Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Saeimas darba kārtību – līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2011., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/ta/id/233804

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

28.07.2011., Nr. 117

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Saeimas darba kārtību – līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai

Lai laikā starp referendumu par Saeimas atlaišanu un jaunas Saeimas ievēlēšanu nodrošinātu valstij neatliekamu un nepieciešamu likumprojektu izskatīšanu pēc iespējas skaidrākā procedūrā, starp Valsts prezidenta, Saeimas un valdības institūcijām ir panākta vienošanās par kopīgu izpratni un pieeju Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa normu piemērošanā, savstarpēji koordinējot jautājumu izskatīšanu.

Kārtība, kādā notiks Saeimas darba organizēšana, ir izstrādāta un saskaņota visu triju valsts augstāko varu līmeņos. Valsts prezidents aicina deputātus uz konstruktīvu darbu tajās robežās, ko Satversme atvēl tautas atlaistai Saeimai.

Katrs Saeimas sēdē izskatāmais jautājums tās darba kārtībā tiks iekļauts nevis mehāniski, bet pēc izvērtēšanas, papildu informācijas pieprasīšanas, konsultācijām un sanāksmēm. Ja Ministru kabinets un Saeima būs sagatavojusi jautājumus un dokumentus, kurus varētu izskatīt, Saeimas sēdes parasti tiks sasauktas ceturtdienās pulksten 9.

Atkarībā no jautājumu daudzuma Saeimas sēdes var netikt sasauktas katru nedēļu. Vienošanās paredz arī iespēju, kā izskatīt ļoti steidzamus jautājumus. Valsts prezidenta kontrole šajos gadījumos tiks saglabāta, neļaujot par steidzamiem atzītus likumprojektus uzreiz izskatīt otrajā lasījumā tajā pašā Saeimas sēdē.

Steidzamos gadījumos Saeimas sēdi varēs sasaukt arī citā laikā, it īpaši izvērtējot Ministru prezidenta lūgumu, ja tāds tiks iesniegts.

Katram izskatāmajam likumprojektam obligāts priekšnosacījums būs anotācija, pat ja atbilstoši likumam to konkrētajā situācijā nevajadzētu. Tāpat ir nepieciešama finanšu ministra atsauksme, ja lēmumam ir ietekme uz valsts budžetu. Valsts prezidenta kanceleja ir apņēmusies īpašu uzmanību pievērst likumprojektiem, pret kuriem būs pamatoti Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja iebildumi. Ļoti svarīgs aspekts būs arī frakciju viedokļu saskaņotība svarīgākajos jautājumos.

Valsts prezidenta noteiktajā Saeimas sēdes darba kārtībā varēs tikt iekļauti jautājumi, kas Saeimā iesniegti līdz ceturtdienas pulksten 17, bet, pamatojoties uz īpašu Saeimas Prezidija lēmumu, arī tie, kas iesniegti līdz piektdienas pulksten 13. Valsts prezidents varēs noteikt Saeimas sēdes darba kārtību, arī esot ārvalstīs. Lai gan, Valsts prezidentam esot ārvalstīs, arī turpmāk viņa vietu pildīs Saeimas priekšsēdētāja, tomēr viņa nevarēs sasaukt Saeimas sēdes.

Tā kā Saeima ir atlaista un tai nav konstitucionālu tiesību prasīt turpināt aktīvi strādāt, jo tauta to ir atlaidusi, Saeimas darbam sēdēs pamats būs vienīgi Valsts prezidenta lēmums. Valsts prezidentam Satversme nedod tiesības iejaukties Saeimas iekšējās lietās. Līdz ar to Saeimas darbs komisijās un apakškomisijās turpināsies. Arī Saeimas Prezidijs turpinās strādāt, bet tas nevarēs sasaukt Saeimas sēdes.

Valsts prezidentam nebūs pienākuma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc deputātu iniciatīvas (līdz Saeimas atlaišanai Saeimas Prezidijam bija pienākums to darīt, ja ārkārtas sēdi prasīja sasaukt vismaz 1/3 deputātu).

Jautājumos, kas skar Satversmes grozīšanu, pilsonības jautājumus un Saeimas kārtības rulli, pirms to iekļaušanas darba kārtībā Valsts prezidents uzklausīs Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli. Iecerēts, ka visdrīzākajā laikā šī komisija turpinās darbu. Savukārt attiecībā uz Satversmes grozīšanu jānorāda, ka nav pieļaujama fragmentāra bieža Satversmes grozīšana, jo tā mazina šā dokumenta autoritāti nākotnē. Jāatzīst, ka grozījumi Satversmē ir nepieciešami arī jautājumā par deputātu tiesisko imunitāti, tomēr, cik vien tas iespējams, vienā likumprojektā jāapvieno vairāki aktuāli grozījumi.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!