Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžetu, par tās naudasmaku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.1999., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23518

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts budžetu, par tās naudasmaku (turpinājums)

Vēl šajā numurā

13.04.1999., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts budžetu, par tās naudasmaku

Imants Kalniņš, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, ceturtdien, 8. aprīlī, — "Latvijas Vēstnesim"

K1.JPG (14253 BYTES) Sarunas turpinājums.

Sarunas sākums —

"LV" 9. aprīļa numura

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" 08.04.1999.

— Kā jūs prognozētu mūsu ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības Austrumu virzienā?

— Manuprāt, nav pamata cerībām, ka tuvākajā laikā spēsim atgūt Krievijas tirgu. Mēs taču labi zinām, kādā ekonomiskā situācijā šobrīd ir Krievija. Tas nenozīmē, ka šīs tirgus attiecības neatjaunosies. Bet patlaban daudzos gadījumos nevar būt runas par rentabilitāti, par ko mums neapšaubāmi aizvien jādomā.

Turpretī orientācija uz Rietumu tirgiem ir gan konstanta, gan stabila. Protams, nevar iegūt jaunas tirgus pozīcijas dažu nedēļu vai dažu mēnešu laikā. Tas būtu absolūti neiespējami. Jebkurā gadījumā tas vienmēr saistīts ar ilgstošām pārrunām, sarunām, vienošanos panākšanu, partneru izraudzīšanos un tā tālāk. Gan valdību līmenī, gan atsevišķu firmu līmenī. Bet tas ir ilgstošs process.

Jebkuru parametru aplūkojot, mēs esam spiesti konstatēt, ka neviena ar finansēm saistīta problēma nav ātri atrisināma.

Kādas problēmas šobrīd pirmām kārtām būtu iespējams atrisināt? Valdības rīcībā ir vairāki ekonomiskie instrumenti, ar ko varētu izlīdzēties pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Pavisam skaidrs ir, ka ekonomisko situāciju varētu aktivizēt, palielinot pieprasījumu. Kā jau esmu teicis, ir dažādi veidi, kā to panākt. Nākotne rādīs, cik radikālus soļus Ministru kabinets izšķirsies veikt.

— Cik efektīva bijusi un ir komisijas sadarbība ar Finansu ministriju?

— Nupat sāka strādāt jauns parlaments un jauna valdība. Pagaidām finansu ministrs Ivars Godmanis formāli ir uzskatāms arī par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekli. Viņš jau ir atteicies no deputāta mandāta, taču Saeima viņa iesniegumu vēl nav akceptējusi. Bet Budžeta komisijas sadarbība ar Finansu ministriju tradicionāli ir bijusi ārkārtīgi cieša. Tas neapšaubāmi ir pozitīvi vērtējams apstāklis. Vienmēr gan valdības, gan Saeimā pārstāvēto partiju deputātu priekšlikumi attiecībā uz nodokļu vai muitas tarifu likumiem tiek izskatīti kopā ar Finansu ministrijas ekspertiem. Ne velti vairākos normatīvajos aktos ir noteikts, ka Saeimā pieņemamajiem dokumentiem ir obligāti jābūt klāt pievienotam Finansu ministrijas atzinumam. Tāda formula pastāv, lai izvairītos no dažādām fantastiskām un skaistām idejām, kam nav reāla jeb eksakta pamatojuma.

— Sabiedrībā tomēr valda skeptiska attieksme vai pat klaja pretestība pret tā saukto liberālo finansu ekonomiku. Vai Saeimas spēkos ir radīt cilvēkiem pārliecību par tirgus ekonomikas nepieciešamību?

— Es saprotu šo jautājumu un arī šīs pašreizējās situācijas cēloņus. Diemžēl Latvijā cilvēkiem ir ļoti zemi ienākumi. Ļaudis saņem ļoti mazu atalgojumu par savu darbu. Zemais atalgojums tad arī ir neapmierinātības un diskomforta iemesls. Mūsu parlaments — gan Augstākā padome, gan Saeima — kā sabiedrības interešu pārstāvis šajos nepilnajos desmit gados ir diezgan daudz paveicis, veidojot jauno valsts likumdošanas sistēmu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!