• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Starpziņojums par tarifu politikas analīzi un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.1999., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23429

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokola Nr.20 izraksts

Par līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par humānās palīdzības nosūtīšanu Kosovas albāņu bēgļiem. Par nacionālās likumdošanas atbilstības Eiropas Savienības prasībām izvērtēšanas otrā posma rezultātiem

Vēl šajā numurā

08.04.1999., Nr. 107/108

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Starpziņojums par tarifu politikas analīzi un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām

Turpinājums no 1.lpp.

Tarifu politikas situācijas analīze

Tarifu politikas analīze tika veikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par telekomunikācijām", TTP nolikumu un Jumta līgumu starp Latvijas Republiku un Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un "Tilts Communication A/S", Dānijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuru dibinājušas Anglijas sabiedrība "Cable and Wireless plc" un Somijas sabiedrība "Telecom Finland OY" (turpmāk tekstā — Jumta līgums).

Likuma "Par telekomunikācijām" 13.pants nosaka telekomunikāciju pamatpakalpojumu veidus. Atbilstoši minētajam pantam ir šādi telekomunikāciju pamatpakalpojumu veidi:

1. runas un citu signālu pārraide starp publisko telekomunikāciju tīklu Latvijas Republikā un telekomunikāciju tīkliem ārvalstīs, kā arī starp ārvalstu publiskajiem telekomunikāciju tīkliem un telekomunikāciju tīkliem Latvijas Republikā;

2. runas un citu signālu pārraide starp telekomunikāciju tīkliem pieslēgtajiem telekomunikāciju lietotāju iekārtām;

3. radio programmu un televīzijas programmu pārraide publiskajā telekomunikāciju tīklā;

4. telekomunikāciju tīklu līniju iznomāšana;

5. operatīvo (ugunsdzēsības, policijas, medicīnas u.c.) dienestu izsaukuma bezmaksas nodrošināšana telekomunikāciju tīklu telekomunikāciju lietotājiem;

6. taksafonu iekārtošana un ekspluatācija publiskajā telekomunikāciju tīklā.

Likuma "Par telekomunikācijām" 8.panta 1.sadaļa nosaka, ka "telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus nosaka TTP".

Minētā likuma 11.pants nosaka pamatpakalpojumu tarifu noteikšanas pamatprincipus, kas ir šādi:

1. TTP jāveicina publiskā telekomunikāciju tīkla infrastruktūras attīstība un jāstimulē telekomunikāciju tīklu operatoru iniciatīva pamatpakalpojumu faktisko izmaksu samazināšanā, modernu tehnoloģiju un efektīvu vadības metožu ieviešanā;

2. TTP jāņem vērā Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis un investīciju efektivitāte telekomunikāciju organizācijā;

3. TTP mērķis ir panākt, lai noteiktie telekomunikāciju pakalpojumu tarifi tuvinātos telekomunikāciju lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.

TTP nolikuma 3.punkts nosaka, ka "TTP savā darbībā vadās no Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas valdības lēmumiem un rīkojumiem, no šī nolikuma un citiem normatīviem aktiem. Tā veic savas funkcijas, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes un regulēšanas institūcijām."

Saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" un TTP nolikumu saprotam, ka TTP ir neatkarīga Latvijas Republikas valdības izveidota pastāvīga valsts institūcija (LR MP lēmums Nr.376, pieņemts 1993.gada 12.jūlijā).

1993.gada 21.decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu Nr.68 "Par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai", ko parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris, ar kuru tika nodots pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumu dibināšanai. Papildus tika dots pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim un satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju "Tilts Communication A/S".

Jumta līgums (vairāku simtu lappušu biezumā) starp Latvijas Republiku un Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" un "Tilts Communication A/S", Dānijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuru dibinājušas Anglijas sabiedrība "Cable and Wireless plc" un Somijas sabiedrība "Telecom Finland OY" tika parakstīts jau 1994.gada 11.janvārī.

Apkopojot un analizējot dokumentāri pamatoto informāciju, Komisija konstatēja:

 

Tarifi un faktiskās izmaksas

Jumta līgums ietver sevī pamattekstu un 20 pielikumus, tai skaitā pielikumu N "Vienošanās par tarifiem".

Komisija uzskata, ka šī vienošanās jau pirmsākumos ir pretrunā vismaz ar:

1. TTP sākotnēji pieņēma telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus, pamatojoties uz Jumta līguma pielikuma N Vienošanās par tarifiem pretēji likuma "Par telekomunikācijām" 8. pantam (skat. iepriekš tekstā), kas neparedz, ka tarifi var būt noteikti uz iepriekšējās vienošanās pamata ar telekomunikāciju organizāciju.

Papildus jāņem vērā, ka līgums bija noslēgts 1994.gada 11.janvārī, bet SIA "Lattelekom" statūtu grozījumi tika apstiprināti dalībnieku sapulcē 12.janvārī, bet reģistrēti Uzņēmumu reģistrā 14.janvārī.

Gundars Strautmanis, kurš parakstījis pielikumu N, tai brīdī bija valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA) "Lattelekom" Direktoru padomes priekšsēdētājs un Pēteris Videnieks, kurš arī ir parakstījis pielikumu N, bija valsts SIA "Lattelekom" ģenerāldirektors — izpilddirektors. No TTP puses šo vienošanos ir parakstījuši TTP priekšsēdētājs Jānis Lelis un TTP locekle Raita Karnīte.

Papildus iepriekšminētajam Komisijai nav dokumentāru apstiprinājumu, kas norādītu, kura valsts institūcija un kad ir pilnvarojusi minētās amatpersonas parakstīt šādu vienošanos.

2. Kā jau minēts iepriekšējā punktā, TTP sākotnēji pieņēma telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus, pamatojoties uz Jumta līguma pielikuma N Vienošanās par tarifiem, kas vienlaicīgi ir pretrunā likuma "Par telekomunikācijām" 11.1 un 11.3 pantam (skat. iepriekš tekstā) un TTP nolikuma 3.punktam (skat. iepriekš tekstā).

Komisijai nav dokumentāru apstiprinājumu, ka 3 pirmo gadu tarifi ir noteikti, ņemot vērā pakalpojumu faktiskās izmaksas. Pretēji tam ir TTP bijušo locekļu apstiprinājumi, ka tarifus iepriekš jau bija izstrādājuši "Tilts Communication" pārstāvji un iekļāvuši Pielikumā N.

Izstrādājot šos tarifus, galvenais nosacījums bija SIA ar ārvalstu ieguldījumu "Lattelekom" "dzīvotspējīgas ienākumu plūsmas uzturēšana" (Jumta līguma pielikums N Vienošanās 1.3. punkts Kalkulācijas metode). Tālāk vienošanās nosaka, ka šie ienākumi ir atkarīgi no trīs faktoriem:

• lata inflācijas ietekmes;

• reālo tarifu pieauguma, kas nepieciešams kā ieguldījums modernizācijas programmā;

• lata devalvācijas.

SIA "Lattelekom" peļņai ir jābūt aizsargātai no inflācijas un devalvācijas, tā kā investīcijas galvenokārt veido centrāļu, līniju u.c. iekārtu iegāde no ražotājiem rietumos. Tādēļ paredzēts, ka katrs tarifs katram pakalpojumu elementam, kas ietverti ekskluzīvo tiesību nosacījumā tiks reizi ceturksnī aprēķināts, ņemot vērā valūtas lats/$ maiņas kursu un inflācijas indeksu.

Kā redzams no iepriekšminētā, izstrādājot sākotnējos telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus un turpmāko tarifu pieaugumu grafiku, Jumta līguma darbības periodam aprēķinu galvenie nosacījumi bija inflācija, modernizācijas izmaksas un lata devalvācija, nevis telekomunikāciju organizācijas faktiskās izmaksas.

Saskaņā ar SIA "Lattelekom" finansu vadītāju apgalvojumiem, tikai 1998.gadā tika ieviesta izmaksu uzskaite par pakalpojumu veidiem.

Ministru kabineta komisijas priekšlikumi tarifu noteikšanai

Minētās pretrunas tika jau atzīmētas arī Ministru kabineta izveidotās (1995.gada 14.novembrī, rīkojums Nr.678, ko parakstījuši Ministru prezidenta vietā ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs Valdis Birkavs un satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs Andris Gūtmanis) komisijas (turpmāk tekstā — MK komisija) priekšlikumos par labojumiem SIA "Lattelekom" modernizācijas līgumā. MK komisijas priekšlikumos par izmaiņām Jumta līguma pielikuma N Vienošanās par tarifiem nodaļā "Kalkulācijas metode" bija noteikti šādi priekšlikumi:

Par inflāciju

SIA "Lattelekom" darbība ir aizsargāta no inflācijas tikai atbilstoši izdevumu daļai Latvijā, tā kā investīcijas galvenokārt veido centrāļu, līniju u.c. iekārtu iegāde no ražotājiem rietumos.

Papildus bija ieteikts, veicot tarifu kalkulāciju, izmantot koeficientu, kas nosaka SIA "Lattelekom" izdevumu daļu Latvijā, kā arī pielietot Latvijas Bankas noteikto lata kursa vidējo vērtību laika periodā kopš iepriekšējās tarifa izmaiņas, ASV dolāros.

Par SIA "Lattelekom" peļņu

MK komisija ieteica svītrot pielikuma N nodaļas Otrā fāze rindkopu, kas noteica, ka tad "Kad noteikta cenu sedzošā vērtība un "Lattelekom" attiecīgi mainījis savus tarifus, tas varēs pēc vēlēšanās iegūt tādu peļņu, kādu atļauj komerciālie apstākļi. Attiecīgi, faktiskais peļņas apjoms netiks kontrolēts."

Komisija ir noskaidrojusi, ka nekādas izmaiņas ne Jumta līgumā, ne tā pielikumos MK netika veiktas, jo Latvijas puses prasības neapmierināja "Tilts Communication".

Tarifi un kvalitāte

1. Izanalizējot Jumta līguma pielikumus LI "Saistības pakalpojumu kvalitātes un tīkla darbības nodrošināšanai" Parlamentārās izmeklēšanas komisija noskaidroja, ka SIA "Lattelekom" vai "Tilts Communication" (paredzēts vienošanās nosacījumos) nav veicis tajā laikā esošā tīkla pilnu revīziju. Tas nozīmē, ka SIA ar ārvalstu ieguldījumu "Lattelekom", uzsākot savu darbību, nebija skaidru kritēriju par tīkla kvalitāti.

Komisijai ir informācija, ka šāda pilna tīkla revīzija nav veikta līdz pat šodienai.

2. 1995.gada 19.novembrī Satiksmes ministrija izveidoja Metroloģisko centru, kura darbība bija neefektīva un tādēļ tā tika izbeigta. MK komisijas priekšlikumos 1996.gada 11.martā tika noteikts, ka kvalitātes kontroles institūcijai ir jābūt. Tikai ar 1998.gada 12.marta Satiksmes ministrijas rīkojumu Nr.31 pie bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija" tika izveidots Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centrs (turpmāk tekstā — TKKC), kura sastāvā ir pārstāvji no lielākajiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar Komisijas viedokli TKKC bija jābūt neatkarīgam, jo paši sakaru sniedzēji, kas arī pēc mūsu rīcībā esosās informācijas finansē šo organizāciju, varētu nonākt interešu konfliktā par objektīvu pakalpojumu kvalitātes pārbaudes veikšanu.

3. Satiksmes ministrijas Sakaru departaments ir apstiprinājis TKKC

Telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmas koncepciju, un tikai 1999.gada 29.martā tika apstiprināta Telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes pārbaudes metodika.

Pirmās SIA "Lattelekom" pakalpojumu kvalitātes eksperimentālās pārbaudes tika veiktas 1998.gada laikā no oktobra līdz decembrim. Viens no galvenajiem šīs pārbaudes secinājumiem bija, ka "sniegto pakalpojumu kvalitāte dažādos tīklos ir stipri atšķirīga, tas attiecas gan uz nesekmīgo savienojuma koeficientu, gan uz runas pārraides kvalitātes novērtējumu, gan uz savienojuma laiku". TKKC piedāvā pakalpojuma sniedzējam izstrādāt priekšlikumus normām pārbaudāmajiem parametriem vai nu vidēji pa visiem reģioniem, vai atsevišķi analogajam un ciparu tīklam, ieskaitot visas kombinācijas, vai arī atsevišķi Rīgai un pārējiem administratīvajiem rajoniem. Papildus tam ir minēts, ka "Nenokārtotās problēmas ar norēķiniem ļoti apgrūtina pārbaudes veikšanu."

1998.gada 14.jūlijā noslēgtā vienošanās starp SIA "Lattelekom" un LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentu (turpmāk tekstā — Vienošanās), nosaka saistības par telekomunikāciju pakalpojumu un publiskā telekomunikāciju tīkla darbības kvalitāti un nosaka telekomunikāciju tīkla darbības mērķus. Šī vienošanās aizstāj un aizvieto Jumta līguma pielikumus L1 un L2 un veido pamatu turpmākām atskaitēm LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam.

Papildus iepriekšminētajam, kā Komisiju informēja Satiksmes ministrijas Sakaru departaments direktore Rudakas kundze, tikai 1999.gada 3.martā Ekonomikas ministrija ir apstiprinājusi Telekomunikāciju standartus, kas attiecināmi uz telekomunikāciju iekārtu kvalitātes noteikšanu. Tas nozīmē, ka līdz pat šim laikam nebija noteikti pamatoti kritēriji telekomunikāciju iekārtu un pakalpojumu kvalitātes noteikšanai.

4. Pielikuma L1 2.3. punkts Pakalpojumu sistēmas viengabalainība un norēķinu jautājumi, kā arī Vienošanās nosaka, ka līdz ar jaunajām ciparu centrālēm 99,9% izsūtītajiem rēķiniem ir jābūt 100% precīziem, salīdzinot ar oriģināliem sarunu pierakstiem. Taču, ņemot vērā lielo daudzumu sūdzību, kas atsūtītas gan Komisijai, gan SIA "Lattelekom", gan TTP par nepareizi iesniegtajiem rēķiniem, nekontrolētajiem pieslēgumiem pie lietotāju telefonu līnijām, Komisija uzskata, ka arī šajā nav ievērota pakalpojuma kvalitāte un nav nodrošināta telekomunikāciju tīklu aizsardzība un drošība.

5. Minētās vienošanās 6.punkts Klientu apakalpošana nosaka, ka, izveidojot SIA "Lattelekom" klientu apkalpošanas daļu, šis klientu apakalpošanas aspekts ir uzskatāms par izpildītu un vairs nav saistību sastāvdaļa.

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iedzīvotāju masveidīgās sūdzības par klientu apkalpošanas kvalitāti, šis aspekts nav izslēdzams no saistību apjoma.

 

Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstība likuma "Par telekomunikācijām" prasībām

Kā nosaka TTP nolikums "TTP ir Latvijas Republikas valdības izveidota pastāvīga valsts institūcija ar juridiskās personas tiesībām, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 4.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par telekomunikācijām" spēkā stāšanās kārtību, un saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 12.jūlija lēmumu Nr.376.

Likums "Par telekomunikācijām" un TTP nolikums piešķir TTP plašas pilnvaras tarifu noteikšanas jomā. Jumta līguma punkta 4.3. punkta (V) apakšpunkts būtiski ierobežo TTP lomu, nosakot, ka "tarifu likmes pirmajiem 3 gadiem, kas pievienotas vai noteiktas Pielikumā N, netiek mainītas vai ierobežotas, to paaugstināšanu nedrīkst aizkavēt vai paaugstināto summu samazināt." Papildus Jumta līguma Pielikums N "Vienošanās par tarifiem" nosaka, ka "Latvijas telekomunikāciju tarifi, kuri neietver pašreizējo vai nākotnes pievienotās vērtības nodokli vai tam ekvivalentu nodokli, tiks noteikti, ka norādīts klātpievienotajā tarifu grafikā". Papildus nekur nebija un nav noteikts, kāds tarifu līmenis attiecībā pret izmaksām ir pamattarifs.

Iepriekšminētais nozīmē, ka TTP nav iespējams realizēt likuma "Par telekomunikācijām" 11.1.pantu, kas nosaka, ka TTP "jāstimulē telekomunikāciju tīkla operatoru iniciatīva pamatpakalpojumu faktisko izmaksu samazināšanā" un 11.3. pantu, kas nosaka, ka TTP jāpanāk, lai noteiktie telekomunikāciju tarifi tuvinātos telekomunikāciju organizācijas sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām, jo Jumta līguma pielikums N Vienošanās par tarifiem nosaka tarifus un to pieaugumu, balstoties uz inflāciju, lata devalvāciju un modernizācijas izmaksām.

TTP pieņemtie lēmumi nestimulēja ietekmēt likuma "Par telekomunikācijām" ietvaros noteikto Telekomunikāciju organizācijas faktisko izmaksu samazināšanos, jo Jumta līgums paredzēja noteikt SIA "Lattelekom" ienākumu aizsardzību un, kā apstiprināja SIA "Lattelekom" vadošie finansu speciālisti, pietiekami precīza izmaksu uzskaite pakalpojumu veidiem tika izveidota tikai 1998.gada laikā. TTP analizēja SIA "Lattelekom" finansu pārskatos iekļauto un papildus iegūto informāciju, taču, ņemot vērā, ka šī analīze pamatā bija veikta, izmantojot nerevidētu un dalībnieku sapulcē neapstiprinātu informāciju, liek Komisijai šaubīties, vai TTP bija iespējams pieņemt pamatotus lēmumus, raugoties no faktisko izmaksu viedokļa.

Tas nozīmē, ka jau savas izveidošanas sākumā TTP ir bijusi kā butaforiska iestāde ar ierobežotām spējām tarifu noteikšanas jomā. No vienas puses, nākotnes tarifi bija jau noteikti Pielikumā N, no otras puses neeksistēja precīzi telekomunikāciju iekārtu un pakalpojumu kvalitātes kritēriji. Tātad realizēt TTP vienu no galvenajiem uzdevumiem, kas minēts TTP nolikuma 6.4. punktā "aizstāvēt telekomunikāciju pamatpakalpojumu patērētāju intereses attiecībā uz pakalpojumu cenām un kvalitāti", pilnvērtīgi nebija iespējams veikt.

Papildus iepriekšminētajam Komisija uzskata, ka, nosakot telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, TTP neizmantoja precīzu un pilnīgu informāciju par Latvijas Republikas ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju vidējo ienākuma līmeni. Kā atzīmēja MK izveidotā komisija "noslēdzot Jumta līgumu, bija prognozēta ekonomikas straujāka izaugsme, lielāks iedzīvotāju un uzņēmēju pirkstpējīgā pieprasījuma pieaugums, līdz ar to arī SIA "Lattelekom" ienākumi. Tika prognozēta arī lata devalvācija, kas nav notikusi. Aprēķini tika veikti ASV dolāros, un tādēļ finansu plānus var uzskatīt par neadekvātiem". Uzskatām, ka šodien, nosakot tarifus, TTP būtu jādiferencē iedzīvotāju ienākuma līmenis, ņemot vērā lielas atšķirības ienākumu apjomos dažādiem iedzīvotāju slāņiem, it sevišķi analizējot pensionāru, invalīdu un maznodrošinātu ģimeņu ienākumus.

1998.gada 6.janvārī pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.4 "Par Telekomunikāciju tarifu padomi", ko parakstījis Ministru prezidents Guntars Krasts un satiksmes ministra vietā zemkopības ministrs Andris Rāviņš, kas apstiprina TTP tikai 4 cilvēku sastāvā. TTP, pieņemot 1998.gada 26.februāra lēmumu par tarifu paaugstināšanu, nebija lemttiesīga, jo uz lēmuma pieņemšanas brīdi TTP bija nepilnā sastāvā.

Šī lieta tiek izskatīta Augstākās tiesas Senātā, un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra pārstāv valsts intereses šai lietā.

Komisija uzskata, ka TTP, pieņemot 1999.gada 6.janvāra lēmumu "Par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu" attiecībā par atlaižu piemērošanu, nav pietiekami izmantojusi gan TTP nolikuma, gan Jumta līguma pielikuma N nosacījumus attiecībā par atvieglojumu noteikšanu, ja netiek nodrošināta pakalpojuma kvalitāte.

 

Secinājumi

Apkopojot iepriekšminēto, komisija secināja:

1. Pastāv zināmas pretrunas starp Jumta līguma pielikumu N Vienošanās par tarifiem, likumu "Par telekomunikācijām" un TTP nolikumu tarifu noteikšanas jomā.

2. Telekomunikāciju tarifi pamatpakalpojumu veidiem netika apstiprināti, pamatojoties uz faktisko izmaksu analīzi, jo šāda uzskaite SIA "Lattelekom" tika izveidota tikai, sākot ar 1998.gadu.

3. Komisija uzskata, ka arī pateicoties tās darbībai, 1999.gada 29.martā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments apstiprināja Telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes pārbaudes metodiku. Taču jāatzīmē, ka pašlaik nav nodrošināta telekomunikāciju tīklu aizsardzība pret nelikumīgiem pieslēgumiem.

4. TTP nav izstrādājusi kārtību, kādā telekomunikāciju lietotājs ir tiesīgs pieprasīt telekomunikāciju pakalpojumu maksas pārrēķinu vai kompensāciju, gadījumos, kad pakalpojumi neatbilst standartiem un tehniskajiem noteikumiem vai līgumā paredzētajām sniedzamo pakalpojumu kvalitātes prasībām.

5. TTP ir bijusi ierobežota savā darbībā un pieņēmusi lēmumus uz nepietiekamas un aptuvenas informācijas pamata, tarifu noteikšanas procesā izmantojot iepriekšējā pārskata gada nerevidētu un neapstiprinātu informāciju.

 

Priekšlikumi

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka:

• Satiksmes ministram jāatceļ 1999.gada 6.janvāra lēmums Nr.21 "Par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu", pamatojoties uz likuma "Par telekomunikācijām" 11.3. un 23.3. pantu, kā arī ņemot vērā TTP nolikuma 6.4. punktu.

• TTP jāatceļ 1999.gada 6.janvāra lēmums Nr.21 "Par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu", pamatojoties uz TTP nolikuma 7.1. punktu, kā arī ņemot vērā iepriekšējā punktā minētos likuma "Par telekomunikācijām" pārkāpumus.

• Jāveic grozījumi likumā "Par telekomunikācijām", nosakot, ka TTP locekļus apstiprina Saeima. Tā papildus nodrošinot, ka TTP veidojas kā neatkarīgs regulators, palielinot tā nozīmi arī telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontroles jomā. Nosakot, ka TTP locekļus izvirza noteiktas institūcijas, un Saeima apstiprina izvirzītos kandidātus. Institūcijām, kas izvirza TTP locekļu kandidātus, saskaņā ar likuma grozījumiem, būs jāseko tam, lai izvirzītās kandidatūras nebūtu interešu konfliktā attiecībā pret ieņemamo amatu. Atbilstoši ir jāveic izmaiņas TTP nolikumā. Jāņem vērā, ka šīs izmaiņas jāveic arī saskaņā ar Jumta līguma nosacījumiem.

• Ministru kabinetam līdz 1999.gada 20.maijam nodrošināt Jumta līguma grozījumu projektu izstrādāšanu tarifu noteikšanas jomā, iekļaujot tarifu aprēķinā faktisko izmaksu apjomus, kā arī izmainot termiņus jauno tarifu pārrēķinam un apstiprināšanai, ņemot vērā SIA "Lattelekom" revidēto un dalībnieku sapulcē apstiprināto informāciju.

• Ministru kabinetam, izstrādājot jauno likumprojektu "Par telekomunikācijām" un saistībā ar to TTP nolikumu, deleģēt telekomunikāciju pamatpakalpojumu kvalitātes kontroles tiesības TTP.

• Satiksmes ministrijai, izstrādājot jauno likumprojektu, noteikt, ka telekomunikāciju organizāciju (operatori) strādā uz licences pamata. Licencei būtu jānosaka organizācijas darbības noteikumi, kā arī nosacījumi finansēt TTP un TKKC darbību.

• Satiksmes ministrijai līdz 20.maijam mainīt TTP nolikumu, paredzot, ka TTP ir tiesības piedzīt soda naudu no telekomunikāciju organizācijām par nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Papildus izstrādājot arī soda naudu iekasēšanas mehānismus.

Komisijas vārdā:

Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Egils Baldzēns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!