vismaz 91 % no Veselības ministrijas un augstskolas līgumā noteiktā rezidentu apmācībai paredzētā finanšu līdzekļu apmēra;

19.5. studiju programmas, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā 792 stundas gadā (sākot ar ceturto rezidentūras gadu – arī mājas dežūrās).

20. Rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. 

21. Rezidentūras programmas laikā šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētais ārsts un rezidents katru mēnesi aizpilda novērtēšanas anketas.

22. Ja izdevumus, kas saistīti ar rezidentu apmācību, pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, augstskola ir tiesīga uzņemt attiecīgo pretendentu rezidentūrā tā izvēlētajā specialitātē ārpus pretendentu atlases konkursa, informējot par to Veselības ministriju.

23. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu, augstskolas izmanto:

23.1. ar rezidenta apmācību saistīto izdevumu segšanai (tai skaitā augstskolu pedagogu darba samaksai);

23.2. rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros.

24. Ja augstskola ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 9.punktā minētā līguma nosacījumus, Veselības ministrija 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai augstskolai var pārtraukt tās turpmāko finansēšanu un noslēgt līgumu ar citu augstskolu.

25. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minēto līgumu, ārstniecības iestādes izmanto:

25.1. rezidenta atlīdzībai;

25.2. ar rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai – ne vairāk kā 29 % no šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētajiem finanšu līdzekļiem, kuri sadalāmi šādi:

25.2.1. ne mazāk kā 90 % – ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai (tai skaitā ne vairāk kā 10 % – šo noteikumu 11.5.1.apakšpunktā minēto ārstu atlīdzībai);

25.2.2. ne vairāk kā 10 % – ar rezidentūras organizēšanu saistīto izdevumu segšanai (tai skaitā ne vairāk kā 5 % – ar rezidenta pašizglītību saistīto izdevumu segšanai).

26. Papildus apmācības laikam pie šo noteikumu 11.5.2.apakšpunktā minētā ārsta rezidentam ir tiesības daļu no rezidentūras studiju programmas īstenot pie citiem vienā ārstniecības iestādē strādājošiem ārstiem. Ārstniecības iestāde nodrošina attiecīgo ārstu darba samaksu, izmantojot līdz 20 % no šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minētajiem finanšu līdzekļiem.

27. Ja ārstniecības iestāde ir pārkāpusi šo noteikumu prasības vai šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētā līguma nosacījumus, augstskola 60 dienu laikā pēc rakstiska brīdinājuma nosūtīšanas attiecīgajai ārstniecības iestādei var pārtraukt tās turpmāko finansēšanu un noslēgt līgumu ar citu ārstniecības iestādi.

28. Persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas gūst ienākumus Latvijas Republikā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja no darba algas vai saimnieciskās darbības.

29. Šo noteikumu 28.punktā minētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30 % no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību, kuru Veselības ministrija aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu.

30. Šo noteikumu 28.punktā minēto piecu gadu periodu pagarina par laikposmu, kurā persona saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja persona šajā laikā negūst ienākumus no darba algas.

31. Veselības ministrija, pārbaudot personas atbilstību šo noteikumu 28. un 29.punktā minētajām prasībām, kā arī nosakot šo noteikumu 30.punktā minēto laikposmu, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:

31.1. no Valsts ieņēmumu dienesta – par personas ienākuma nodokļa maksājuma periodu un tā apmēru;

31.2. no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – par šo noteikumu 30.punktā minēto pabalstu saņemšanas laikposmu.

32. Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šo noteikumu 28. un 29.punktā minētos nosacījumus, ir atskaitīta no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.

33. Veselības ministrija aprēķina atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku saskaņā ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām izmaksām, izņemot rezidenta atlīdzības izdevumus.

34. Persona divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk šo noteikumu 33.punktā minēto līdzekļu atmaksu un piecu kalendāra gadu laikā Veselības ministrijai atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

35. Personu atbrīvo no šo noteikumu 34.punktā minētajām saistībām, ja tā šo noteikumu 28.punktā minētajā piecu gadu laikā ir kļuvusi par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

36. Augstskola šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētajā līgumā iekļauj šo noteikumu 34.punktā minēto valsts budžeta līdzekļu atmaksas kārtību, kā arī personas piekrišanu šo noteikumu 31.punktā minēto datu apstrādei.

37. Augstskolas iesniedz Veselības ministrijā ceturkšņa pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu:

37.1. par augstskolas izdevumiem – atbilstoši noteikumu 1.pielikumam;

37.2. par šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm augstskolas pārskaitīto finanšu līdzekļu izlietojumu (par katru ārstniecības iestādi atsevišķi) – atbilstoši noteikumu 2.pielikumam.

38. Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes iesniedz Veselības ministrijā ceturkšņa pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši noteikumu 3.pielikumam.

39. Pārskatu par rezidentu apmācībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu augstskolas un Veselības ministrijas padotībā esošās budžeta iestādes iesniedz līdz pārskata periodam sekojošā aiznākamā mēneša desmitajam datumam.

IV. Noslēguma jautājumi

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumus Nr.972 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 139.nr.; 2010, 135.nr.; 2011, 102.nr.).

41. Šo noteikumu 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36.punkts piemērojams personām, kuras uzsākušas rezidentūras studiju programmu pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

42. Personas, kuras uzsākušas rezidentūras studiju programmu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus strādā Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu ar Veselības norēķinu centru par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vai kura veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārpus Rīgas.

43. Ja persona nepilda šo noteikumu 42.punktā minētās prasības, nesekmīgi apgūst apmācības programmu vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, tā atmaksā saņemtos valsts budžeta līdzekļus saskaņā ar augstskolas un attiecīgās personas noslēgtā līguma nosacījumiem. Maksājumus veic katru mēnesi, gada laikā atmaksājot ne mazāk kā piekto daļu no kopējās rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summas. Pēc maksājuma saņemšanas Veselības ministrija atmaksātos valsts budžeta līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

44. Personas, kuras uzsāk rezidentūru onkologa ķīmijterapeita, hematologa, infektologa, geriatra un kardiologa specialitātē, sākot ar 2012.gadu, pirmajos trijos rezidentūras gados apgūst rezidentūras studiju programmu internista specialitātē.

45. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.septembri.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministrs J.Bārzdiņš



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada
30.augusta
noteikumiem Nr.685

Veselības ministrs J.Bārzdiņš



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada
30.augusta
noteikumiem Nr.685

Veselības ministrs J.Bārzdiņš



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada
30.augusta
noteikumiem Nr.685

Veselības ministrs J.Bārzdiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!