Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumi Nr. 599 "Labturības prasības skrējējputnu turēšanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.2011., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/234080

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.600

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos Nr.1053 "Noteikumi par īpašām prasībām diētiskajai pārtikai, kārtību, kādā reģistrē diētisko pārtiku, un valsts nodevu par diētiskās pārtikas reģistrāciju"

Vēl šajā numurā

05.08.2011., Nr. 122

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 599

Pieņemts: 02.08.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.599

Rīgā 2011.gada 2.augustā (prot. Nr.46 28.§)

Labturības prasības skrējējputnu turēšanai

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma
10.panta 1.punktu

1. Noteikumi nosaka labturības prasības Āfrikas strausu (Struthio camelus), emu (Dromaius novaehollandiae) un nandu (Rhea americana) (turpmāk – skrējējputni) turēšanai, ja tos audzē un tur produkcijas ieguvei.

2. Skrējējputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka par skrējējputniem atbilstoši to skaitam novietnē rūpējas darbinieki ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām.

3. Skrējējputnu mītnes un iežogojumus iekārto tā, lai novērstu skrējējputnu izkļūšanu no tiem un ierobežotu savvaļas dzīvnieku piekļūšanu skrējējputniem.

4. Žogus veido tā, lai novērstu iespēju skrējējputniem tajos sapīties vai savainoties, lai tie būtu labi pamanāmi un pietiekami stipri un elastīgi, kā arī spētu izturēt sadursmi ar skrējējputnu.

5. Pamanāmā vietā ārpus žoga izvieto brīdinājuma zīmi par draudiem, ko rada skrējējputnu traucēšana vai iežogojumā iemesti priekšmeti, kā arī cilvēka iekļūšana iežogojumā.

6. Mītnēs nodrošina dabisko apgaismojumu, un tās aprīko ar mākslīgā apgaismojuma ierīcēm, lai uzturētu 10–12 stundu ilgu dienasgaismas periodu.

7. Mītnē nodrošina pēc iespējas zemāku trokšņa līmeni, kā arī nepieļauj pēkšņu trokšņa rašanos. Ventilācijas, barošanas un citas iekārtas konstruē, novieto, darbina un to tehnisko apkopi veic tā, lai neradītu troksni vai tā līmenis būtu pēc iespējas zemāks.

8. Novietnē nodrošina atbilstošu aprīkojumu, lai varētu pārvietot skrējējputnu izmeklēšanai, apkopšanai vai pārbaudei.

9. Mītnes un iežogojumus pirms skrējējputnu ievietošanas un pēc tam katru dienu pārbauda un atbrīvo no priekšmetiem, ko putni var norīt.

10. Vispārīgās prasības skrējējputnu mītnēm, nojumēm un žogiem norādītas šo noteikumu 1.pielikumā.

11. Minimālā platība skrējējputnu mītnēm, nojumēm un aplokiem norādīta šo noteikumu 2.pielikumā.

12. Skrējējputnus ar barību un ūdeni apgādā nepārtraukti vai noteiktās barošanas un dzirdināšanas reizēs tā, lai visi putni var baroties vai padzerties vienlaikus.

13. Skrējējputniem līdz triju mēnešu vecumam nodrošina pastāvīgu pieeju barībai, ūdenim, kā arī dod zaļbarību.

14. Skrējējputnus līdz 18 mēnešu vecumam baro ar minerālvielām un citām piedevām tādā daudzumā, lai nodrošinātu atbilstošu kaulu un locītavu attīstību.

15. Skrējējputniem iekārto ganības, lai tiem ir pietiekami daudz vietas kustībām, un dod iespēju lielāko dienas daļu pavadīt ārpus telpām.

16. Ja skrējējputnus nebaro ar speciālo barību, kas satur gremošanu veicinošas sastāvdaļas, tiem no piecu dienu vecuma dod gliemežvākus vai grants akmentiņus, kuru lielums nepārsniedz pusi no putna naga, kā arī iekārto smilšu vannas.

17. Skrējējputnus no triju nedēļu vecuma pakāpeniski pieradina pie pakaišiem.

18. Skrējējputniem nodrošina augumam atbilstoša lieluma smalcinātu rupjo barību.

19. Skrējējputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina skrējējputnu apsekošanu vismaz divas reizes dienā un, ja nepieciešams, arī putnu individuālu apskati.

20. Slimiem vai ievainotiem skrējējputniem palīdzību sniedz nekavējoties. Ja nepieciešams, tos nošķir šim nolūkam piemērotā mītnē un pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem ārstē vai nogalina.

21. Aizliegts:

21.1. pret skrējējputnu izmantot elektrisko steku;

21.2. izmantot skrējējputnus skriešanās sacensībās vai jāt ar tiem;

21.3. plūkt spalvas dzīvam skrējējputnam;

21.4. griezt skrējējputna spalvas, skarot asinsvadus.

22. Skrējējputnus apdullina un nogalina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

23. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru prezidenta vietā – tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 2.augusta
noteikumiem Nr.599

Vispārīgās prasības skrējējputnu mītnēm, nojumēm un žogiem

Nr.p.k.

Prasības 

Āfrikas strausi

Nandu

Emu

1. Mītnes, nojumes augstums (metri)

3

2,5

2,5

2. Mītnes durvju/ nojumes ieejas/izejas platums (metri)

3*

2,5*

2,5*

3. Žoga augstums putniem līdz 6 mēnešiem (metri)

1,6

1,5

1,6

4. Žoga augstums pieaugušiem putniem (metri)

2

1,7

1,8

 Piezīme. *  Turot strausus pāros vai ģimenēs līdz pieciem putniem − 1−1,5 m.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 2.augusta
noteikumiem Nr.599

Minimālā platība skrējējputnu mītnēm, nojumēm un aplokiem

I. Āfrikas strausi

Nr. p.k.

 Vecums

Minimālā platība vienam putnam mītnē un nojumē (m2)

Aploks

minimālā platība vienam putnam (m2/putni)

minimālā kopējās teritorijas vai aploka platība (m2)

 1. līdz 7 dienām

0,25

 2. 7 dienas–3 nedēļas

0,25–1,2

2–10

100

 3. 3 nedēļas–8 mēneši

1,5–3

4–15

100–10002

 4. 8–18 mēneši

3

20–100

10002; 3

 5. 18 mēneši–36 mēneši

6

600/3

6002; 4

 6. pieauguši1

6

600/35

6002

Piezīmes.
1 Ja ir vairāki ganāmpulki, paredz iespēju nošķirt ganāmpulkus, sākoties savstarpējai cīņai.
2 Īsākā mala nedrīkst būt īsāka par 10 m.
3 Vienai malai jābūt vismaz 50 m.
4 Vienai malai jābūt vismaz 50 m, ja strausus tur vaislai, vai vismaz 70 m, ja strausus tur gaļas ieguvei.
5 Par katru papildu mātīti kopējās teritorijas lielums jāpalielina par 40 m2, par katru papildu tēviņu – par 50 m2.

II. Emu un nandu

 Nr. p.k.

 Vecums

Minimālā platība vienam putnam mītnē un nojumē (m2)

Aploks

minimālā platība vienam putnam (m2)

minimālā kopējās teritorijas vai aploka platība (m2)

 1. līdz 4 dienām

0,25

 2. 4 dienas–3 nedēļas

0,25–0,5

5

75

 3. 3 nedēļas–6 mēneši

1

20

100–5003; 5

 4. 6–12 mēneši

2

150

500 4; 5

 5. 1 gads

3–4

200

5004; 6

 6. pieauguši1; 2

5

250

5004; 6

Piezīmes.
1 Ja ir vairāki ganāmpulki, paredz iespēju nošķirt ganāmpulkus, sākoties savstarpējai cīņai.
2 Putnu pāris.
3 Īsākā mala nedrīkst būt īsāka par 6 m.
4 Īsākā mala nedrīkst būt īsāka par 7 m.
5 Vienai malai jābūt vismaz 50 m.
6 Vienai malai jābūt vismaz 70 m.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!