Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 23.augustā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.08.2011., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/235023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmi

Vēl šajā numurā

26.08.2011., Nr. 134

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 23.augustā

MK: Par administratīvā sloga samazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem

23.augustā Ministru kabinetā apstiprinātais pasākumu plāns samazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Plānots būtiski uzlabot informācijas apriti valsts, pašvaldību institūciju un uzņēmēju starpā un veicināt elektroniskās saziņas attīstību un valsts pārvaldes datu pieejamību, kā arī nodrošināt savstarpēju sadarbību normatīvo aktu izstrādē

Plānā iekļauti 25 pasākumi, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī optimizēt kontrolējošo iestāžu funkcijas un piedāvāt izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajās prasībās. Plāns paredz nodrošināt informācijas pieejamību par būvniecības iepirkumos izvirzītajām prasībām un kritērijiem, novēršot būvniecības jomā izvirzīto prasību neprognozējamību; izvērtēt pāreju no papīra akcīzes nodokļa markas uz digitālo; droša ar e-parakstu parakstītu dokumentu iesniegšana valsts institūcijās; uzlabot informācijas apriti starp pārvaldi un uzņēmējiem, kā arī iedzīvotājiem; nepieprasīt formālu izglītību pārtikas apritē nodarbinātajām personām; samazināt higiēnas apmācības; vienkāršot prasības automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un ierīcēm un citas aktivitātes.

Valsts kancelejas Stratēģiskā departamenta vadītāja Eva Upīte uzsver, ka arī turpmāk ir jāstrādā pie birokrātisko šķēršļu samazināšanas un jānovērš likumdošanas prasību dublēšanās, jānodrošina caurskatāmība un vienkāršība to piemērošanā. “Šo uzdevumu efektivitāte ir atkarīga no visu iesaistīto pušu aktīvas sadarbības, kur noteicošā loma ir uzņēmējiem un tos pārstāvošajām organizācijām,” atzīst E.Upīte.

Pasākumu plāns izstrādāts, balstoties uz funkciju audita par komersantu uzraudzību rekomendācijām, kā arī ciešā sadarbībā ar ekspertiem, uzņēmējiem un valsts iestāžu pārstāvjiem. Tā pamatā izmantots pētījums, kas tika izstrādāts Eiropas Savienības fondu projekta aktivitātes “Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros. Funkciju audita darba grupas vadītāja R.Osvalde informē, ka plāns ir orientēts uz kopējas valsts izaugsmes attīstības veicināšanu un valsts pārvaldes darba uzlabošanu. Līdz ar to vairākus pasākumus plānots īstenot, savstarpēji sadarbojoties nozaru ministrijām, Valsts kancelejai, pašvaldībām, kontrolējošām iestādēm, nozaru asociācijām un uzņēmējiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs pauž gandarījumu, ka paredzēts pārskatīt metodoloģiju, pēc kuras tiek vērtēta tiesību aktu projektu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. “Ikdienā, strādājot ar tiesību aktu projektiem un pārstāvot uzņēmēju viedokli valdībā un Saeimā, diemžēl jāsecina, ka ne vienmēr tiek izvērtēta normatīvo aktu projektos ietvertā ietekme uz konkrētu nozari vai tautsaimniecības attīstību kopumā. Līdz ar šā plāna īstenošanu paredzēts situāciju mainīt, un tas ir būtiskākais uzņēmēju ieguvums šo iniciatīvu kontekstā.”

Būtiska funkciju audita rekomendāciju daļa turpmāk tiks īstenota Būvniecības likumprojekta ietvaros, paredzot atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, noteikt atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai un sakārtojot jautājumu par nolaisto būvju sakārtošanu jeb nojaukšanu. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros plānots apstiprināt aktivitātes par vienveidīgu normu interpretāciju un piemērošanu un jautājumu par iespēju organizēt ielu tirdzniecību, neizmantojot kases aparātus. Savukārt Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011.gadam iekļauti vairāki pasākumi, kas paredz samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas un termiņu (līdz 5 dienām); paredzēts ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistītās ziņas publicēt “Latvijas Vēstnesī” tikai elektroniski; atteikties no komersanta vai komersanta filiāles reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas papīra formā un iesniegšanas attiecīgajās institūcijās.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka “valsts pārvalde nedrīkst apstāties pie sasniegtajiem rezultātiem uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Latvijas mērķis ir panākt, ka Latvija kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga vide pētījumā “Doing Business 2013” tiek ierindota ne zemāk kā 19.vietā”.

Zināms, ka 2011.gada pētījumā Latvija starp 183 pasaules valstīm tika ierindota 24.vietā, kas ir par trim vietām augstāk nekā 2010.gada pētījumā, un 9.vietā starp ES dalībvalstīm. Saskaņā ar “Doing Business 2011” pētījuma datiem Latvija ir ierindota starp tām valstīm, kurās pēdējos piecos gados veiktās reformas ir atvieglojušas uzņēmējdarbību. Latvijas valdības mērķis ir panākt, ka Latvija kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga vide pētījumā “Doing Business 2013” ierindojas starp TOP 20 valstīm (aplēses veiktas, pamatojoties uz “Doing Business” 2011.gada rādītājiem).

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

FM: Par apgūtajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguve šā gada otrajā ceturksnī notikusi lēnāk, nekā plānots, un maksājumi finansējuma saņēmējiem veikti 70,8% apmērā no otrajā ceturksnī plānotā. Tas nozīmē, ka atlikušajos mēnešos līdz gada beigām vēl jāveic maksājumi no ES fondiem 380 miljonu latu apmērā jeb 74,2% no šajā gadā kopā plānotā maksājumu apjoma. Par apgūtajiem ES fondu līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem Ministru kabinetu 23.augustā informēja Finanšu ministrija (FM).

Finanšu ministrs Andris Vilks: “Atskatoties uz paveikto līdz šim un aktualitātēm pārskata periodā saistībā ar ES fondu apguves jautājumiem, viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir uzsāktā ES fondu finansējuma pārstrukturizācija, ņemot vērā līdzšinējos ES fondu apguves rezultātus un situāciju tautsaimniecībā, īpaši attiecībā uz tuvāko gadu nodarbinātības prognozēm. Vērtējot apguvi tieši šā gada otrajā ceturksnī, secināms, ka lielākā daļa atbildīgo iestāžu nav spējušas sasniegt iepriekš noteiktos finansējuma apguves plānus, kopumā veicot vidēji 70,8% no paredzētā maksājumu apjoma finansējuma saņēmējiem.”

“Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, uzskatu, ka katram ministram jau šobrīd jāspēj skaidri norādīt, kādā apjomā fondi tiks apgūti. Tas nepieciešams, lai ES fondu finansējums tiktu apgūts efektīvāk, tādējādi sekmējot maksimālu labumu tautsaimniecībai. Īpaši svarīgi izvairīties no pagājušajā gadā novērotās tendences, ka reāla līdzekļu apguve tika atlikta uz gada beigām,” pauž A.Vilks.

FM kā ES fondu vadošā iestāde uzsver, ka 2011.gads tiek plānots kā viens no aktīvākajiem ES fondu apguves gadiem šajā plānošanas periodā un valsts budžetā ES fondiem atvēlētais 648 miljonu latu finansējums ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados. Jāņem vērā, ka fiskālo ierobežojumu dēļ turpmākajos gados ES fondu projektu finansēšanai valsts budžeta izdevumi, iespējams, būs jāsamazina, tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām ir svarīgi izmantot šā gada budžeta sniegtās iespējas.

Vissmagnējāk ar finansējuma apguvi sokas infrastruktūras projektos, kas pamatā skaidrojams ar vēl joprojām pastāvošajām problēmām iepirkumu procesā, kā arī būtisku cenu sadārdzinājumu, kas aktualizējies gada pirmajā pusē. Tāpat lēna ir inovācijām un zinātniskajai infrastruktūrai paredzētā finansējuma apguve, kā arī Eiropas Investīciju fonda pārvaldīto ieguldījumu fonda un aizdevumu programmas darbība.

Šā gada otrajā ceturksnī īstenoti vairāki ES fondu apguves uzlabojumi. Pirmkārt, uzsākta finansējuma pārstrukturizācija starp programmām, paredzot novirzīt vidēja un ilgtermiņa aktīvās nodarbinātības pasākumiem papildu 22,8 miljonu latu finansējumu no iepriekš finanšu instrumentu darbībai paredzētā.

Tāpat veikti grozījumi, paredzot papildu finansējumu tādiem mērķiem kā darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās (bezdarbnieku nodarbināšanai), doktora studiju programmām, bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs, Mezanīna jeb maznodrošinātie aizdevumi investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai, infrastruktūras uzlabošanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai reģionālajās slimnīcās ārpus Rīgas, tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās, kā arī TEN-T autoceļu tīkla uzlabošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par priekšlikumiem amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanai

23.augustā Iekšlietu ministrijā (IeM) notika sanāksme, kurā tika apspriesti iekšlietu sistēmas iestāžu un sociālo partneru iesniegtie priekšlikumi amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanai. Tuvākajā laikā tiks sagatavots Iekšlietu ministrijas koncepcijas projekts, kurā tiks atspoguļota pašreizējā informācija par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālo garantiju sistēmu un tās pilnveidošanai īstermiņā un ilgtermiņā nepieciešamajiem pasākumiem.

Darba grupa ir secinājusi, ka diemžēl Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, – netiek sasniegts, jo amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteiktās sociālās garantijas ir nesalīdzināmi zemākas, nekā tās ir paredzētas citu valsts institūciju darbiniekiem.

Darba grupas vadītājs, IeM Nozares politikas departamenta vadītājs Dimitrijs Trofimovs atzīst: “Lai kardināli mainītu situāciju, kurā iekšlietu sistēmas iestādes ir diskriminētas savās iespējās nodrošināt personāla motivāciju un kvalitatīvu iestāžu funkciju izpildi, tiks sagatavoti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.”

Darba grupas priekšlikumi tiks sagatavoti un iesniegti iekšlietu ministra pienākumu izpildītājam, tieslietu ministram A.Štokenbergam.

Darba grupā ir pārstāvēti kā sociālie partneri – Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība, Neatkarīgā policistu arodbiedrība, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība, Latvijas Policistu arodbiedrība, Latvijas Juristu apvienība, Latvijas Robežsargu asociācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrība –, tā arī iekšlietu dienesti – Valsts policija, Drošības policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

LM: Par surdotulka pakalpojumiem izglītības programmas apguvei

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri apgūst profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmas, surdotulka pakalpojumus no 2011.gada 1.septembra nodrošinās Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS). To paredz 23.augustā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi “Surdotulka pakalpojumu sniegšana izglītības programmas apguvei”.

LNS nodrošinās surdotulka pakalpojumu līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā nodarbībās, konsultācijās un eksāmenos profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības mācību iestādēs. Pakalpojums nevarēs pārsniegt valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu apjomu. 2011.gada četriem mēnešiem šim mērķim nepieciešami 18,63 tūkstoši latu, 2012.gadā kopumā nepieciešami 41,92 tūkstoši latu.

Surdotulka pakalpojumu varēs saņemt izglītojamo grupas vai individuāli. LNS uz visu saņemto iesniegumu pamata izvēlēsies profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādes tā, lai pakalpojums būtu samērīgi pieejams vairākos valsts reģionos. Gadījumā, ja surdotulka pakalpojumu interesents nevarēs saņemt izvēlētajā mācību iestādē un pakalpojumam paredzētie līdzekļi attiecīgajā gadā būs beigušies, cilvēks tiks uzņemts pakalpojuma saņēmēju rindā.

Uz surdotulka pakalpojuma saņemšanu izglītības programmu apguvei varēs pieteikties cilvēki, kuri saziņai lieto zīmju valodu.

Invaliditātes likums paredz, ka surdotulka pakalpojumu izglītības programmas apgūšanai sniedz cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kuriem, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

Atgādinām, ka jau šobrīd vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem ir nodrošināts surdopedagogs vai nedzirdīgo tulks.

 

LM: Par bezdarbnieku apmācīšanu prioritārajās nozarēs ar Eiropas Savienības fondu atbalstu

Lai uzlabotu bezdarbnieku apmācības kvalitāti atbilstoši darba devēju pieprasījumam, valdība 23.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu novirzīt papildus vairāk nekā septiņus miljonus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma bezdarbnieku apmācībai.

Ar ESF atbalstu darba devējiem būs iespēja pašiem noteikt un apmācīt vairāk nekā septiņus tūkstošus bezdarbnieku Latvijas tautsaimniecības prioritārajās nozarēs un uz eksportu orientētās pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta, kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, mašīnbūves, tūrisma, loģistikas u.c. nozarēs. Lai to panāktu, Labklājības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un darba devēju asociācijām ir izstrādājusi jaunu apmācības veidu – bezdarbnieku apmācība sadarbībā ar darba devēju organizācijām un nozaru darba devēju organizāciju apvienībām.

“Lai mācību process būtu efektīvs ilgtermiņā un atbilstu darba tirgus pieprasījumam, Labklājības ministrija ir izveidojusi komisiju, kurā darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas, dažādu nozaru asociāciju un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kuri kopīgi lemj par izglītības programmu piedāvājumu bezdarbniekiem. Pēc tikšanās ar dažādu nozaru asociācijām un uzklausot viņu priekšlikumus par jomām, kurās būs nepieciešams sagatavots darbaspēks, pašlaik tiek gatavots pieejamo izglītības programmu saraksts. Līdz ar to bezdarbniekam ir iespēja apgūt tādu profesiju, pēc kuras ir vai būs pieprasījums,” skaidro labklājības ministre Ilona Jurševska.

Plānots, ka bezdarbnieku apmācība notiks divos veidos – bezdarbnieks mācīsies izglītības iestādē atbilstoši darba devēja noteiktajai specialitātei vai arī bezdarbnieks mācīsies pie konkrētā darba devēja.

Īstenojot bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma izglītības iestādē, darba devēja pienākums būs slēgt darba līgumu ar bezdarbnieku vismaz uz trim mēnešiem. Savukārt, īstenojot praktisko apmācību pie darba devēja, viņa pienākums būs slēgt darba līgumu ar apmācīto bezdarbnieku vismaz uz sešiem mēnešiem.

Jaunā apmācības veida ietvaros bezdarbnieka apmācībai varēs piesaistīt arī ārvalstu speciālistus, akadēmisko mācībspēku, kā arī nepieciešamības gadījumā bezdarbnieku mācību procesā izmantot ārvalstu specializētās laboratorijas. Mācību laikā bezdarbnieks saņems 70 latu stipendiju, bet darba vadītājs – ne vairāk kā 100 latus. Savukārt nozaru asociācijas vai darba devēju organizācijas par katru apmācāmo saņems 40 latus.

Paredzēts, ka šajā pasākumā iesaistīs bezdarbniekus, kuri vismaz gadu pirms mācību sākšanas nav bijuši nodarbināti pie tā darba devēja, pēc kura pieprasījuma tiks īstenota attiecīgā bezdarbnieka apmācība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par aizsargājamo jūras teritoriju “Rīgas līča rietumu piekraste” un “Nida–Pērkone” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

23.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie MK noteikumu projekti “Aizsargājamās jūras teritorijas “Rīgas līča rietumu piekraste” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un “Aizsargājamās jūras teritorijas “Nida–Pērkone” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Sagatavotie noteikumu projekti nosaka aizsargājamo jūras teritoriju “Rīgas līča rietumu piekraste” un “Nida–Pērkone” (AJT) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī AJT funkcionālo zonējumu. Abās šajās AJT ir noteikta dabas lieguma un neitrālā zona.

Savukārt AJT “Rīgas līča rietumu piekraste” daļā noteikts aizliegums no 1.jūnija līdz 15.augustam nodarboties ar atsevišķiem ūdenssporta veidiem, lai nodrošinātu ūdensputnu, jo īpaši gaigalu, netraucētu barošanos un pulcēšanos. Zivju ieguve abās AJT notiks saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

AJT tika izveidotas ar MK 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”, lai nodrošinātu teritorijām raksturīgo jūras ekosistēmu kompleksa saglabāšanu un īpaši aizsargājamo putnu sugu un iesāļūdens (jūras) biotopu aizsardzību. Šīs teritorijas paredzēts iekļaut Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par pavasara palu izraisīto hidrotehnisko būvju avāriju seku novēršanu

23.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piešķirt 95 541 latu budžeta apakšprogrammai “Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana”.

Lai nodrošinātu saimniecisko darbību lauksaimniecības zemēs un varētu turpināt pilnvērtīgu valsts meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu un lai novērstu pavasara palu izraisīto hidrotehnisko būvju avāriju sekas un segtu elektroenerģijas tarifu sadārdzinājumu, kopumā papildus nepieciešams 95 541 lats.

2011.gada pavasara palu dēļ ir radušies polderu hidrotehnisko būvju bojājumi. Iespējamais avāriju iemesls ir aizsargdambī izveidotās bebru alas, kurās ieplūstošais ūdens izraisījis hidrotehnisko būvju pārrāvumus. Šobrīd ir jānovērš sešu polderu (Krēslītes, Vēžu, Ošas, Kalnciema, Auces, Mazās Juglas) aizsargdambju pārrāvumi un izskalojumi un jāatjauno divu kanālu (Toseles, Tuklera) darbība. Hidrotehnisko būvju avāriju novēršanas darbu kopējās izmaksas ir 43 000 latu.

Tāpat 2011.gada pavasara palu notece bija lielāka par vidējo ikggadējo, meliorācijas sistēmas strādāja pastiprinātas slodzes režīmā, lai novērstu lauksaimniecības un mežu zemju, apdzīvotu vietu un infrastruktūras applūšanu. Izvērtējot piešķirto finanšu līdzekļu apmēru 2011.gadam un prognozējot elektroenerģijas patēriņa apjoma un tarifu sadārdzinājumu, tika konstatēts, ka nepieciešams 52 541 lata papildu finansējums patērētās elektroenerģijas apmaksai.

 

ZM: Par bioloģiski ražoto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu sertificēšanu

23.augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 26.maija noteikumos Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Tā kā bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jāizmanto arī augsnes mēslošanas līdzekļi un augu aizsardzības līdzekļi, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, grozījumi noteikumos dos iespēju mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu ražotājiem sertificēt šos produktus.

Izmaiņas noteikumos paredz kārtību, kādā izsniedzami atbilstības dokumenti mēslošanas līdzekļiem, kuri iegūti bioloģiskajā lauksaimniecībā vai kurus var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Noteikumi paredz, ka sertifikātu izsniegs biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” vai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Atbilstības novērtēšanas nodaļas Bioloģiskās lauksaimniecības sektors.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!